Jaunākais izdevums

Nodokļu maksātāju — juridisko personu, tāpat pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pēdējos divos gados rāda izaugsmi.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Aptaujātie uzskata, ka tās ir ļoti pozitīvas ziņas gan citiem uzņēmējiem, gan valsts politiskajai pārvaldei.

Pieaugums teju visos parametros

Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits, jo 2025. gada 1. janvārī tādu bija 189 830, kas ir par 350 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. janvārī. Faktiski var secināt, ka juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits šā gada janvārī ir atgriezies 2022. gada janvāra līmenī pēc piedzīvotā krituma vairāku gadu garumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2025. gada 1. janvārī bija par 32 813 subjektu mazāk nekā 2017. gada 1. janvārī, kad kopējais juridisko personu - nodokļu maksātāju skaits bija 222 643. Vēl iepriecinošāku ainu var ieraudzīt pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaitā.

Proti, šā gada 1. janvārī pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits bija 84 910, kas ir par 1415 maksātāju vairāk nekā analogā laikā 2024. gadā. Vēl vairāk - pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits šā gada 1. janvārī ir pēc vairākiem gadiem atgriezies teju 2018. gada līmenī. Tiesa, līdz 2017. gada pievienotās vērtības nodokļa maksātāju 89 681 līmenim vēl ir, kur augt.

Ļoti pārsteidzoši strauju pieaugumu demonstrē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits.

Visu rakstu lasiet 11.februāra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, bet esošos likvidē mazāk, vienlaikus pieaug juridisko personu – nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Vairāku aptaujāto uzņēmēju vidū bija atšķirīgs skatījums par to, kas ir šo pozitīvo datu pamatā – valsts politika, tostarp pasākumi birokrātijas mazināšanai, kaimiņvalstu darbība nodokļu sloga paaugstināšanā, jaunu, drosmīgu jaunpienācēju stratēģiskais redzējums par īsto brīdi ieiešanai tirgū vai arī savdabīga sagadīšanās.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šī gada 1. jūlijā bija 86 613 pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš – 2024. gada 1. jūlijā, kad to skaits sasniedza 84 158. Gada laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 2455. Jāņem vērā, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Savukārt nodokļu maksātāju – juridisko personu skaits šī gada 1. jūlijā bija 190 510, kas ir par 1103 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. jūlijā, tomēr 2018. gada 1. jūlijā šādu subjektu skaits bija 212 827 jeb par 22 317 vairāk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, likvidē mazāk, kopumā pieaug uzņēmumu skaits, strauji aug mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits, lai arī lēnāk, bet pieaug gan juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits, gan arī pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits.

To rāda SIA Lursoft IT un Valsts ieņēmumu dienesta dati. Lai arī kopumā tiek novērotas pozitīvas tendences, tomēr jautājumi par uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši mazajam biznesam, ir pietiekami aktuāli. Vienlaikus uzņēmējdarbība ir tieši tā joma, kura ne tikai nodarbina cilvēkus, maksā viņiem algu un attiecīgi arī, maksājot nodokļus, uztur valsti, finansē sabiedrībai svarīgus veselības aprūpes, izglītības, zinātnes, kultūras pakalpojumus un infrastruktūru.

Pārsteidzošs kokteilis

Kopumā šī gada pirmajos trīs mēnešos reģistrēti jau 2693 jauni uzņēmumi, kamēr likvidēti 2547, kas nozīmē, ka faktiskais uzņēmumu skaits Latvijā 2023. gada pirmajā ceturksnī audzis par 146. Lursoft norāda, ka pēdējos septiņus gadus bijusi negatīva tendence – jauno uzņēmumu bijis mazāk nekā likvidēto. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka pieaug mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits. Proti, šā gada 1. aprīlī tādu bija 11 490, bet pērnajā 1. aprīlī - 9243. Pozitīvu ainu rāda juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits 1. aprīlī, jo šogad tādu bija 190 151, kas ir par 1163 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. aprīlī. Vienlaikus jāņem vērā, ka 2025. gada 1. aprīlī juridisko personu – nodokļu maksātāju skaits ir pietuvojies tam, kāds tas bija 2021. gada 1. aprīlī, savukārt līdz 2019. gada līmenim 215 508 vēl ir patālu, taču pēdējos gados novērotais kaut arī nedaudz, bet vieš optimismu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Ekonomika

Konkurences padomes departamenta vadība no Briseles. Cik efektīvs var būt darbs?

Guntars Gūte, Diena,10.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?

Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.

Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.

Eksperti

Ēnu ekonomikas mazināšana: tendences un mērķtiecīga rīcība

Atis Bičkovskis, Finanšu ministrijas Nodokļu administrēšanas politikas un ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora vietnieks, Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas nodaļas vadītājs,13.06.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas lejupslīdi 2024. gadā ietekmēja ne tikai saspringtā ģeopolitiskā situācija, bet arī zema ekonomikas izaugsme ārējos tirgos, augstas procentu likmes un cenu kāpums.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas 2025. gada februārī izstrādātajām makroekonomiskajām prognozēm Latvijas ekonomika 2025. gadā stabilizēsies ar mērenu IKP izaugsmi 1,2 %. Tendences ir cerīgas, jo, pieaugot iekšzemes kopproduktam (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ēnu ekonomikai ir tieksme samazināties.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar gadu iepriekš un bija 21,4% no IKP noskaidrots pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009–2024”.

Ēnu ekonomikas jautājums katru gadu kļūst īpaši aktuāls, tuvojoties konferencei par ēnu ekonomikas indeksu, jo tā ir ne tikai diskusija par šīs parādības apmēru un ietekmi uz valsts budžetu un sabiedrību, bet arī platforma ekspertu viedokļu apmaiņai par risinājumiem un iespējām to mazināt, lai veicinātu caurskatāmību un godīgu uzņēmējdarbības vidi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lursoft IT pētījums liecina, ka biznesa demogrāfija, proti, jaundibinātie uzņēmumi, gadu no gada Latvijā ir teju vienā un tajā pašā līmenī, turpretī Lietuvā un Igaunijā aug.

Igaunijā, lai gan pēdējos gados tur tiek paaugstinātas nodokļu likmes, biznesa demogrāfija ir izcila. Pēc iedzīvotāju skaita Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, toties jaunus uzņēmumus pēdējo deviņu gadu laikā tajā reģistrē 1,5–3 reizes biežāk nekā ar cilvēkiem bagātākajās Lietuvā un Latvijā. To parāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu reģistru datiem.

Faktiski Igaunijā pēdējos gados dzimst visvairāk jauno potenciālo nodokļu maksātāju, kuri nākotnē varētu kļūt par nozīmīgu ekonomikas dzinējspēku.2024. gads parāda skarbāku ainu. Igaunijā reģistrēti 23 503 jauni uzņēmumi, kamēr Lietuvā – 16 078, bet Latvijā – tikai 9320, kas gan ir nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš, bet mazāk nekā 2022. gadā. Kopumā jaundibināto uzņēmumu skaits Latvijā rūk.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauvas tiesa uzņēmumu nodokļos pērn maksāja līdz 50 000 eiro, vienlaikus pieaudzis to uzņēmumu skaits, kuri samaksāja 100 000 eiro un vairāk.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem. Vairāki aptaujātie atzīstot, ka ir interesanti dati, tomēr to vērtēšanai ir vajadzīgi vēl papildu dati, piemēram, par to, kādu nozaru uzņēmumi ir tie, kuriem valsts nodokļos piemaksā, un kas īsti tie par uzņēmumiem, kuri nodokļos pērn samaksājuši 0 eiro. Turklāt pēc samaksātajām nodokļu summām lielākie maksātāji nemainās, jo līderos ir akcizēto preču – degvielas - tirdzniecības uzņēmumi, savukārt lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji ir valstij piederošās kapitālsabiedrības.

Vairums maksā līdz 5000 eiro

Dati rāda, ka no visiem nodokļu maksātājiem visvairāk (44033 uzņēmumu) pērn ir bijis to, kuru nodokļos samaksātā summa bija robežās starp vienu centu un 5000 eiro — 39899 ar 100% vietējo kapitālu un 3195 ar 100% ārvalstu kapitālu. Otra skaitliski lielākā grupa ar 30922 100% pašmāju kapitāla uzņēmumiem un 2344 100% ārvalstu kapitāla uzņēmumiem nodokļos pērn samaksāja 5000 līdz 49 999,99 eiro. Jau krietni mazāks ir to kompāniju skaits, kuras nodokļus samaksājušas 50 000 eiro un vairāk. Šādu ainu vairāki aptaujātie uzskata par loģisku, jo lielais vairums uzņēmumu ir relatīvi nelieli ar ļoti mazu darbiniekus skaitu, un līdz ar to arī kopējās ikgadējās nodokļu samaksas apmēri tiem nav ļoti lieli.

Nodokļi

Vienlaikus ar minimālo algu ceļ IIN likmi un nosaka fiksētu neapliekamo minimumu

LETA,02.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.

Eksperti

Vai jāmaksā nodoklis par publikas izklaidēšanu?

Madlena Drozdova, ZAB Ellex Kļaviņš vecākā nodokļu konsultante; Pauls Ančs, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs,10.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Nodokļi

Visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes no nākamā gada plānots palielināt par 10%

LETA,30.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz no 2025.gada palielināt visas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes par 10%.

Tāpat likumprojekts paredz no 2027.gada palielināt uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmes par 10%.

Paredzēts noteikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas termiņu - kalendārajam gadam sekojošā gada 31.janvāri.

