Saeimas komisija atļauj piemērot darbinieku prēmēšanas sistēmu visiem neprivatizējamiem valsts uzņēmumiem, kā arī 100% šo uzņēmumu meitas sabiedrībām.

Līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ignorējot finanšu ministra Eināra Repšes viedokli, kas uzskata, ka prēmēšanas aizliegumam valsts pārvaldē vajadzētu attiekties arī uz visiem valsts uzņēmumiem, ir vienojusies par prēmēšanas kritērijiem valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tomēr iepriekš lemtais prēmiju apjoms 30% no algu fonda tika samazināts līdz 20%, akceptējot Finanšu ministrijas iebildumus, ka prēmiju apjoms 30% apmērā atsevišķiem uzņēmumiem dotu negaidīti lielu atalgojuma pieaugumu nākamgad, ņemot vērā, ka šogad prēmēšana vispār nav atļauta.

Līdz ar to līdz 30% lielas prēmijas no kopējā algu fonda 2010. un 2011. gadā varēs izmaksāt tie valsts un pašvaldību uzņēmumi, kuriem nav nodokļu parādu, bet tas, vai uzņēmums strādājis ar peļņu vai zaudējumiem, prēmiju izmaksai vairs nebūs būtisks kritērijs. Pret prēmiju samazināšanu iepriekš izlemto 30% apmērā asi iebilda Latvenergo arodbiedrība Enerģija, norādot, ka šādā gadījumā šī uzņēmuma darbinieki neizbēgami streikos. Savukārt Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis norādīja, ka materiālā stimulēšana attur darbiniekus no zagšanas, jo «katram nolikt blakus sargu nav iespējams».

Valsts kontrole ir veikusi finanšu revīziju un sniegusi atzinumus par Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) un Satversmes tiesas (ST) 2007.gada finanšu pārskatiem. Revīzijās netika konstatētas būtiskas neatbilstības finanšu pārskatu sagatavošanā, tomēr tika atklātas nepilnības.

Valsts kontrole konstatēja, ka gan ST, gan AT ir noteiktas prēmēšanas procedūras, tomēr abu institūciju izveidotās premēšanas sistēmas nenodrošina likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasību izpildi un līdz ar to pastāv risks, ka ST un AT priekšsēdētājs var nonākt interešu konflikta situācijā.

Finanšu revīzijā ST, izlases veidā pārbaudot grāmatvedības uzskaites datus, netika konstatēti citi ārējo vai iekšējo normatīvo aktu pārkāpumi vai nepilnības iekšējās kontroles sistēmā.

Savukārt, AT tika konstatēts, ka ar priekšsēdētāja rīkojumu apstiprinātā AT priekšsēdētāja prēmēšanas kārtībā priekšsēdētāja vietniekiem ir noteikts parakstīt rīkojumus par viņa prēmēšanu, taču AT priekšsēdētāja vietnieki tos ir parakstījuši laikā, kad viņš nav atradies prombūtnē un ar rīkojumu nav noteicis sevi aizstāt, tādējādi nav ievērotas likuma „Par tiesu varu” prasības.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

2006. gadā Rīgas pilsētas pašvaldības iestādēm un Centrālajai administrācijai nav bijusi vienota atalgojuma sistēma, kaut arī tāda ir paredzēta normatīvajos aktos, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Vienotas sistēmas izstrāde personāla uzskaites, darba samaksas, finanšu vadības un uzskaites jomā uzsākta tikai 2006.gada aprīlī pēc Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojuma. Saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības nolikumu vienotās sistēmas metodiskā vadība darba samaksas un uzskaites jomā jānodrošina Finanšu departamentam.

VK aicina sakārtot šo sistēmu, ieviešot arī efektīvu iekšējo kontroli.

VK secinājusi, ka darbinieku prēmēšanas un materiālās stimulēšanas piemērošanas regularitāte liecina, ka tā nav tieši atkarīga no darbinieku ieguldītā darba un sasniegtajiem rezultātiem. Iestādes kopējais prēmiju apjoms ir atkarīgs no tai piešķirtā budžeta apjoma. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka Rīgas dome (RD) pašvaldības iestādēm nav noteikusi vienotus prēmiju piešķiršanas kritērijus. Katrā Rīgas pilsētas pašvaldības iestādē ir izstrādāta un ieviesta atšķirīga darba samaksas kārtība un materiālās stimulēšanas prakse.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Satversmei neatbilst regulējums, kas obligātā iepirkumā biogāzes elektrostacijām nosaka konkrētas prasības enerģijas ražošanas lietderībai un lietderīgai siltumenerģijas izmantošanai, ceturtdien nolēmusi Satversmes tiesa (ST).

