Jaunākais izdevums

"OnePlus" izcīnīja vietu tirgū, piedāvājot labus tālruņus lētāk nekā lielie zīmoli, taču jaunākais modelis "8 Pro" vairs nekonkurē ar cenu.

Divām dižgaru apcerētām neizbēgamām nepatikšanām – nodokļiem un fiziskā ķermeņa bojāejai - diezgan droši varam pieskaitīt trešo – tehnoloģiju produktu sadārdzināšanos līdz ar zīmola atpazīstamības pieaugumu. Vairākums ražotāju centušies ielauzties pieblīvētā tirgū ar lētāku produkciju un uzaudzējuši pircēju pulku, galvenokārt pateicoties tieši kārdinošai cenas un kvalitātes attiecībai, taču agrāk vai vēlāk padevušies vilinājumam paņemt no klientiem pēc iespējas vairāk naudas.

Tā noticis arī ar Ķīnas zīmolu "OnePlus". Dažus gadus priecējis cilvēkus ar kvalitatīviem tālruņiem par saprātīgu cenu, šogad ražotājs par jaunāko flagmani "OnePlus 8 Pro" jau prasa gandrīz tikpat daudz, cik tie konkurenti, kuriem tas vēl nesen mēģināja "atsist" klientus ar zemāku cenu.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Jau pērn "OnePlus" piesaistīja uzmanību ar savdabīgo testētāju komplektu – kurpju kastes izmēra iepakojumu, kurā ir ne vien prāva tālruņa kārba, bet arī divi atsevišķi iepakoti aizsargvāciņi un rokasgrāmata. Līdzīgs gaumīgi noformēts komplekts pie mums nonāca arī šogad, pie tam tālruņa kastītē bija vēl viens caurspīdīgs silikona aizsargvāciņš ar uzkrītošu kompānijas sloganu "Never Settle", kas neļauj "OnePlus" produktu sajaukt ar kādu citu.

Modeļa ietilpīgākā un dārgākā versija šogad ir ļoti glītā krāsā, kas nosaukta par ledāju zaļu. Zaļganais matētais aizmugures vāciņš interesanti atstaro gaismu, mainot toņus. Labajā sānu malā virs ieslēgšanas pogas "OnePlus" saglabājis par sērijas atpazīstamības zīmi kļuvušo slēdzi, ar kuru pārslēgt zvana režīmu – skaņu, vibrāciju un klusumu. Līdzīgi kā "iPhone", vienīgi amerikāņu piedāvāto divu stāvokļu vietā šeit ir veseli trīs. Pretējā pusē ir skaļuma regulēšanas taustiņš. Tikpat šaurs, spics un kontrastējošs ar gludo, noapaļoto korpusu, kas plaukstās rada ļoti patīkamas sajūtas un 7,4 centimetru platuma dēļ vienā rokā lietojams samērā ērti. Vienīgi sānu taustiņu izvietojums šķiet ne visai veiksmīgs, jo, ar kreisās rokas rādītājpirkstu spiežot ieslēgšanas pogu, īkšķim neplānoti sanāk nospiest skaļuma pogu. Rezultātā top pilnīgi nevajadzīgs ekrānšāviņš.

Otrs netīkamais elements ir trīs aizmugurējo kameru bloks. Šaurā "dobe" ir ne vien izvirzīta pāris milimetrus uz āru, bet arī apveltīta ar asām šķautnēm. Nav ne jausmas, par ko domāja dizaineris, bet šis risinājums ir galīgi neveiksmīgs. Izvirzījums ķeras aiz kabatas malas, skrāpē pirkstus, pie tam uz galda tālrunis balstās tieši uz šīs šaurās joslas un, pieskaroties ekrāna malām, zvāļājas uz vienu un otru pusi. Līdz ar to rakstīšana guļošas ierīces ekrānā ir apgrūtināta. Nepatīkamo efektu nespēj minimizēt pat silikona aizsargvāciņš, jo arī tajā nācies paredzēt krietnu gumijotā materiāla izvirzījumu, lai "apskautu" kameras bloku.