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma grozījumiem, kas pieņemti 2023.gada 22.jūnijā, no 2025.gada 1.janvāra, Latvijā un ārvalstīs iepriekš nereģistrētam vieglajam automobilim pirmreizējo valsts tehnisko apskati veiks ne vēlāk kā 36 mēnešus pēc tam, kad attiecīgais transportlīdzeklis pirmoreiz reģistrēts Latvijā, savukārt otro, trešo un ceturto valsts tehnisko apskati veiks ik pēc 24 mēnešiem un pēc tam katru gadu.

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) aprēķiniem, transportlīdzekļu skaits, par kuriem nebūs samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, varētu pieaugt par 60 000 vienībām, jo liela daļa nodokļa maksātāju ir pieraduši transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par transportlīdzekli maksāt pirms valsts tehniskās apskates.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esat kādreiz domājuši, kā būtu, ja ministriju darbinieki nāktu uz darbu laikā? Mēs varētu, piemēram, nofinansēt kosmosa nozari.

Bija diezgan silta decembra diena, kad es 15 minūtes pirms oficiālā darba laika sākuma, t.i., pulksten astoņos no rīta stāvēju pie Ģertrūdes baznīcas. Vajadzētu ieiet un aizlūgt par valsti, jo tas būtu visreālākais un pragmatiskākais risinājums valsts pārvaldes efektivizācijai, bet šoreiz es skaitīju cilvēkus, kas ienāk ministrijā laicīgi, lai 8:15 kā ierakstīts ministrijas darba laikā, sāktu savu darbu. Astoņi no 204 - tieši tik cilvēku atnāca uz darbu laikā. Dati ir pārbaudāmi, jo ieejas kartes ir jānopīkstina visiem. Daļa droši vien bija atvaļinājumā, daļa - slimi, daļa - komandējumos. Un tomēr pulksten 8:15, kad sākās oficiālais darba laiks ministrijā bija ienākuši astoņi cilvēki no 204.Pēc publiski pieejamiem datiem, pirms septiņiem gadiem Latvijas ministrijās strādāja 3347 cilvēki, ieskaitot Valsts kanceleju un Pārresoru koordinācijas centru. Pēc CSP datiem, Latvijā tobrīd bija 1,95 miljoni iedzīvotāju. Šajā ministriju darbinieku skaitā nav ieskaitītas padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības. Tikai pašas ministrijas un Valsts kanceleja.

Eksperti

Vai Finanšu ministrijas reformas izskaudīs favorītismu publiskajos iepirkumos?

Mindaugas Rakauskas, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes loceklis,13.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #6

DB,11.02.2025

Dalies ar šo rakstu

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.februāra numurā lasi:

Statistika

Krāpšana iet plašumā

Tēma

ES ekonomiski birokrātiskā sistēma apgrūtina dalībvalstu globālo konkurētspēju

Nodokļi

Revolūcijas nodokļos nebūt nav galā. ZAB Sorainen partneris nodokļu un muitas jautājumos Jānis Taukačs

Reforma

LIAA reformas spožums un posts

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju skaits rāda pieaugumu

Konkurences uzraudzība

Konkurences padome atzīst, ka strādā arvien neefektīvāk

ES finansējums

Rada inovatīvu iepakojamo materiālu

Portrets

Agnis Jakubovičs, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma APPLY dibinātājs

Brīvdienu ceļvedis

Eksperti

Sāpīgais kvotu jautājums dzen izmisumā pacientus un veselības iestādes

Kintija Barloti, SIA “Jelgavas Klīnika” vadītāja,22.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvotas šogad beigušās, valsts apmaksāta vīzīte pie ārsta vairs nav pieejama, rindā uz izmeklējumu būs jāgaida vairāki mēneši – diemžēl, bet pārāk bieži, pacientam sazvanot medicīnas iestādi, nākas dzirdēt šīs frāzes. Pacienti nīgri, slimības ielaistas, jo ne visi var atļauties maksas vizītes.

Nepilnīgā veselības aprūpes kvotu sistēma ļoti apgrūtina arī veselības iestāžu darbu. Turklāt šogad pacientu plūsmas plānošana kļuvusi vēl izaicinošāka.

Ieguvēji būtu visi

Šogad kvotas tiek dalītas mēneša griezumā un par šīm izmaiņām valsts jeb Nacionālais veselības dienests mūs pat nepabrīdināja. Tikām nostādīti fakta priekšā. Agrāk valsts reizi pusgadā izskatīja faktisko izpildi un tad norēķinājās ar veselības iestādi par tās sniegtajiem pakalpojumiem pacientiem. Tagad pārstrādes tiek fiksētas katru mēnesi. Tas ļoti apgrūtina veselības iestādes darbu, jo nevaram elastīgi veikt darbu atkarībā no pacientu pieplūduma, ko tieši ietekmē vasaras mēneši un ārstu prombūtnes.