Ražošana

Papildinās bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību

Žanete Hāka, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus, lai precizētu un papildinātu bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību. Grozījumu projektu ceturtdien, 9.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informē ZM.

Grozījumu projekts precizē iesniedzamos dokumentus gadījumiem, kad bioloģiskais ražotājs vēlas saīsināt pārejas periodu. Tāpat grozījumu projekts precizē, kādās situācijās saimniecībā ir atļauts liellopus turēt piesietus. Vēl grozījumi precizē piemērojamās darbības un sankcijas, jo dažkārt šīs sankcijas nav bijušas pietiekami efektīvas, kā arī nav paredzēti īstenojamie pasākumi un piemērojamās sankcijas situācijās, kad nav izpildītas prasības par gada laikā gūtajiem ieņēmumiem.

Grozījumu projekts svītro un arī precizē vairākas prasības bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtībā, lai atvieglotu uzņēmējiem iespēju saņemt atļaujas izmantot konvencionālo sēklu gadījumos, kad bioloģiskā sēkla nav saražota pietiekamā daudzumā. Papildinājumi paredz iespēju dalībvalstij atļaut izmantot sintētisko A, D un E vitamīnu lauksaimniecības dzīvniekiem atgremotājiem, ja barība nenodrošina šo vitamīnu vajadzīgo daudzumu.

Grozījumu projekts arī paredz, ka turpmāk lauksaimniecības primāro produktu ražotājam, lauksaimniecības dzīvnieku audzētājam un savvaļas augu vācējam taksācijas gada laikā būs jāsaražo noteikts produkcijas daudzums, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu pēc precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, dibinātāju vidū ir arī Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen

Organiskās pārtikas un lauksaimniecības sistēma ir spējīga pārveidoties ilgtspējīgā pārtikas sistēmā. Itālijas pilsētā Milānā nodibināta Organiskās pārtikas ražošanas un tirdzniecības asociācija OPTA, jo tās dibinātāji uzskata, ka pašreizējā sistēma ir sasniegusi savu limitu. Jaundibinātās asociācijas mērķis ir spēcināt organiskās pārtikas un lauksaimniecības progresu Eiropā ciešā sadarbībā ar klientiem, lauksaimniekiem un citiem partneriem organiskās piegādes ķēdē, norādīja OPTA valdes loceklis Karst Kooistra (Tradin Organic).

Starp asociācijas dibinātājiem ir Latvijas uzņēmums SIA Aloja Starkelsen. «Mēs esam viens no vadošajiem bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotājiem savā nozarē. Mēs tirgū piedāvājam izejvielas, kas nozīmē, ka mums ir ļoti svarīga arī citu bioloģisko pārtikas produktu ražotāju attīstība ne tikai Latvijā, bet visā ES. Lai spēcīgāk un pārliecinošāk varētu pārstāvēt tieši bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu intereses, tika dibināta OPTA. OPTA noteikti cieši sadarbosies ar citām bioloģiskās lauksaimniecības organizācijām, tostarp IFOAM un citām ilgspējīgas ekonomikas un dabas aizsardzības atbalsta organizācijām. OPTA kļūs par ES bioloģiskās pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumu pārstāvi un mēs aicinām pievienoties visus nozari pārstāvošos uzņēmumus no Latvijas, Baltijas un visas ES. Šai organizācijā katram uzņēmumam būs viena balss, neskatoties kuru valsti tas pārstāv vai kāds ir tā apgrozījums,» skaidro Jānis Garančs, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas visā pasaulē turpina pieaugt; Latvijā ir potenciāls to ražot

LETA, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības tirdzniecības uzņēmums Scandagra Group AB, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, parakstījis aizdevuma līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šis ir ne tikai pirmais šāda veida aizdevums Baltijā, ko izsniedz ERAB, bet arī pirmais aizdevums globālā mērogā, kas piešķirts, izmantojot bankas Ilgtspējīgas zemes izmantošanas programmu.