No pozitīvajām lietām jāizceļ tas, ka "OnePlus" beidzot ieguvis IP68 mitruma un putekļu noturības sertifikāciju.

Veiktspēja

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Būdams šā brīža labākais "OnePlus" modelis, "8 Pro" ir atbilstoši aprīkots. Tam ir "Qualcomm" aktuālais astoņu kodolu procesors "Snapdragon 865" ar 12GB operatīvās atmiņas atbalstu, kas veiktspējas testos uzrāda ļoti līdzīgu rezultātu "Samsung S20 Ultra" un citiem šā brīža jaudīgākajiem tālruņiem. Lieki piebilst, ka šo ierīci nogurdināt būs pagrūti.

Dārgākā versija aprīkota ar 256 GB iebūvēto atmiņu, taču to nevar papildināt ar "microSD" karti. Un, ja šai modifikācijai tas nav tik aktuāli, tad lētākās pircējiem gan jāpatur prātā, ka ārpus 128 GB datu krātuves varēs paļauties tikai uz glabātavām mākoņos.

Izcelšanas vērta ir sejas atpazīšanas sistēma. Reti nācies redzēt tik zibenīgi strādājošu tehnoloģiju. Atliek tikai pieskarties ekrānam vai ieslēgšanas pogai un tālrunis jau ir aktivizēts. Pat ja priekšējā kamera nav vērsta tieši pret seju, pat ja galva ir pagriezta kādu 45 grādu leņķī uz sāniem vai arī sejas apakšdaļu aizsedz maska. Pārliekā jūtīguma dēļ "OnePlus 8 Pro" izmēģinājumu laikā vairākas reizes aktivizējās neplānoti – liekot ierīci kabatā vai velosipēda turētājā. Toties labā ziņa, ka tikpat kā nenācās ķerties pie ekrānā iestrādātā pirkstu nospiedumu lasītāja vai PIN koda.

Ekrāns un skaņa

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Audiovizuālajā sfērā "OnePlus" kompromisus nav meklējuši. Salīdzinoši kompaktajā ierīcē rotājas plašs 6,78 collu Fluid AMOLED displejs ar 1440x3168 punktu izšķirtspēju. Tas aizņem 90,8% no pieejamā laukuma un nodrošina patiesi iespaidīgu pikseļu blīvumu – 513 punktus uz katru collu. Ekrānā apvienots faktiski viss labākais, ko šobrīd tirgus piedāvā. Miljards toņu atbalsts kombinācijā ar QHD+ izšķirtspēju video padara izcili baudāmu, it īpaši tad, ja tiek aktivizēts spilgtu krāsu efekts "Pro". Krāsu attēlojuma precizitāte ir ļoti augstā līmenī un ekrāns arī ir ārkārtīgi spilgts. Lietotāji par to būs īpaši priecīgi saulainajās vasaras dienās.

Savukārt 120 Hz attēla atjaunošanās ātrums gādā, lai bez raustīšanās plūstu kā augstas izšķirtspējas video, tā datorspēles. Maksimumu no ekrāna var "izspiest", aktivizējot kustīgas grafikas izlīdzināšanas funkciju. Enerģijas taupīšanai iespējams izvēlēties 60 Hz atsvaidzes ātrumu.

Interesanti nieciņi ir iespēja rīku joslā pulksteņa rādījumam pievienot arī sekundes, kā arī īpašie lasīšanas režīmi. Viens no tiem padara ekrāna melnbaltu, otrs saglabā krāsas, taču pavisam blāvas.

Atzinīgus vārdus pelnījusi skaņas sistēma. Tajā izmantoti divi visnotaļ spēcīgi skaļruņi, kas rada pārsteidzoši spēcīgu skanējumu un arī izteiksmīgu "Dolby Atmos" skaņas pārvietošanās efektu. Šis noteikti ir viens no skaļākajiem telefoniem, kāds pēdējos gados pabijis DB rokās.

