VID nodaļa Nodokļu maksātāju skaits VID Rīgas reģionālās iestādes Centra rajona nodaļa 8 632 VID Rīgas reģionālās iestādes Kurzemes rajona nodaļa 6 187 VID Rīgas reģionālās iestādes Latgales priekšpilsētas nodaļa 12 416 VID Rīgas reģionālās iestādes Vidzemes priekšpilsētas nodaļa 13 012 VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļa 5 464 VID Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļa 5 594 VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde 310 VID Rīgas reģionālās iestādes Jūrmalas nodaļa 1 979 VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļa 6 356 VID Kurzemes reģionālās iestādes Ventspils nodaļa 2 765 VID Zemgales reģionālās iestādes Aizkraukles nodaļa 1 792 VID Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļa 1 822 VID Vidzemes reģionālās iestādes Balvu nodaļa 1 319 VID Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļa 3 058 VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļa 4 165 VID Latgales reģionālās iestādes Daugavpils nodaļa 4 250 VID Zemgales reģionālās iestādes Dobeles nodaļa 1 855 VID Vidzemes reģionālās iestādes Gulbenes nodaļa 1 096 VID Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļa 3 911 VID Zemgales reģionālās iestādes Jēkabpils nodaļa 2 309 VID Latgales reģionālās iestādes Krāslavas nodaļa 993 VID Kurzemes reģionālās iestādes Kuldīgas nodaļa 2 066 VID Vidzemes reģionālās iestādes Limbažu nodaļa 2 394 VID Latgales reģionālās iestādes Ludzas nodaļa 1 082 VID Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļa 2 398 VID Rīgas reģionālās iestādes Ogres nodaļa 2 424 VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu nodaļa 2 007 VID Latgales reģionālās iestādes Rēzeknes nodaļa 2 829 VID Rīgas reģionālās iestādes Rīgas rajona nodaļa 6 005 VID Kurzemes reģionālās iestādes Saldus nodaļa 2 020 VID Kurzemes reģionālās iestādes Talsu nodaļa 2 618 VID Zemgales reģionālās iestādes Tukuma nodaļa 3 005 VID Vidzemes reģionālās iestādes Valkas nodaļa 1 572 VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļa 3 337 Pavisam kopā123 042Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

Konkurences padome pēc pašiniciatīvas, balstoties uz reklāmas nozares speciālistu izteikumiem presē, sākusi izmeklēšanu par iespējamo karteļa vienošanos starp reklāmas aģentūrām. Aģentūru pārstāvji ir pārsteigti par šo soli un noliedz jebkādas cenu vienošanās pastāvēšanu. Pagājušonedēļ Konkurences padome (KP) veikusi pārbaudes virknē reklāmas nozarē strādājošu uzņēmumu — reklāmas aģentūrās McCann - Erickson Riga, Metro Leo Burnett, DDB Latvija, TBWALatvija, kā arī mediju aģentūrā OMD Latvia. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db apstiprināja, ka pārbaudes reklāmas aģentūrās veiktas tādēļ, ka padomei ir aizdomas par tā dēvētajiem karteļiem reklāmas biznesā. «Kartelis būtībā ir vienošanās starp konkurentiem, kuras mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci starp tiem,» paskaidroja T. Jefremova. Db aptaujātie reklāmas aģentūru pārstāvji pastāstīja, ka to birojos bez brīdinājuma ieradušās KP amatpersonas, kas, pamatojoties uz KP pilnvaru, pieprasījušas atsevišķus finanšu dokumentus, nopratinājuši aģentūru vadību, kā arī pārbaudijuši aģentūru vadītāju saraksti ar konkrētām personām — Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes locekļiem, kā arī lielāko reklāmas aģentūru vadītājiem. «KP amatpersonas pieprasīja uzrādīt arī pēdējo 2 gadu klientu līgumu kopijas, kā arī pārbaudīja elektronisko saraksti pēdējā pusotra gada laikā ar 8 konkrētām personām,» Db informē Metro Leo Burnett valdes priekšsēdētājs un LRA Komunikāciju aģentūru grupas vadītājs Ģirts Ozols. Aģentūru sarakste un dokumentācija esot pārbaudīta uz atsevišķiem atslēgas vārdiem, kā cena, vienošanās. Dažu KP apmeklēto aģentūru pārstāvji norādīja, ka pēc uzdotajiem jautājumiem bija noprotams, ka par pārbaudes iemeslu kalpojušas minēto aģentūru pārstāvju presē publicētie izteikumi par nepieciešamību kvalitātes noturēšanai celt aģentūru pakalpojumu cenas. KP priekšsēdētāja v.i. Tatjana Jefremova Db paskaidroja, ka iemesls aģentūru pārbaudēm ir KP pašiniciatīva. Savukārt, pašiniciatīvas pamatā varētu būt publikācijas presē, pieļāva T. Jefremova. Lietas izmeklēšana turpinās un izmeklēšanas interesēs viņa sīkākus komentārus nesniedza. McCann - Erickson Riga uzņēmumu grupas vadītājs Ainārs Ščipčinskis ir neizpratnē par viedokļa un domu apmaiņas interpretāciju no KP puses. «Jautājums ir par to, cik tieši un atklāti varam runāt par nozarē notiekošo. Ja likumu tulko burtiski, tad es nevaru sarunā ar konkurentu lietot vārdu cena,» pauž A.Ščipčinskis. Viņš ir neapmierināts, ka runājot presē par nozares problēmām, tiek traktēts par pārkāpēju. Par karteļa meklējumiem reklāmas nozarē, aģentūru pārstāvji ir pārsteigti, jo karteļa vienošanās reklāmas nozarē neesot iespējama dēļ lielā spēlētāju daudzuma. «Pat ja kādam industrijas dalībniekam būtu vēlme vienoties par cenu izlīdzināšanu jeb vienādošanu, tad tas nebūtu iespējams dēļ liela industrijas spēlētāju skaita un globāli/reģionāli konkurējošajiem gala īpašniekiem, kuri viennozīmīgi nosaka aģentūru finanšu politiku,» norāda Ģirts Ozols. Arī LRA prezidents un OMD Latvia direktors Henrijs Bukavs apgalvo, ka nekāda cenu vienošanās LRA aģentūru vai mediju aģentūru starpā nav bijusi. «Latvijā ir vismaz 100 reklāmas aģentūras, starp kurām nav reāli noslēdzams karteļa līgums. Šādas vienošanās meklējumi ir pilnīgi nepamatoti, jo mūsu aģentūras pakalpojumu cenas reāli nav cēlušās,» teic A.Ščipčinskis. Tiesa, reklāmas speciālisti norāda, ka cenu celšana būtu likumsakarīgs solis, lai noturētu reklāmas aģentūru pakalpojumu kvalitāti. Aģentūru cenas neesot mainījušās vairākus gadus, kaut arī ar iestāšanos ES un cenu telpas paplašināšanos reklāmas pakalpojumu cenām būtu jāpieaug atbilstoši citu valstu līmenim. «Karteļa vienošanās meklējumi ir nepamatoti, jo, piemēram, mūsu aģentūrā cenas nav mainījušās 5 gadus. Turpretī tirgū ir ļoti daudz dempinga gadījumu, kad cenas ir daudzkārt zemākas,» norāda DDB Latvija direktors Edgars Skulte. Db jau daudzkārt ziņoja, ka KP pārbaudīja arī degvielas tirgu un iespējamos karteļus tajā, bet pagaidām padome aizliegtās vienošanās nav konstatējusi. Karteli KP gada sākumā konstatēja

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Rīgas dome ar balsu vairākumu nolēma ieguldīt 1.25 miljonus latu pašvaldības uzņēmuma RSK apdrošināšana AS (RSK) pamatkapitālā, kas nepieciešams, lai netiktu apturēta uzņēmuma darbības licence. Par šādu summu tiks palielināts pašvaldības pamatbudžeta deficīts.

