Transports un loģistika

Nolemj ievērojami palielināt braukšanas maksu Liepājas sabiedriskajā transportā

LETA, 16.04.2015

Jaunākais izdevums

Liepājas dome pēc ilgām diskusijām pieņēmusi lēmumu no 1.jūnija ievērojami palielināt braukšanas maksu Liepājas sabiedriskajā transportā.

Jaunie saistošie noteikumi vēl jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Braukšanas maksu vienam braucienam plānots noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro, bet, pērkot pie vadītāja, - 0,80 eiro. Līdz šim tie bija attiecīgi 0,57 un 0,70 eiro, līdz ar to biļešu cenas pieaugums plānots aptuveni 22,8% apjomā.

Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida, kā arī izmantošanas biežuma. Mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās - 22 eiro vai dienas vidū - 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Abonementa biļešu pieaugums plānots vairāk nekā 50% apjomā.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone norādīja, ka uzņēmējdarbībā investīciju mērķis ir pakalpojuma pašizmaksas samazināšana, taču jauno autobusu iepirkums, kas ir viens no iemesliem braukšanas maksas celšanai, neliecina par izmaksu optimizāciju. Viņasprāt, pašvaldībai būtu jārūpējas par liepājnieku, ne uzņēmuma ērtībām.

Arī Jānis Vilnītis uzsvēra, ka ieguldījums jaunās tehnoloģijās, kaut arī tie būtu autobusi, nenozīmē cenu pieaugumu.

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) savukārt uzsvēra, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs tika izvēlēts konkursā, un neviens cits pārvadātājs nepiedāvāja zemāku cenu.

Arī Naums Vorobeičiks (SC) norādīja, ka biļešu cenas varētu nemainīt, taču tādā gadījumā pakalpojumu vajadzētu dotēt pašvaldībai, kas savukārt nozīmētu līdzekļu atņemšanu citām sfērām.

Kā norādīja Sesks, ja biļešu cenu pieaugums netiktu atbalstīts, no pašvaldības budžeta būtu nepieciešami papildu 100 000 eiro mēnesī. Šogad jau piešķirtā pašvaldības dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ir aptuveni 2,2 miljoni eiro.

Pašvaldības aģentūras Liepājas sabiedriskais transports vadītājs Gints Lūsis arī piebilda, ka viena brauciena biļetes cena 2011.gada martā tika palielināta no 50 līdz 57 eiro centiem, savukārt abonementa biļešu cenas pēdējo reizi tika pārskatītas 2005.gadā.

«Biļešu cenu palielināšanas brīdis bija pienācis jau sen,» norādīja Liepājas domes izpilddirektors Edgars Rāts. «Mēs arī ļoti labi zinām, kādi autobusi kursēja līdz šim un kādi autobusi sāks kursēt šogad.»

Kā norādīts saistošo noteikumu paskaidrojumā, laikā posmā no 2012.gada līdz 2015.gadam veiktas būtiskas izmaiņas sabiedriskā transporta sistēmā, tostarp veiktas maršrutu tīkla izmaiņas, pagarināta tramvaja līnija līdz Ezerkrasta mikrorajonam, kā arī veikts iepirkums par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar jauniem autobusiem. Pēdējo gadu laikā arī papildinātas pasažieru kategorijas, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.

Veikto izmaiņu rezultātā ir novērojama tendence, ka arvien vairāk pasažieru ikdienā regulāri izmanto sabiedrisko transportu, un viena brauciena pašizmaksa Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā ir lielāka par noteikto braukšanas tarifu. 2014.gadā 73% pasažieru sabiedriskajā transportā braukuši ar abonementa biļetēm, savukārt abonementa biļešu maksas atlaide līdz šim bijusi noteikta no 45% līdz 63% atkarībā no biļetes veida. Līdz ar to abonementa biļetes maksa nosedz tikai 37% līdz 55% no braukšanas izmaksām, sacīja Lūsis.

Liepājas domes pieņemtie saistošie noteikumi paredz vairākas iedzīvotāju grupas, kurām būs tiesības saņemt braukšanas maksas atvieglojumus līdz pat 100% apmērā.

Kā liecina aģentūras Liepājas sabiedriskais transports apkopotā statistika, ikdienā braukšanas maksas atvieglojumus šobrīd izmanto 43% no visiem pasažieriem, bet gandrīz ceturtā daļa pasažieru abonementa biļešu iegādei saņem atlaidi 100% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 9.aprīlī, Liepājas pilsētas attīstības komitejā tiks izskatīts saistošo noteikumu projekts, kas nosaka jaunu braukšanas maksu sabiedriskajā transportā Liepājas pilsētas maršrutu tīklā, kā arī kārtību, kādā Liepājas pilsētas administratīvajā teritorijā pastāvīgi deklarētie iedzīvotāji var saņemt braukšanas maksas atvieglojumus, informē Liepājas pilsētas pašvaldības aģentūra Liepājas sabiedriskais transports.

Saistošo noteikumu projekts nosaka braukšanas maksu Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā, kā arī braukšanas maksas atvieglojumus. Braukšanas maksu vienam braucienam tiek plānots turpmāk noteikt iepriekšpārdošanā 0,70 eiro (šobrīd 0,57 eiro), bet, pērkot pie vadītāja – 0,80 eiro (šobrīd 0,70 eiro). Abonementa biļešu maksu, līdzīgi kā līdz šim, tiek plānots noteikt diferencēti atkarībā no izvēlētā transporta veida (autobuss, tramvajs vai abi transporta veidi), kā arī izmantošanas biežuma (katru dienu, tikai darba dienās vai braukšanai dienas vidū, kad sabiedriskais transports ir mazāk noslogots), tādējādi ļaujot pasažieriem izvēlēties sev piemērotāko biļetes veidu. Tā, piemēram, mēnešbiļete braukšanai autobusā katru dienu izmaksās 30 eiro, turpretī braukšanai darba dienās – 22 eiro vai dienas vidū – 19 eiro. Līdzīgi maksa tiks diferencēta arī tramvaja mēnešbiļetēm attiecīgi 26 eiro, 22 eiro vai 17 eiro atkarībā no biļetes veida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu vai neizmantošanu uz daļu no bijušajā "Liepājas Metalurga" teritorijas ar kopējo platību ~32 ha, un vienbalsīgi nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības, informē LSEZ.

Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju, kurš valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja Liepājas SEZ valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku uzsākt sarunas ar investoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investora rīcībā paliks KVV Liepājas metalurga elektrotēraudkausēšanas krāsns

LETA, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes lēmuma izmantot pirmpirkuma tiesības uz bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamo īpašumu 32 hektāru platībā Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā paliks uzņēmuma kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns, aģentūrai LETA pavēstīja valstij piederošās SIA "FeLM" pārstāvji.

Pašreiz "FeLM" vēl nav saņēmis no Liepājas SEZ oficiālu paziņojumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu. Tiklīdz šāds paziņojums tiks saņemts, "FeLM" un Liepājas SEZ veiks nepieciešamās darbības, lai bijušā "KVV Liepājas metalurga" nekustamie īpašumi nonāktu Liepājas SEZ īpašumā.

Savukārt Turcijas investora "Aslanli Metalurji" rīcībā nonāks bijušā "KVV Liepājas metalurga" kustamā manta, tostarp elektrotēraudkausēšanas krāsns.

Liepājas metalurgam būt vai nebūt? 

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma...

"FeLM" ieskatā Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesību izmantošanas darījumam nevajadzētu ietekmēt Turcijas investora attīstības vai biznesa plānu realizācijas iespējas, bet tas būs atkarīgs no Liepājas SEZ un Turcijas investora sadarbības risinājumiem, pauda "FeLM" pārstāvji.

Jau ziņots, ka pirmdien, 5.jūlijā, Liepājas SEZ valde nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz daļu no bijušā "KVV Liepājas metalurga" teritorijas ar kopējo platību aptuveni 32 hektāri, kuru iepriekš no "FeLM" bija iegādājies "Aslanli Metalurji". Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

Liepājas SEZ izmantos pirmpirkuma tiesības uz bijušā Liepājas metalurga īpašumu 

Šodien, 5. jūlijā Liepājas SEZ valde turpināja izskatīt jautājumu par pirmpirkuma tiesību...

Liepājas SEZ pārstāvji skaidroja, ka pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo "KVV Liepājas metalurga" teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Pirms lēmuma pieņemšanas Liepājas SEZ valde uzklausīja arī elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtu īpašnieka - "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmuma SIA "Liepāja Steel" valdes priekšsēdētāju Guntaru Senkānu, kurš Liepājas SEZ valdi informēja par uzņēmuma plāniem. Liepājas SEZ valde deleģēja valdes locekli Andri Ozolu un Liepājas SEZ pārvaldnieku sākt sarunas ar investoriem.

Lēmums par pirmpirkuma tiesību izmantošanu bija nepieciešams, lai arī turpmāk Liepājas SEZ varētu nodrošināt nepieciešamās funkcijas un radītu jaunas darbavietas, vienlaikus nodrošinot Turcijas investoram iespēju attīstīt modernu ražotni un ieguldīt plānotās investīcijas, skaidro Liepājas SEZ pārstāvji.

LSEZ sāk lemt par bijušās Liepājas metalurga teritorijas nākotni 

Šodien, 30. jūnijā Liepājas SEZ valde skatīja jautājumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu...

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs un Liepājas SEZ valdes loceklis Edmunds Valantis norādīja, ka Liepājas SEZ valdes lēmums nevis apgrūtina Turcijas investora nodomus, bet gan paver plašākas iespējas nodrošināt efektīvu ražošanu, atbilstoši vajadzībām, nevis pielāgojoties iespējām, kas saskan arī ar Liepājas Industriālā parka izveides nodomu.

"Aslanli Metalurji" pārstāvji iepriekš aģentūrai LETA pavēstīja, ka veikuši līgumā atrunātos maksājumus par elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā.

Šogad 30.aprīlī "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

"Liepāja Steel" valdes priekšsēdētājs Senkāns informēja, ka atbilstoši rūpnīcas inženiertehniskā dienesta novērtējumam, ja ražošanas un atbalsta ciklu aprīkojums ir pienācīgā stāvoklī, ir iespējams veikt uzņēmuma darbības palaišanu sešu mēnešu laikā. Pie šādiem apstākļiem rūpnīca var sākt ražošanu jau šogad.

"Investors ir izpildījis visas saistības un ir absolūtā gatavībā veikt praktiskus pasākumus ražošanas sākšanai. Svarīgi pieminēt, ka Latvijas valdība ir apstiprinājusi rūpnīcas pārdošanu Turcijas investoram un pauda pozitīvu viedokli par nepieciešamību ražotni atdzīvināt. Šobrīd mēs visi tikai gaidām atbilstošus lēmumus no Liepājas SEZ un ceram sākt ražošanu jau šogad," pauda Senkāns.

Portāls "Lsm.lv" iepriekš vēstīja, ka Turcijas uzņēmums par pirkumu samaksāšot trīs miljonus eiro.

Turcijas metalurģijas uzņēmums "Aslanli Metalurji" izteica piedāvājumu "FeLM" izsludinātajā izsolē par iespējām iegādāties "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksu un nekustamo īpašumu, paredzot tuvāko piecu gadu laikā investēt 200 miljonus eiro.

"Aslanli Metalurji" pauda, ka investīcijas Latvijā kompānija nolēmusi veikt, lai pārveidotu "KVV Liepājas metalurgu" par efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmumu saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem.

Uzņēmumā prognozēja, ka sākotnēji darbības sākšanai būtu nepieciešami apmēram 400 līdz 450 darbinieku, bet, palielinot ražošanas jaudu, strādājošo skaits vidēji sasniegtu no 700 līdz 1000. Savukārt apgrozījums plānots no 500 līdz 600 miljoniem eiro gadā, strādājot ar pilnu jaudu.

"Aslanli Metalurji" ietilpst Turcijas "Epas Group", kuras uzņēmumos pašlaik strādā 1100 darbinieku. "Epas Group" nekustamo īpašumu vērtība Turcijā pārsniedz 500 miljonus eiro, kas nodrošina uzņēmumam iespēju saņemt kredītlīniju 200 miljoni eiro apmērā investīcijām Liepājas ražotnē.

"Aslanli Metalurji" īpašnieki ir Hamdi Alaedins Ejuboglu un Hamdi Kemalettins Ejuboglu. Pagājušajā gadā "Aslanli Metalurji" nodrošināja produkcijas realizāciju 40 valstīs, trijos kontinentos visā pasaulē. Uzņēmuma stratēģija paredz pastāvīgi investēt attīstībā un jaunās ražotnēs, jo produktu tirgus paplašinās un klientu prasības un vajadzības pieaug. "Aslanli Metalurji" pamatdarbība ir tērauda un stiepļu ražošana izplatīšana.

LETA jau vēstīja, ka Austrijas uzņēmums "Smart Stahl GmbH" 2018.gada martā uzvarēja "KVV Liepājas metalurga" velmētavas ceha kustamās mantas izsolē ar piedāvāto cenu 1,57 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, savukārt "FeLM" pārņēma nepārdoto "KVV Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas krāsni.

"KVV Liepājas metalurgs" par maksātnespējīgu tika pasludināta 2016.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Pārbaudīt, nevis iegāzt

Laura Mazbērziņa, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trauksme par situāciju uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs ir pārspīlēta, paziņojumā medijiem norāda AS KVV Liepājas metalurgs pārstāvji.

«Saimnieciskie strīdi ir teju vai katra uzņēmuma ikdiena, un ne vienmēr tos izdodas atrisināt sarunu ceļā. AS KVV Liepājas metalurgs iesniegtā prasība pret maksātnespējas administratoru Haraldu Velmeru, viņa pretprasība pret uzņēmumu, kā arī SIA Elme messer metalurgs iesniegtais pieteikums par KVV Liepājas metalurgs maksātnespēju ir tiesisks process, kādā puses risina strīdus, par kuriem nav izdevies panākt izlīgumu. Tāpēc aicinām mūsu sadarbības partnerus nedramatizēt situāciju, jo šie procesi nekādā mērā neietekmē uzņēmuma darbu. Svarīgākais ir tas, ka KVV Liepājas metalurgs veicis visu nepieciešamo, lai 2016.gadā turpinātu darbu un nostiprinātu savu konkurētspēju,» uzsver AS KVV Liepājas metalurgs valdes loceklis Igors Talanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sabiedriskajā transportā plāno ieviest elektronisko norēķinu sistēmu

Žanete Hāka, 31.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien valdība atbalstīja precizētos Ministru kabineta noteikumu projektus, kas paredz izmaiņas sabiedriskā transporta pasažieru uzskaites un reģistrācijas kārtībā, no 2017. gada pārejot uz elektronisku pasažieru identifikācijas un braucienu apmaksas sistēmu sabiedriskajā transportā – konkrētām pasažieru kategorijām, kas saņem 100% atvieglojumus, vienlaikus lemjot par sistēmas ieviešanas progresa ziņojuma iesniegšanu valdībā līdz 2016. gada 1. aprīlim, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Jaunā sistēma ir attiecināma uz trim pasažieru kategorijām: personām ar I un II grupas invaliditāti, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Minētie pasažieri, kā ierasts, izmantos sabiedrisko transportu bez maksas, bet atšķirībā no esošās sistēmas, kur darbojas 0 biļešu izsniegšana, turpmāk reģistrēs savus braucienus sabiedriskajā transportā ar norēķinu iestādes izsniegtu sīkmaksājumu karti, kuras saņemšana un lietošana būs bezmaksas.

Lai saņemtu sīkmaksājumu karti, kas pildīs elektroniska braukšanas identifikācijas līdzekļa funkciju, minētajiem pasažieriem būs jāatver norēķinu konts norēķinu iestādē. Atvieglojuma saņēmējam kontā nebūs nepieciešams noguldīt nekādu naudas summu, lai brauktu ar sabiedrisko transportu bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 2,67 miljoniem eiro iegādājas daļu bijušā Liepājas metalurga teritorijas

Lelde Petrāne, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde par 2,67 miljoniem eiro iegādājusies daļu bijušā «Liepājas metalurga» teritorijas, liecina tās sniegtā informācija.

25. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš un AS «Citadele banka» valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis parakstīja pirkuma līgumu par 10 nekustamo īpašumu - t.sk. zemi, ēkas, infrastruktūras objektus - iegādi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā no AS «Citadele Banka» un SIA «Hortus RE» ar kopējo platību 60,6 hektāri. Apvienojot ar jau esošajiem pašvaldībai piederošajiem zemes gabaliem, kopējā Liepājas Industriālā parka platība sasniegs 120 hektārus.

Kā komentē Liepājas SEZ pārvaldnieks J. Lapiņš, tas esot pārdomāts, atbildīgs un drosmīgs lēmums: «Kādam bija jāuzņemas atbildība un Liepājas SEZ pārvalde bija gatava to darīt, apzinoties riskus. Mums ir redzējums un plāns, kā attīstīt bijušo «Liepājas metalurga» teritoriju. Tā ir iespēja un izaicinājums vienlaikus, lai jaunā kvalitātē attīstītu uzņēmējdarbības vidi bijušajā «Liepājas metalurga» teritorijā ar mērķi veicināt jaunu, modernu uzņēmumu izveidi, radīt jaunas darbavietas, palielināt eksportējošo uzņēmumu skaitu un eksporta apjoma pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas SEZ aicina Liepāja Steel veikt darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes aicinājusi Turcijas investora "Aslanli Metalurji" meitasuzņēmumu SIA "Liepāja Steel" veikt nepieciešamās darbības elektrotēraudkausēšanas iekārtu rekonservācijai.

Lai kopīgi diskutētu par bijušās Liepājas metalurga teritorijas tālāko attīstību, 2021. gada 21. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde uz diskusiju aicināja teritorijas lokālplānojuma izstrādātājus AS “UPB”, inženierkomunikāciju turētājus, Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālās vides pārvaldes un Turcijas investora uzņēmuma SIA “Liepāja Steel” (īpašumā ir elektrotēraudkausēšanas krāsns iekārtas) pārstāvjus.

SIA “Liepāja Steel” ir izteicis vēlmi atjaunot ražošanu un ņemot vērā projekta mērogu, investīciju apjomu un projekta īstenošanai nepieciešamās teritoriju, Liepājas SEZ pārvalde aicināja uzņēmēju uz kopīgu tehnisko darba sanāksmi ar atbildīgajām valsts un pašvaldības institūcijām, infrastruktūras un pakalpojumu nodrošinātājiem, lai gūtu iespēju nepastarpinātai komunikācijai un informācijas apmaiņai par dažādiem projekta aspektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes pagaidu administrācija 27. martā veikusi izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos, kas uz ārkārtējas situācijas laiku atceļ lielāko daļu no atlaidēm pilsētas sabiedriskajā transportā.

Tas darīts, lai mazinātu pasažieru plūsmu un ierobežotu vīrusa Covid-19 tālāko izplatību.

LASI ARĪ: Pie luksoforiem atslēgs gājēju izsaukuma pogas

Ņemot vērā epidemiologu ieteikumus, satiksmes ministra rīkojumu vīrusa izplatības ierobežošanai transportā, kā arī salīdzinoši lielo pasažieru plūsmu situācijā, kad cilvēkiem ir fiziski jādistancējas, izmaiņas saistošajos noteikumos par braukšanas maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā paredz atcelt pasažieru braukšanas maksas atvieglojumus visiem, kam iepriekš tika piešķirta atlaide, izņemot cilvēkus ar 1. un 2. grupas invaliditāti, pirmsskolas vecuma bērniem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, kā arī pašvaldības izglītības iestāžu pedagogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Ogres novadnieka kartei ir piesaistīts jauns maksāšanas līdzeklis - "Mobilly" maciņš.

Pievienojot savu Ogres novada iedzīvotāja karti "Mobilly" kontam, iespējams apmaksāt pusdienas Ogres 1. vidusskolā un Jaunogres vidusskolā un iegādāties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā, maksājot ar līdzekļiem no sava virtuālā maciņa.

"Mobilly" lietotnē vai Ogres novada pašvaldības tīmekļvietnē jebkurš Ogres novada iedzīvotājs savam "Mobilly" kontam var pievienot pilsētnieka karti, un turpmāk, iegādājoties braukšanas biļeti pašvaldības sabiedriskajā transportā un maksājot par pusdienām skolā, pirkuma summas subsidētā daļa tiks segta automātiski, savukārt atlikusī daļa - ieturēta no "Mobilly" konta.

Izmantot karti kā maksājuma līdzekli īpaši ērti ir vecākiem, kuriem tagad ir iespējams nosūtīt naudu uz bērna "Mobilly" kontu, lai ikdienā bērns varētu norēķināties skolā vai sabiedriskajā transportā, neņemot līdzi skaidru naudu vai maksājumu karti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB Bankas darbības apturēšanas dēļ ierobežoti vairāki Liepājas pašvaldības pakalpojumi

LETA, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Eiropas Centrālās bankas lēmuma par «PNB Bankas» darbības apturēšanu ierobežoti ir arī vairāki Liepājas pilsētas pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi iedzīvotājiem, tai skaitā sociālo pabalstu izmaksa, nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa un skolēnu elektronisko braukšanas karšu izmantošana sabiedriskajā transportā, informēja pašvaldības pārstāve Agija Tērauda.

Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijai un tās iestādēm «PNB Banka» kontos atrodas naudas līdzekļi līdz 50 000 eiro. Pašvaldība iesniegs naudas līdzekļu atgriešanas pieprasījumu.

Tērauda sacīja, ka Liepājas pašvaldība veic visas nepieciešamās darbības, lai iespējami īsākā laikā rastu risinājumus, un liepājniekiem nodrošinātu pakalpojumus ierastajā kārtībā.

Liepājas pilsētas domes sociālais dienests aicina iedzīvotājus, kuri līdz 16.augustam «PNB Bankā» nav saņēmuši piešķirto pabalstu minimālā garantētā ienākuma nodrošināšanai un veselības aprūpes pabalstu, kā arī vecākus, kuri nav saņēmuši pabalstu akcijā «Skolas soma» izmaksu, vērsties ar iesniegumu Sociālajā dienestā, E.Veidenbauma ielā 3, norādot savu kontu citā bankā vai finanšu iestādē, kurā pabalsta saņēmējs vēlas saņemt izmaksu. Gadījumā, ja personai nav bankas konta, pabalstu būs iespējams saņemt arī Sociālajā dienestā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināta maksātnespējīgajai AS «KVV Liepājas metalurgs» piederošās būves un kustamās mantas pirmā izsole ar augšupejošu soli, liecina maksātnespējas procesa administratores Vitas Dikas paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Izsludināta «KVV Liepājas metalurgam» piederošā nekustamā īpašuma, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C, Liepājā, un «KVV Liepājas metalurgs» piederošās kustamās mantas kā lietu kopības pirmā izsole ar augšupejošu soli.

Piedzinēji ir hipotekārie kreditori AS «Citadele banka», SIA «FeLM», AS «SEB banka», Valsts ieņēmumu dienests un citi «KVV Liepājas metalurga» kreditori.

Lietu kopības sastāvu un izsoles sākumcenu (sertificētu vērtētāju noteikta mantas piespiedu pārdošanas vērtība) veido: ēku (būvju) nekustamais īpašums, kas sastāv no būves Brīvības ielā 92C ar sākumcenu 127 300 eiro, divi auto svari ar izsoles sākumcenu 10 600 eiro katram, buka celtnis ar izsoles sākumcenu 19 800 eiro, buka celtnis ar divām konsolēm, kura izsoles sākumcena ir 41 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Turcijas investori veikuši maksājumus par bijušā Liepājas metalurga mantu

LETA, 03.06.2021

"Aslanli Metalurji" īpašnieks Hamdi Alaedins Ejuboglu (no kreisās) un SIA "FeLM" valdes loceklis Jānis Rībens.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas investori "Aslanli Metalurji" veikuši līgumā atrunātos maksājumus par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamo un nekustamo mantu un ir gatavi sākt darbību bijušā "Liepājas metalurga" teritorijā, pavēstīja "Aslanli Metalurji" pārstāvji.

Šogad 30.aprīlī SIA "FeLM", kas pārstāv Latvijas valsts intereses šajā procesā, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas pārdošanu "Aslanli Metalurji" piederošam uzņēmumam "Liepāja Steel".

"Aslanli Metalurji" pārstāvji pavēstīja, ka investors ir pilnībā izpildījis finansiālās saistības atbilstoši līgumam un iegādājies aprīkojumu, kā arī samaksājis par zemes gabaliem un ēkām. "FeLM" un investors pabeiguši rūpnīcas ražošanas kompleksa inventarizāciju un īpašums ir gatavs nodošanai.