Fotokamera

(Raksta autora vērtējums: 6 punkti no 10)

"OnePlus 8 Pro" aprīkots ar četrkāršu aizmugurējo kameru, kuras izvēlētais novietojums jau saņēma pēc nopelniem dizaina sadaļā. Izvirzījumā gan ir tikai trīs lēcas – 48MP galvenā, 48MP ultraplatā un 5 MP dziļuma sensors. Blakus blokam ir mazāks lodziņš, aiz kura slēpjas 8MP telefoto kamera ar trīskāršu optisko pietuvinājumu, kas kopā ar digitālo tālummaiņu var pievilkt attēlu 30x tuvāk. Realitātē gan to jāapšauba. Jo, ja nepietuvināts kadrs no 10x atšķiras ievērojami, tad 10x no 30x ne tik ļoti. Pietuvinājums noteikti nav trīsreiz lielāks. Turklāt 48 MP režīmā tālummaiņa nedarbojas vispār.

Kameru sistēma pēc noklusējuma uzņem 12 MP attēlus, bet ar vienu pieskārienu ikonai var pārslēgties uz 48 MP režīmu. Īsais secinājums – fotogrāfijas neliek elpai aizrauties. Tāpat kā pērnā gada modeļiem, arī šiem fotokameras attīstīšanā un noslīpēšanā vēl ir daudz, kur augt.

Labā gaismā uzņemtie attēli it kā ir detalizēti un asi, taču tiem pietrūkst krāsu sulīguma. Šķiet, ka bildes ir blāvākas nekā dabā, jo īpaši ja tās neskatās paša tālruņa spilgtajā ekrānā, bet, piemēram, datorā. Nakts režīms gada laikā kļuvis ievērojami labāks un tagad pustumsā uzņemtos priekšmetus jau var aplūkot tīri labi.

Iespējams, visintriģējošākais šajā kamerā ir ar atsevišķu ikonu ieslēdzamais super makro režīms. Tas darbojas gluži kā palielināmais stikls un tiešā tuvumā ļauj aplūkot, piemēram, audumu struktūru. Patīkams rīks pasaules iepazīšanai, bet tikai labā apgaismojumā. Teiksim, pagalmā, pļavā vai uz ielas.

Akumulators

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tālrunis ticis pie ietilpīgākā akumulatora, kāds "OnePlus" viedierīcēm jebkad bijis. Un tas ir saprotami, jo 4510 mAh baterijai jāpabaro pamatīgs ekrāns un spēcīgs procesors. Pārsteidzošā kārtā tālrunis ir patiešām taupīgs. Straumējot video maksimālā izšķirtspējā ar 120 Hz atsvaidzes ātrumu, stundas laikā iztērējas aptuveni 6-7 procenti enerģijas krājumu. Ar vienu uzlādi tālrunis šādu uzdevumu spēj veikt 13-14 stundas no vietas. Patēriņš pieaug, ja tiek ieslēgta grafikas izlīdzināšanas funkcija.

Ikdienas lietošanā "OnePlus 8 Pro" ar vienu uzlādi darbojas divas pilnas darbadienas un nakti starp tām. Visnotaļ atzīstams rādītājs.

Ievērības cienīgs fakts ir arī ātrās bezvadu uzlādes atbalsts. Līdz ar tālruni pie mums nonāca arī "Warp Charge 30" lādētājs, kas gan jāiegādājas atsevišķi. Tas nodrošina 30W uzlādi un piepilda "OnePlus 8 Pro" nedaudz ilgāk kā vienā stundā. Aptuveni tikpat ilgi tālrunis pavada pie oriģinālā lādētāja vada.

Tālrunis atbalsta arī 3W reverso bezvadu uzlādi austiņu vai pulksteņa "pabarošanai".