RSK pašu līdzekļu nepietiekamība marta beigās bija 2.55 milj. Ls. Par to, ka RSK pamatkapitālā steidzami nepieciešams papildu ieguldījums, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informējusi uzņēmumu, brīdinot, ka gadījumā, ja kapitāla atjaunošanas jautājums netiek atrisināts, FKTK lems par RSK licenču apturēšanu.

Jau ziņots, ka RSK ir steidzami jāiesniedz komisijā plāns pašu līdzekļu summas tūlītējai atjaunošanai līdz garantijas fonda apmēram, norādot konkrētus pasākumus un termiņus to izpildei.

Nolemj glābt RSK

Nākamnedēļ, 15.janvārī, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga vadībā notiks šogad pirmā Nacionālā reģionālās attīstības padomes sēde, kurā tiks izskatīti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu pilsētvides attīstībai.

RAPLM ierosina papildus 289 miljonus eiro (203,11 miljonus latu) ES fondu līdzekļu novirzīt ne tikai lielajām pilsētām, bet arī reģionālas nozīmes attīstības centriem, tādējādi veicinot līdzsvarotu visas valsts attīstību.

Nacionālās nozīmes attīstības centru - Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils - infrastruktūras projektu īstenošanai paredzēti 235 miljoni eiro (165,16 miljonus latu), reģionālās nozīmes attīstības centriem - 27 miljoni eiro (18,98 miljoni latu), tik pat liels papildus ES fondu līdzfinansējums plānots arī Rīgai.

Gala lēmumu par ES fondu papildus finansējumu sadali pilsētām pieņems Ministru kabinets.

Valsts sekretāru sanāksmē Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu «Grozījumi Publisko aģentūru likumā».Lai nodrošinātu iespēju katru aģentūru izvērtēt atbilstoši Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem, likumprojekts paredz pagarināt termiņu valsts un pašvaldību uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju pārveidošanai par aģentūrām. Termiņš attiecībā uz valsts iestādēm ir 2004.gada 30.septembris, savukārt pašvaldību uzņēmumiem – 2004.gada 31.jūlijs. Likumprojektā paredzēta aģentūras izveidošana ne tikai ministra, bet arī Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra padotībā (likuma 4.pants). Likumprojekts paplašina Ministru kabineta tiesības nodot valsts aģentūrām funkcijas, kas saistītas ar administratīvo aktu izdošanu – ne tikai likumā, bet arī Ministru kabineta noteiktajos gadījumos (likuma 5.pants),norādīts. Ministru kabineta preses sekretāra informācijā. Likumprojekts paredz, ka valsts aģentūru direktoru ieceļ amatā un atceļ no amata Valsts civildienesta likumā noteiktajā kārtībā. Publisko aģentūru likuma saskaņošanai ar Valsts civildienesta likumu, likumprojektā iekļautas normas, kas regulē citu aģentūras amatpersonu, kā valsts civildienesta ierēdņu, iecelšanu amatā, atcelšanu no amata.Lai nodrošinātu valsts aģentūru pārraudzību, ministram tiek piešķirtas tiesības ierosināt finanšu revīzijas, funkciju izpildes un citu pārbaužu veikšanu valsts aģentūrā un atcelt valsts aģentūras direktora prettiesiskus rīkojumus un iekšējos normatīvos aktus (likuma 9.pants). Likumprojekts paredz tiesības valsts aģentūrām veidot koleģiālu vadības institūciju – valsts aģentūras padomi, kas daļēji pilda valsts aģentūras direktora funkcijas. Koleģiāla vadības institūcija nodrošinās objektīvāku valsts aģentūras lēmumu pieņemšanu.Tā kā Valsts aģentūru darbinieki ir iekļauti vienotā tiešajā pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēmā, tiek izslēgta norma, kas paredz noteikt atšķirīgu darba samaksas sistēmu valsts aģentūrās nodarbinātajiem (likuma 11.pants, Pārejas noteikumu 9. un 10.punkts). Attiecīgi tiek precizēta norma par darba samaksu pašvaldību aģentūrās, izslēdzot norādi uz Ministru kabineta noteikumiem (likuma 32.panta otrā daļa). Lai novērstu neprecizitāti likumā, ka ministrs pārvaldes līgumu slēdz valsts vārdā, bet aģentūras vadītājs atbilstoši panta redakcijai – savā, tiek izslēgta norma, ka ministrs līgumu slēdz valsts vārdā (likuma 13.panta pirmās daļa). Lai novērstu varbūtību, ka tiek dublētas privātā sektora funkcijas, un lai Publisko aģentūru likuma terminoloģiju saskaņotu ar Likumu par budžetu un finanšu vadību, tiek izslēgta norāde, ka publiskā aģentūra tiek finansēta no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem (likuma 17. un 36.pants). Sakarā ar Iekšējā audita likuma pieņemšanu no likuma izslēgta norma, kas paredz, ka iekšējā audita veikšanas kartību nosaka Ministru kabinets (likuma 20. pants). Pēc analoģijas precizētas normas saistībā ar pašvaldību aģentūrām. Publisko aģentūru likums tiek saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, vienādojot terminoloģiju (valsts pārvaldes iestāde, valsts pārvaldes funkcijas, ministra padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, aģentūras reorganizācija, aģentūras direktora funkcijas) un saskaņota terminoloģija ar Ministru kabineta noteiktajiem plānošanas dokumentu veidiem – iestādes vidēja termiņa darbības stratēģijā (likuma 12.pants), norādīts. Ministru kabineta preses sekretāra informācijā.

Valsts sekretāru sanāksmē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu «Par Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu». Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Reģionālās attīstības likuma 15.panta pirmo daļu, kura nosaka, ka reģionālās attīstības un teritorijas plānošanas koordinācijai Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi. Rīkojuma projekts ierosina apstiprināt Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu, par padomes priekšsēdētāju plānots apstiprināt Ivaru Gateru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 15.panta otrajā daļā noteikto Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu, plānošanas reģionu attīstības padomes ir deleģējušas pārstāvjus darbam Nacionālās reģionālās attīstības padomē, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Ogres novada domes izveidoto aģentūru darbā Valsts kontrole konstatējusi nepamatotu izmaksu iekļaušanu aģentūru pakalpojumu izcenojumos, negūtus ieņēmumus par aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī vairākus citus normatīvo aktu pārkāpumus.

Ogres novada dome, veidojot aģentūras vairāku pašvaldības uzdevumu īstenošanai un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanai, nav nodrošinājusi šo aģentūru darbības plānošanas dokumentu izstrādi, nav noteikusi to darbības rezultatīvos rādītājus, kā arī nav pietiekami uzraudzījusi aģentūru darbību, norāda Valsts kontrole (VK).

VK revīzijā ir konstatējusi nepamatotu izmaksu iekļaušanu aģentūru pakalpojumu izcenojumos, negūtus ieņēmumus par aģentūru sniegtajiem pakalpojumiem, Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru neievērošanu, pašvaldības funkciju izmaksu un darbinieku atlīdzības nepamatotu palielinājumu. Neievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus, aģentūru darbiniekiem ir izmaksātas piemaksas, prēmijas, pabalsti un naudas balvas 20 tūkstošu latu apmērā.

Šogad radošo aģentūru reputācijas topa pirmo trijnieku veido DDB Latvija, Mooz un McCann-Erickson Riga, bet pirmās četras mediju aģentūras ar labāko reputāciju ir Media House, OMD, Inspired un Starcom.

Radošo un mediju aģentūru reputācijas pētījuma veicēji norāda, ka lielākās ieguvējas reputācijas pieaugumā pēdējo triju gadu laikā radošu aģentūru vidū ir DDB Latvija un Alpha Baltic, bet mediju aģentūru vidū – Inspired un Starcom.

Klientu paradumi ir mainījušies, norādīja Data Serviss vadītājs Gatis Bolinskis, atzīmējot, ka 2007. gadā būtiskākais kritērijs bija draudzīgums un laipnība, tad šobrīd vislielākā nozīme radošo aģentūru darbības novērtējumā bija atbildīga attieksme pret darbu un kampaņas finansiālās atdeves noteikšanas iespēja.

Savukārt mediju aģentūru biznesā svarīgāka ir kļuvusi operativitāte, spēja reaģēt uz situāciju.

Turpmāk stingāk uzraudzīs kredītvērtējumu aģentūras, lai atjaunotu aģentūru uzticību.

Šādus Eiropas Savienības noteikumus atbalstījis Eiropas Parlaments Strasbūrā.

Deputāti uzskata, ka šīs ietekmīgās struktūras nespēja laikus novērtēt finanšu stāvokļa pasliktināšanos un pielāgot savus vērtējumus, Db pavēstīja Eiropas Parlamenta Preses dienestā.

Visām kredītvērtējuma aģentūrām, kas darbosies ES, jaunā regula izvirza prasību reģistrēties, kā arī pildīt virkni nosacījumu. Galvenais mērķis — padarīt kredītreitingu aģentūru pārskatāmāku, novērst interešu konfliktus starp aģentūrām un finanšu iestādēm, ko tās vērtē, ieviest efektīvu reģistrācijas kārtību un uzlabot vērtēšanas metodes. Šiem pasākumiem jāpalīdz atjaunot kredītvērtējumu aģentūru uzticību.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija noraidījusi valdības iesniegto likumprojektu «Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru», kas paredzēja par aģentūras padomes priekšsēdētāju iecelt vicepremjeru Aināru Šleseru. Likumprojekta tālāku neizskatīšanu Saeimā atbalstījuši Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deleģētie pārstāvji, kā arī opozīcijas deputāti Saeimas Tautsaimniecības komisijā, Db informēja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedre Anna Seile ( Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Juridiski nepilnīgs Viņa skaidroja, ka, pēc deputātu domām, likumprojekts ir ļoti nepilnīgs no juridiskā viedokļa, un tā galvenais mērķis bijis izveidot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ( līdzšinējās Latvijas Attīstības aģentūras (LAA)) padomi, kuras priekšsēdētājs būtu Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, bet priekšsēdētāja vietnieks — ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Abi šie ministri pārstāv Latvijas Pirmo partiju. A. Seile uzsver, ka, lai izveidotu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras padomi, nav nepieciešams pieņemt īpašu likumu, taču, ja tas būs nepieciešams, Tautsaimniecības komisija varētu sagatavot alternatīvu likumprojektu «Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru», novēršot tās juridiskās nepilnības, kādas ir valdības iesniegtajā likumprojektā. Db (08. 05. 2003.) jau rakstīja, ka uz LAA bāzes plānots izveidot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kuras padomē darbosies gan Ministru prezidenta biedrs, gan finanšu, ekonomikas, ārlietu, satiksmes un reģionālās attīstības un pašvaldību ministri. Šīs padomes un reorganizētās LAA uzdevums būtu veicināt ekonomikas attīstību, kā arī investīciju piesaisti un eksportu. Cer uz izpratni Ministru prezidenta biedra A. Šlesera padomniece Una Ulme-Sila Db teica, ka A. Šleseram pagaidām nav bijusi iespēja iepazīties ar Saeimas deputātu iebildumiem pret likumprojektu «Par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru», taču viņš cer, ka deputātus izdosies pārliecināt par nepieciešamību reorganizēt Latvijas Attīstības aģentūru. Turklāt šo likumprojektu ir atbalstījusi valdība, tādēļ gadījumā, ja būs vajadzīgs novērst kādas juridiskās nepilnības, tas tiks izdarīts, norādīja U. Ulme-Sila.

Nosakot Latvijas labākās aģentūras, par galveno kritēriju uzskatāms aģentūras apgrozījums, taču pasaulē par labākajiem tiek saukti tie, kas spēj būt radoši, piesaistīt jaunus klientus un strauji augt. Radošo reklāmas aģentūru veikums ik gadu tiek vērtēts festivālā Golden Hammer, arī Dienas Bizness katru ceturksni nosauc savu favorītu starp avīzē publicētajām reklāmām, taču mediju aģentūru darbs pagaidām netiek publiski novērtēts. Pārdomās par Latvijas kritērijiem ar Db dalās nupat reklāmas izdevuma Advertising Age prestižo balvu saņēmušā tīkla OMD Latvijas filiāles direktors Henrijs Bukavs. OMD Latvia pērn bija lielākais apgrozījums meidju aģentūru starpā Latvijā — 4.8 milj. Ls. Viņš uzskata, ka aktivitātes šajā nozarē nav notikušas tāpēc, ka līdz šim mediju aģentūru darbību varēja vērtēt kā diezgan šauru biznesu. Taču pēdējo gadu laikā šo aģentūru servisa klāsts ir paplašinājies, tās vairs nevar vērtēt kā mārketinga nodaļu, kas nodarbojas tikai ar plānošanu un mediju pirkšanu, pārdošanu. Jau apmēram piecus gadus mediju aģentūras arī Latvijā ir kļuvušas kreatīvākas, dažbrīd pat nopietni konkurējot ar reklāmas aģentūrām, kurām ideju radīšana un realizēšana reklāmās ir ikdienas darbs. Servisu klāstam paplašinoties, mediju aģentūras sāk pārtapt komunikāciju aģentūrās, domājot ne tikai par medijiem, bet gan par kopējo stratēģiju un komunikāciju. Savukārt pasaulē mediju aģentūru veikumu novērtē gan dažādi festivāli, gan specializētie izdevumi. Festivālos par gada aģentūru iespējams kļūt, savācot pēc iespējas lielāku balvu skaitu, bet izdevumi, izvēloties gada uzvarētāju, par kritērijiem izvēlas vairākus svarīgus faktorus. Latvijā uz gada aģentūras titulu visticamāk var cerēt tā aģentūra, kurai ir vislielākais apgrozījums, savukārt pasaulē respektablākais mārketinga izdevums Advetising Age ir noteicis piecus kritērijus, pēc kuriem tas izvēl Gada mediju aģentūru. «Advertising Age Gada aģentūras (Agency of The Year) balva ir ļoti prestižs apbalvojums, jo AdAge tiek uzskatīts par pasaules lielāko reklāmas izdevumu. Nosakot gada balvas ieguvēju vērā tiek ņemtas vairākas aģentūras kvalitātes, kas nebūt nenozīmē, ka lielākā aģentūra vienmēr būs prestižās balvas ieguvēja. Piemēram, OMD, kas ieguva balvu šogad, apgrozījuma ziņā pasaulē ir tikai otrie,» skaidro H. Bukavs. Jābūt vairākiem faktoriem, kas liecina par aģentūras veiksmīgumu. Pirmkārt, svarīgs ir kopējais apgrozījums, ja tas ir ļoti mazs, tad tā nevar pretendēt uz šo titulu, pat ja tai bijušas ļoti labas idejas. Otrkārt, vērtētas tiek jaunas biznesa uzvaras, proti, vērā tiek ņemts arī apgrozījuma pieaugums — tas, cik jaunu klientu kompānija ir guvusi. Tiek ņemts vērā arī aspekts, ka grūtāk ir palielināt uzņēmuma apgrozījumu, piemēram, no 10 uz 15 miljoniem, nekā no 3 uz 6 miljoniem. Trešais kritērijs ir iegūto un zaudēto klientu saraksts. Šis rādītājs raksturo kompānijas aizvadīto gadu, vai kompānija ir spējusi piesaistīt lielākus klientus nekā zaudējusi. Ceturtkārt, tiek vērtēta arī kompānijas inovitāte — vai pagājušā gada veikums ir nesis arī atzinību dažādos reklāmas pasaules festivālos. Kā piektais kritērijs tiek minēts menedžmenta struktūra. Tas vai visbiežāk starptautiskā tīklā esošs uzņēmums tirgū darbojas patstāvīgi vai vietējās aģentūras filiāles izpilddirektors tikai izpilda Eiropas centrālā biroja rīkojumus. «Agrāk bija reklāmas aģentūras un mediju aģentūras, tagad tā vairs nav. Arī mediju aģentūras sapratušas, ka primārais ir komunikācija un reklāmas pasniegšanas veids. Nereti konkursos iesniegto darbu skaits rāda, ka tieši netradicionālo risinājumu kategorijā visvairāk darbojušās mediju aģentūras,» stāsta H. Bukavs. Ja mediju aģentūrā top laba ideja, realizēšanai tālāk to nodod producēšanas vienībai vai izgatavotājiem. Laikā, kad reklāmas ziņojumu skaits uz vienu iedzīvotāju pastāvīgi pieaug, arī klienti aizvien biežāk prasa netradicionālu - out of box, risinājumu. Nereti mediju aģentūras savu kreativitāti izpauž tieši vides (outdoor) reklāmā, taču tāpat var runāt par radošiem risinājumiem arī TV un presē. Radošo un netradicionālo ris

Šodien, 18.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus Reģionālās attīstības likumā.

Grozījumi likumprojektā nodrošinās iespēju valsts pārvaldes iestādei piemērot teritorijas attīstības indeksu atbalsta plānošanai un piešķiršanai valsts teritorijām reģionālās attīstības atbalsta instrumentu ietvaros un izmantot attīstības indeksu reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības saglabā iespēju saņemt valsts budžeta dotāciju Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā, ja tās īsteno struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētos reģionālā mēroga un reģionālās attīstības projektus. Grozījumi nosaka pašvaldībām skaidrus atbalsta saņemšanas nosacījumus pašvaldību attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.

Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar tirgotājiem būs jāievieš pasākumi sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās, sestdien Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē lēma Ministru kabinets.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) teica, ka tirdzniecības vietās pagaidām nav noteikts īpašs regulējums, taču EM ar tirgotājiem jāizskata jautājums par cilvēku skaita ierobežošanu veikalos.

Gadījumos, kad netiks ievēroti šajā valdības rīkojumā noteiktie pasākumi, tiks piemērota administratīvā vai kriminālā atbildība.

Uzņēmumiem primāri jānodrošina pārtikas, zāļu, primārās nepieciešamības preču un to ražošanai nepieciešamo izejvielu piegāde vietējā tirgus vajadzībām, paredz valdības lēmums.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir vadošā institūcija reģionālās politikas izstrādē, īstenošanā un reģionālās attīstības valsts atbalsta pasākumu īstenošanas koordinācijā. To paredz Satversmes 81. pant kārtībā Saeimas pieņemtie grozījumi «Reģonālās attīstības likumā». Līdz ar to tiek reorganizēta Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde un Reģionālās attīstības ministrija savu darbu var uzsākt pilnā apjomā. Turklāt, reģionālās attīstības veicināšanai Ministru kabinets izveido Reģionālo fondu, kura darbību minētā ministrija pārrauga. Tāpat noteikts, ka Nacionālās reģionālās attīstības padomes priekšsēdētājs ir reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, bet padomē drbojas ekonomikas, finanšu, labklājības, izglītības un zinātnes, satiksmes, zemkopības un vides ministri, plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētāji vai viņu pārstāvji. Ilze Veģe

Valsts kontrole secinājusi Aizsardzības ministrijas padotībā esošo valsts aģentūru darbībā netiek ievērots likums. Pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti tiesiski un efektīvi.

Aizsardzības ministrija (AM) nenodrošina pietiekamu tās padotībā esošo valsts aģentūru darbības pārraudzību. To darbībā ir pieļauti Publisko aģentūru likuma normu pārkāpumi, tāpēc pastāv risks, ka valsts budžeta līdzekļi netiek izlietoti tiesiski un efektīvi, skaidro Valsts kontrole.

"AM padotībā esošo valsts aģentūru darbības vidēja termiņa plānošanas dokumenti netiek laikus sagatavoti vai aktualizēti un resursu piešķiršana šo aģentūru funkciju veikšanai ne visos gadījumos ir balstīta uz to sasniedzamajiem darbības rezultātiem.

AM nav izstrādājusi tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu ilgtermiņa attīstības plānu, tā, radot risku valsts aizsardzības īpašumu efektīvai apsaimniekošanai un racionālai valsts budžeta līdzekļu izlietošanai.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.