ERAB piešķirtais finansējums lielākoties tiks izmantots, lai atbalstītu Scandagra Group bioloģiskas, ilgtspējīgas un inovatīvas lauksaimniecības prakses attīstību un veicināšanu Baltijas valstīs. Zviedrijas kooperatīva Lantmannen un Dānijas kooperatīva Dansk Landbrugs Grovvareselskab (DLG) kopuzņēmums Scandagra Group ir galvenais kompleksu lauksaimniecības risinājumu nodrošinātājs visās trīs Baltijas valstīs, un aizdevumu ieguldīs vairākās pamata aktivitātēs. Tajā skaitā, lai veicinātu ieguldījumus bioloģiskajā lauksaimniecībā un sertificētu bioloģisko graudu iepirkšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un visā Eiropas Savienībā šogad notiks lauksaimniecības skaitīšana, kuru organizē Centrālā statistikas pārvalde (CSP), informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).

Pirmā lauksaimniecības skaitīšana Latvijā notika pirms 100 gadiem - 1920. gadā reizē ar pirmo tautas skaitīšanu. Pirmās brīvvalsts laikā notika sešas lauksaimniecības skaitīšanas. Pēc neatkarības atjaunošanas lauksaimniecības skaitīšanas notika 2001. un 2010. gadā.

Lauksaimniecības skaitīšana notiek reizi 10 gados, un tās rezultāti nodrošinās informatīvo pamatu nākamās desmitgades lauksaimniecības attīstībai valstī, tādēļ lauksaimnieku piedalīšanās skaitīšanā ir īpaši svarīga. Informācija kalpos nozares analīzei un lēmumu pieņemšanai, kā arī lauksaimniecības politikas un lauku attīstības Latvijā, ES, kā arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānošanai un īstenošanai, un būs nozīmīgs pamatojums atbalsta noteikšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai, kas savā zīmolā veiksmīgi nes zaļas valsts tēlu, ir jāpanāk arī rīcībpolitika, kas mudina Latvijas lauksaimniecību pakāpeniski pārorientēties uz bioloģisku lauksaimniecību, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāju Gustavu Norkārkli, Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītāju Viesturu Ķerus un Latvijas Dabas fonda vadītāju Andreju Briedi, pārrunājot Latvijas vides ilgtspēju un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

"Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr "pagriežam kuģi" zaļās lauksaimniecības virzienā," uzsvēra Levits, vēršot uzmanību, ka bioloģisku lauksaimniecību savā nākotnes attīstībā iekļauj arī Eiropas Komisijas izvirzītais tā saucamais "Zaļais kurss".

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Lietuvas AUGA group lieli plāni bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmums AUGA group ar papildu akciju emisiju plāno piesaistīt finansējumu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai. Ņemot vērā patēriņa tendences, paredzams, ka kompāniju nākotnē sagaida izaugsme, uzskata tās lielākais akcionārs Kestutis Juščius (Kęstutis Juščius).

Lietuvas uzņēmums AUGA group patlaban ir viens no lielākajiem vertikāli integrētajiem bioloģiskās pārtikas uzņēmumiem Eiropā, kas apstrādā aptuveni 38 tūkstošus hektāru zemes, no kuriem bioloģiskais sertifikāts piešķirts 33 tūkstošiem hektāru zemes. Ņemot vērā pieprasījuma tendences, paredzams, ka kompāniju nākotnē sagaida izaugsme, prognozē K Juščius. «20 gadus esmu attīstījis vienu no Baltijas un Eiropas lielākajām sēņu audzēšanas kompānijām Baltic Champs. Vērojot patērētāju tendences, secinājām, ka patlaban patērētāji aizvien vairāk izvēlas veselīgāku pārtiku, piekopj veselīgāku dzīvesveidu, dod priekšroku sportam. Visā pasaulē cilvēki vēlas lietot veselīgāku un ekoloģiskāku pārtiku, kas rezultējies ar to, ka gan Eiropa, gan ASV šobrīd ir divi pasaules lielākie bioloģiskās pārtikas tirgi, un šī segmenta pārtikas patēriņš desmit gadu laikā ir audzis trīs reižu,» stāsta lielākais uzņēmuma akcionārs. 2014. gadā uzņēmums UAB Baltic Champs apvienojās ar AB Agrowill Group, un 2015. gadā Agrowill Group AB pieņēma lēmumu pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, sākot sertifikācijas procesu, kā rezultātā 2016.gadā AB Agrowill Group iepazīstināja ar jauno AUGA bioloģiskās pārtikas līniju un nomainīja nosaukumu uz AUGA group.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: Valdībai jādomā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai nākotnē