Gala vērtējums

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"OnePlus 8 Pro" ir kvalitatīvs, interesants un pārdomāti nokomplektēts viedtelefons. Tam ir ļoti ātrs procesors, brīnišķīgs ekrāns, glīts dizains un ietilpīga baterija, kas turklāt bez vada lādējas ļoti ātri. Varētu teikt, ka tam ir viss, kas nepieciešams pilnvērtīgam flagmanim. Vienīgais neveiksmīgais risinājums ir fotokamera, kuras bloks ir pārāk izvirzīts uz āru un arī bildes neizdodas tik pārliecinoši, kā konkurentiem. Tomēr lielākais traucēklis panākumiem tirgū varētu būt uzblīdusī cena. Domājams, jau tuvākajos mēnešos uzzināsim, vai arī pircēji vēl nesen mūsu pusē pavisam nepazīstamo ražotāju jau uzskata par gana uzticamu, lai maksātu gandrīz tikpat daudz, cik prasa tirgū ilgāk pārbaudīti konkurenti ar krietni atpazīstamāku vārdu.

Cena ap 1000 eiro

Vērtējums

"OnePlus 8 Pro"

Plusi

Kvalitatīvs, krāsām bagāts un spilgts ekrāns

Ilgs baterijas darbības laiks

Interesants super makro režīms

Mīnusi

Neizdevies aizmugurējās kameras bloka risinājums

Nepārliecinoša fotokameru darbība

Nevar papildināt atmiņu

Tehniskie dati:

Izmērs: 165.3 x 74.4 x 8.5 mm

Svars: 199 g

Ekrāns: 6.78 collu120 Hz Fluid AMOLED 3168 x 1440 izšķirtspēja

Procesors: Qualcomm Snapdragon 865 (7 nm, astoņi kodoli 1x2.84 GHz Kryo 585 & 3x2.42 GHz Kryo 585 & 4x1.8 GHz Kryo 585)

Atmiņa: 256 GB iebūvētā un 12 GB operatīvā

Operētājsistēma: Android 10

Akumulators: 4510 mAh

Četrkārša aizmugurējā fotokamera:

Galvenā 48 MP, f/1.8, 25mm ar OIS

Ultra platleņķa 48 MP, f/2.2, 14mm, 116˚

Telefoto 8 MP, f/2.4,

3D dziļuma sensors 5 MP, f/2.4

Priekšējā fotokamera:

16 MP, platleņķa f/2.5

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Piedāvās tālruni ar "neredzamu" kameru; iedvesmas avots - luksusa automašīna

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā tirgū būs pieejams "OnePlus" viedtālrunis ar elektrohromatiskā stikla tehnoloģiju, kas ļauj tam mainīt caurspīdīgumu un piešķir "neredzamu" kameru.

Starptautiskā mobilo tehnoloģiju kompānija "OnePlus" tehnoloģiju izstādē "CES 2020" prezentējusi pirmo konceptviedtālruni "OnePlus Concept One".

"OnePlus" konceptviedtālruņa dizaina izstrādē sadarbojies ar luksusa sacīkšu automašīnu un superauto ražotāju "McLaren".

"Šis konceptviedtālrunis ir nozīmīgs viedtālruņu nākotnes formas eksperiments. "Neredzamā" kamera ir jauns kameras dizains. Aizmugurējās kameras objektīvus slēpj elektrohromiskais stikls, un tie kļūst redzami tikai tad, kad kamera tiek izmantota. Šis ir tikai sākums, un mēs turpinām pētīt papildu iespējas," stāsta "OnePlus" dibinātājs un izpilddirektors Pīts Lau (Pete Lau).

Stikls, kas izmantots viedtālrunī "OnePlus Concept One", satur organiskas daļiņas, kuras pakļaujot elektriskajam laukam, rodas dažādas krāsu nianses. Lietojot atšķirīgu spriegumu, mainās gaismas caurlaidības īpašības, ļaujot stiklam mainīties no pavisam melna uz caurspīdīgu. Stikla virsma piedāvā arī praktisku ieguvumu, kalpojot kā iebūvēts polarizācijas filtrs un ļaujot lietotājiem iegūt asākas, detalizētākas bildes spēcīgā apgaismojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Viens no dīvainākajiem viedtelefonu modeļu atjauninājumiem, kāds jebkad redzēts

Jānis Vēvers, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"OnePlus" jaunajam "7T Pro" izvēlējies dīvainu pieeju – minimāli uzlabotu tālruni piedāvāt iespaidīgā iepakojumā

"OnePlus 7T Pro" ir viens no dīvainākajiem viedtelefonu modeļu atjauninājumiem, kāds jebkad redzēts. Savulaik "Sony" izlaida jaunu flagmani ik pēc pusgada, taču japāņi centās katram jaunajam modelim piešķirt vismaz vienu nozīmīgu jaunumu. Lai arī "7T Pro" ir labs un jaudīgs tālrunis, tam īsti nav nekā, ar ko attaisnot savu eksistenci, ņemot vērā, ka tirgū jau ir "OnePlus 7 Pro". Ja nu vienīgi ar lielāku iepakojuma kasti.

Ja interese par kādu preci sāk noplakt, to var nedaudz piepucēt, ielikt iespaidīgākā iepakojumā un atkal laist tirgū. Šī banālā taktika cilvēces vēsturē izmantota tūkstošiem reižu, un to nolēmuši pamēģināt arī "OnePlus", piecus mēnešus pēc flagmaņa "7 Pro" laišanas tirgū sagatavojot tā sekotāju "7T Pro".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunija varētu ierobežot Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklu veidošanā

LETA--ERR, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņā piektās paaudzes mobilo sakaru tīkls jeb 5G palīdzēs radīt jauna veida pakalpojumus un produktus, kas iepriekš neeksistēja

Tā biznesa portālam db.lv saka inkubatora un akseleratora "Founders Space" vadītājs Stīvs Hofmans (Steve Hoffman). Paredzams, ka 5G nesīs daudz pārmaiņu un tās būs visaptverošas, tomēr viņu bažīgu dara šīs tehnoloģijas izmaksas, kas varētu bremzēt tās izplatību.

Jūsu prezentācija "5G Techritory" konferencē bija "5G – pārspīlēta sajūsma vai cerība globālai digitālai nākotnei" (5G – hype or hope for global digital future). Kā jums šķiet – 5G tiek uzņemts ar pārspīlētu sajūsmu vai tomēr tā sniegtās cerības ir lielākas?

Vienmēr, kad ir kāda jauna tehnoloģija, piemēram, mākslīgais intelekts, blokķēde vai virtuālā realitāte, ir liela ažiotāža. Runājot par 5G patieso potenciālu, man ir lielas cerības, jo no tā tiešām būs taustāmi rezultāti. Tāpēc es teiktu, ka ir daudz cerību, ne tikai ažiotāža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās daudzi iedzīvotāji izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu – pārtikas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Smart Packaging" risina šo problēmu.

Kompānija radījusi viedos sensorus, kurus var piestiprināt pie pārtikas virsmas vai iekļaut pārtikas produkta iepakojumā. Sensora tehnoloģija maina krāsu no sarkanas uz zilu, tādējādi parādot pārtikas kvalitāti un vienkāršā veidā izskaidrojot bakteriālā un mikrobioloģiskā piesārņojuma līmeni.

"Sensoru tehnoloģija ļauj patērētājiem pieņemt pārdomātus lēmumus, apstiprinot nepieciešamo pārtikas kvalitāti, un krāsu maiņas sensora vienkāršība samazinās pārtikas izmešanu atkritumos," biznesa portālam db.lv stāsta Rūta Ozola–Davidāne, "Smart Packaging" līdzdibinātāja.

Viņa stāsta, ka saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8% no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2. 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē, ka ES mājsaimniecībās katru gadu tiek izmesti 88 miljoni tonnu pārtikas jeb 173 kilogrami uz vienu cilvēku, jo patērētājiem ir grūtības saprast atšķirību starp dažādiem derīguma termiņu formulējumiem – "izlietot līdz" un "ieteicams līdz".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tevi atpazīs – gribi to vai nē

Jānis Šķupelis, Anda Asere, Monta Glumane, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Olivier Coret/SIPA/Scanpix/LETA

Arī Rietumvalstis virzās uz to, lai ikdienas dzīvē – vēlies to vai nē – uz ielas tiktu ieviestas varas iestāžu kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas.