Tāpat investors detalizēti ir informējis Liepājas pilsētas administrāciju par pasākumiem, kuru pamatā ir pilsētas iedzīvotāju paustās bažas, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vides un dzīves apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) (A2) posmā no Tallinas šosejas (A1) līdz rekonstruētā posma beigām Sēnītē (14,30.-38,80. km);
  • uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Ventspils (A10) posmā no Rīgas līdz Jūrmalai (13,45.-18,78. km).

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pildot valdības deklarācijā izvirzītās prasības – pilnveidot pasažieru pārvadājumu sistēmu, Autotransporta direkcija ir uzsākusi pakāpenisku reģionālo maršrutu tarifu izlīdzināšanu, informē direkcijas pārstāvji.

Plānots, ka tarifu politika visā valstī tiks vienādota trīs gadu laikā, un pirmās izmaiņas tiks ieviestas šā gada septembrī. Ieviešot vienotu tarifu aprēķināšanas metodiku, iedzīvotāji par braucienu sabiedriskajā transportā – reģionālo maršrutu autobusos – maksās pēc vienādiem principiem, kā arī būs iespējams izstrādāt lojalitātes programmas, lai regulārie pasažieri par braucienu maksātu lētāk. Pašreizējie tarifi ir atšķirīgi katrā reģionā, tādēļ paredzams, ka to izlīdzināšanas procesā atsevišķos novados biļetes cena samazināsies, citos – paliks nemainīga vai nedaudz palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) 25. augusta valdes sēdē izskatīti un pieņemti 16 lēmumi gan par ilgtermiņa nomas slēgšanu, kas saistīti ar bijušās Tosmares kuģu remonta rūpnīcas maksātnespējas procesa noslēgšanos, gan par ieguldījuma slēgšanu, gan par grozījumu izdarīšanu rezervācijas un apbūves tiesību līgumos.

Liepājas SEZ valde nolēma slēgt arī pārjaunojuma līgumu ar SIA “Liepāja Steel”.

Kurzemes rajona tiesas Liepājas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā 2021. gada 4. augustā reģistrētas Liepājas SEZ pārvaldei piederošās tiesības uz nekustamo īpašumu Brīvības ielā 94, Liepājā.

Liepājas SEZ valde 2021. gada 5. jūlijā lēma par pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz nekustamo bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā. Pirmpirkuma tiesību izmantošana nodrošina iespēju pilsētai un Liepājas SEZ pārvaldei attīstīt bijušo “Liepājas metalurga” teritoriju kā vienotu veselumu, atbrīvojot to no vēsturiskā piesārņojuma, ar vienotu pārvaldību, infrastruktūru, kurā darbojas inovatīvi un videi draudzīgi uzņēmumi. Pirmpirkuma tiesību izmantošanu nosaka Liepājas SEZ likuma 48. pants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgajā uzņēmumā «KVV Liepājas metalurgs» varētu atjaunot ražošanu, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Šodien ministri aiz slēgtām durvīm uzklausīja informatīvo ziņojumu par esošo situāciju «KVV Liepājas metalurgā». Pēc sēdes Eglītis gan pārrunātā detaļas neatklāja, vien norādīja, ka pastāv vairākas iespējas, kā attīstīt «KVV Liepājas metalurga» teritoriju, tostarp esot daži piedāvājumi, kas paredz atjaunot metalurģijas uzņēmuma darbību.

Pēc EM valsts sekretāra teiktā, piedāvājumi «KVV Liepājas metalurga» teritorijas attīstīšanai ir dažādi - sākot ar ražošanas atjaunošanu un beidzot ar projektiem, kas nav saistīti ar metalurģiju. Eglītis piebilda, ka ir vairāki piedāvājumi, kas paredz atjaunot «KVV Liepājas metalurga» ražotnes darbību, turklāt optimistiskākais piedāvājums paredz atjaunot ražošanu 18 mēnešu laikā. Tiesa, šis piedāvājums paredz ražot atšķirīgu produktu klāstu no tā, ko savulaik ražojis «KVV Liepājas metalurgs».

Komentāri

Pievienot komentāru