Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidījusi SIA Spilva prasību pret konkurentu Milda KM par preču zīmes nelikumīgu izmantošanu un negodīgas konkurences aizlieguma pārkāpumu.

Prasības pieteikumā Spilva pieprasījusi izņemt no tirdzniecības Milda KM ražoto Ķīnas saldskābo mērci un Aso Ķīnas saldskābo. Spilva vēlējās panākt, lai tiktu aizliegta vārda Ķīna izmantošana garšvielu un mērču marķēšanā, pauda neapmierinātību ar teiciena «2 reizes vairāk ananāsu» izmantošanu, kā arī vēlējās aizliegt produktu noformēšanā izmantot sarkanu vāciņu ar baltiem burtiem, informē Milda KM pārstāve Līga Popova.

Atbildētājs Milda KM neuzskata, ka ir jebkādā veidā pārkāpis prasītāja tiesības un šo prasības pieteikumu drīzāk saista ar abu minēto produktu veiksmīgu ienākšanu tirgū. Pēdējā gada laikā uzņēmumam Milda KM izdevies savu tirgus daļu palielināt gandrīz uz pusi, kas esot nopietns konkurences pieteikums līdzšinējam augļu un dārzeņu pārstrādes tirgus līderim Spilva. Milda KM ražotās Ķīnas mērces jau iekarojušas lielu popularitāti pircēju vidū, tāpēc konkurenta reakcija ir saprotama, norāda Milda KM vadība. Milda KM pārstāve tiesā, advokātu biroja Borenius zvērināta advokāte Līga Fjodorova uzsver, ka Rīgas apgabaltiesa tiesa piekritusi atbildētāja argumentiem un visas Spilvas celtās prasības pilnībā noraidījusi. «Es šo spriedumu uzskatu par taisnīgu, jo Spilvas prasības bija nepamatotas. Konkurējoša produkta ienākšanu tirgū nevar uzskatīt par konkurences tiesību pārkāpumu. Spilva preču zīmes nenodrošina tai ekskluzīvas tiesības piedāvāt vienīgajai tirgū mērci ar Ķīnas virtuvei raksturīgu saldskābu garšu. Konkurences likuma mērķis ir aizsargāt, saglabāt, un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci sabiedrības interesēs.

Biznesa ziņu portālā Db.lv rīcībā nonākusi informācija, ka dārzeņu konservu, pamatēdienu un piedevu ražotājs Milda KM pārtraucis ražošanu. Par to mudina domāt arī novērojumi, ka šī ražotāja produkcija veikalos vairs nav pieejama.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA GGV Invest. Tā preses pārstāvis Mārcis Krastiņš Db.lv informēja, ka, lai uzņēmums Milda KM spētu augt un tālāk attīstīties ir nepieciešamas jaunas investīcijas uzņēmuma ražošanas līdzekļos.

«Uzņēmuma īpašniekiem pašlaik ir izstrādāts skaidrs tālāko investīciju plāns un notiek sarunu process ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, kuri apliecinājuši vēlmi uzņēmumā ieguldīt līdzekļus un attīstīt to nākamā līmenī. Ja iepriekš Milda KM, galvenokārt, uzmanību koncentrēja uz vietējo - Latvijas tirgu, tad turpmāk uzņēmums fokusēsies uz eksporta tirgiem. Ceram tuvākajā laikā publiski ziņot par uzņēmuma tālākajiem attīstības plāniem un stratēģisko virzību,» skaidro M.Krastiņš.

Par pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētāju ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi iecelta Kete Prūse, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 14.augustā. Kete Prūse ir vienīgā valdes locekle SIA «Milda KM», un šis ir vienīgais amats, ko viņa ieņem Latvijā reģistrētā kompānijā, liecina «Lursoft» izziņa.

Jauns valdes priekšsēdētājs SIA «Milda KM» bija jāieceļ, jo šī gada jūlijā no amata atkāpās Vilnis Vorobjovs, kurš vadīja uzņēmumu kopš 2015.gada.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

SIA Milda KM pērn ir samazinājusi privāto preču zīmju ražošanas īpatsvaru un palielinājusi savu zīmolu – Milda un Gardi gan – pārdošanas apjomus.

«Pagājušais gads bija veiksmīgs. Izgājām peļņas «zonā» un sākām pelnīt – t.s. pirmsnodokļu peļņa jeb EBITDA bija 160 tūkstoši latu, arī neto peļņa bija pozitīva. Uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 2,2 miljoni latu. Nav pārāk daudz – vēl ir, kur augt,» spriež Viesturs Kuļikovskis, SIA Milda KM valdes loceklis. Šogad paredzēts apgrozījuma pieaugums vairāk nekā 10% apmērā.

SIA Milda KM ražo dažādas mērces (tomātu mērce, kečups, majonēze), gatavos ēdienus (zupas u.c.) un ievārījumus.

Pērn uzņēmumam ir izdevies palielināt pārdoto produktu apjomu ar savu zīmolu Milda un Gardi gan. Iepriekš SIA Milda KM diezgan daudz ražoja privāto preču zīmju produktus – ap 45%. Pērn šis īpatsvars samazināts līdz 19%. «Mūsu Milda un Gardi gan produktu pārdošanas apjoms ir jūtami audzis, to var redzēt arī veikalu plauktos. Daudz labāk ir attīstīt savus zīmolus, taču privātie zīmoli dod stabilu apjomu un nodrošina ražošanas iekārtu vienmērīgu noslodzi,» spriež V. Kuļikovskis.

Ņemot vērā plānoto eksporta kāpumu, pārtikas ražošanas uzņēmums Milda KM šogad no vietējiem zemniekiem iepircis par 40% vairāk dārzeņu, nekā pirms gada.

Šogad visvairāk iepirktas bietes, kāposti, kartupeļi, burkāni un sīpoli. Jau šobrīd sāktas sarunas ar lauksaimniekiem par nākamo gadu, jo tiek plānota būtiska Milda KM ražoto konservāciju sortimenta paplašināšana, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Uzņēmums pamatā strādā ar vietējām zemnieku saimniecībām Vidzemes pusē. Laicīgi atrunājam gan apjomus, gan noslēdzam līgumus. Ieguvēji ir visi, jo ražotājs saņem kvalitatīvu produktu nepieciešamajā daudzumā, bet zemniekam nav jālauza galva - kur un par cik realizēt izaudzēto,» uzsver Milda KM valdes loceklis Andris Brikšķis. Nākamgad iepirkuma apjomus no vietējiem zemniekiem uzņēmuma vadība sola palielināt. Tā kā tiks sākta jaunu produktu ražošana, līdzās tradicionālajām izejvielām būs nepieciešami zaļie zirnīši, kabači, skābēti un marinēti gurķi. Par to jau informēti sadarbības partneri, kuri var laicīgi plānot savu biznesu.

Konservu un pārtikas piedevu ražotājs SIA Milda KM izsludinājis konkursu uz rūpnīcas direktora amatu. Uzņēmuma ražotne atrodas Kocēnu novada Kocēnu pagastā Kocēnos, kas rada sava veida ierobežojumus attiecīgā speciālista meklējumos, portālam db.lv atzina uzņēmumā.

«Jau šodien varam teikt, ka interese ir salīdzinoši liela. Apzināmies, ka uzņēmuma ģeogrāfiskā atrašanās vieta rada savus ierobežojumus, bet kopumā uz atlases procesu skatāmies pozitīvi. Vienmēr vēlme ir piemeklēt speciālistu ar pēc iespējas plašākām kompetencēm, bet, neskatoties uz vēlmēm, ir jāpaliek reālistiem, ar stabilu pamatu,» norāda uzņēmuma Personāldaļā.

Kopš 2008. gada uzņēmums investējis vairāk nekā 2,8 miljonus eiro jaunās ražošanas iekārtās un tehnoloģijās, attīstot esošo un jauno produktu klāstu, stiprinot produkcijas kvalitāti. «Uzņēmumam attīstoties veidojas nepieciešamība vairāk uzmanību veltīt tieši ražošanas procesu pilnveidošanā, ieviešot modernus vadības risinājumus, fokusējoties uz standartiem, kas dod konkurences priekšrocības ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksporta tirgos. Ražošanas process ir viens no galvenajiem «zobratiem» uzņēmuma kopējā mehānismā un arī būtisks atbalsts jaunu produktu izstrādē pārtikas tehnologiem, mārketingam. Līdz ar to, lai uzņēmums spētu piepildīt savu redzējumu, ir vajadzība padziļinātai ražošanas procesu integrācijai pārtikas tehnoloģiju kompetencēs,» skaidro Milda KM.

2008. gada pirmajos piecos mēnešos SIA Milda KM apgrozījums bijis Ls 750 000, kas ir par 22% vairāk nekā pērn šajā laikā.

SIA Milda KM direktors Uldis Reņģe uzskata, ka pašreizējās straujās inflācijas apstākļos jābūt pretimnākošiem saviem klientiem. Pircēji aizvien rūpīgāk izvērtē, ko var atļauties likt savā iepirkumu grozā.

Arī šogad pirms Līgo svētkiem ir ievērojams kečupa pieprasījums. Tieši tādēļ šis ir labs brīdis, lai uzsāktu kečupa Milda cenu samazinājumu, kas saglabāsies arī turpmāk, uzsver Uldis Reņģe. Tādējādi no jūnija kečupam Milda vairumtirdzniecības cena samazināta par 10 – 16%. Šāda iespēja rasta, uzņēmumā optimizējot ražošanu un palielinot pārdošanas apjomus.

«Nepiemērojoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, pārtikas ražotājiem šobrīd pastāv risks pārdotās produkcijas apjoma samazinājumam. Mums tas nebūtu vēlami. Vasarā kečupa Milda pārdošanas rezultāti parasti gan ievērojami pieaug un esmu pārliecināts, ka tā būs arī šogad. Klienti kečupam Milda dos priekšrocību ne tikai jau pārbaudītās augstās kvalitātes, bet arī pievilcīgās cenas dēļ,» prognozē Uldis Reņģe.

Elektroniskajā izsolē pārdoti maksātnespējīgā augļu un dārzeņu pārstrādātāja SIA "Milda KM" piederoši divi funkcionāli saistīti nekustamie īpašumi, tostarp produkcijas ražotne Kocēnos, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē.

Izsoles uzvarētājs par lietu kopību nosolījis 320 195 eiro. Lietu kopības novērtējums un izsoles sākumcena bija noteikta 561 953 eiro apmērā, tostarp funkcionāli saistīto nekustamo īpašumu izsoles sākumcena bija 147 000 eiro, ražošanas iekārtu un krājumu, tostarp ar beigušos derīguma termiņu kopējā sākumcena bija 389 200 eiro, bet preču zīmju izsoles sākumcena bija 25 753 eiro. Izsolē piedāvāja iegādāties "Milda KM" zemes un būvju īpašumu "Jaunliberti", Kocēnos.

Attiecīgais īpašums sastāv no pārtikas produktu ražotnes, kuras sastāvā ietilpst divstāvu administratīvā ēka 355,4 kvadrātmetru platībā, ražošanas ceha ēka - 1116,6 kvadrātmetru platībā, noliktava - 874,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 29,5 kvadrātmetru platībā, nojume - 126,6 kvadrātmetru platībā, šķūnis - 12,1 kvadrātmetra platībā, noliktava - 415,6 kvadrātmetru platībā un garāža - 83,8 kvadrātmetru platībā.

Samazinot kečupa Milda vairumtirdzniecības cenu, nepilnos divos mēnešos šī produkta tirdzniecības apjoms pieaudzis par 30 – 40%.

Atbilstoši vairumtirdzniecības cenai, kečupa Milda cena samazinājusies lielākajā daļā Latvijas veikalu. Tirdzniecības uzņēmumi bijuši pretimnākoši un, saņemot no ražotāja jau par 10 – 16% lētāku produkciju, kečupa Milda cenu samazināja arī veikalos, informē portāls Financenet.

No visiem kečupa veidiem lielākais tirdzniecības apjoma pieaugums bijis tieši saldajam kečupam Milda, kas ir viens no Latvijas pircēju iecienītākajiem produktiem – Gada prece 2007.

Pārtikas produktu ražotājs SIA Milda KM šogad veic vērienīgu modernizāciju, investējot 1.6 miljonus eiro. Šobrīd uzņēmumā pabeigts apjomīgs kapitālais remonts – ražotnei uzlikts jauns jumts, sakārtota fasāde, ražotnē ieklāta jaunas tehnoloģijas grīda un pie jaunas grīdas tikusi arī uzņēmuma noliktava, kuras kapacitāte trīskāršojusies.

"Mūsu mērķis bija sakārtot uzņēmumu, lai ražotne būtu efektīva," klāsta kompānijas valdes priekšsēdētājs Uldis Reņģe.

Lauvas tiesa no 1.6 miljonu vērtajām investīcijām ieguldīta jaunās iekārtās, kas kompānijas tagadējās ražošanas jaudas ļaus dubultot. Jau šonedēļ uzņēmums saņems jaunu ražošanas iekārtu no Dānijas, kas nodrošinās pilnīgu kontroli pār vārīšanas procesu, lai maksimāli tiktu izslēgts cilvēka klātbūtnes faktors ražošanā. "Viss process būs datorizēts, līdz ar to kvalitāte būs stabila. Sākotnēji tiks noslogotas ap 40 % no iekārtas jaudas, tā ļaus izgatavot kečupu, majonēzi, mērces un konservētos produktus," klāstīja U. Reņģe. Cik zināms, līdzīgas iekārtas Latvijā nav.

SIA Getliņi EKO plānus izveidot siltumnīcu kompleksu, kurā būs iespējams audzēt, gan tomātus, gan ziedus, kā apsveicamu soli vērtē kompānija Milda KM, kas ir gatava iepirkt izaudzētos tomātus.

«Patīkams ir fakts, ka tiek solītas konkurētspējīgas cenas – šim piemēram būtu jāseko arī citiem dārzeņu audzētājiem. Mūsuprāt Latvijā būtu nepieciešams aizvien vairāk attīstīt dārzeņu audzēšanas nozari, tajā skaitā tomātu audzēšanu, lai vietējiem pārstrādātājiem būtu lielākas iespējas iepirkt tieši vietējos produktus.

Tā kā pagājušajā gadā Milda KM tirgus daļa kečupu un mērču kategorijā ir augusi, un arī šogad plānots to turpināt audzēt no 7% uz 15%, ziņa, ka nākamajā gadā varētu kristies pašmāju izejvielu cenas, būtu pozitīvi vērtējama. Līdz šim iepirkt vietējās izejvielas bieži vien ir bijis dārgāk, tāpēc arī mums ir bijis grūtāk cīnīties ar tiem konkurentiem, kas pārsvarā iepērk izejvielas no citām valstīm. Arī vietējo zemnieku iespējas piedāvāt mūsu ražošanas jaudām nepieciešamos apjomus bieži vien ir bijušas ierobežotas,» situāciju skaidro Milda KM izpilddirektore Līga Āboliņa.

Pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs Vilnis Vorobjovs atkāpies no amata, un otrdien, 17.jūlijā šīs izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Vilnis Vorobjovs uzņēmuma valdē darbojās kopš 2015.gada maija, bet kopš 2015.gada septembra viņš bija SIA «Milda KM» valdes priekšsēdētājs.

Tā kā amatu atstājušais valdes priekšsēdētājs bija vienīgais pārtikas ražotāja valdes loceklis, šobrīd uzņēmumam nav reģistrēta neviena amatpersona.

SIA «Milda KM» dibināta 1995.gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder vairākām privātpersonām - pa 31,77% tā kapitāldaļu pieder Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko un Viesturam Kuļikovskim katram, bet atlikušie 4,69% pieder Gundaram Kuļikovskim.

Augļu un dārzeņu pārstrādātājs Milda KM ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas ietvaros palielinājis ražošanas efektivitāti par 18-20%, pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Edijs Vegners.

Viņš teica, ka ražotnes rekonstrukciju Milda KM īstenoja pagājušajā gadā, savukārt šogad septembrī pabeidza ražotnes modernizācijas un rekonstrukcijas otro kārtu. Līdz gada beigām plāno iekārtas apgūt ar pilnu jaudu. «Patlaban ir ļoti grūti pilnvērtīgi novērtēt projekta pienesumu, jo tikai vienu mēnesi ražojam ar šīm iekārtām un vēl notiek apmācības, receptūras un jauno tehnoloģiju, kā arī tehnikas bāzes apguve.(..) Kopumā mums bija mērķis sasniegt 30% ražošanas efektivitāti,» sacīja Vegners, piebilstot, ka līdz šā gada beigām, visticamāk, plānoto ražošanas efektivitātes kāpumu izdosies sasniegt.

Dārzeņu un augļu pārstrādātājs "Kronis" vēlas apsaimniekot augļu un dārzeņu pārstrādātāja "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnu pagastā, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Starp uzņēmuma "Kronis" plāniem ir līdz gada beigām sākt apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu Kocēnos, taču vēl līdz galam nav skaidrs, vai tas izdosies, jo pārrunu process par iespējām apsaimniekot rūpnīcu vēl turpinās.

Tajā pašā laikā iegādāties minēto rūpnīcu uzņēmums gan nav iecerējis. Pēc Svarenieka sacītā, "Kronis" vēlas apsaimniekot "Milda KM" bijušo rūpnīcu, lai ražošanu padarītu efektīvāku un lai varētu palielināt ražošanas apmērus. Tāpat uzņēmums vēlas apgūt jaunus segmentus - sākt ražot atsevišķus produktus, ko "Kronis" pagaidām neražo atbilstoša tehniskā aprīkojuma trūkuma dēļ. "Patlaban ražojam majonēzi tikai HoReCa (viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas) segmentam, taču līdz ar "Mildas KM" rūpnīcas apsaimniekošanu varētu ražot arī majonēzi, ko realizēt mazumtirdzniecībā," viņš teica.

Pēc pilnīgas modernizācijas pabeigšanas Milda KM ražošanas jauda pieaugs 2.5 reizes.

Augļu un dārzeņu pārstrādes ražotnes Milda KM modernizācijā ieguldījusi 1,6 miljonus eiro, lai sakārtotu ražotnes ēku, ieviestu jaunas ražošanas tehnoloģijas, iekārtas un iepakojumu, kā arī izstrādātu jaunu produkciju.

«Ražotnē investētie 1,6 miljoni eiro ir devuši iespēju ražotni Kocēnos pārvērst līdz nepazīšanai un padarījuši to daudz konkurētspējīgāku ne tikai starp Latvijas, bet arī citu valstu augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumiem. Vērienīgais modernizācijas process vēl turpinās, jo ražotāji Eiropā pabeidz vēl dažu iekārtu izgatavošanu. Tās darbu ražotnē sāks vēl šī gada pirmajā pusē. Personāls ir apmācīts strādāt ar jaunajām tehnoloģijām. Pie pircējiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā jau nonāk produkcija, kura ražota ar visjaunākajām tehnoloģijām. Esam gandarīti par rezultātu,» uzsver viens no SIA Milda KM valdes locekļiem Gints Čakāns.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa par maksātnespējīgu pasludinājusi šokolādes un konditorejas izstrādājumu ražotāju Emīla Gustava šokolāde, kuras tagadējais nosaukums ir Milda 8.

To DB uzzināja tiesā. Uzņēmuma kreditori vaēs pieteikt savus prasījumus mēneša laikā pēc tam, kad Milda 8 maksātnespējas pasludināšana būs reģistrēta Maksātnespējas reģistrā.

Jau vēstīts, ka tiesa šā gada 4.oktobrī ierosināja Milda 8 maksātnespējas procesa lietu un 3.novembrī pabeidza tās izskatīšanu. Lursoft dati liecina, ka Emīla Gustava šokolādes nosaukums pret Milda 8 mainīts šā gada 16.septembrī.

DB jau iepriekš ziņoja, ka Emīla Gustava šokolādes direktore Laura Sebre iepriekš skaidroja - uzņēmums pēdējos gadus Latvijas tirgū strādājis ar zaudējumiem un kritiskā situācija valstī būtiski ietekmējusi zaudējumu un kreditoru īpatsvara pieaugumu. Neplānotu izmaksu pieaugumu radīja valsts īstenotā nodokļu politika, negaidīti paaugstinot vairākus nodokļus, arī pievienotās vērtības nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī samazinot neapliekamo minimumu. Lai saglabātu uzņēmuma darbību un darbavietas, Emīla Gustava šokolādes vadība iepriekšējo gadu zaudējumus sedza ar papildu investīcijām.

Vidzemes rajona tiesa 12. jūnijā pasludinājusi pārtikas ražotāja SIA «Milda KM» maksātnespējas procesu, un 14. jūnijā par uzņēmuma maksātnespējas administratoru iecelts Jānis Pušpurs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā.

«Lursoft» multi atskaite liecina, ka SIA «Milda KM» laikā no 2014. līdz 2017. gadam ieskaitot darbojusies ar zaudējumiem, kuri ar katru gadu palikuši arvien lielāki. 2017. gadā, kurš ir pēdējais, par kuru šobrīd pieejama ražotāja finanšu informācija, uzņēmuma zaudējumi sasniedza 172 tūkstošus eiro, kamēr uzņēmuma neto apgrozījums bija 2,383 miljoni eiro.

«Lursoft» izziņa arī liecina, ka uzņēmumam uz šī gada 7. jūniju bija izveidojies Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 241 tūkstoša eiro apmērā.

SIA «Milda KM» dibināta 1995. gadā. Uzņēmums ražo un tirgo dārzeņu konservus, pamatēdienu un piedevas ar zīmoliem «Milda», «GardiGan» un «Maija un Paija». Tā pamatkapitāls ir 2 322 000 eiro, un uzņēmums pastarpināti caur kompāniju SIA «GGV Invest» pieder četrām privātpersonām - Gintam Čakānam, Jizhaku Rubanenko, Viesturam Kuļikovskim un Gundaram Kuļikovskim.

Dārzeņu pārstrādes uzņēmums Milda KM sācis boršča eksportu uz Japānu.

Pirmā krava nosūtīta šā gada sākumā un SIA Milda KM vadība cer, ka sadarbība turpināsies.Uz Japānu uzņēmuma ražotā produkcija tiek eksportēta ar privāto preču zīmi, taču produkta receptūra nav īpaši pielāgota Japānas tirgum. Lai sāktu boršča eksportu uz šo Āzijas valsti, bija jāiziet dažādi saskaņojumi un procedūras, projekta realizācijā bija iesaistīta arī Latvijas vēstniecība Japānā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka mēģinājumi strādāt Japānas tirgū bijuši vairākiem Latvijas uzņēmumiem. «No vienas puses Japāna ir liels un salīdzinoši bagāts tirgus. Tā ir viena no retajām valstīm, kur pārtikas imports ir lielāks par pašu saražoto. Šī ir arī ļoti specifiska un tāla valsts, kur ir citi ēšanas paradumi un kultūras atšķirības. Ja šī valsts kļūst par stabilu partneri ar regulārām piegādēm, tas ir tikai pozitīvi, jo ļauj diversificēt riskus,» vērtē LTVC vadītāja.

Latvijas sabiedrības aptaujas liecina, ka liela daļa iedzīvotāju par jaunās valūtas ieviešanu nepriecājas, un pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) otrdien paziņotā lēmumu par Latvijas pievienošanu eirozonai dažādi viedokļi pausti arī mikroblogošanas vietnē Twitter. Db.lv sniedz ieskatu pašmāju un ārvalstu Twitter lietotāju viedokļos saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

«Īsti nesapratu, kāpēc tik lielas diskusijas par eiro ieviešanu sākas tad, kad viss jau ir izlemts,» pauž jurists Edgars Turlajs.

Eiro ieguvumus un zaudējumu varēs novērtēt pat ne tikai nākamgad, bet vēl daudz tālākā nākotnē, ir pārliecināts DNB ekonomists Pēteris Strautiņš.

Par augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Milda KM vienīgo īpašnieku ir kļuvis GGV Invest, liecina Lursoft informācija. 2007. gada beigās reģistrētās GGV Invest vienīgais valdes loceklis ir Gints Čakāns, kuram pieder 33.33 % uzņēmuma daļu, savukārt Viesturam Kuļikovskim - 66,67 % daļu.

Savas daļas uzņēmumā pārdevis tā līdzīpašnieks Uldis Reņģe, kurš joprojām saglabājis valdes priekšsēdētāja amatu.

Pēc īpašnieku maiņas no Milda KM valdes ir atbrīvots Gints Čakāns, kas ir kļuvis par uzņēmuma prokūristu, bet viņa vietā Milda KM valdē iecelts Gundars Kuļikovskis.

Milda KM ražo kečupu, tomātu mērci, ievārījumus, dārzeņu konservus un citus pārtikas produktus, ko kompānija piegādā aptuveni diviem tūkstošiem mazumtirdzniecības vietu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Kā liecina Pasaules tirdzniecības centra World Trade Center apkopotie dati, tad 2024. gadā, vērtējot finierlokšņu eksporta apjomu uz vienu iedzīvotāju, Latvija ar 18,1 eiro uz vienu iedzīvotāju bija piektajā vietā pasaulē, bet pēc finierlokšņu importa apjoma uz vienu iedzīvotāju – otrajā vietā pasaulē.

Pirms rakstīt par finiera ražošanu un ārējo tirdzniecību, tomēr ir jāprecizē terminoloģija. 20. gadsimtā latviešu valodā vārdam finieris (no angļu valodas vārda veneer) bija divas nozīmes. Pirmā: “Plāna, parasti augstvērtīgas koksnes (sarkankoka, riekstkoka) skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.” Otrā: “Saplāksnis, koka materiāls, kas izgatavots no trim vai vairākām 0,5-10 mm biezām skaidām, kuras salīmētas tā, ka blakus kārtu šķiedras ir savstarpēji perpendikulāras.” (Svešvārdu vārdnīca. Rīga, izdevniecība Liesma. 225.lpp.) Lai nerastos pārpratumi, pirmo materiālu bija ieteikts saukt par apdares finieri, bet otro - par daudzkārtu finieri.

Konservu un pārtikas piedevu ražotāja SIA Milda KM sākusi eksportu uz Austrāliju, turp nosūtot pirmās kravas ar pelēko ziņu konserviem, kā arī izvērš tirdzniecību Japānā, kur lielākais noiets ir Ukraiņu boršča zupai, aģentūru LETA informēja uzņēmuma tirgvedības vadītāja Elīna Cape.

Viņa atzina, ka pēc eksporta ierobežojumiem uz Krieviju un NVS valstīm uzņēmuma apgrozījums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu sarucis par 5,7%, taču uzņēmums šo kritumu plāno kompensēt ar kāpumu citos tirgos.

«Esam atraduši sadarbības partnerus Austrālijā, turp jau ir aizsūtītas pirmās kravas ar Latvijas pelēkajiem zirņiem. Kopumā šogad lielākais eksporta pieaugums - 121% - ir Japānas tirgū, kur iecienīts Ukraiņu borščs. Tāpat ievērojams - 43% - kāpums bijis Lietuvas tirgū, arī Īrijas tirgū pieaugums ir par 2%. Patlaban meklējam arvien jaunus eksporta tirgus, kas nosegtu NVS valstu zaudējumus,» atzina uzņēmuma pārstāve.

Uz padomju laika konservu ceha bāzes dibinātais uzņēmums strauju izaugsmi piedzīvojis tieši pēdējos trīs gados, kad tajā ieguldītas vērienīgas investīcijas - ap trīs miljoniem eiro un izveidota moderna ražotne. Uzņēmuma valdes loceklis Andris Brikšķis to dēvē par trešo elpu, sakot, ka investīcijas un attīstība plānota mērķtiecīgi.

Pērn uzņēmums strādājis ar 1,7 miljonu Ls apgrozījumu, bet šogad to plānots kāpināt līdz 2,5 miljoniem. Plāni Mildai KM ir ambiciozi - sasniegt 50% pieaugumu pret iepriekšējo gadu gan eksportā, gan vietējā tirgū. A. Brikšķis teic, ka plāni ir ne tikai ambiciozi, bet izpildāmi - to parādot darbība šā gada pirmajā pusgadā - Mildas un GardiGan apgrozījuma pieaugums Latvijas tirgū pirmajā pusgadā ir 47%, savukārt eksporta pieaugums salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, pat sasniedzis 65%. «Skaidrs, ka neviens neļaus tāpat vien šo tirgus daļu iekarot, bet tos uzlabojumus, ko esam veikuši, pircējs, cerams, novērtēs,» klāsta uzņēmuma valdes loceklis. Tieši šopavasar pēc tirgus izpētes izveidota jauna produktu līnija, ar ko uzņēmumam saistās izaugsmes plāni.