Sūdzību tiesā iesniedza AS "Ziedi JP", SIA "AD Biogāzes stacija", SIA "Bio Future", SIA "Gas Stream", SIA "Conatus BIOenergy", AS "International Investments", SIA "Agro Iecava", SIA "RZS Energo", kā arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš - Latvijas Lauksaimniecības universitāte) pētījumu saimniecība "Vecauce".

Pieteikuma iesniedzēji ražo elektroenerģiju koģenerācijas procesā, izmantojot biogāzi. To tiesības piedalīties obligātajā iepirkumā ir saistītas ar "Noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" prasību ievērošanu.

Komersanti iebilduši pret konkrētām ar lietderīgās siltumenerģijas nodrošināšanu saistītām prasībām, kā arī pret lietderīgās siltumenerģijas sasaisti ar obligātā iepirkuma apjoma noteikšanu, aprēķinot enerģijas ražošanas lietderības koeficientu. Pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata, minētās prasības nav izpildāmas.

Tiks noteiktas stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai valsts iestādēs, Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 29. novembrī, izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksu un klasifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts noteikt stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai.

Grozījumi MK noteikumos reglamentēs ierobežojumu prēmēšanas biežumam. Paredzams, ka prēmēt darbiniekus nedrīkstēs biežāk kā reizi ceturksnī. Maksimālais prēmiju apmērs, ko varēs vienā reizē izmaksāt, nedrīkstēs pārsniegt mēneša regulārās darba samaksas apmēru, kam piemērots koeficents 1,2. Tāpat iekļauta prasība iestādes vadītājam noteikt prēmēšanas kārtību un kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek noteikts konkrētā ierēdņa vai darbinieka prēmijas apmērs, izvērtējot viņa darba ieguldījumu un darba rezultātus.

Noteikti ierobežojumi prēmēšanas biežumam un apjomam valsts pārvaldē.

Lai noteiktu stingrākas prasības prēmiju un piemaksu piešķiršanai valsts pārvaldē, valdība šodien, 15. janvārī atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām, informēja Finanšu ministrija.

Grozījumi MK noteikumos nosaka prasību iestādes vadītājam noteikt piemaksu un prēmiju piešķiršanas kārību savā iestādē un piemaksu un prēmiju apmēra noteikšanas kritērijus, kas izvērtētu strādājošā darba ieguldījumu un darba rezultātus.

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Krīzes laikā Rīgas domes struktūras grib maksāt prēmijas četras reizes gadā algas apmērā un paredz līdzekļus algu maksāšanai 13 reizes gadā.

No 5. janvāra darbu sāks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pakļautībā esoša Projektu vadības un attīstības direkcija, kurā paredzēts darbs četriem cilvēkiem - direkcijas vadītājam, tā vietniekam, palīgam un galvenajam būvniecības tāmju speciālistam.

Algas 13 mēnešiem

Jaunās direkcijas budžets nākamgad plānots198 tūkst. Ls liels, no kā nedaudz virs 110 tūkst. Ls paredzēts novirzīt atalgojumam. Spriežot pēc direkcijas budžeta projekta, jādomā, ka tās darbiniekiem - četrām personām plānots algas maksāt 13 mēnešus gadā, turklāt finansējums paredzēts arī prēmijām un naudas balvām. «Prēmija ir materiāls stimulēšanas veids darbiniekam par savu pienākumu teicamu veikšanu, kā arī pateicība par ieguldījumu darbā,» teikts paskaidrojuma rakstā direkcijas budžeta projektam, kurā arī norādīts, ka materiāla stimulēšana ir vienu reizi ceturksnī prēmija algas apmērā. Budžetā iekļauti arī līdzekļi Pilsētas attīstības departamenta koplīgumā paredzētā vienreizējā materiālā pabalsta izmaksai veselības uzlabošanai, darbiniekam aizejot ikgadējā atvaļinājumā. Pabalstā tiek izmaksāt 50 - 100 % no darbinieka mēnešalgas atkarībā no stāža. Sākotnēji Projektu vadības un attīstības direkcijas budžets bija iecerēts nedaudz lielāks - vairāk nekā 201 tūkst. Ls, bet pēc Rīgas domes budžeta komisijas lēmuma tika samazināti bāzes izdevumi pilsētas nākamā gada finansēs. Tiesa, precīzi, cik daudz naudas tiks atvēlēts jaunās direkcijas darbībai, algām un prēmijām, varēs zināt tikai pēc 9. decembra, kad iecerēta nākamā gada Rīgas budžeta apstiprināšana. Proti, lemjot par budžeta apstiprināšanu, deputāti neskopojas ar visdažādākajiem priekšlikumiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai krimināllietas materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Arni Cimdaru.

KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece atteicās apstiprināt amatpersonas vārdu, taču ģenerālprokuratūrā apstiprināja, ka tas ir CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. „Prokurors lemj par kriminālvajāšanas uzsākšanu,” izteicās Ģenerālprokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks.

«Stāsts ir par to pašu 2006. gadu, kad pēc Valsts kontroles «svaigā» skatījuma tika apšaubīta CVK premēšanas sistēma,» Db.lv norāda A. Cimdars, strikti noraidot visus pārmetumus par tīšu naudas izsaimniekošanu vai izšķērdību. «Pēc būtības jau jautājums ir par to, vai CVK darbinieki bija pelnījuši prēmijas vai nē. Tas ir arī viss. Kā arī juridiska rakstura jautājums par prēmēšanas sistēmu,» viņš uzsver. A. Cimdars atklāj, ka pēdējo 4 gadu laikā (no 2006. līdz 2009. gadam) viņš vairākkārt tika izsaukts uz KNAB, kur ticis iztaujāts par visiem šiem jautājumiem, tomēr pagājušās nedēļas piektdienā viņam KNAB iedots dolumets, kurā teikts, ka pret viņu birojs aicina uzsākt kriminālvajāšanu. «Tagad grasos izklāstīt visus faktus un savus apsvērumus Ģenerālprokuratūrai,» tā CVK priekšsēdētājs.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Pirmdien, 17.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma iekļaut 20.septembra Saeimas sēdes darba kārtībā nodošanai izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr.439/Lp9). Likumprojekts paredz paplašināt dokumentu loku, uz kuru pamata ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatās uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiek precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" (Nr.440/Lp9). Likumprojekts, reorganizējot Reliģisko lietu pārvaldi, paredz daļu tās funkciju nodot Uzņēmumu reģistram, līdz ar to Uzņēmumu reģistram nododot 4 štata vietas. Tiek arī paredzēts, ka reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistru ved Uzņēmumu reģistrs saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Reliģisko organizāciju likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Nododot daļu Reliģisko lietu pārvaldes funkcijas Uzņēmumu reģistram, tiks uzlabota un vienkāršota reliģisko organizāciju un to iestāžu reģistra vešana, vienlaikus atrisinot šobrīd pastāvošās problēmas.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Šodien, 9.oktobrī, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā par pensiju aprēķināšanas kārtību - tā tika atzīta par neatbilstošu Satversmes 64.pantam, kurš noteic, ka likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros, informē Satversmes tiesa.

Ar pieteikumu Satversmes tiesā vērsās Valsts Cilvēktiesību birojs, lūdzot atzīt apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 64., 91. un 109.pantam.

Satversmes tiesa secināja, ka Pensiju likuma pārejas noteikumu 2.1 punktā ietvertā pilnvarojuma mērķis ir reglamentēt kārtību, kādā aprēķināmi, pierādāmi un uzskaitāmi noteiktie darba un tam pielīdzināmie periodi. Līdz ar to MK bija pilnvarots izdot procesuālas normas – noteikt pensiju aprēķināšanas procesuālo kārtību.

Pensiju likumā nav noteikta vecuma robeža, no kuras tiek skaitīts darba un tam pielīdzināmais periods. Savukārt apstrīdētā norma apdrošināšanas stāžam pielīdzina tikai tādus darba periodus, kurus persona uzkrājusi no dienas, kad sasniegusi 15 gadu vecumu. Tātad Ministru kabinets ir pieņēmis materiālo tiesību normu, kas nosaka pašu apdrošināšanas periodu, proti, tā atskaites sākumposmu, nevis tā aprēķināšanas kārtību.

