Jaunākais izdevums

"OnePlus" izcīnīja vietu tirgū, piedāvājot labus tālruņus lētāk nekā lielie zīmoli, taču jaunākais modelis "8 Pro" vairs nekonkurē ar cenu.

Divām dižgaru apcerētām neizbēgamām nepatikšanām – nodokļiem un fiziskā ķermeņa bojāejai - diezgan droši varam pieskaitīt trešo – tehnoloģiju produktu sadārdzināšanos līdz ar zīmola atpazīstamības pieaugumu. Vairākums ražotāju centušies ielauzties pieblīvētā tirgū ar lētāku produkciju un uzaudzējuši pircēju pulku, galvenokārt pateicoties tieši kārdinošai cenas un kvalitātes attiecībai, taču agrāk vai vēlāk padevušies vilinājumam paņemt no klientiem pēc iespējas vairāk naudas.

Tā noticis arī ar Ķīnas zīmolu "OnePlus". Dažus gadus priecējis cilvēkus ar kvalitatīviem tālruņiem par saprātīgu cenu, šogad ražotājs par jaunāko flagmani "OnePlus 8 Pro" jau prasa gandrīz tikpat daudz, cik tie konkurenti, kuriem tas vēl nesen mēģināja "atsist" klientus ar zemāku cenu.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 7 punkti no 10)

Jau pērn "OnePlus" piesaistīja uzmanību ar savdabīgo testētāju komplektu – kurpju kastes izmēra iepakojumu, kurā ir ne vien prāva tālruņa kārba, bet arī divi atsevišķi iepakoti aizsargvāciņi un rokasgrāmata. Līdzīgs gaumīgi noformēts komplekts pie mums nonāca arī šogad, pie tam tālruņa kastītē bija vēl viens caurspīdīgs silikona aizsargvāciņš ar uzkrītošu kompānijas sloganu "Never Settle", kas neļauj "OnePlus" produktu sajaukt ar kādu citu.

Modeļa ietilpīgākā un dārgākā versija šogad ir ļoti glītā krāsā, kas nosaukta par ledāju zaļu. Zaļganais matētais aizmugures vāciņš interesanti atstaro gaismu, mainot toņus. Labajā sānu malā virs ieslēgšanas pogas "OnePlus" saglabājis par sērijas atpazīstamības zīmi kļuvušo slēdzi, ar kuru pārslēgt zvana režīmu – skaņu, vibrāciju un klusumu. Līdzīgi kā "iPhone", vienīgi amerikāņu piedāvāto divu stāvokļu vietā šeit ir veseli trīs. Pretējā pusē ir skaļuma regulēšanas taustiņš. Tikpat šaurs, spics un kontrastējošs ar gludo, noapaļoto korpusu, kas plaukstās rada ļoti patīkamas sajūtas un 7,4 centimetru platuma dēļ vienā rokā lietojams samērā ērti. Vienīgi sānu taustiņu izvietojums šķiet ne visai veiksmīgs, jo, ar kreisās rokas rādītājpirkstu spiežot ieslēgšanas pogu, īkšķim neplānoti sanāk nospiest skaļuma pogu. Rezultātā top pilnīgi nevajadzīgs ekrānšāviņš.

Otrs netīkamais elements ir trīs aizmugurējo kameru bloks. Šaurā "dobe" ir ne vien izvirzīta pāris milimetrus uz āru, bet arī apveltīta ar asām šķautnēm. Nav ne jausmas, par ko domāja dizaineris, bet šis risinājums ir galīgi neveiksmīgs. Izvirzījums ķeras aiz kabatas malas, skrāpē pirkstus, pie tam uz galda tālrunis balstās tieši uz šīs šaurās joslas un, pieskaroties ekrāna malām, zvāļājas uz vienu un otru pusi. Līdz ar to rakstīšana guļošas ierīces ekrānā ir apgrūtināta. Nepatīkamo efektu nespēj minimizēt pat silikona aizsargvāciņš, jo arī tajā nācies paredzēt krietnu gumijotā materiāla izvirzījumu, lai "apskautu" kameras bloku.

No pozitīvajām lietām jāizceļ tas, ka "OnePlus" beidzot ieguvis IP68 mitruma un putekļu noturības sertifikāciju.

Veiktspēja

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Būdams šā brīža labākais "OnePlus" modelis, "8 Pro" ir atbilstoši aprīkots. Tam ir "Qualcomm" aktuālais astoņu kodolu procesors "Snapdragon 865" ar 12GB operatīvās atmiņas atbalstu, kas veiktspējas testos uzrāda ļoti līdzīgu rezultātu "Samsung S20 Ultra" un citiem šā brīža jaudīgākajiem tālruņiem. Lieki piebilst, ka šo ierīci nogurdināt būs pagrūti.

Dārgākā versija aprīkota ar 256 GB iebūvēto atmiņu, taču to nevar papildināt ar "microSD" karti. Un, ja šai modifikācijai tas nav tik aktuāli, tad lētākās pircējiem gan jāpatur prātā, ka ārpus 128 GB datu krātuves varēs paļauties tikai uz glabātavām mākoņos.