LETA, 24.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir jādomā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc diviem gadiem, kad nozarei vairs nav paredzēts nekāda veida atbalsts, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš paskaidroja, ka, sākot no 2020.gada, bioloģiskajiem lauksaimniekiem vairs nav paredzēts ne valsts, ne Eiropas Savienības (ES) atbalsts. «Tuvākā nākotnē Eiropas atbalsts beigsies un bioloģiskajai lauksaimniecībai tā pietrūks. Ņemot vērā tirgus attīstību un potenciālu, valdībai jādomā par to, kā atbalstīt vairāk bioloģisko lauksaimniecību, sniedzot finansiālu atbalstu arī jaunu saimniecību attīstībai,» teica Norkārklis.

Asociācijas vadītājs atzina, ka atbalsta neesamība būs liels trieciens bioloģiskajiem lauksaimniekiem un pamazām starp nozari un politikas veidotājiem raisās diskusijas par to, kā arī turpmāk atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus. Pagaidām Norkārklis gan atturējās ieteikt konkrētus risinājumus šajā kontekstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Komisija Latvijai pauž atzinību ES fondu ieviešanā

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādes un pašvaldības kavē 25 Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, liecina revīzijas apkopotā informācija par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu.

Kopumā valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš revīzijās sniegti 644 ieteikumi. No visiem ieteikumiem, kas valsts iestādēm un pašvaldībām ir jāievieš, tiek kavēta 25 ieteikumu ieviešana jeb 3,9% no ieteikumiem.

No Valsts kontroles datiem izriet, ka teju pusi - 11 - ieteikumu ieviešanu kavē Ministru kabinets. Ministru kabinetam līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība noteikt stingrākas prasības juridisko un konsultāciju pakalpojumu iegādei ārpakalpojumā. Tāpat līdz 2015.gadam bija jāizvērtē nepieciešamība valsts iestādēm nodrošināt centralizēti juridisko pakalpojumu sniegšanu. Līdz 2015.gadam Ministru kabinetam bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu kārtību un kritērijus, kā valsts budžeta iestādēm novērtēt sabiedriskā pasūtījuma vai mediju pakalpojumu izmantošanas nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija no 2005. līdz 2016. gadam ir kāpinājusi pesticīdu izmantošanu, esam panākuši un apsteiguši Ziemeļvalstis un kaimiņus, līdz ar to nevaram runāt, ka rīcības plāns ir ļāvis samazināt to izmantošanu.

To Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas kopsapulcē paziņoja vides inženierzinātņu doktore, Ekodizaina kompetences centrs pārstāve Jana Simanovska.

Viņa arī norādīja, ka visās Eiropas Savienības valstīs ir vērojams bioloģiskās lauksaimniecības apjomu kāpums, bet Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības pieauguma temps ir samazinājies. Turklāt Latvija pērn neizmantoja iespēju, kā palielināt bioloģiskās pārtikas noietu. Proti, ES ļauj izcelt bioloģisko pārtiku zaļajos iepirkumos, bet Latvija nav iedevusi prioritāti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

J. Simanovska aicina izvērtēt riskus, kas saistās ar pesticīdu lietošanu. Proti, ir vairāki gadījumi, kas liecina – pārkāpumi saistībā ar miglošanu nav konstatēti, bet cietuši blakus esošie bioloģiskie lauksaimnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bioloģiskie lauksaimnieki diskutēs par izaicinājumiem nozarē

Sandra Dieziņa, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai diskutētu par bioloģiskās pārtikas tirgus attīstības iespējām un izvirzītu mērķus 2017. gadam, 18. martā kopsapulcē pulcēsies biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) biedri.

«Latvijā ir aptuveni 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, kuras apsaimnieko 260 000 ha lauksaimniecības zemes. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā, tāpēc ir svarīgi ik gadu sanākt kopā, lai pārrunātu aktualitātes bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā,» atklāj Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs.

Par to, kā savienot Latvijas zemnieku, tā produktu un pircēju, kuram produkti radīti, stāstīs virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja Elīna Novada. Konferences daļu turpinās SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs, kurš klātesošos informēs par bioloģisko cietes kartupeļu realizācijas iespējām Latvijā, kā arī par uzņēmuma darbību. SIA Liellopu izsoļu nams vadītājs Kaspars Ādams atbildēs uz jautājumu, vai gaļas liellopu audzēšana bioloģiskā saimniecībā ir perspektīva? Ar bioloģisko graudu realizācijas iespējām iepazīstinās Gatis Barons no SIA Scandagra Latvia, savukārt ar bioloģiskās lopbarības tirgus perspektīvām – AS Dobeles dzirnavnieks pārstāvji. Kopsapulces otrajā daļā LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un LBLA valdes loceklis Jānis Garančs atskatīsies uz LBLA darbību 2016. gadā un iepazīstinās sapulces dalībniekus ar paveicamo šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Banku uzraudzībā esam cieši integrēti Eiropas vienotajā mehānismā

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku, stāsta Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: Dobeles dzirnavnieks atver slūžas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības vilnim

Raivis Bahšteins, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks grib atvērt slūžas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības vilnim, pie viena izgriežot pogas importa bioloģiskās lopbarības ražotājiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielākā daļa bioloģisko saimniecību ir nelielas piemājas saimniecības, kas skaidrojams arī ar to, ka līdz šim attīstību kavējusi arī sertificētas barības pieejamība. Tā uzskata AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Nereti saimniecības graudus lopu barošanai audzē pašas, bet hektāru skaits ir ierobežots. Tāpēc tiek turēts tikai tik daudz lopu, cik atļauj iespējas pašiem nodrošināt barību,» turpina K. Amsils. Tā tas bija līdz šim, jo Latvijā pašmājās ražota bioloģiskā lopbarība nebija pieejama. Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Dobeles dzirnavnieks pērn veicis sertifikācijas procesu, sākta ražošana, un uzņēmums jau saņēmis atsauksmes no lauksaimniekiem, kuriem bioloģiski sertificētas barības pieejamība sniegs iespēju palielināt piena lopu un mājputnu skaitu. Tiesa, attīstības vilni bremzēs izsmeltais ES atbalsts un neziņa par turpmāko periodu, atzīmē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVD pārstāvis komentē slimo liellopu gaļas un eko medus skandālus

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs/Biznesa augstskolas Turība absolvents Ivars Koloda, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsolē pārdos Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu paketi

Db.lv, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē pārdos valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla, informē PA.

Sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks pārdotas 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Izsolē pārdodamās 80% kapitāla daļu paketes sākumcena ir 333 111,12 eiro (1,24 eiro par vienu kapitāla daļu). Kapitāla daļu paketes pircējam par kapitāla daļām būs jānorēķinās 3 gadu laikā vai arī var noslēgt pirkuma līgumu ar tūlītēju samaksu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojuma Nr.596 nosacījumiem kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsolē pārdota Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu pakete

Db.lv, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) izsolē pārdevusi VSIA Sertifikācijas un testēšanas centrs valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla, informē PA.

Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 valsts kapitāla daļu paketi iegādājās UAB Universal Trade. Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 eiro.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs uzsver, ka veiksmīgo izsoles rezultātu noteica pēdējo gadu gaitā būtiski uzlabotie uzņēmuma darbības rādītāji, nozīmīgi auguši ir gan Sertifikācijas un testēšanas centrs apgrozījums, gan peļņa. Investoru konkurējoša interese par šo perspektīvo uzņēmuma ļāva valstij iegūt būtiski vairāk līdzekļu no kapitāla daļu paketes pārdošanas.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojuma Nr.596 nosacījumiem kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sertifikācijas un testēšanas centra daļas iegādājusies Lietuvas sabiedrība

Žanete Hāka, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir pabeigusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu pārdošanu. Pagājušā gadā izsolē Lietuvas sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās 80% uzņēmuma valsts kapitāla daļas.

Šogad iegādājoties SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» 20% valsts kapitāla daļas, sabiedrība UAB «Universal Trade» ir kļuvusi par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Kopējā valsts kapitāla daļu pārdošanas cena ir 991 387,42 euro.

Pagājušā gada beigās PA izsolē pārdeva SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veidoja 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 euro valsts kapitāla daļu paketi iegādājās sabiedrība UAB «Universal Trade». Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 euro.

Papildus šogad sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem rezervētās 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla par izsolē noteikto valsts kapitāla daļu cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neste un IKEA savstarpējās sadarbības rezultātā sāks ražot polipropilēna plastmasu no bioloģiskas izcelsmes izejvielām, kas nesatur fosilās vielas.

Kā apgalvo abi pasaulē zināmie zīmoli, šī ir pirmā reize, kad bioloģiskas izcelsmes polipropilēns tiek ražots komerciālos apmēros.

Polipropilēna un polietilēna plastmasas izstrādājumu, kas saturēs 20% atjaunojamo izejvielu, ražošana tiks sākta jau 2018. gada rudenī. Plastmasu IKEA izmantos precēs, kuras ir pašreizējā produktu klāstā, piemēram, plastmasas uzglabāšanas kastēs. Sākotnēji tiks piedāvāts ierobežots preču skaits, taču, palielinoties kapacitātei, produktu klāsts tiks paplašināts.

IKEA ilgtermiņa mērķis ir izmantot plastmasas materiālus, kas izgatavoti tikai no atjaunojamajiem vai otrreiz pārstrādātiem izejmateriāliem, savukārt Neste ir risinājumi un tehnoloģijas, lai ražotu polipropilēna plastmasu no bioloģiskas izcelsmes izejvielām, kas nesatur fosilās vielas, savu partnerību pamato abi zīmoli. Neste mērķis ir kļūt par līderi mazoglekļa pārstrādes jomā un atbalstīt aprites ekonomikas izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Igaunijas finanšu uzraugs liek slēgt Danske Bank filiāli

LETA, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks ražošanas attīstībā ieguldīs 30 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Dobeles dzirnavnieks uzsācis vērienīgu attīstības projektu realizēšanu, paredzot investīcijas 30 miljonu eiro apmērā. Tuvāko gadu laikā pārtikas ražotājs plāno kļūt par Baltijā lielāko bioloģisko graudu pilna pārstrādes cikla uzņēmumu un nostiprināt savu lielākā makaronu ražotāja pozīciju Ziemeļeiropā, atklājot jaunu, inovatīvu pastas ražotni.

«Šo projektu realizēšanas uzsākšana iezīmē jauna attīstības posma sākumu, kas pavērs nebijušas iespējas gan Dobeles dzirnavniekam un mūsu darbiniekiem, gan Latvijas pārtikas pārstrādes nozarei kopumā. Mūsu mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību,» norāda Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs.

«Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša,» uzskata K. Amsils. «BIO graudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozares, piemēram, BIO lopkopību un BIO piensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība.»

Komentāri

Pievienot komentāru