Mazais bizness

Nišas produktam savs plauktiņš arī lielveikalā

Renāte Priede, 18.12.2012

Jaunākais izdevums

Pēc vecmāmiņas receptes tapušās SIA EkoMako olu nūdeles tagad tiek piedāvātas ne tikai lauku labumu tirdziņos, bet arī lielveikalos.

Cēsu pusē Amatciemā jau kopš 2009. gada Sīlīšu ģimenes uzņēmumā top olu nūdeles. Jau iepriekš jaunā uzņēmēja Linda Sīlīte DB stāstīja, ka iedvesmu smēlusies ģimenes vērtībās – gan pašiem, gan draugiem ļoti garšoja vecmāmiņas gatavotās nūdeles, bet tagad jau pierādījies, ka tās garšo ne tikai pašiem.

SIA EkoMako ražotās olu nūdeles kļuvušas par stabilu bioloģisko un ekoloģisko produktu veikaliņu un tirdziņu produktu. Tas ir arī pieprasīts Latvijas, tiesa, vairāk gan galvaspilsētas restorānos.

Salīdzinoši neilgajā darbības laikā SIA EkoMako ir iesākusi un turpina sadarbību ar veikaliem un restorāniem, kas nodrošina turpmāko attīstību. Par ievērojamu soli darbības paplašināšanā noteikti uzskatāma sadarbība ar SIA Rāmkalni projektu Klēts Rimi ķēdes lielveikalos.

SIA EkoMako ražotās nūdeles esot absolūti dabīgs jeb bioprodukts – gan izejvielas, gan tehnoloģija. Dabīgs produkts ar naturālām olām no vietējiem ražotājiem. Problēmas dažreiz varbūt ir vienīgi ar bioloģisko olu piegādi – olu visiem gribētājiem nepietiek, jo tās ir ļoti pieprasītas, bet ir vienošanās ar saimniecībām, ka bioloģisko olu nūdeļu ražotnei pasūtījums tiek nodrošināts pirmām kārtām.

Plašāk lasiet laikrasktā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks izkonkurē Polijas pārtikas lielražotājus

Lelde Petrāne, 21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks ieguvis tiesības piegādāt savus pašražotos makaronus uz Poliju, uzvarot Polijas Lauksaimniecības Tirgus Aģentūras konkursā programmas Pārtikas produktu piegāde Eiropas Savienības vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem ietvaros.

Līdz pat 2013. gada pirmajai pusei Latvijas ražotājs piegādās Polijas labdarības organizācijām 5209 tonnas makaronu.

Pieaugot ražošanas jaudai, uzņēmums piedāvās jaunas darba vietas, kā arī palielinās Latvijas kviešu graudu pārstrādes un realizācijas apjomus.

No šā gada jūlija līdz 2013. gada februārim ik dienu no Latvijas uz Poliju izbrauks vidēji divas kravas automašīnas ar Dobelē ražotiem makaroniem. Šie makaroni, kurus uzņēmums ražos un eksportēs, būs 100% Latvijas produkts - makaronu ražošanai Dobeles dzirnavnieks izmantos no Latvijas zemniekiem iepirktos kviešu graudus.

AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils novērtē šo uzvaru kā iespēju parādīt, ka Latvijas produkcija var konkurēt ar Eiropas lielajiem pārtikas milžiem. «Uzvara konkursā par pārtikas piegādi Polijas labdarības organizācijām mums sniegusi iespēju pierādīt gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu ražotājiem, ka «Latvija var!» – Latvija var konkurēt pat ar tādām pārtikas lielražotāju valstīm kā Polija. Turklāt plānojam nodrošināt jaunas darba vietas Dobeles un apkārtnes iedzīvotājiem, kā arī radīt lielāku noietu Latvijas zemnieku graudiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot līdz pat 150 tonnām makaronu dienā

Elīna Pankovska, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gadus graudaugu nozare piedzīvojusi dažādus izaicinājumus, tomēr, neskatoties uz visu, AS Dobeles dzirnavnieks spējis palielināt pārstrādāto graudu apjomu un saražotās produkcijas apjomu, norāda uzņēmuma vadītājs Kristaps Amsils.