Izcelšanas vērta ir sejas atpazīšanas sistēma. Reti nācies redzēt tik zibenīgi strādājošu tehnoloģiju. Atliek tikai pieskarties ekrānam vai ieslēgšanas pogai un tālrunis jau ir aktivizēts. Pat ja priekšējā kamera nav vērsta tieši pret seju, pat ja galva ir pagriezta kādu 45 grādu leņķī uz sāniem vai arī sejas apakšdaļu aizsedz maska. Pārliekā jūtīguma dēļ "OnePlus 8 Pro" izmēģinājumu laikā vairākas reizes aktivizējās neplānoti – liekot ierīci kabatā vai velosipēda turētājā. Toties labā ziņa, ka tikpat kā nenācās ķerties pie ekrānā iestrādātā pirkstu nospiedumu lasītāja vai PIN koda.

Ekrāns un skaņa

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Audiovizuālajā sfērā "OnePlus" kompromisus nav meklējuši. Salīdzinoši kompaktajā ierīcē rotājas plašs 6,78 collu Fluid AMOLED displejs ar 1440x3168 punktu izšķirtspēju. Tas aizņem 90,8% no pieejamā laukuma un nodrošina patiesi iespaidīgu pikseļu blīvumu – 513 punktus uz katru collu. Ekrānā apvienots faktiski viss labākais, ko šobrīd tirgus piedāvā. Miljards toņu atbalsts kombinācijā ar QHD+ izšķirtspēju video padara izcili baudāmu, it īpaši tad, ja tiek aktivizēts spilgtu krāsu efekts "Pro". Krāsu attēlojuma precizitāte ir ļoti augstā līmenī un ekrāns arī ir ārkārtīgi spilgts. Lietotāji par to būs īpaši priecīgi saulainajās vasaras dienās.

Savukārt 120 Hz attēla atjaunošanās ātrums gādā, lai bez raustīšanās plūstu kā augstas izšķirtspējas video, tā datorspēles. Maksimumu no ekrāna var "izspiest", aktivizējot kustīgas grafikas izlīdzināšanas funkciju. Enerģijas taupīšanai iespējams izvēlēties 60 Hz atsvaidzes ātrumu.

Interesanti nieciņi ir iespēja rīku joslā pulksteņa rādījumam pievienot arī sekundes, kā arī īpašie lasīšanas režīmi. Viens no tiem padara ekrāna melnbaltu, otrs saglabā krāsas, taču pavisam blāvas.

Atzinīgus vārdus pelnījusi skaņas sistēma. Tajā izmantoti divi visnotaļ spēcīgi skaļruņi, kas rada pārsteidzoši spēcīgu skanējumu un arī izteiksmīgu "Dolby Atmos" skaņas pārvietošanās efektu. Šis noteikti ir viens no skaļākajiem telefoniem, kāds pēdējos gados pabijis DB rokās.

Fotokamera

(Raksta autora vērtējums: 6 punkti no 10)

"OnePlus 8 Pro" aprīkots ar četrkāršu aizmugurējo kameru, kuras izvēlētais novietojums jau saņēma pēc nopelniem dizaina sadaļā. Izvirzījumā gan ir tikai trīs lēcas – 48MP galvenā, 48MP ultraplatā un 5 MP dziļuma sensors. Blakus blokam ir mazāks lodziņš, aiz kura slēpjas 8MP telefoto kamera ar trīskāršu optisko pietuvinājumu, kas kopā ar digitālo tālummaiņu var pievilkt attēlu 30x tuvāk. Realitātē gan to jāapšauba. Jo, ja nepietuvināts kadrs no 10x atšķiras ievērojami, tad 10x no 30x ne tik ļoti. Pietuvinājums noteikti nav trīsreiz lielāks. Turklāt 48 MP režīmā tālummaiņa nedarbojas vispār.

Kameru sistēma pēc noklusējuma uzņem 12 MP attēlus, bet ar vienu pieskārienu ikonai var pārslēgties uz 48 MP režīmu. Īsais secinājums – fotogrāfijas neliek elpai aizrauties. Tāpat kā pērnā gada modeļiem, arī šiem fotokameras attīstīšanā un noslīpēšanā vēl ir daudz, kur augt.

Labā gaismā uzņemtie attēli it kā ir detalizēti un asi, taču tiem pietrūkst krāsu sulīguma. Šķiet, ka bildes ir blāvākas nekā dabā, jo īpaši ja tās neskatās paša tālruņa spilgtajā ekrānā, bet, piemēram, datorā. Nakts režīms gada laikā kļuvis ievērojami labāks un tagad pustumsā uzņemtos priekšmetus jau var aplūkot tīri labi.

Iespējams, visintriģējošākais šajā kamerā ir ar atsevišķu ikonu ieslēdzamais super makro režīms. Tas darbojas gluži kā palielināmais stikls un tiešā tuvumā ļauj aplūkot, piemēram, audumu struktūru. Patīkams rīks pasaules iepazīšanai, bet tikai labā apgaismojumā. Teiksim, pagalmā, pļavā vai uz ielas.