Ja pirms kāda laika varēja šķist, ka tas vairāk ir paredzēts tādai valstij kā Ķīna, tad pieejamā informācija liecina, ka valdības kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas tiks izmantotas arī, piemēram, Londonā.

Ir jābūt absolūtai ticībai, ka aktuālā un, cerams, likumīgā vara vienmēr būs godīga (gan vispārējā, gan kāda tehnoloģijām tuva ierēdņa individuālā līmenī) un pakļausies kādai nosacīti jēdzīgai izpratnei par sludinātajām, piemēram, Rietumu pasaules pamatvērtībām. Katrā ziņā orvelistiskie brīdinājumi par ciešu Lielā brāļa uzraudzību nebūt vairs nešķiet kāda zinātniskā fantastika.

"Kopumā Iekšlietu ministrija saskata ieguvumus šādu tehnoloģiju attīstībā, īpaši stratēģiski svarīgos objektos, piemēram, lidostās un ostās, lai varētu inovatīvā veidā rūpēties par sabiedrības drošību. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas dotu iespēju pūļos identificēt meklējamo personu sarakstā iekļautos cilvēkus, piemēram, aizdomās turamās un pazudušās personas," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Fokusā enerģija, mobilitāte un tīrās tehnoloģijas

Anda Asere, 19.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Rada inovāciju efektīvākai bioloģiskai lauksaimniecībai

Db.lv, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorantūras studente Kristīne Irtiševa izstrādā inovatīvu tehnoloģiju augsnes bagātināšanai, izmantojot Latvijas purva bagātību – kūdru.

Latvijā ir bagātīgi kūdras resursi, taču tos varētu izmantot lietderīgāk, ražojot augstas pievienotās vērtības produktus, uzskata K. Irtiševa.

Zaļā kursa interpretācijas apdraud kūdras nozari Latvijā 

Zaļā kursa īstenošanai un ambiciozu klimata mērķu sasniegšanai Eiropa paredzējusi ievērojamus...

Iepriekš pētījusi sapropeļa un bioogles izmantošanas iespējas, viņa attīsta ideju par kūdrā esošo vērtīgo vielu lietošanu augsnes bagātināšanai. Ar kavitācijas un ekstrakcijas metodēm no kūdras tiek iegūts koncentrēts humusvielu šķīdums. Atšķaidīts noteiktā koncentrācijā tas ir piemērots lauku miglošanas sistēmām, skaidro ķīmijas tehnoloģijas doktorante. Savukārt no atlikumvielām iespējams izgatavot granulas, kas arī piemērotas augsnes uzlabošanai. Atšķirībā no tradicionāli mēslošanā izmantotā kālija, fosfora un slāpekļa, humusvielu šķīduma lietošanai nav noteiktas sezonalitātes, viņa turpina. Arī pielietojums ir ļoti plašs – to var izmantot kā balkona puķu un siltumnīcas tomātu laistīšanai, tā augsnes uzlabošanai lielās dažādu lauksaimniecības kultūru platībās.

"Humusvielas ir biostimulators. Tās veido labvēlīgu vidi – ietekmē augsnes auglību, barības vielu apriti, ķīmiskās un fizikālās īpašības, piemēram, samazina augsnes skābumu, neļauj tai pārāk ātri izžūt un palielina organisko augsnes saturu," uzsver K. Irtiševa.

Humusvielu šķīdums eksperimentālai lietošanai jau piedāvāts mājsaimniecībām un lauksaimniekiem. Doktorante sāk sadarbību arī ar Bulduru dārzkopības vidusskolu, lai veiktu eksperimentus atklātās platībās, siltumnīcā, kā arī izmēģinātu tā lietošanu apvienojumā ar hidroponikas un aeroponikas metodēm, proti, uz augiem, kas tiek audzēti bez augsnes. Testi palīdzēs sagatavot zinātniski pamatotas rekomendācijas, lai šķīduma lietošana sniegtu maksimālu efektu.

Ilgtspējīgas tehnoloģijas izstrāde humusvielu šķīduma iegūšanai ir K. Irtiševas promocijas darbs. Vienlaikus viņa tehnoloģiju vēlas komercializēt, tādēļ šobrīd dibina jaunuzņēmumu "Humico". Nākotnē uzņēmums varētu pievērsties arī citām tehnoloģijām un produktiem, kas, kā saka K. Irtiševa, "palīdzēs augt zaļam".

Zinātņietilpīgās biznesa idejas attīstīšanai K. Irtiševa izmanto RTU studentu inovāciju grantu programmas iespējas. Viņa ir piedalījusies komercializācijas apmācībās zinātniekiem "Co.Lab" un veiksmīgi startējusi RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi veidotā "Universitāšu inkubatora" pirmajā uzsaukumā. "Saņēmu vērtīgus vietēja un starptautiska mēroga mentoru padomus uzņēmējdarbības attīstīšanai, kā arī 5000 eiro finansiālu atbalstu produkta izstrādei. Līdzekļi tiks izmantoti jaunas humusvielu šķīduma partijas izstrādei, lai varētu turpināt veikt zinātniskos testus," atklāj doktorante. Zinātniskajā darbībā un produkta izstrādē viņu atbalsta RTU Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta profesors Jurijs Ozoliņš un pētnieks Andrejs Šiškins, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes profesors Māris Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" turpina attīstīt un ieviest veikalos mūsdienīgas tehnoloģijas, kopumā šogad plānojot investīcijas vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Daudzveidīgie risinājumi palīdzēs turpināt uzņēmuma digitalizāciju, automatizējot procesus, ieviešot jaunus un lietotājiem ērtus risinājumus, kas ir svarīgi Covid-19 izplatības ierobežošanai.

Arī šogad "Maxima" veikalos tiks attīstīti Mākslīgā intelekta risinājumi, kas veikalu darbiniekiem sniedz iespēju attālināti pārvaldīt preču plauktu piepildījumu un kasu noslodzi.

Tāpat tiks paplašināts pašapkalpošanās kasu tīkls gan Rīgā, gan reģionos, darbinieku un klientu ērtībām uzstādīti elektroniskie cenrāži. Savukārt efektīvai pārvaldībai, savstarpējās sadarbības stiprināšanai un ērtākam iepirkšanās procesam Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā, uzņēmumā šogad tiek plānoti digitalizācijas projekti, tostarp darba laika plānošanai un pārvaldībai, digitālai informācijas apritei uzņēmumā u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Asociācija: Pandēmijas laiks pierādīja mobilo tehnoloģiju nepieciešamību sabiedrībā

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laiks ir pierādījis, ka mobilās tehnoloģijas ir nepieciešamas un bez tām mūsdienu sabiedrībai ir ārkārtīgi grūti funkcionēt, norāda mobilo sakaru operatora "Tele2" valdes priekšsēdētājs un Latvijas Telekomunikāciju asociācijas valdes loceklis Valdis Vancovičs.

Kā sacīja asociācijas pārstāvis, novērojumi liecina, ka daudzas sabiedrības grupas ir novērtējušas šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, lai gan iepriekš tās faktiski nelietoja. Piemēram, seniori, kas atklāja video zvana funkcijas, iepirkšanās un izklaides iespējas digitālajā vidē.

"Lai arī ceram, ka otrajā pusgadā koronavīrusa ietekme mazināsies, mēs esam gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. Apzināmies, ka pandēmija maina sabiedrības ikdienu un ieradumus, ietekmējot ekonomisko situāciju valstī, un tas atsauksies arī uz pieprasījumu pēc dažādiem mobilo sakaru pakalpojumiem," sacīja Vancovičs.

Viņš piebilda, ka nozarē turpinās valdīt ļoti sīva konkurence, ņemot vērā mobilo sakaru operatoru dažādās biznesa stratēģijas un pieejas klientu piesaistē, kā arī demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē arī nozari. Iepriekš šo demogrāfisko aspektu kompensēja tūrisma un ceļošanas industrija, kas ir piedzīvojusi milzīgu kritumu, piebilda Vancovičs. "Tas būtiski ietekmē operatoru ieņēmumus no viesabonēšanas pakalpojumiem, kā arī priekšapmaksas kartēm," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru