VID nodaļa Nodokļu maksātāju skaits VID Rīgas reģionālās iestādes Centra rajona nodaļa 8 632 VID Rīgas reģionālās iestādes Kurzemes rajona nodaļa 6 187 VID Rīgas reģionālās iestādes Latgales priekšpilsētas nodaļa 12 416 VID Rīgas reģionālās iestādes Vidzemes priekšpilsētas nodaļa 13 012 VID Rīgas reģionālās iestādes Zemgales priekšpilsētas nodaļa 5 464 VID Rīgas reģionālās iestādes Ziemeļu rajona nodaļa 5 594 VID Lielo nodokļu maksātāju pārvalde 310 VID Rīgas reģionālās iestādes Jūrmalas nodaļa 1 979 VID Kurzemes reģionālās iestādes Liepājas nodaļa 6 356 VID Kurzemes reģionālās iestādes Ventspils nodaļa 2 765 VID Zemgales reģionālās iestādes Aizkraukles nodaļa 1 792 VID Vidzemes reģionālās iestādes Alūksnes nodaļa 1 822 VID Vidzemes reģionālās iestādes Balvu nodaļa 1 319 VID Zemgales reģionālās iestādes Bauskas nodaļa 3 058 VID Vidzemes reģionālās iestādes Cēsu nodaļa 4 165 VID Latgales reģionālās iestādes Daugavpils nodaļa 4 250 VID Zemgales reģionālās iestādes Dobeles nodaļa 1 855 VID Vidzemes reģionālās iestādes Gulbenes nodaļa 1 096 VID Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļa 3 911 VID Zemgales reģionālās iestādes Jēkabpils nodaļa 2 309 VID Latgales reģionālās iestādes Krāslavas nodaļa 993 VID Kurzemes reģionālās iestādes Kuldīgas nodaļa 2 066 VID Vidzemes reģionālās iestādes Limbažu nodaļa 2 394 VID Latgales reģionālās iestādes Ludzas nodaļa 1 082 VID Vidzemes reģionālās iestādes Madonas nodaļa 2 398 VID Rīgas reģionālās iestādes Ogres nodaļa 2 424 VID Latgales reģionālās iestādes Preiļu nodaļa 2 007 VID Latgales reģionālās iestādes Rēzeknes nodaļa 2 829 VID Rīgas reģionālās iestādes Rīgas rajona nodaļa 6 005 VID Kurzemes reģionālās iestādes Saldus nodaļa 2 020 VID Kurzemes reģionālās iestādes Talsu nodaļa 2 618 VID Zemgales reģionālās iestādes Tukuma nodaļa 3 005 VID Vidzemes reģionālās iestādes Valkas nodaļa 1 572 VID Vidzemes reģionālās iestādes Valmieras nodaļa 3 337 Pavisam kopā123 042Avots: Valsts ieņēmumu dienests

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns šodien, 29.jūlijā, Ministru kabinetu iepazīstināja ar ikgadējo pārskatu par reģionālo attīstību Latvijā, kas sniedz detalizētu informāciju par teritoriju attīstību un sasniegto reģionālās politikas īstenošanā.

Reģionālās attīstības likums nosaka, ka ir jāveicina un jānodrošina līdzsvarota un ilgtspējīga valsts attīstība, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, jāsamazina nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī jāsaglabā un jāattīsta katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Lai īstenotu likuma mērķi, Reģionālās politikas pamatnostādnēs noteikti vairāki uzdevumi:

- Latvijas un tās reģionu attīstības līmeņa tuvināšana Eiropas Savienības (ES) valstu līmenim. Latvijas un tās reģionu konkurētspējas pieaugums pārējo ES reģionu vidū;

- līdzvērtīgu dzīves, darba un vides apstākļu nodrošināšana valsts iedzīvotājiem visā Latvijā, lai sekmētu līdzsvarotu valsts teritorijas, reģionu un to daļu attīstību.

Trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz apjomīgas izmaiņas pašreizējā regulējumā ar mērķi būtiski paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.

Kā informēja Saeimas Preses dienests, jaunā likuma redakcija nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā, informē Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

«Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski uzlabos un efektivizēs būvniecības procesu. Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām valsts tautsaimniecībā un viens no uzņēmējdarbības atbalsta instrumentiem, tāpēc šī likuma pieņemšana veicinās arī valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī investoru piesaisti,» uzsver J.Ozoliņš, piebilstot, ka izmaiņas arī paaugstinās Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Lai saņemtu atbalsta maksājumus par platībām par 2015.gadu, no 20.aprīļa līdz 22.maijam lauksaimniekiem būs iespējams iesniegt Vienoto iesniegumu, kas ir par vienu nedēļu ilgāk nekā pērn, informē Lauku atbalsta dienesta (LAD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža.

Šogad termiņš pagarināts ņemot vērā to, ka ir ļoti daudzas izmaiņas platību maksājumu saņemšanā.

Iesniegumiem, kas būs iesniegti pēc 22.maija, tiks piemērots 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu. Pēdējais iesniegumu iesniegšanas datums ar kavējuma sankcijām ir 15.jūnijs.

LAD aicina ņemt vērā, ka tiem lauksaimniekiem, kuri vēlēsies saņemt mazā lauksaimnieka atbalstu, iesniegumu iesniegšanas gala termiņš ir 9.jūnijs un līdz šim termiņam netiks piemēroti atbalsta samazinājumi. Pēc 9.jūnija pieteikties mazā lauksaimnieka atbalstam nebūs iespējams. Svarīgi atcerēties, ka pieteikšanās mazā lauksaimnieka atbalstam ir iespējama tikai 2015.gadā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus, lai precizētu un papildinātu bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību. Grozījumu projektu ceturtdien, 9.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informē ZM.

Grozījumu projekts precizē iesniedzamos dokumentus gadījumiem, kad bioloģiskais ražotājs vēlas saīsināt pārejas periodu. Tāpat grozījumu projekts precizē, kādās situācijās saimniecībā ir atļauts liellopus turēt piesietus. Vēl grozījumi precizē piemērojamās darbības un sankcijas, jo dažkārt šīs sankcijas nav bijušas pietiekami efektīvas, kā arī nav paredzēti īstenojamie pasākumi un piemērojamās sankcijas situācijās, kad nav izpildītas prasības par gada laikā gūtajiem ieņēmumiem.

Grozījumu projekts svītro un arī precizē vairākas prasības bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtībā, lai atvieglotu uzņēmējiem iespēju saņemt atļaujas izmantot konvencionālo sēklu gadījumos, kad bioloģiskā sēkla nav saražota pietiekamā daudzumā. Papildinājumi paredz iespēju dalībvalstij atļaut izmantot sintētisko A, D un E vitamīnu lauksaimniecības dzīvniekiem atgremotājiem, ja barība nenodrošina šo vitamīnu vajadzīgo daudzumu.

Nākamnedēļ, 15.janvārī, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga vadībā notiks šogad pirmā Nacionālā reģionālās attīstības padomes sēde, kurā tiks izskatīti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) priekšlikumi par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu pilsētvides attīstībai.

RAPLM ierosina papildus 289 miljonus eiro (203,11 miljonus latu) ES fondu līdzekļu novirzīt ne tikai lielajām pilsētām, bet arī reģionālas nozīmes attīstības centriem, tādējādi veicinot līdzsvarotu visas valsts attīstību.

Nacionālās nozīmes attīstības centru - Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils - infrastruktūras projektu īstenošanai paredzēti 235 miljoni eiro (165,16 miljonus latu), reģionālās nozīmes attīstības centriem - 27 miljoni eiro (18,98 miljoni latu), tik pat liels papildus ES fondu līdzfinansējums plānots arī Rīgai.