Sastādot budžeta projektu 2009. gadam, Rīgas dome sola izvērtēt visu struktūrvienību darbu un iespējas samazināt izdevumus par vismaz 5 procentiem.

Rīgas domes darbinieki mazāk zvanīs pa mobilajiem tālruņiem, tērēs mazāk benzīna, nebrauks komandējumos un atteiksies no krāšņu pasākumu rīkošanas, Db žurnālistiem apsolīja pilsētas mērs Jānis Birks.

Grūtā sadarbība

Rīgas pašvaldības un uzņēmēju starpā nepieciešams aktīvāks dialogs, atzina tikšanās dalībnieki. «Domāju, ka tas jūs neizbrīnīs, ka no desmit aktuālākajām uzņēmēju vajadzībām septiņas ir saistītas ar nepieciešamību pastiprināt dialogu ar valsti un pārvaldes sistēmu. Uzņēmēji ļoti grib, lai tas būtu aktīvāks, lai viņu intereses tiktu pārstāvētas, tiktu sadzirdētas, lai nejēdzības tiktu novērstas, lai budžets tiktu kontrolēts utt. Mums nav vēlēšanās izvērst retorisku diskusiju vai mētāties ar dubļiem. Runa ir par to, ka šobrīd grūti ir visiem, un būs vēl grūtāk, ja mēs nedarīsim neko gan valsts līmenī, gan sadarbībā ar pašvaldībām,» uzsvēra D.Pavļuts. Rīgas mērs piekrita, ka dialogs ir nepieciešams, un tas arī tiek veidots ar dažādu padomju starpniecību, tai skaitā Rīgā darbojas Uzņēmējdarbības koordinācijas padome. «Gribu minēt vēl vienu lielu jautājumu bloku – tā ir sadarbība ar valsti. Ir pieņemti daudzi likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas netiek realizēti dzīvē. Piemēram, likums par sabiedrisko transportu, kas nosaka zaudējumu segšanu. Zaudējumi rodas Rīgas satiksmei, jo valdība gan ir pieņēmusi lēmumu, ka jābūt atvieglojumiem 1. un 2. grupas invalīdiem, skolēniem un studentiem, bet zaudējumu segšanai naudu neiedod. Zaudējumi ir 20 miljoni latu, bet valsts kompensē septiņus miljonus. Nevar atklāti melot un ignorēt sabiedrības intereses! Tā tiek radīts precedents nihilistiskajai attieksmei pret pašu pieņemtajiem lēmumiem. Man viens ministrs, neteikšu, kurš, teica – ko jūs uztraucaties, aptuveni 30 likumi ir tādi, ko mēs neņemam vērā! Bet kāda tad ir filozofija politiķim, ministram, tad kāpēc jūs tur sēžat, ja pieņemat likumus, par kuriem jūs zināt, ka tos nevarēs izpildīt?» tā J.Birks. Ap sešu miljonu latu robs pilsētas budžetā veidojas, apmācot citu pašvaldību bērnus skolās un pirmsskolas izglītības iestādēs. Ministru kabineta noteiktās kompensācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par reālajām izmaksām, norādīja J.Birks.

Mūsdienu saspringtajā situācijā, kad katrs uzņēmums cīnās par izmaksu samazināšanu un dažkārt pat par izdzīvošanu, noteikti nedrīkst aizmirst arī par drošību uzņēmumā un katra nodarbinātā darba vietā. Līdzekļu taupīšana uz darbinieku drošības rēķina nebūs nedz efektīvs, nedz ilgtermiņā pārdomāts risinājums, lai arī nereti notiek savādāk un līdzekļi tiek taupīti arī uz darba aizsardzības izmaksu samazināšanas rēķina. Turklāt atbildību par sekām, kas var rasties šādas rīcības rezultātā (nelaimes gadījumi darbā, iekārtu bojājumi, uzņēmuma darbības apturēšana u.c.), protams, būs jāuzņemas darba devējam.

No darba devēja puses nereti izskan apgalvojumi, ka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti dažkārt ir nepārdomāti, nav savstarpēji saskaņoti un lielai daļai uzņēmumu tādēļ rodas lieki izdevumi. Turklāt nereti šiem apgalvojumiem ir pamats. Kā situācijas uzlabojums vērtējams 2010.gada 25.martā Saeimā pieņemtie un 28.aprīlī spēkā stājušies grozījumi Darba aizsardzības likumā (turpmāk tekstā grozījumi), kas būtiski atvieglos uzņēmumu darbību un samazinās izdevumus.

Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra

Būtiskākās izmaiņas minētajā normatīvajā aktā ir saistītas ar grozījumiem likuma 9.pantā «Darba aizsardzības organizatoriskā struktūra». Tie nosaka, ka iespējama situācija, kad pats darba devējs ir darba aizsardzības speciālists uzņēmumā.

Pastāv risks, ka Ventspils pašvaldības darbinieku atalgojuma noteikšana nav caurskatāma un sabiedrība par to negūst patiesu priekšstatu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā konstatēts, ka izlasē ietverto darbinieku amatalga neveido būtiskāko atalgojuma daļu. Vidēji tā veido 43% līdz 60% no viņu kopējā atalgojuma, bet pārējo atalgojuma daļu veido piemaksas, prēmijas, pabalsti, atalgojums deputātiem, darba samaksa par darbu komisijās un darba grupās un samaksa par līgumdarbiem.

Lai arī Ventspils pašvaldības iekšējos normatīvajos aktos ir paredzēta pastāvīgā piemaksa darbiniekiem, nav noteikti tās apmēri un piešķiršanas kārtība. Revīzijas izlasē iekļautajiem darbiniekiem ir izmaksātas pastāvīgās piemaksas 46% līdz 778% apmērā no darbinieku amatalgas. Līdzīgi izmaksātas materiālās stimulēšanas prēmijas, kas veido 23% līdz 2023% no darbinieku amatalgas. VK iesaka Ventspils domei papildināt iekšējos normatīvos aktus, nosakot pastāvīgo piemaksu piešķiršanas kārtību un apmērus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Valstij un pašvaldībām nav skaidrības par lielu daļu savu nekustamo īpašumiem un to vērtību. To intervijā Db atzīst Valsts kontroliere Inguna Sudraba, norādot, ka tādējādi pastāv daudzu īpašumu īpašnieku nelikumīgas maiņas risks.

Valsts kontrole (VK) ir uzsvērusi, ka Satiksmes ministrija joprojām norāda par 4,5 miljardiem latu mazāku Latvijas autoceļu vērtību nekā ir realitātē. Kā tas ir iespējams?

Tas nozīmē, ka pareizajā vērtībā nav novērtētas visas investīcijas, kas ir veiktas autoceļos, ka ceļi nav novērtēti. Respektīvi, ceļi neparādās bilancē tādā vērtībā, kādā tiem būtu jāparādās. Ministru kabineta noteikumi noteic, ka jau pagājušajā gadā visam ir jābūt novērtētam, pārvērtētam atbilstoši tirgus vērtībai, taču joprojām bieži ir situācijas, kad, piemēram, ēkas ir piecu latu bilances vērtībā, bet īstā vērtība tām ir pavisam cita. Ar ceļiem situācija ir līdzīga. Piemēram, VK ēkas bilances vērtība brīdī, kad es te sāku strādāt, bija 130 000 latu, bet tad to novērtēja nekustamā īpašuma vērtēšanas eksperts, un tagad tā mūsu bilancē ir 3 miljonu latu vērtībā. Tā tas notiek atttiecībā uz jebkuru pamatlīdzekli, neatkarīgi no tā, par ko ir runa - ēku vai ceļu.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti MK noteikumu projektu grozījumi, kas attiecas uz akcīzes nodokļa nodrošinājumiem, akcīzes preču aprites kārtību un akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu aizpildīšanas kārtību, informē Finanšu ministrija.

Grozījumi noteikumos par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem nosaka akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma piemērošanas kārtību karsējamajai tabakai, tajā skaitā arī gadījumus, kad nodrošinājums nav jāiesniedz, un nosacījumus, kurus izpildot, akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt nodrošinājuma lielumu.

Tā kā karsējamā tabaka ir jauns produkts tabakas izstrādājumu aprites tirgū, kā arī tai ir specifisks izmantošanas veids, netiek prognozēta strauja tirgus palielināšanās un lieli realizācijas apjomi. Līdz ar to, lai jau sākotnēji neradītu lielu administratīvo slogu komersantiem, karsējamā tabaka ir iekļaujama to tabakas izstrādājumu grupā, kuru apritei atliktā akcīzes nodokļa maksāšanas režīmā piemērojams akcīzes nodokļa vispārējā nodrošinājuma minimālais lielums - 14 220 eiro.