Viens no uzņēmuma ražotajiem produktiem ir dažādu veidu makaroni, kas tiek arī eksportēti. AS Dobeles dzirnavnieks spēj saražot ik dienu līdz 150 tonnam spageti un īsās formas makaronu. Makaronu ražošanas līnijas kapacitāte ir līdz pat trīs tonnām makaronu stundā Kopumā uzņēmums diennaktī spēj pārstrādāt vairāk nekā tūkstoti tonnas graudu.

Produktu ražošana ir izkārtota pamīšus pa stāviem, kur tiek apstrādātas gan pārslas, gan arī makaroni. Ražošana ir iekārtota tā, ka sākas augšējā stāvā un tad virzās līdz pat pirmajam stāvam. Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, tas darīts tāpēc, lai efektivizētu darbu.

Makaronus AS Dobeles dzirnavnieks sāka ražot 2012. gadā, kad tika atklāta īsformu makaronu ražotne, savukārt 2013. gadā - spageti ražotne. Joprojām makaronu realizācijā vērojams pieaugums. Ja 2016. gadā tās bija 25,8 tūkst. tonnu, tad pagājušajā gadā - jau 30 tūkst. tonnu. Līdz ar to uzņēmums kļuvis par lielāko makaronu ražotāju Ziemeļeiropā. Lielākā daļa no saražotā gan tiek eksportēta uz citām valstīm. Piemēram, no kopējā saražotā spageti apjoma aptuveni 95% tiek eksportēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

arbOOz pierāda, ka sava vieta Rīgas saldumu pasaulē ir arī franču makaroniem un minikūciņām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kafejnīca arbOOz atvērta pagājušā gada vasarā. «Pirmais gads ir bijis veiksmīgs! Es pat neplānoju, ka būs tik labi. Mani brīdināja, ka sākumā būs ažiotāža un ar laiku interese norims. Jā, pirmajās pāris nedēļās bija rindas, un nereti viss bija izpirkts divu stundu laikā. Pamazām viss noregulējās, tomēr nevaru teikt, ka tagad ir mazāk cilvēku kā pašā sākumā. Ir stabilitāte, un varu prognozēt, ka vasaras sestdienās, ja ir labs laiks, būs mazāk cilvēku, bet rudenī – vairāk. Zinām, ko gaidīt,» saka Karīna Krasovicka, SIA arbOOz īpašniece.

Daudzi Karīnas desertus pērk līdzņemšanai. «Sākumā nebijām pat gatavi, ka tā būs. Piemēram, kad atvēru kafejnīcu, piedāvāju desertu stikla trauciņos, daudzi gribēja to pirkt līdzņemšanai, taču burciņas nebija tam paredzētas. Sapratu, ka, pirms sākt gatavot jaunu desertu, ir jāpadomā, kā to iepakot promnešanai. Mēs daudz uzmanības pievēršam iepakošanai, kastītēm, uzlīmēm. Tam tērējam daudz naudas, jo man nav vienalga. Gribu, lai arī, aiznesot mājās, deserts izskatās tāpat kā skatlogā,» teic Karīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2010. gada AS Dobeles dzirnavnieks eksporta valstu skaits no 17 ir pieaudzis līdz 61; 52% produkcijas noieta ārvalstīs nodrošina attīstības valstis

Dobeles dzirnavnieks ir viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs un ar katru gadu iezīmē aizvien augstākas pozīcijas arī Eiropas ražotāju saimē. Nozīmīgākās eksporta valstis Eiropā ir Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Dānija, Somija, Polija, Nīderlande, Vācija, Čehija u.c. Uzņēmums eksportē arī uz vairākām attīstības valstīm, tostarp Angolu, Kongo, Gambiju, Dienvidāfriku, Ēģipti, Sjerraleoni, Maroku u.c.

2010. gadā 98% eksporta apjoma veidoja Eiropa un 2% – t.s. trešās valstis, bet 2015. gadā 48% eksporta apjoma nodrošināja Eiropa, bet 52% – trešās valstis. «2015. gadā 20 milj. eiro jeb 33% no kopēja eksporta apjoma veidoja jaunie produkti – īsformu makaroni, spageti un cieto kviešu manna,» atklāj AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S Pasažieru vilciens (PV) varēs turpināt jaunu elektrovilcienu iegādes procesu, šim nolūkam uzsākot nepieciešamā iepirkuma otro kārtu. To otrdien, 13.jūnijā, sēdē konceptuāli atbalstīja valdība, informē Satiksmes ministrijā.

DB jau rakstīja, ka kaut arī PV norāda, ka jaunos vilcienus plānots iegādāties, piesaistot kredītresursus, nevis tiešā veidā ieguldot valsts budžeta līdzekļus, iepirkuma ietekme uz vispārējās valdības sektora budžetu saglabājas.

Ministrija informē, ka PV jaunu elektrovilcienu iepirkumu veiks nekavējoties, organizējot sarunu procedūru, publicējot dalības uzaicinājumu, kuras ietvaros ir notikusi kandidātu atlase un sagatavots otrās kārtas - piedāvājumu iesniegšanas, vērtēšanas un sarunu - nolikums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Pasažieru vilciens trešdien izsludinājis jaunu elektrovilcienu iepirkuma procedūras otro kārtu, kuras ietvaros plānots iegādāties 32 jaunus elektrovilcienu sastāvus, informē Pasažieru vilciena Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Iepirkuma pirmo kārtu pārvarējušajiem pretendentiem – TALGO, CAF, STADLER, ŠKODA, kā arī SIEMENS AG un SINARA GROUP kopuzņēmumam ООО «Уральские локомотивы» – ir nosūtīts uzaicinājums dalībai elektrovilcienu iepirkuma sarunu procedūras otrajā kārtā. Jauno vilcienu piegādes pretendenti iesniegs tehnisko piedāvājumu, pēc kā sekos finanšu piedāvājuma iesniegšana un vērtēšana. Līgumu par jaunu vilcienu piegādi ir plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanai ir izvēlēta sarunu procedūra, kur galvenais vērtēšanas kritērijs būs vilcienu piegādes, elektroenerģijas patēriņa un citas vilcienu dzīves cikla izmaksas, vērtējot uz vienu sēdvietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PVD izglītības iestādēs konstatē pārkāpumus zaļā publiska iepirkuma jomā

Monta Glumane, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes pavirši izturas pret zaļā publiskā iepirkuma līguma nosacījumu izpildi, secinājis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), jaunajā mācību gadā pārbaudot pārtikas produktu piegāžu atbilstību zaļā publiskā iepirkuma prasībām 55 izglītības iestādēs.

86% no veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka netiek ievērotas iepirkuma tehniskajās specifikācijās noteiktās prasības. Visos šajos gadījumos izglītības iestādēm būtu bijis jāpārliecinās, ka piegādāti līguma nosacījumiem atbilstoši produkti, tomēr tas nav darīts.

PVD informē, ka zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstoši produkti ir tādi produkti, kas audzēti/ iegūti Latvijā un atbilst nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (marķējumi «Zaļā karotīte» un «Bordo karotīte»), bioloģiskās lauksaimniecības, vai tās produktu kvalitātes rādītāju vai lauksaimniecības integrētās audzēšanas prasībām.

Uzņēmumam, piedaloties iepirkumā, ir jāapliecina, ka tas līguma darbības laikā izglītības iestādei piegādās zaļā publiskā iepirkuma prasībām atbilstošus produktus, kuru apraksts un ražotājs ir norādīs tehniskajā specifikācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mērķtiecīgu attīstību pie sortimenta pilnveides, interneta veikals "220.lv" uzsācis pārtikas produktu tirdzniecību internetā.

Pirkumus uzņēmums piegādās visā Latvijā, preču saņemšanas punktos Rīgā tas būs bez maksas, savukārt pircējiem ārpus galvaspilsētas robežām ir iespēja produktus saņemt ar kurjeru, tuvākajā pakomātā vai kādā no "Circle K" degvielas uzpildes stacijām.