Akumulators

(Raksta autora vērtējums: 9 punkti no 10)

Tālrunis ticis pie ietilpīgākā akumulatora, kāds "OnePlus" viedierīcēm jebkad bijis. Un tas ir saprotami, jo 4510 mAh baterijai jāpabaro pamatīgs ekrāns un spēcīgs procesors. Pārsteidzošā kārtā tālrunis ir patiešām taupīgs. Straumējot video maksimālā izšķirtspējā ar 120 Hz atsvaidzes ātrumu, stundas laikā iztērējas aptuveni 6-7 procenti enerģijas krājumu. Ar vienu uzlādi tālrunis šādu uzdevumu spēj veikt 13-14 stundas no vietas. Patēriņš pieaug, ja tiek ieslēgta grafikas izlīdzināšanas funkcija.

Ikdienas lietošanā "OnePlus 8 Pro" ar vienu uzlādi darbojas divas pilnas darbadienas un nakti starp tām. Visnotaļ atzīstams rādītājs.

Ievērības cienīgs fakts ir arī ātrās bezvadu uzlādes atbalsts. Līdz ar tālruni pie mums nonāca arī "Warp Charge 30" lādētājs, kas gan jāiegādājas atsevišķi. Tas nodrošina 30W uzlādi un piepilda "OnePlus 8 Pro" nedaudz ilgāk kā vienā stundā. Aptuveni tikpat ilgi tālrunis pavada pie oriģinālā lādētāja vada.

Tālrunis atbalsta arī 3W reverso bezvadu uzlādi austiņu vai pulksteņa "pabarošanai".

Gala vērtējums

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"OnePlus 8 Pro" ir kvalitatīvs, interesants un pārdomāti nokomplektēts viedtelefons. Tam ir ļoti ātrs procesors, brīnišķīgs ekrāns, glīts dizains un ietilpīga baterija, kas turklāt bez vada lādējas ļoti ātri. Varētu teikt, ka tam ir viss, kas nepieciešams pilnvērtīgam flagmanim. Vienīgais neveiksmīgais risinājums ir fotokamera, kuras bloks ir pārāk izvirzīts uz āru un arī bildes neizdodas tik pārliecinoši, kā konkurentiem. Tomēr lielākais traucēklis panākumiem tirgū varētu būt uzblīdusī cena. Domājams, jau tuvākajos mēnešos uzzināsim, vai arī pircēji vēl nesen mūsu pusē pavisam nepazīstamo ražotāju jau uzskata par gana uzticamu, lai maksātu gandrīz tikpat daudz, cik prasa tirgū ilgāk pārbaudīti konkurenti ar krietni atpazīstamāku vārdu.

Cena ap 1000 eiro

Vērtējums

"OnePlus 8 Pro"

Plusi

Kvalitatīvs, krāsām bagāts un spilgts ekrāns

Ilgs baterijas darbības laiks

Interesants super makro režīms

Mīnusi

Neizdevies aizmugurējās kameras bloka risinājums

Nepārliecinoša fotokameru darbība

Nevar papildināt atmiņu

Tehniskie dati:

Izmērs: 165.3 x 74.4 x 8.5 mm

Svars: 199 g

Ekrāns: 6.78 collu120 Hz Fluid AMOLED 3168 x 1440 izšķirtspēja

Procesors: Qualcomm Snapdragon 865 (7 nm, astoņi kodoli 1x2.84 GHz Kryo 585 & 3x2.42 GHz Kryo 585 & 4x1.8 GHz Kryo 585)

Atmiņa: 256 GB iebūvētā un 12 GB operatīvā

Operētājsistēma: Android 10

Akumulators: 4510 mAh

Četrkārša aizmugurējā fotokamera:

Galvenā 48 MP, f/1.8, 25mm ar OIS

Ultra platleņķa 48 MP, f/2.2, 14mm, 116˚

Telefoto 8 MP, f/2.4,

3D dziļuma sensors 5 MP, f/2.4

Priekšējā fotokamera:

16 MP, platleņķa f/2.5

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Piedāvās tālruni ar "neredzamu" kameru; iedvesmas avots - luksusa automašīna

Lelde Petrāne, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā tirgū būs pieejams "OnePlus" viedtālrunis ar elektrohromatiskā stikla tehnoloģiju, kas ļauj tam mainīt caurspīdīgumu un piešķir "neredzamu" kameru.

Starptautiskā mobilo tehnoloģiju kompānija "OnePlus" tehnoloģiju izstādē "CES 2020" prezentējusi pirmo konceptviedtālruni "OnePlus Concept One".

"OnePlus" konceptviedtālruņa dizaina izstrādē sadarbojies ar luksusa sacīkšu automašīnu un superauto ražotāju "McLaren".

"Šis konceptviedtālrunis ir nozīmīgs viedtālruņu nākotnes formas eksperiments. "Neredzamā" kamera ir jauns kameras dizains. Aizmugurējās kameras objektīvus slēpj elektrohromiskais stikls, un tie kļūst redzami tikai tad, kad kamera tiek izmantota. Šis ir tikai sākums, un mēs turpinām pētīt papildu iespējas," stāsta "OnePlus" dibinātājs un izpilddirektors Pīts Lau (Pete Lau).