Gala lēmumu par ES fondu papildus finansējumu sadali pilsētām pieņems Ministru kabinets.

Valsts sekretāru sanāksmē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu «Par Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu». Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz Reģionālās attīstības likuma 15.panta pirmo daļu, kura nosaka, ka reģionālās attīstības un teritorijas plānošanas koordinācijai Ministru kabinets izveido Nacionālo reģionālās attīstības padomi. Rīkojuma projekts ierosina apstiprināt Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu, par padomes priekšsēdētāju plānots apstiprināt Ivaru Gateru reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru. Saskaņā ar Reģionālās attīstības likuma 15.panta otrajā daļā noteikto Nacionālās reģionālās attīstības padomes sastāvu, plānošanas reģionu attīstības padomes ir deleģējušas pārstāvjus darbam Nacionālās reģionālās attīstības padomē, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Uzņēmējs Māris Bensons informē, ka viņam piederošais SIA Bensons

Auto pārceļ lietotu un mazlietoto auto tirdzniecību uz Berģiem, jo

tālākā paplašināšanās esošajās auto salona telpās neesot

iespējama.

Tikmēr autosalonā, kurš savulaik tika uzcelts, lai tur

tirgotu Honda automašīnas, turpmāk darbosies Signāls

jaunizveidotā Rīgas filiāle.

Māris Bensons precizē, ka lietotu un mazlietotu automašīnu

tirdzniecības vajadzībām daudz piemērotāks ir uzņēmējam jau vairāk

nekā gadu piederošais īpašums - bijušais Hotel Berģi uz

Siguldas šosejas pie Rīgas robežas un tam pieguļošā teritorija

nepilni 4 hektāri zemes. Tur savulaik, jau padomju gados atradās auto

centrs.

“Jaunajā centrā es redzu iespējas izvērst profesionālu auto

Ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā, Db.lv informēja ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde.

Lai atvieglotu izpratni par šiem noteikumiem un to piemērošanu praksē, LM precizē prasības darba aprīkojuma - mašīnu, aparātu vai citu iekārtu - tehniskai apkopei, aizsardzības līdzekļu lietošanai pret kritieniem, kā arī prasības drošības ierīcēm, kuras jālieto darbā ar kustīgu darba aprīkojumu.

Izstrādātie grozījumi precizē, ka gadījumos, ja pastāv risks saskarties ar kustīgām darba aprīkojuma daļām, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumu, šīs daļas jānodrošina ar aizsargiem vai citām drošības ierīcēm, lai novērstu piekļūšanu bīstamajām zonām vai apstādinātu bīstamo daļu kustību pirms sasniegtas bīstamās zonas.

Šiem aizsargiem un drošības ierīcēm ir jābūt izturīgām konstrukcijām, kas nerada nekādu papildus risku un kuras nav viegli noņemamas vai atslēdzamas. Tām ir jābūt novietotām pietiekamā attālumā no bīstamās zonas, taču tās nedrīkst ierobežot piekļuvi kustīgajām daļām vairāk kā nepieciešams.

Jaunajā Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma projektā, kas pašlaik tiek izskatīts Saeimā, kopumā ir saglabātas šā gada 1. jūlijā spēkā esošā likuma normas, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Likumprojekts neparedz revolucionāras izmaiņas un kopumā nemainās PVN piemērošana, tādējādi nodokļa maksātāju satraukumam par PVN piemērošanu pēc 2013. gada 1. janvāra, kad plānota PVN likuma spēkā stāšanās, nav pamata,» uzsver FM.

PVN likums galvenokārt redakcionāli precizē pašlaik spēkā esošās likuma normas, precizē vai paskaidro lietoto terminoloģiju, novērš pretrunas un dažādas interpretācijas iespējas, kā arī precizē administratīvās procedūras un vieglākai likuma normu piemērošanai sakārto likuma struktūru atbilstoši Eiropas Savienības Padomes direktīvai. «Jauninājumi līdzšinējā PVN piemērošanā ir saistīti ar nodokļa maksātājiem labvēlīgu normu ieviešanu un ar valsts pienākumu no 2013. gada 1. janvāra pārņemt direktīvu normas,» klāsta FM. Kā piemērus jaunām normām FM min normu par PVN piemērošanu lietota nekustamā īpašuma piegādes darījumos, par tiesībām neveikt priekšnodokļa korekciju īpašuma iznīcināšanas vai zādzības gadījumā, kā arī par saimnieciskās darbības ietvaros izsniegtajām mazas vērtības dāvanām vai preču paraugiem. Tāpar jauna norma paredzēta attiecībā uz tiesībām pircējam vai pakalpojuma saņēmējam pašam izrakstīt sev PVN rēķinu.

Pasažieru vilciena (PV) valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis, šodien tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), pavēstījis, ka papildu valsts dotācijas Stadler vilcienu nomai no valsts nebūs nepieciešamas, skaidro Birkmanis.

Vilcienu noma tikšot finansēta no PV pašu līdzekļiem. Lielākās bažas satiksmes ministram un kapitāldaļu turētājam esot par to, vai darījuma rezultātā uzņēmums nevērsīsies valdībā un neprasīs finansējumu. Atbilde esot - nē, uzsvēra Birkmanis.

Viņš skaidroja, ka jau likumā ir noteikts, ka peļņas norma uzņēmumam ir ap 3%, un, noslēdzot nomas līgumu, izdevumus kompensē valsts pasūtījuma līguma ietvaros līdz 2031.gadam. Pirmie vilcieni būšot pēc pusotra gada, un tas nozīmējot, ka pasūtījuma līgums būs spēkā nomas līguma laika periodu.

Esam izrēķinājuši, ka 15 gadu nomas līguma laikā ietaupīsim 37 miljonus eiro, salīdzinot ar situāciju, kas ir pašreiz. Nomas darījums dod ekonomiju. Tā ir nodokļu maksātāja nauda, kas tiek ietaupīta. Nebūs nepieciešamas papildu valsts dotācijas, skaidroja Birkmanis. Esot vienošanās, ka kapitāldaļu turētāja paraksts būs, kad būs saskaņots viss finansējuma plāns.

Eiropas Savienība (ES) strādā pie jaunas bezmaksas navigācijas tīklu sistēmas, kas turpmāk varētu palīdzēt pilotiem, automašīnu vadītājiem un neredzīgiem cilvēkiem, palielinot ASV globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) precizitāti līdz aptuveni 2 metriem, ziņo Reuters.

Sistēma EGNOS izmanto trīs satelītus un 34 zemes stacijas, kas palīdzēs samazināt GPS horizontālo precizitāti no pašreizējiem 7 līdz aptuveni 2 metriem. Jaunā sistēma uzlabos arī GPS vertikālo precizitāti, kas paredzēta izmantošanai pilotiem nosēšanās laikā.

«Tā [jaunā sistēma] padarīs personālās navigācijas ierīces daudz precīzākas, dodot ceļu jaunām iespējām,» teikts ES paziņojumā.

Šī sistēma ir pamatakmens projektam Galileo, kas būs Eiropas sāncensis ASV izstrādātajai GPS. Tiek lēsts, ka projekts Galileo varētu tikt pabeigts 2014. gadā.

Ministru kabineta (MK) sēdē pieņemti Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu grozījumi, kas paredz tehniskus precizējumus atsevišķu pārbūvju nosacījumos, kā arī atcelt vairākus aizliegto pārbūvju veidus, kas, vai nu ir pretrunā ar patreizējām tendencēm personu ar kustību traucējumiem integrēšanai sabiedrībā, vai arī tikai formāli ierobežo transportlīdzekļu pārbūves iespējas, informē Satiksmes ministrijā.

Noteikts, ka pēc attiecīga transportlīdzekļa izgatavotāja vai kompetenta tehniskā dienesta izdota slēdziena saņemšanas ir pieļaujama arī aizliegtas pārbūves reģistrācija, jo slēdziens tiek izdots pēc veiktiem attiecīgajiem drošības vai ekoloģijas testiem.

Grozījumi precizē, kādiem transportlīdzekļiem atļauts veikt pārbūvi, nosakot, ka to var darīt Latvijā reģistrē­tam transportlīdzeklim, ārvalstīs reģistrētam transportlīdzeklim, kuram Latvijā izsniegta numurētā agregāta salīdzināšanas izziņa, kā arī iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim.

Tāpat noteikumi precizē pārbūves projektu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, radot pārbūves projektu izstrādātājiem, privātpersonām un komercsabiedrībām, iespēju pārbūves projekta saskaņošanu VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) veikt elektroniski, tādējādi paātrinot dokumentu apriti un, attiecīgi, pārbūves procesu.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Šodien, 18.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus Reģionālās attīstības likumā.

Grozījumi likumprojektā nodrošinās iespēju valsts pārvaldes iestādei piemērot teritorijas attīstības indeksu atbalsta plānošanai un piešķiršanai valsts teritorijām reģionālās attīstības atbalsta instrumentu ietvaros un izmantot attīstības indeksu reģionālās attīstības uzraudzībai un novērtēšanai.

Likumprojekts paredz, ka pašvaldības saglabā iespēju saņemt valsts budžeta dotāciju Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā, ja tās īsteno struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansētos reģionālā mēroga un reģionālās attīstības projektus. Grozījumi nosaka pašvaldībām skaidrus atbalsta saņemšanas nosacījumus pašvaldību attīstībai nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai.

Šaubas par valdības stabilitāti vairo premjera A. Kalvīša izteikumi par savu iespējamo pēcteci un E. Cilinska atteikšanās kļūt par ekonomikas ministru.

Teorētiski pat tad, ja Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, kam Saeimā šobrīd ir 7 deputāti, aizietu no valdības, Aigara Kalvīša valdību vēl joprojām atbalstītu deputātu vairākums - 51. Tomēr reāli Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Visvaldis Lācis jau demonstrējis nepakļaušanos partijas disciplīnai, bet deputāts Leopolds Ozoliņš jau ilgstoši slimo, tādēļ pastāvētu risks, ka, aizejot no koalīcijas tēvzemiešiem, A. Kalvīša valdība faktiski kļūtu par mazākumvaldību laikā, kad parlamentā tiek apspriests nākamā gada budžets, kura noraidīšana nozīmē automātisku Ministru kabineta demisiju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par 10 miljoniem eiro palielina finansējumu atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanai, kā arī precizē konkursa nosacījumus, informē VARAM.

Valdība 26.aprīlī apstiprināja VARAM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās - atbalsts AER" nolikums".

Grozījumi paredz palielināt konkursā pieejamo finansējuma apjomu, nosakot to 30 miljonu eiro apmērā, kā arī precizē atsevišķus konkursa nosacījumus, lai atbalsts būtu pieejams pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidro, ka pašlaik vērojama ļoti augsta iedzīvotāju interese par atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādi un uzstādīšanu. Latvijas Vides investīciju fondā nepilnu divu mēnešu laikā iesniegti jau 119 pieteikumi.

Latvijā joprojām pastāv nozīmīgas reģionālās attīstības atšķirības, teju 68% novadu attīstības tempi ir zemāki nekā vidēji pārējos novados, savukārt republikas pilsētu grupā no deviņām lielajām pilsētām tikai Rīgā un Jūrmalā ir augstāks attīstības līmenis, salīdzinot ar vidējo attīstības līmeni republikas pilsētās, liecina šā gada jūlijā Valsts reģionālās attīstības aģentūras publiskotā teritorijas attīstības līmeņa indeksa (TALI) dati par 2014.gadu, trešdien raksta laikraksts Diena.

Jaunais indekss gan vairs netiek izmantots kā kritērijs, piešķirot finansējumu pašvaldībām, tas palicis kā viens no vairākiem situācijas raksturotājiem.

Jāpiebilst, ka kopš 2010. gada viena teritorijas attīstības indeksa (TAI) vietā tiek rēķināti divi atsevišķi indeksi – teritorijas attīstības līmeņa indekss (TALI) un teritorijas attīstības līmeņa izmaiņu indekss. Ar 2014. gadu TALI aprēķināšanā līdzšinējo četru rādītāju vietā tiek izmantoti astoņi rādītāji.

TALI parāda, kuras valsts teritorijas attīstās virs vidējā līmeņa valstī un kuru attīstība ir zem vidējā līmeņa valstī. Saskaņā ar indeksa datiem augstākā indeksa vērtība pērn no 110 novadiem bija Mārupes novadam – 2,900, bet zemākā vērtība Zilupes novadam – mīnus 1,623. Ja analizē plānošanas reģionus, pozitīva indeksa vērtība ir tikai Rīgas plānošanas reģionam. Visvairāk novadu, kuriem indeksa vērtība ir zem mīnus 1, ir Latgales plānošanas reģionā – 14 novadu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un Vācijas Saksijas-Anhaltes federālās zemes Valsts kancelejas vadītājs Rainers Robra šodien, 20.novembrī, Rīgā parakstīja nodomu protokolu par sadarbību starp Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (RAPLM) un Saksijas-Anhaltes zemi.

Noslēgtā vienošanās paredz padziļināt abu pušu sadarbību vairākās jomās: administratīvi teritoriālā reforma Latvijā un Saksijā-Anhaltē, sabiedrisko pakalpojumu attīstība vietējā līmenī, kapacitātes stiprināšana un pilnveidošana Eiropas Savienības (ES) jautājumos, kopējas iniciatīvas reģionālas politikas novērtēšanai, diskusijas par Eiropas struktūrfondu reformu laika posmam pēc 2013.gada.

Kā uzsvēra ministrs E.Zalāns, Latvija un Saksija-Anhalte reģionālās attīstības jomā sadarbojas jau kopš 2006.gada, un parakstītā vienošanās ļaus nostiprināt izveidojušos kontaktus un veicinās pieredzes apmaiņu. Īpaši abas puses interesē sadarbība ES jautājumos, diskutējot par kohēzijas politikas nākotni un ES fondiem nākamajā plānošanas periodā.

Lai apturētu valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu likvidāciju, valdība vienojusies par priekšlikumiem valsts reģionālās pārvaldes izveidošanai darbībai plānošanas reģionos.

Jautājumu par valsts reģionālās pārvaldes nepieciešamību reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministrs Edgars Zalāns aktualizēja saistībā ar pēdējā laikā novēroto tendenci likvidēt vai reorganizēt valsts pārvaldes iestāžu reģionālās struktūrvienības, informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

«Mūsu mērķis ir apturēt iesākto valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu likvidāciju un līdz ar to valsts pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos reģionu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Vienlaikus mēs esam pārliecināti, ka valsts reģionālās pārvaldes nostiprināšana sekmēs darba vietu saglabāšanos reģionos,» uzskata E.Zalāns.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konsultējoties ar dažādu nozaru ekspertiem, ir izstrādājusi priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) sekmīgai īstenošanai.

RAPLM piedāvā noteikt, ka galvenā NAP īstenošanas un uzraudzības institūcija būs Nacionālās attīstības padome.

Paredzēts, ka padome darbosies Ministru prezidenta vadībā un tajā piedāvāts iekļaut reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, ekonomikas ministru, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministru, kultūras ministru, labklājības ministru, satiksmes ministru, veselības ministru, vides ministru, zemkopības ministru, bērnu un ģimenes lietu ministru, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvi, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, Latvijas Bankas prezidentu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.