"Uzsākot marketplace darbību, mēs soli pa soli attīstījām dažādas preču kategorijas. Nepieciešamo preču iegāde vienuviet vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte, tāpēc esam gandarīti, ka tieši šobrīd, šajos, sarežģītajos apstākļos mums ir izdevies panākt arī pārtikas sortimenta paplašināšanu. Līdz šim tirgojām pašu minimumu - kafiju un tēju, savukārt tagad sortiments paplašināts, iekļaujot arī citus ikdienas produktus. Svarīgi ir arī tas, ka mēs varam piegādāt preces visā Latvijā, pat vietās, kur iepriekš klientiem nebija pieejama pārtikas preču piegāde no pirkumiem internetā," norāda "Pigu Grupas" izpilddirektors Daiņus Ļuļis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trūcīgākajām personām plāno izdalīt 1,1 miljonu pārtikas komplektus

Žanete Hāka, 15.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad labdarības organizācijas trūcīgajām ģimenēm plāno izdalīt vairāk nekā 1,1 miljonu pārtikas produktu komplektus - provizoriski 157,7 tūkstošiem personu, informēja Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji.

AS Dobeles dzirnavnieks sākot no 14. maija veic pārtikas produktu komplektu piegādes deviņām labdarības organizācijām.

Biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, Evaņģēlisko Kristiešu draudze Zilais Krusts, Daudzbērnu ģimeņu apvienība Dzīpariņš, sabiedriskā organizācija Zigate, Ventspils evaņģēliski luteriskā draudze, Rīgas vasarsvētku draudze Kristīgais centrs Labā vēsts, Dagdas invalīdu brālība Nema, Viļānu labdarības biedrība Mazumiņš un biedrība Žēlsirdības misija dzīvības ēdiens nodrošina piegādes 448 vietās visā Latvijā.

Komplektā iekļauts pilnpiena pulveris, makaroni, tvaicēti rīsi, griķi, manna, augstākā labuma kviešu milti, sautēta cūkgaļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

EM: Degviela oktobrī lētāka; dārgākas - auzu pārslas, makaroni, šokolāde un kefīrs

Žanete Hāka, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar septembra datiem, vairākumam preču pamata cena ir palikusi nemainīga – 86,4% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas.

Cenu pieaugums ir novērojams 6,4% gadījumu, savukārt 7,2% gadījumu cena ir samazinājusies, informē Ekonomikas ministrija.

Degvielas cenām Latvijā oktobrī bija vērojams kritums. Pasaules naftas cenas oktobrī turpināja samazināties - vidēji cenas mēneša laikā samazinājās līdz 8%. Oktobra vidū pasaules degvielas cenas bija noslīdējušas līdz zemākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā, tomēr kopš mēneša vidus naftas cenas ir stabilizējušās.

Tradicionāli pārtikas cenas oktobrī pieaug sezonas noslēguma dēļ, tomēr cenām nav vērā ņemams pieaugums, atsevišķiem dārzeņiem (kartupeļi, burkāni, tomāti) un augļiem cenas joprojām samazinājās. Neliels kritums bija vērojams arī pienam, tomēr tas nebija tik būtisks kā septembrī, turklāt citiem piena produktiem cenas nemainījās vai pat pieauga (piemēram, kefīram).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Zīmolu stāsts: Herkuless un Rīgas Dzirnavnieks

Lelde Petrāne, 26.03.2019

Zīmola stāsts skatāms raksta galerijā! Herkuless iepakojums pagājušā gadsimta 80-tajos gados

Foto: no uzņēmuma arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Rīgas Dzirnavnieks», kas ir «Herkuless» produkcijas ražotājs, pirmsākumi ir saistāmi ar labības pārstrādes kombinātu Rīgā - «Sarkanais Oktobris», kas dibināts 1945.gadā. Iespējams, ka sākums pat bijis vēl agrāk, jo arhīvos atrodama 1927. gada publikācija par dzirnavām Rīgā ar nosaukumu «Sarkanais oktobris».

Savukārt, produkti ar nosaukumu «Herkuless» pirmo reizi minēti 1954. gadā, kad sākās «Herkuless» veiksmes stāsts nu jau 65 gadu garumā. Var droši teikt, ka ar «Herkuless» pārslām brokastīs uzaugušas vairākas paaudzes Latvijā.

No tiem laikiem ir saglabājies maz liecību, bet Latvijas valsts arhīvā atrodamās ziņas liecina, ka labības pārstrādes kombināta «Sarkanais Oktobris» ražošanas apjomi strauji auguši un tas bijis nozīmīgs graudaugu pārstrādātājs un graudu produktu ražotājs Padomju Latvijā. Kombināts fokusējies uz diviem segmentiem - miltu un auzu pārslu ražošanu. Uzbūvēts liels, padomju laikiem raksturīgs ražotnes komplekss Juglā. Šajā laikā galvenais produkcijas noieta tirgus bija Latvija. No enciklopēdiju izrakstiem izriet, ka 1985.gadā kombināts ražoja 97,7 tk tonnu miltu, salīdzinājumā 1970.gadā miltu apjoms bija 69,5 tk tonnu. Savukārt auzu pārslu apjoms veidoja 28,9 tk tonnu, kas ir četrkārt vairāk nekā 1970. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī Izglītības un zinātnes ministrija 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitījusi gandrīz 700 tūkstošus eiro. Par brīvpusdienām paredzēto valsts finansējumu pārsvarā tiek sagatavotas pārtikas pakas. Tas ļauj risināt arī skolu tehnisko darbinieku un šoferu, ēdināšanas uzņēmumu nodarbinātības jautājumu.

Nauda nepazūd

Valsts budžeta dotācijas 1.–4. klašu skolēnu brīvpusdienām pašvaldības var izmantot tajās deklarēto sākumskolas vecuma bērnu no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm ēdināšanai. Par to informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Egita Diure. Ja brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi vēl paliek neizmantoti, tos drīkst izlietot, lai ēdināšanu nodrošinātu arī 5.–9. klašu skolēniem, kas nāk no šīm pašām sociālajām grupām.

No šā gada 1. janvāra valsts sākumskolas vecuma bērnu ēdināšanu dotē 0,71 eiro apmērā – uz pusi mazāk nekā iepriekš. Lai pakalpojumu saglabātu vismaz līdzšinējā apjomā, pārējo summu pašvaldības sedza no sava maka. Ir arī novadi un pilsētas, kas brīvpusdienas nodrošina pilnīgi visiem izglītojamajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārtikas pakas trūcīgākajiem iedzīvotājiem Rīgā dalīs septiņās vietās

LETA, 12.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā Eiropas Komisijas finansētās programmas pārtikas pakas trūcīgākajām personām izsniegs piecas organizācijas septiņās izdales vietās, informē Rīgas dome.

Rīgā pārtikas pakas dalīs biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, Evaņģēliskā Kristiešu draudze Zilais Krusts, Rīgas Vasarsvētku draudze Kristīgais centrs Labā vēsts, biedrība Latvijas Samariešu apvienība un biedrība Žēlsirdības misija Dzīvības ēdiens.

Pārtikas pakas var saņemt kopš 11.jūlija biedrībā Latvijas Sarkanais Krusts Gaiziņa ielā 7, bet jūlijā un augusta sākumā tiks atvērtas vēl sešas izdales vietas.

Pārtikas paku izdales vietu adreses un to darba laiku var uzzināt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80 005 055.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Līdz šim bijām mājražotāji, šis statuss atļauj produkciju realizēt tikai pašiem. To arī darījām tirdziņos, bet septembrī devāmies uz VID un teicām, ka gribam saražoto nodot arī trešajai personai – veikalam,» par izmaiņām nesen uzsāktajā makaronu biznesā laikrakstam Kursas Laiks stāsta Ivika Vasiļauskaite un Ēriks Putris.

Kopš septembra beigām olu makaronus ar firmas zīmi Vilma Anna Liepājas un apkārtnes iedzīvotāji var iegādāties veikaliņā Garšo gan un Zāļu ielas eko veikalā.

Latvijā tos pārdod 14 veikalos Rīgas pilsētā un rajonā, Saldū, Jelgavā, Ogrē, Lielvārdē, Rēzeknē, Madonā, atpūtas bāzē Jāņkalni. «Strauji izplesties pagaidām neplānojam, lai ir tāda kā ekskluzivitātes piegarša,» piesardzīgi izsakās mazā biznesa pārstāvji.

Gan jau tā lieta aizies, bet cilvēki jāpieradina, spriež uzņēmīgie jaunieši un atklāj, ka latvisko nosaukumu Vilma Anna izvēlējušies par godu savām vecmāmiņām. «Vilma ir manas omītes vārds, bet Ivikas omīte no Sikšņiem ir Anna. Mums joprojām ir labas attiecības ar vecvecākiem,» priecājas Ēriks Putris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) savā interneta mājaslapā aicina aizpildīt aptauju par iespēju atļaut tirgot pārtiku pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām.

ZM rīko iedzīvotāju, ražotāju un tirgotāju aptauju par iespēju atsevišķas preču grupas tirgot arī pēc derīguma termiņa beigām. Aptauja pieejama mājaslapas zm.gov.lv sadaļā «Aktīvās aptaujas». Tajā jāatbild uz jautājumiem, vai cilvēks piekristu iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām.

Kā norāda ZM, ir divu veidu derīguma termiņi. «Izlietot līdz» attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas var kļūt bīstami, tāpēc to tirgošanas noteikumus mainīt nav plānots. Savukārt termiņu «ieteicams līdz» nosaka ražotāji produktiem, kas zaudē svaigumu, bet bīstami nekļūst, piemēram, saldumi, rīsi, maize, makaroni utt. Izmaiņas varētu skart šo produktu grupu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Tartu, Igaunijā tiks atklāta latviešu kultūrtelpa «Just Läti» jeb «Tieši Latvija», informē Tartu latviešu biedrība.

Jaunizveidotā latviešu kultūrtelpa «Just Läti» atradīsies radošo industriju centrā – Aparaaditehas jeb Aprātu cehā. Šobrīd kultūrtelpas izveidē investēti aptuveni 3000 eiro. Lai arī «Just Läti» ir izveidojies no biedrības, tomēr juridiski tas ir pilnīgi neatkarīgs uzņēmums ar savu pamatkapitālu un ilgtermiņa investīcijām no trīs partneru privātajiem ietaupījumiem.

«Šobrīd neesam izmantojuši nekādas citas investīcijas, bet nākotnē plānojam piesaistīt arī projektu finansējumu. Partnerus veikalam mājražotāju vidū daļēji esam atraduši, piemēram, Igaunijas - Latvijas pārrobežu sadarbības projekta «Livonijas garša» ietvaros, piedaloties projekta partnerību veidošanas aktivitātēs,» stāsta Ilze Salnāja - Värv, «Just Läti» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTA: Piens kļūst lētāks, šokolādes cena var pieaugt

Sandra Dieziņa, 14.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk Eiropas Savienības (ES) tirgū varētu palētināties aprikozes, piens un kartupeļi, savukārt cenas cūkgaļai, putrām, rīsiem un šokolādei pieaugs.

Sakarā ar lielo sausumu šogad samazināsies olīvu raža, līdz ar to nākošajā sezonā Spānijā attiecīgi par trešdaļu saruks olīveļļas ražošana, un iespējams olīveļļas cenas kāpums nākošajā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas produktus prezentē Berlīnes starptautiskajā izstādē Zaļā nedēļa

Lelde Petrāne, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnes Starptautiskā pārtikas un lauksaimniecības produktu izstāde Zaļā nedēļa notiek no 17. līdz 26. janvārim, tajā arī šogad kopš 1994.gada piedalās Latvija ar savu kopstendu, kurā Vācijas un citu valstu patērētājiem prezentē Latvijas pārtikas produktu daudzveidību.

Šodien rit izstādes sestā diena.

Katrā no četrām stenda stūru tirgošanās letēm ir iespēja pagaršot un iegādāties Latvijas uzņēmumu saražoto produkciju un iepazīties ar ceļošanas iespējām mūsu valstī.

Izstādes Zaļā nedēļa ietvaros Latvijas nacionālajā stendā katru dienu notiek visdažādāko produktu degustācijas, kurus ražotāji iedevuši līdz, lai ar tiem iepazīstinātu Vācijas iedzīvotājus:

A/S Cēsu alus dažādie gāzētie bezalkoholiskie un vieglie alkoholiskie dzērieni.

SIA Nissi vakuumā iepakoti dārzeņi, kartupeļi, bietes, pelēkie zirņi.

SIA Spilva mērces, augļu biezeņi.

SIA Silvanols uztura bagātinātāji un dabīgi atveseļošanās līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Divu gadu laikā 88,5% preču cenas nav mainījušās

Žanete Hāka, 20.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz pēdējo divu gadu periodu, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 88,51% gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas netika novērotas.

Gan cenu pieaugums, gan cenu samazinājums tika novērots vidēji 6% gadījumu.

Pērnā gada decembrī tika veikts pēdējais cenu novērojums Ekonomikas ministrijas organizētajā cenu monitoringā, kas tika veikts kopš 2013. gada janvāra, uzsākot aktīvu gatavošanos eiro ieviešanai Latvijā. Patēriņa cenu monitoringa galvenais mērķis bija novērot cenu svārstības pirms eiro ieviešanas, tās laikā un pēc eiro ieviešanas, lai identificētu nepamatotu un spekulatīvu cenu kāpumu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās.

Neskatoties uz Latvijas izaugsmi, kas bija viena no straujākajām starp Eiropas Savienības valstīm, patēriņa cenas kopumā saglabāja ļoti mērenu dinamiku. To parāda ne tikai EM veiktais cenu monitorings, bet arī gada inflācijas rādītājs - 2014. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņa cenas vidēji pieauga par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu pieaugums turpinās, atsevišķu produktu sadārdzinājums sasniedz jau 98%, aprēķinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), kas regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos.

Asociācija aprēķina vidējās cenas mazumtirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītajās cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas.

LTA fiksējusi, ka piena produktu grupā salīdzinot ar pagājušā gada decembri vērojams cenu pieaugums visām precēm, vislielākais pieaugums ir kefīram, kas sadārdzinājies vidēji par 37%. Piena un krējuma cena ir pieaugusi par 21%. Par 12-14% pieaugušas cenas sieram, sviestam, biezpienam, saldajam krējumam. Nemainīga palikusi tikai biezpiena sieriņa “Kārums” cena – vidēji 0.38 centi. Olu cena pieaugusi vidēji par 51% un tagad 10 M izmēra olas veikalos var iegādāties par 2.54 iepriekšējo 1.69 eiro vietā.

Karavela: Cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% 

Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat...

Gaļas produktiem tajā pašā periodā desu un cīsiņu cena pieaugusi par 12-17%, savukārt vistas, broilera cena pieaugusi par 26% - līdz 3.97 eiro par kilogramu. Vismazākais kāpums – 3% - sardelēm.

Maizes un labības izstrādājumu kategorijā vidējā cena baltmaizei šī gada martā bija 1.01 eiro, 2021. decembrī tā bija 0.57 eiro, sadārdzinājums par 77%. Rupjmaizei cena ir pieaugusi daudz mazāk - par 14%. Auzu pārslu vidējā cena pieaugusi par 39%, griķi tagad maksā par 25% dārgāk. Samazinājusies rīsu cena un tagad par kilogramu jāmaksā 1.79 eiro, kamēr decembrī -2.69 eiro. Arī makaroni un zirņi kļuvuši lētāki.

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā 

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina...

Vislielāko sadārdzinājumu salīdzinājumā ar 2021.gada decembri piedzīvo sāls – iepriekšējo 0.56 eiro vietā, tas martā maksāja 1.11 eiro. Arī mannai ir ievērojams pieaugums – par 74%. Toties cukurs tikai par 8% kāpis cenā.

Augļu un dārzeņu cenas ir visdraudzīgākās. Šajā grupā gandrīz visiem populārākajiem ir cenas mazinājušās vai palikušas nemainīgas. Vienīgie kāpumi ir populārajiem cenu karos banāniem un tomātiem. Kāpušas cenas tikai eļļām - rapšu par 24%, saulespuķu – par 14 %.

Cenu pieaugums, visticamāk, ir jaunā realitāte 

Latvija nevar ietekmēt globālās cenas, tādēļ Latvijas valdības pretinflācijas pasākumu būtība...

LTA prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka Krievijas un Ukrainas kara ietekmi uz ekonomiku kopumā var raksturot kā stagflāciju. Tas nozīmē zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku inflāciju. Tās, protams, ir negatīvas sekas, taču dažas nozares, tostarp pārtika, var īstermiņā atgūties. "Pret Krieviju noteiktās sankcijas nozīmē gandrīz pilnīgu preču un kapitāla tirdzniecības dalībnieku izolāciju daudzos un dažādos veidos. Sankciju, rubļa vērtības krituma un iespējamās recesijas dēļ Krievija de facto izzūd kā Eiropas valstu tirdzniecības partneris. Līdzīga situācija būs ar Ukrainu kā tirdzniecības partneri, jo karadarbība ar visām no tā izrietošajām sekām, visticamāk, mazinās tirdzniecību. Jau šobrīd ir noteikt labības eksporta aizliegums. Energodegvielas cenu pieaugums ir trieciens Eiropai un ir grūti noteikt, kā pašreizējā krīze ietekmēs Eiropas enerģētikas pārveides projektu. Visticamāk, tas īstermiņā to palēninās un ilgtermiņā ievērojami paātrinās. Bēgļu pieplūdumam nav skaidras ekonomiskās ietekmes: īstermiņā tas ir saistīts ar palielinātiem valsts izdevumiem un vienlaicīgu atsevišķu uzņēmumu grupu attīstību un trūcīgāko mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, kā arī plašāku piedāvājumu darbaspēka tirgū. Savukārt IKP pieauguma palēnināšanās šogad būs vēl bargāka, nekā tika pieņemts iepriekš. Izaugsme gada sākumā, iespējams, bija augstāka nekā iepriekš lēsts, tomēr vidējā pieauguma prognoze samazināta līdz 3%. Tajā pašā laikā inflācija pieaugs, sasniedzot maksimumu pēc dažiem mēnešiem," komentē H.Danusēvičs.

Viņš turpina, ka augstākas degvielas cenas (nav netiešo nodokļu samazinājuma), kā arī jaunā enerģijas (gāzes, elektrības) cenu pieauguma viļņa iespējamās otrās kārtas sekas palielina inflāciju. "Mēs gan nezinām naftas cenu maksimumu (ir paātrinātas sarunas par Irānas naftas importa embargo atcelšanu). Tomēr 2022.gada vidējā inflācija pieaugs līdz 8,4% ar maksimumu 9,5% maijā-jūnijā. Krievijas un Ukrainas karš padziļinās jau tā augsto spiedienu uz pārtikas cenām. Taču šis efekts nebūs ātrs, krass cenu kāpums, bet gan "paplašināsies" tuvāko mēnešu laikā. Lauksaimniecības ražošanas izmaksas palielināsies arī gāzes cenu kāpuma dēļ, kas izpaudīsies arī turpmākā slāpekļa mēslojuma cenu kāpumā. Ir arī nozares, kurās bēgļu pieplūdums no Ukrainas uz laiku var pozitīvi ietekmēt pieprasījumu. Tas galvenokārt attiecas uz nozarēm, kas ražo pirmās nepieciešamības preces, piemēram, pārtikas, dzērienu, tekstila, tabakas vai pat farmācijas nozari. Kara ietekmē, pēc Nielsen datiem, būtiski pieaudzis pieprasījums makaroniem, rīsiem un konserviem. Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi maina patērētāju uzvedību. Tai pat laikā pieprasījuma pieaugums nav tik liels kā pandēmijas sākumā. Pieaugušais pieprasījums saistīts ar bažām, ko izraisījis kara uzliesmojums un iespējamie kara draudi Latvijai. Pircēji baidās, ka atsevišķas preces var nebūt plauktos, un, redzot, ka tās beidzas, jo citi tās pērk, paši dodas iepirkties. Pārtikas cenu kāpumu ietekmē gan graudu cenu pasaules tirgos, līdz ar to arī miltu cenu, kāpumu. Turklāt ir vērojams degvielas cenu pieaugums, arvien augstākas enerģijas, folijas, papīra un citu komponentu cenas, kas ietekmē preces gala cenu veikalā. Tātad par lētu pārtiku šogad varam aizmirst," norāda LTA prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LTA: tuvākajā laikā pasaulē pārtika lētāka nekļūs

Sandra Dieziņa, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākiem pārtikas produktiem pasaulē tuvākajā laikā var pieaugt pārtikas cenas, informē Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Pasaules biržas konstatējams pastāvīgs cenu kāpums kviešiem un kukurūzai un paredzams, ka līdz gada beigām par 2,5% varētu sadārdzināties makaroni, bet maize - par 1%. Sausums Krievijā un ASV, kā arī Melnās jūras baseinā radījis risku, ka var atkārtoties 2007. un 2008.gada pārtikas krīze. Francijas prezidents Fransuā Olands jau piedāvājis veidot stratēģiskās pārtikas rezerves, kas ierobežotu nekontrolētas cenu svārstības pārtikai.

Komentāri

Pievienot komentāru