Stikls, kas izmantots viedtālrunī "OnePlus Concept One", satur organiskas daļiņas, kuras pakļaujot elektriskajam laukam, rodas dažādas krāsu nianses. Lietojot atšķirīgu spriegumu, mainās gaismas caurlaidības īpašības, ļaujot stiklam mainīties no pavisam melna uz caurspīdīgu. Stikla virsma piedāvā arī praktisku ieguvumu, kalpojot kā iebūvēts polarizācijas filtrs un ļaujot lietotājiem iegūt asākas, detalizētākas bildes spēcīgā apgaismojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Viens no dīvainākajiem viedtelefonu modeļu atjauninājumiem, kāds jebkad redzēts

Jānis Vēvers, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"OnePlus" jaunajam "7T Pro" izvēlējies dīvainu pieeju – minimāli uzlabotu tālruni piedāvāt iespaidīgā iepakojumā

"OnePlus 7T Pro" ir viens no dīvainākajiem viedtelefonu modeļu atjauninājumiem, kāds jebkad redzēts. Savulaik "Sony" izlaida jaunu flagmani ik pēc pusgada, taču japāņi centās katram jaunajam modelim piešķirt vismaz vienu nozīmīgu jaunumu. Lai arī "7T Pro" ir labs un jaudīgs tālrunis, tam īsti nav nekā, ar ko attaisnot savu eksistenci, ņemot vērā, ka tirgū jau ir "OnePlus 7 Pro". Ja nu vienīgi ar lielāku iepakojuma kasti.

Ja interese par kādu preci sāk noplakt, to var nedaudz piepucēt, ielikt iespaidīgākā iepakojumā un atkal laist tirgū. Šī banālā taktika cilvēces vēsturē izmantota tūkstošiem reižu, un to nolēmuši pamēģināt arī "OnePlus", piecus mēnešus pēc flagmaņa "7 Pro" laišanas tirgū sagatavojot tā sekotāju "7T Pro".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē apstiprināti Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2020.gada perioda programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi" noteikumi, kuri paredz, ka programmā uzņēmējiem būs pieejams finansējums 14,7 miljonu eiro apmērā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai.

Šīs programmas ieviešanu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Jaunā atbalsta programma Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs pieejama jau šā gada pirmajā pusē inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstīšanai un ieviešanai ražošanā. Atbalsts būs pieejams gan informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, gan "zaļo" inovāciju izstrādei un ieviešanai ražošanos procesos.

"Šobrīd atrodamies laikā starp diviem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodiem, tāpēc Norvēģu finanšu instrumenta pieejamais atbalsts būs būtisks papildinājums inovāciju attīstībai Latvijā. Tas ļaus uzņēmumiem straujāk kāpināt ekonomisko aktivitāti pēc Covid-19 krīzes, jo investīcijas inovatīvu produktu un tehnoloģiju attīstības projektos paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) ar Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Jūrlietu un attīstības fonda atbalstu ir izstrādājusi unikālu mācību materiālu – rokasgrāmatu inovatīvu zivsaimniecības produktu ražošanai.

Grāmata paredzēta gan studentiem – topošajiem pārtikas tehnologiem -, gan zivju pārstrādes nozares zinātniekiem, kā arī nozares speciālistiem un praktizējošiem pārtikas tehnologiem. Mācību materiālā (Strukturētas zivju masas un to produktu ražošanas rokasgrāmata), kas pieejams gan digitālā, gan drukātā formātā, uzsvars likts uz ekonomiski pamatotu tehnoloģisko produkcijas apstrādi, bezatkritumu izejvielu pārstrādi un jaunas receptūras radīšanu.

“Zivsaimniecība Latvijā ir vēsturiska un tradīcijām bagāta nozare. Kopējā nozares tendence mainās lēni – ražošanā joprojām dominē tradicionālā produkcija un tradicionālie zivju konservi. Rets izņēmums ir jauni un inovatīvi, Eiropā un pasaulē konkurētspējīgi produkti ar paaugstinātu pievienoto vērtību. Šis mācību materiāls ir viens no būtiskiem soļiem ceļā uz nozares konkurētspējas paaugstināšanu – tikai sagatavojot zinošus speciālistus, kuri pārzina modernās zivju pārstrādes tehnoloģijas, Latvijā varam izstrādāt inovatīvus un pasaules tirgos konkurētspējīgus produktus, kas balstās gan ekonomiskos aprēķinos, gan modernās tehnoloģijās un izejvielu bezatkritumu apstrādes pieejā,” uzsver viens no mācību materiāla līdzautoriem, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāns Mārtiņš Šabovics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valodu tehnoloģijas uzņēmumu attīstībai un konkurētspējai

Artūrs Vasiļevskis, "Tilde" mašīntulkošanas biznesa vadītājs, 29.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados notikusi valodu tehnoloģiju integrācija ar saistītajām disciplīnām, piemēram, robotiku, lietu internetu, mākoņdatošanu, nodrošinot strauju attīstību un iespēju pielāgoties biznesa vajadzībām un interesēm.

Šobrīd valodu tehnoloģijas ir kļuvušas daudz pieejamākas ne tikai lielajiem, bet arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un tās ir ļoti rentabls ieguldījums biznesa mērķu sasniegšanai.

Mājaslapu tulkošana

Šobrīd uzvaras gājienu turpina digitālais mārketings, jo daudzviet pasaulē cilvēki ir spiesti mainīt paradumus un došanos uz veikaliem aizstāt ar iepirkšanos internetā. Tā ir iespēja arī mazākiem uzņēmējiem iekarot jaunus tirgus ārpus mītnes valsts. Tomēr “CSA Research” ir izpētījis, ka aptuveni 75% patērētāju labprātāk iepērkas mājaslapās, kas pieejamas dzimtajā valodā, savukārt gandrīz puse nekad neiepērkas vietnēs, kurās nav pieejami pakalpojumu vai produktu aprakstu tulkojumi. Tas nozīmē, ka pakalpojuma nodrošināšana attiecīgās valsts valodā ir būtisks faktors biznesa veiksmei, jo nepietiek ar tīmekļa lapu angļu valodā — lielākā daļa eiropiešu nepārvalda angļu valodu tik labi, lai iepirktos internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Alkohola tirdzniecība internetā? Drošāk nekā klātienē

Kristaps Kuļikovskis, automātiskās identitātes verificēšanas risinājuma "Zippy ID" līdzdibinātājs, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no divām pēdējām valstīm Eiropas Savienībā, kura veic likumdošanas izmaiņas, kas atļautu alkohola tirdzniecību internetā. Ministru kabinetā drīzumā tiks atkārtoti izskatīti atbilstoši likuma labojumi.

Šaubas par iespēju internetā kontrolēt pircēju vecumu ir galvenais kavēšanās iemesls un alkohola interneta tirdzniecības pretinieku arguments. Tomēr jau ilgāku laiku ir pieejamas tehnoloģijas, kas risina šo jautājumu, un nav vairs iemesla kavēt likuma pieņemšanu. Personas identitātes un vecuma noteikšana interneta pirkumiem ir nesalīdzināmi drošāka, nekā šobrīd veikalos veiktās pārbaudes.

Latvijā un citur pasaulē ir radītas lietotājiem vienkārši izmantojamas un tirgotājiem ērti ieviešamas tiešsaistes identitātes un vecuma noteikšanas tehnoloģijas. Piemēram, "Zippy ID" ir Latvijas uzņēmuma radīta, Latvijā un pasaulē ieviesta identitātes noteikšanas tehnoloģija. Tāpat "Jumio", "Onfido" un citi piedāvā identitātes noteikšanas tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas tiek plaši izmantotas visdažādākajām vajadzībām – bankas konta atvēršanai, auto īres līguma noslēgšanai, gan azartspēļu tiešsaistes spēlētāju vecuma kontrolei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskās pārmaiņas, globalizācija un demogrāfija – tie ir trīs galvenie faktori, kas strauji maina darba tirgu visā pasaulē.

Karjeras speciālisti prognozē, ka tuvāko piecu gadu laikā vien automatizācijas un tehnoloģisko attīstību dēļ izzudīs tūkstošiem amatu. Informācijas tehnoloģiju jeb IT nozare tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no perspektīvākajām, taču jau tagad skaidrs, ka ar labām programmēšanas prasmēm vien nav gana, un darba devēji no IT speciālistiem sagaida vairāk.

Jau otro gadu studentus uzņem Baltijas IT līderu izcilības bakalaura studiju programma "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas", kas topošajiem IT jomas speciālistiem IT, biznesa un vadības zinībās nodrošina pasaules līmeņa izglītību tepat Rīgā. Programmu kopīgi īsteno divas Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Universitāte (LU) - un Bufalo Universitāte Ņujorkas štatā (BU). Studiju programmu "Datorzinātne un organizāciju tehnoloģijas" koordinē RTU Rīgas Biznesa skola (RBS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas - attīstības tendences un jaunas iespējas organizācijām

Kaspars Kauliņš, "Tilde" biznesa attīstības vadītājs, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes komercializācijas platforma "Komercializācijas reaktors" un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) nule ir parakstījuši sadarbības memorandu par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Biznesa inkubācijas centra izveidi Rīgā, informēja "Komercializācijas reaktora" vadītājs Nikolajs Adamovičs.

N.Adamovičs pauda gandarījumu par izveidoto sinerģiju ar Baltijā vērienīgāko inženierzinātņu centru – RTU. "Šādi radīsim platformu, kurā apvienota "Komercializācijas reaktora" pieredze zinātnisko atklājumu komercializācijā un RTU zinātniskā un tehnoloģiskā bāze. Tā mēs veicināsim kosmosa tehnoloģiju nozares izaugsmi un uzņēmumu attīstību, lai no tā iespējami vairāk iegūtu Latvijas un starptautiskā sabiedrība," uzsvēra N.Adamovičs.

Pēc viņa teiktā, inkubators ir priekšnosacījums ātrākai zināšanu apmaiņai, jaunu inovāciju radīšanai un pārnesei, komercializācijai, kā arī papildu finansējuma piesaistei jaunuzņēmumu attīstībai, tai skaitā arī no EKA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Igaunija varētu ierobežot Ķīnas tehnoloģiju izmantošanu 5G tīklu veidošanā

LETA--ERR, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādā lēmumu, kas ļautu ierobežot to vai citu uzņēmumu tehnoloģiju izmantošanu telekomunikāciju tīklos, un tas būtībā var nozīmēt, ka Ķīnas kompānijas "Huawei" tehnoloģijas nedrīkstēs izmantot 5G tīklu veidošanā Igaunijā, vēsta sabiedriskās raidorganizācijas ERR ziņu portāls.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, lai varētu turpināties konkurss par nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla frekvenču sadali.

Kā uzsvēris atbildīgais par Igaunijas valsts kiberdrošības politiku Rauls Riks, Ķīnas tehnoloģijas pieder pie paaugstināta riska kategorijas. Ņemot vērā, ka valsts ne vienmēr spēj kontrolēt tehnoloģiju, tai jāpieņem fundamentāls lēmums attiecībā uz to, vai tā uzticas tam vai citam ražotājam, viņš norādījis.

"Ja kompānijas akcijas tiek kotētas biržā, ja tās pārvaldība ir caurskatāma, ja tā atrodas Eiropas Savienībā, ar to vienmēr var sazināties, vienmēr var ātri un viegli atrisināt problēmas, tad ar šādu ražotāju saistītie riski ir krietni zemāki. Taču, ja kompānija atrodas ārpus ES, nav pārstāvēta biržā un tās vadība nav caurskatāma, riski ir augstāki. Visiem šiem kritērijiem ir sava nozīme," skaidrojis Riks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgais intelekts vairs nav nākotnes tehnoloģija – tā ir uzņēmumu ikdiena visā pasaulē. Tomēr Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) apkopotā informācija liecina, ka tehnoloģiju ieviešanā Latvijas uzņēmumi krietni iepaliek no citām ES valstīm. Kāda situācija novērojama vietējā tirgū un ko varam sagaidīt tuvākajā nākotnē – to stāsta uzņēmumu "Tilde" un "Huawei" tehnoloģiju eksperti.

Lai gan salīdzinājumā ar citām ES valstīm, Latvijas uzņēmēji nav aktīvākie mākslīgā intelekta un citu tehnoloģiju ieviesēji, pie mums pēdējos gados novērojama stabila attīstība. "Ja vēl pirms laika uzņēmumu vadītāji tikai sekoja līdzi tehnoloģiju izaugsmei, potenciālam un lielo uzņēmumu eksperimentiem un pieredzei, šobrīd arī Latvijā tiek ieviesti reāli pielietojami risinājumi procesu automatizācijai un produktivitātes celšanai," atzīst "Tildes" Biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

Pēc eksperta novērojumiem Eiropā visplašāk mākslīgais intelekts tiek ieviests IT un tehnoloģiju risinājumos, kā arī klientu apkalpošanā visdažādākajās nozarēs. Būtiska loma šīm tehnoloģijām ir arī medicīnā un veselības aprūpē, kā arī robotizētajos un automatizētajos ražošanas procesos. Savukārt klientu apkalpošanas jomā šobrīd tiek izmantota ceturtā daļa no visiem mākslīgā intelekta risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes diemžēl nozīmē to, ka cilvēki un uzņēmumi kļūst krietni atkarīgāki no valdību lēmumiem un dažādu citu procesu, kurus pašiem faktiski nav nekādu cerību iespaidot, virzības. Šādi brīži bieži pieprasa ārkārtas rīcību, pat gigantiskus sabiedrības eksperimentus, un līdzi var nest paliekošas pārmaiņas.

Pietiekami interesants ir aspekts, ka šobrīd notiekošais lielākā mērā kāpj pāri dažādām pirms tam šķietami noteiktām privātuma barjerām. Tādējādi jautājums ir - vai pēc tam, kad viss beigsies, notiek atgriešanās ierastajā ritmā, vai arī šādas ārkārtas aktivitātes, kurās nu būs iesildīta roka, sāk kļūt par daļu no ikdienas?

Piemēram, "The Wall Street Jorunal" ziņo, ka pasaules valdības, lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatīšanos jau ievieš vai vēl tikai plāno ieviest plašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir novērot cilvēkus. Tiek ziņots, ka tas ietver aktīvu ģeogrāfiskās atrašanās vietas noteikšanu, piemēram, ar viedtālruņa starpniecību un sejas atpazīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

21. gadsimta darvinisms: digitalizējies vai mirsti

Juris Binde, LMT prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks, 14.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāvēs, kas pārvērtīsies, atgādina mūsu situācijā tik trāpīgā Raiņa frāze: “mainies vai mirsti” ir galvenā krīzes mācība, par ko pēdējā gada laikā pārliecinājušies daudzi uzņēmēji gan Latvijā, gan citur pasaulē.

Apstākļos, kad uzņēmējdarbība lielā mērā pārcēlusies uz digitālo vidi, pārvērtības jeb mainīšanās visbiežāk nozīmē pielāgošanos jaunajai, digitālajai realitātei un tās spēles noteikumiem. Vai Latvijas digitālās attīstības sirdspuksti skan vienā ritmā ar pārējo pasauli?

Ja iztēlojamies tehnoloģijas un cilvēku prasmi tās lietot kā divas atsevišķas līknes, kas periodiski krustojas, sabiedrības labklājība sāk vairoties brīdī, kad tā panāk un apsteidz tehnoloģiju attīstību. Tā savukārt neizbēgami kādā brīdī atkal kļūst straujāka, nekā tiekam tai līdzi. Šobrīd dzīvojam interesantā laikā: tehnoloģiju ietekmēto pārmaiņu ātruma līkne kļuvusi gandrīz eksponenciāla, un pandēmijas ietekmē arī cilvēces salīdzinoši lineārā attīstība jeb spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas sākusi straujāk virzīties uz augšu. Visa pasaule ir spiesta mainīties. Vai arī Latvijas digitālā transformācija jeb sabiedrības un tehnoloģiju attīstība noris tādā pašā tempā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi mākoņpakalpojumu izmantošanā ir vieni no pēdējiem Eiropas Savienībā un krietni atpaliek pat no Baltijas kaimiņiem.

Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju gadiem uztur adreses publiskos e-pasta servisos, ar tālruni uzņemtās fotogrāfijas noglabā ražotāja piedāvātajās mākoņkrātuvēs un pat visu kontaktu grāmatiņas saturu, privātas sarakstes un svarīgus dokumentus uzticējuši datu centriem, kuru atrašanās vietu vairākums pat nenojauš. Personīgo informāciju bez īpašas domāšanas esam nodevuši dažādiem pakalpojumu sniedzējiem un par to pārāk neraizējamies. Taču atliek kādam kolektīvā ieminēties par uzņēmuma datu pārnešanu uz mākoņkrātuvēm, lai kā lava no vulkāna sāktu velties kolēģu bažas par drošības riskiem un apdraudējumu kompānijas eksistencei. Šo ainu pazīst un personīgi ar to saskārušies ļoti daudzi vietējo uzņēmumu darbinieki. Par spīti tam, ka mīlam sevi dēvēt par tehnoloģiski attīstītu un inovācijām atvērtu valsti, Latvijas biznesa vidē ir piektais zemākais mākoņpakalpojumu izmantošanas īpatsvars Eiropas Savienībā (ES), apsteidzot vien Grieķiju, Poliju, Rumāniju un Bulgāriju. Mēs atpaliekam ne tikai no skandināviem un Rietumeiropas, bet arī abiem Baltijas kaimiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ainavu dārzniecībā ieviestu digitālās tehnoloģijas, veiktu zinātniskos pētījumus un paaugstinātu audzēkņu konkurētspēju, Bulduru Dārzkopības vidusskola ar bankas Citadele finansējumu ierīko pirmo viedo dārzu Latvijā un izstrādā jaunu starptautiskas sadarbības tālmācības programmu.

Abu projektu īstenošanā izmantota bankas Citadele izsniegtā kredītlīnija 200 tūkstošu eiro apmērā un valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojums.

Viedais dārzs ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un pie tā strādā Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar labākajiem nozares speciālistiem un zinātniekiem. Projekta mērķis ir izstrādāt un praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringu un kopšanu, kā arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

Dārzā ir izveidots laikmetīgs celiņu tīkls, iestādītas vairāk nekā 250 augu šķirnes, izkārtojot un grupējot tās pēc prasībām, lai būtu iespējami zinātniski pētījumi. Dārzu var aplaistīt, nospiežot vienu podziņu mobilajā telefonā. Viedā dārza tehnoloģija ir saslēgta ar lidostas meteoroloģisko staciju, un pēc nepieciešamības ieslēdzas dārza laistīšana. Savukārt ziemas periodā norit intensīvs darbs pie robota izstrādes, lai jau pavasarī tas varētu uzsākt darbu dārzā. Tā uzdevums būs pārvietoties starp stādījumiem un ievākt informāciju par augu, tā identificējot pārmaiņas augu attīstībā, slimību un kaitēkļu parādīšanos vēl pirms cilvēka acs ir pamanījusi bojājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Devītā konference "TechChill" šajās dienās pulcēs vairāk nekā 2000 dalībnieku, piedāvājot vairāk nekā 20 satelītpasākumus.

Šogad konferences fokusā ir tādas tēmas kā zaļās tehnoloģijas, blokķēde un 5G, kā arī Baltijas reģionā aktuāli temati - mārketings un dibinātāju pieredzes stāsti.

Šogad divu dienu skatuves programma piedāvā runas no vairāk nekā 70 runātājiem. Viņu vidū ir "Bolt" līdzdibinātājs un izpilddirektors Martins Villigs, ēdienu piegādes platformas "Wolt" līdzdibinātājs un attīstības vadītājs Juhani Mikanens (Juhani Mykkänen), "Google" zīmola un reputācijas tirgvedības vadītāja Ivana Gribavaca (Ivana Grbavac) un daudzi citi. Skatuves programma ietvers runas un diskusijas par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm, galveno uzmanību pievēršot idejām, kurām ir potenciāls mainīt pasauli un padarīt to ilgtspējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas turpinās kļūt aizvien digitalizētākas, un klients varēs visus sev nepieciešamos pakalpojumus saņemt visneiedomājamākajos veidos, taču tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst par klātbūtnes efektu, norāda kredītiestāžu pārstāvji.

Attīstoties tehnoloģijām bankās, palikuši tikai daži finanšu pakalpojumi, kas tiek sniegti klātienē, banku filiālēs, taču arī to skaits strauji sarūk. Patlaban dažādu ierīču skaits, kas savienotas ar internetu, pasaulē sasniedz 30 miljardus, taču analītiķi paredz, ka līdz 2025.gadam to skaits pārsniegs 75 miljardus. Līdz ar to tiek domāti aizvien jauni veidi, kā veikt maksājumus, un liela loma būs arī mākslīgajam intelektam. Jau tagad neparasts nešķiet maksājums, kas veikts, soļojot; maksājums, kas veikts, automašīnai izbraucot no stāvvietas; kredīts, kas tiek piedāvāts brīdī, kad tas visvairāk nepieciešams, pirms klients paspējis tam pieteikties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstības tempu, nākamās mobilo sakaru standarta paaudze varētu būt realitāte jau 2027. gadā.

Tā pieļauj Japānas telekomunikāciju operatora "NTT DoCoMo" 6G laboratorijas vecākais viceprezidents un ģenerāldirektors Takehiro Nakamura.

Šobrīd viņš kopā ar kolēģiem strādā pie 6G koncepcijas izstrādes. Viņi pēta to, kāda būs sabiedrība un tās vajadzības 2030. gadā, lai varētu identificēt prasības pret pārklājumu, datu pārraidi un aizturi. Paralēli tiek pētītas tehnoloģijas, proti, kāda veida radiotehnoloģijas nepieciešams attīstīt, kāda veida tīkls būs vajadzīgs. Uzņēmuma 6G laboratorijā strādā 20 cilvēki un komanda arvien paplašinās, turklāt ne tikai Japānā, bet arī citur, piemēram, kompānijai ir laboratorija arī Minhenē.

"Mēs pētām, kādas vajadzības sabiedrībai būs 6G ērā. Protams, 6G jānodrošina daudz labāki tīkla pakalpojumi, mazāka aizture, jādod iespēju pieslēgt desmitreiz vairāk ierīces, nekā 5G tīklā. 6G būs labāks pārklājums un darbības areāls, turklāt ne tikai uz zemes, bet arī jūrā un kosmosā. Iespējams, 2030. gados daudzi cilvēki baudīs ceļošanu kosmosā, tāpēc arī kosmoss mums jāapsver kā viens no virzieniem," teic T. Nakamura. Par 6G viņš stāstīs Baltijas jūras reģiona ekosistēmas forumā "5G Techritory".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tevi atpazīs – gribi to vai nē

Jānis Šķupelis, Anda Asere, Monta Glumane, 18.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Olivier Coret/SIPA/Scanpix/LETA

Arī Rietumvalstis virzās uz to, lai ikdienas dzīvē – vēlies to vai nē – uz ielas tiktu ieviestas varas iestāžu kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas.

Ja pirms kāda laika varēja šķist, ka tas vairāk ir paredzēts tādai valstij kā Ķīna, tad pieejamā informācija liecina, ka valdības kontrolētas sejas atpazīšanas tehnoloģijas tiks izmantotas arī, piemēram, Londonā.

Ir jābūt absolūtai ticībai, ka aktuālā un, cerams, likumīgā vara vienmēr būs godīga (gan vispārējā, gan kāda tehnoloģijām tuva ierēdņa individuālā līmenī) un pakļausies kādai nosacīti jēdzīgai izpratnei par sludinātajām, piemēram, Rietumu pasaules pamatvērtībām. Katrā ziņā orvelistiskie brīdinājumi par ciešu Lielā brāļa uzraudzību nebūt vairs nešķiet kāda zinātniskā fantastika.

"Kopumā Iekšlietu ministrija saskata ieguvumus šādu tehnoloģiju attīstībā, īpaši stratēģiski svarīgos objektos, piemēram, lidostās un ostās, lai varētu inovatīvā veidā rūpēties par sabiedrības drošību. Sejas atpazīšanas tehnoloģijas dotu iespēju pūļos identificēt meklējamo personu sarakstā iekļautos cilvēkus, piemēram, aizdomās turamās un pazudušās personas," žurnālam "Dienas Bizness" saka Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu bāzē atklāta pirmo 5G testa vidi Eiropā, kurā jau šobrīd izvērsts 5G tīkls ar pārvietojamo 5G bāzes staciju, radot ekosistēmu jaunās paaudzes bezvadu tehnoloģiju attīstīšanai un izmēģināšanai.

"Inovatīvo tehnoloģiju ienākšana 21.gadsimta valsts aizsardzības jomā ir tikai likumsakarīga - tehnoloģiju attīstība ir vērtīga tad, ja tās gudri un atbildīgi izmantojam cilvēku labklājībai un drošībai. Šī ir joma, kurā esam priekšā daudzām valstīm un rādām piemēru pasaulei, turklāt tehnoloģiju nodrošinājumu sniedz Latvijas uzņēmums. Tas apliecina, ka spējam īstenot lielus, valsts aizsardzībai nozīmīgus projektus un būt vērtīgi starptautiskie partneri," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

"Latvijai ir visi priekšnoteikumi - augstas raudzes speciālisti, vērtīgas zināšanas, dzīvotspējīgas idejas un mūsdienīgas tehnoloģijas, lai attīstītu produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnieku, uzņēmēju un aizsardzības speciālistu sadarbībā tapušie risinājumi ir ne tikai lielisks atbalsts mūsu valsts aizsardzībai, bet arī iespēja Latvijai būt līdzvērtīgam partnerim globālajā aviācijas un aizsardzības tehnoloģiju tirgū. Turklāt 5G pilotteritorija mums ļaus attīstīt nākamās paaudzes bezvadu tehnoloģijas Ādažu bāzē un testēt arvien jaunus, mūsu bruņotajiem spēkiem svarīgus nākotnes risinājumus," norāda Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru