Aptuveni simt latu gadā - par tik nākamajā gadā, ieviešot plānotās nodokļu izmaiņas, palielināsies atalgojums uz rokas ģimenē, kur abi vecāki saņem vidējo algu un audzina divus bērnus. Vēl papildus šīm izmaiņām nākamajā gadā plānots lielāks atbalsts ģimenēm ar maziem bērniem, vēsta laikraksts Diena.

Laikraksts modelējis trīs dažādu ģimeņu situācijas, lai attēlotu, kā plānotās izmaiņas papildinās ģimeņu maciņus. Tiesa, vēl lielākas izmaiņas mājsaimniecībām sākušas modelēt ministrijas, skarot arī progresivitātes aspektu.

Nākamgad plānotas divas galvenās izmaiņas attiecībā uz darbaspēka nodokļiem - no 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana no 25% uz 24% (līdz 2015. gadam līdz 20%); no 1. jūlija nodokļa atvieglojuma apmērs par apgādībā esošām personām IIN aprēķināšanai tiks paaugstināts no 70 uz 80 latiem. Neapliekamā minimuma apmērs nākamgad saglabāsies tas pats - 45 lati. Valdība gan devusi Finanšu ministrijai (FM) uzdevumu - gatavojot 2014. gada valsts budžeta projektu, primāri strādāt pie neapliekamā minimuma celšanas. Līdztekus nākamajā gadā arī iecerēts lielāks atbalsts ģimenēm, piemēram, no pašreizējiem 30 latiem uz 100 latiem paredzēts paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru bērniem vecumā no gada līdz pusotram. Par to nākamnedēļ lems Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot valsts budžetu, atgādina Diena.

Rīgas pašvaldības uzņēmumu peļņa vai zaudējumi uzņēmumu vadītāju ienākumus neietekmē, lai gan algas palēnām aug

Par to liecina DB izpēte, izmantojot Lursoft un Valsts ieņēmumu dienesta datubāzēs rodamo informāciju.

Peļņu nepieprasa

DB jau ziņoja (18.09.2014.): lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi 2013. gadu noslēguši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva. Proti, uzņēmumi kopumā strādājuši ar lielāku apgrozījumu nekā gadu iepriekš, turklāt tiem izdevies gadu noslēgt ar plusa zīmi pretstatā 5,9 milj. eiro lielajiem kopējiem zaudējumiem 2012. gadā. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, kopējo situāciju būtiski uzlabojusi galvenokārt no dotācijām dzīvojošās SIA Rīgas satiksme spēja zaudējumus samazināt no 7,79 milj. eiro 2012. gadā līdz 676,8 tūkst. eiro pērn. Tiesa, tas noticis, Rīgas domei būtiski palielinot dotāciju pasažieru pārvadājumiem.

Latviijā vidējā buto darba samaksa šā gada otrajā ceturksnī ir pārsniegusi 1000 eiro, kas ir gana priecīga ziņa. Tajā pašā laikā tā ir tikai vidējā alga, kas, kā jebkurš vidējais rādītājs, pasaka gana maz.

Par galvenajiem vidējās algas pieaugumiem ekonomisti min vispirms jau minimālās algas pieaugumu, kā arī aplokšņu algu legalizēšanu un izteiktu algu kāpumu būvniecībā. Otrajā ceturksnī algu kāpums ir bijis par 8%, ja salīdzina ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir gana solīdi. Tajā pašā laikā uz daudzu strādājošo izbrīnu, kāpēc tad viņu alga nav pieaugusi un nav 1000 eiro, jānorāda, ka vidējo rādītāju uz augšu «pavilka» zemā gala jeb minimālās algas pieaugums, tāpat kā aplokšņu algu legalizēšana, kas statistikā uzlabo vidējos ienākumus, kur tiek ņemta vērā tikai to legālā daļa. Tas, ko nepasaka, rādītājs «vidējā alga», ir tas, kādi strādājošie tad šādu algu saņem un kādās nozarēs.

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Interneta vietne ibtimes.com publicējusi vislabāk atalgoto valstu vadītāju Top 10. Sarakstā pirmo vietu, ar algas apmēru izceļoties starp visiem citiem topā minētajiem cilvēkiem, ieņem Singapūras premjers Lī Hsjens Lungs (Lee Hsien Loong).

Viņa gada alga esot 2 856 930 ASV dolāri.

Otrajā vietā ar ievērojami mazāku algas apmēru - 513 246 ASV dolāri - ierindojies Honkongas īpašā administratīvā reģiona vadītājs Donalds Sangs (Donald Tsang).

Savukārt godpilno trešo vietu ieņem Austrumāfrikas valsts Kenijas premjerministrs Raila Odinga (Raila Odinga), kura gada alga esot 427 886 ASV dolāri.

4. vietā - ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama).

Gada alga: 400 000 ASV dolāri.

5. vietā - Francijas prezidents Nikolā Sarkozī (Nicholas Sarkozy).

Gada alga: 345 423 ASV dolāri.

6. vietā - Kanādas premjers Stīvens Hārpers (Stephen Harper).

Gada alga: 296 400 ASV dolāri.

7. vietā - Īrijas prezidente Mērija Makalīze (Mary McAleese).

Šā gada 1.janvārī noteikta minimālā mēnešalga bija 22 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, no kurām Latvijā tā bija trešā zemākā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat piektdien publicētie dati.

Latvijā - tāpat kā Lietuvā - minimālā alga pašlaik ir 380 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā (235 eiro mēnesī) un Rumānijā (275 eiro mēnesī).

500 eiro mēnesī valsts noteiktā minimālā alga nepārsniedz arī Čehijā (407 eiro mēnesī), Ungārijā (412 eiro), Horvātijā (433 eiro), Slovākijā (435 eiro), Polijā (453 eiro) un Igaunijā (470 eiro).

Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā (1999 eiro mēnesī), kam seko Īrija (1563 eiro), Nīderlande (1552 eiro), Beļģija (1532 eiro) un Vācija (1498 eiro).

Lielākā minimālā mēnešalga ES ir deviņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga, bet, izslēdzot cenu līmeņa atšķirības dažādās valstīs, lielākās un mazākās minimālās algas attiecība blokā ir 1:3, proti, Bulgārijā tā ir 501 pirktspējas paritātes standarts (PPS), bet Luksemburgā - 1659 PPS.

Katrs piektais 2017. gada absolvents, kurš Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā ieguva diplomu tiesību zinātnēs, 2019. gadā bija reģistrēts kā bezdarbnieks.

Atgādināšu, ka 2017. gadā tika sākts augstskolu absolventu monitorings, kura laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam, un to, kā nākamajos gados izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Fragments no raksta

2019. gadā vidējā alga Latvijā pirms nodokļu nomaksas bija 1076 eiro mēnesī (CSP dati), bet minimālā alga - 430 eiro mēnesī. No visiem 2017. gada augstskolu bakalauru programmu absolventiem divās programmās absolventu vidējā alga 2019. gadā bija teju vai divkārt lielāka par vidējo algu valstī. Vislielākos vidējos ienākumus 2019. gadā no visām bakalaura programmām, kuras tika pabeigtas 2017. gadā, uzrādīja Rīgas Stradiņa Universitātes zobārstniecības speciālisti, kuriem vidējā alga mēnesī pirms nodokļiem bija 2497 eiro.

Lai arī kopš 2010. gada Latvijā vidējā bruto alga pieaugusi par 11%, tomēr, salīdzinot ar pirmskrīzes - 2008. gada - līmeni, pašreiz Latvijā vidējā reālā alga ir par 10,3% mazāka. Reālo algu apjoms krietni atpaliek no pirmskrīzes līmeņa arī Lietuvā un Igaunijā, liecina SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Latvijā vidējā reālā alga šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar analoģisku laika posmu pērn, ir augusi par 1,5%.

Kopš lejupslīdes zemākā punkta sasniegšanas Latvijā vidējā bruto alga augusi par 11%, un reālā darba samaksa piedzīvojusi 2,5% kāpumu. Tomēr, salīdzinot ar 2008. gadu, vidējā reālā neto alga Latvijā ir par 10,3% zemāka.

Šā gada otrajā ceturksnī Igaunijā reālā alga palielinājusies ceturto ceturksni pēc kārtas, tomēr pirktspējas pieaugums ir mazāks nekā iepriekšējos ceturkšņos – reālās algas kāpums otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo posmu, ir 1,1% apmērā.

Darba samaksa Igaunijā sāka pieaugt 2010. gada pirmajā ceturksnī. Kopš tā brīža vidējā bruto samaksa ir augusi par 19%. Ņemot vērā patēriņā cenu svārstības, reālā alga šajā laika posmā augusi ar 6,7%. Savukārt, salīdzinot ar 2008. gada otro ceturksni, Igaunijas vidējā neto alga šobrīd ir samazinājusies par aptuveni 7,5%.

Latvijas darba tirgus pēdējos gados ir piedzīvojis lielas pārmaiņas, kuru rezultātā ir mainījušās darba devēju piedāvātās vakances, prasības pret kandidātiem un atalgojums, biznesa portālam db.lv skaidroja CV-Online Latvia Biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš.

Nemainīga vērtība darba tirgū ir pārdošanas un klientu apkalpošanas jomas vakances, kas visos tirgus apstākļos ir bijušas pieprasītākās, jo jebkuram biznesam gan ekonomiskās izaugsmes, gan krīzes laikā svarīgi ir pārdošanas rezultāti, klientu piesaiste un noturēšana. Bet otra pieprasītākā profesija Latvijas darba tirgū ir informāciju tehnoloģiju (IT) speciālisti.

CV-Online karjeras portālā cv.lv pārdošanas un klientu apkalpošanas vakances veido vairāk nekā 40% no visiem publicētajiem darba sludinājumiem, kas liecina par šīs profesijas nozīmīgumu darba tirgū.

Visvairāk tiek izsludinātas vakances aktīvajā pārdošanā, kur darbinieka galvenie uzdevumi ir aktīvi piedāvāt uzņēmuma preces vai pakalpojumus noteiktam klientu segmentam noteiktā teritorijā, izmantojot zvanīšanu un klātienes tikšanos, kā arī pēc tam uzturēt sadarbību ar piesaistīto klientu.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi Latvijas Avīze.

Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.

FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Rīgas dome, apejot likumdošanu un pieņemot konkrētiem uzņēmumiem labvēlīgus grozījumus saistošajos noteikumos, piešķīruši tiesības atsevišķiem uzņēmumiem pārņemt vairākumu vides reklāmu tirgus Rīgā. Uz vienlīdzīgas konkurences pārkāpumiem saistībā ar šo situāciju jau 2012. un 2014.gadā norādījusi Konkurences padome (KP), taču Rīgas dome joprojām nav ņēmusi vērā KP norādījumus un tirgū vienlīdzīga konkurence nav nodrošināta, norāda KP.

Savulaik LTV vēstīja, ka Rīgas pašvaldības uzņēmumi bez konkursa atbalsta vides reklāmas uzņēmumu - ar Rīgas domes politisko vadību saistīto kompāniju Baltic Media Line, kas simtprocentīgi pieder uzņēmumam Pilsētas līnijas.

Rīgas dome ir deleģējusi tiesības pārvaldīt reklāmas izvietošanu trim kapitālsabiedrībām - pašvaldības SIA Rīgas satiksme, kas pārvalda reklāmas izvietošanu sabiedriskajā transportā un pieturvietās, pašvaldības aģentūrai Rīgas gaisma - reklāmas izvietošana uz apgaismes stabiem, un pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) - reklāmu izvietošana uz apsaimniekojamo namu sienām. Sabiedriskajā transportā reklāmu izvieto Pilsētas līnijas, bet uz apgaismes stabiem un RNP namiem, kā arī sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju stendos - tās meitasuzņēmums Baltic Media Line. Minētie līgumi noslēgti bez atklātu konkursu izsludināšanas.

Un kāpēc gan ne? Bet tikai tik absurds sauklis varbūt liks domāt par to, ka kaut kas te nav kārtībā.

Kad Vienotība pirmsvēlēšanu gaisotnē nāca klajā ar savu programmu, mērķis - 450 minimālā alga un 1000 eiro vidējā alga 2018. gadā, man šķita visai uzrunājošs. Daudzi uzņēmēji un es tai skaitā loģiski nodomāja, ka ekonomika tiks celta tik ļoti veiksmīgi, ka uzņēmēji attīstīsies un šīs algas ar prieku spēs maksāt. Urā, mēs tikai par!

Taču izrādās, ka nekā. Izrādās, ka mērķi ir sasniedzami nevis loģiskas attīstības ceļā, bet gan ar vieglākām metodēm – administratīvā kārtā. Tas ir nevis barot govi tā, lai izslaukums palielinātos, bet gan slaukt tikmēr, kamēr izslauc pēdējās sulas un tas nav būtiski, vai govs 2018. gadā būs beigta vai nē. Jo uz papīra viss taču būs kā solīts.

Pieprasījums pēc IT speciālistiem un programmētājiem pēdējos gados strauji aug ne tikai Baltijā, bet visā Eiropā, padarot šo par vienu no vislabāk atalgotajām nozarēm darba tirgū. Salīdzinot IT jomas darbinieku atalgojumu Baltijas valstīs, Latvijā šobrīd algas ir vislielākās, svārstoties pat ap 3000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Līdzīgi kā citās jomās, arī IT sektorā algas atšķiras atkarībā no darbinieka specializācijas, prasmēm un pieredzes. IT speciālista atalgojums Latvijā pēdējos gados strauji audzis - Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā programmētāji, lietojumprogrammu veidotāji un analītiķi saņēma vidēji 2644 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Software Development Academy" pērn visā Baltijā veikts pētījums par atalgojumu IT nozares darbiniekiem rāda, ka Latvijā atalgojums nozares speciālistiem jau pērnā gada nogalē sasniedza 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tādējādi vidējā darba samaksa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 13,5%. Salīdzinājumam, vidējais atalgojums, vērtējot situāciju visos sektoros kopumā, šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 1100 eiro pirms nodokļu samaksas.

Ikviens cilvēks, izmantojot aktualizētos pabalstu kalkulatorus internetā, var aprēķināt savu iespējamo bezdarbnieka, vecāku, maternitātes un paternitātes pabalsta apmēru ar un bez pabalstu «griestiem», liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Pabalstu kalkulatorus izveidojis un aktualizējis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju.

Kalkulatori pieejami Labklājības ministrijas mājas lapā sadaļā Aktuāli - www.lm.gov.lv/text/65 un Swedbank Privātpersonu finanšu institūta mājas lapā www.manasfinanses.lv/kategorijas/kalkulatori/.

Ministrija atgādina, ka vecāku pabalstu bez ierobežojumiem var saņemt tie cilvēki, kuriem bruto alga (alga pirms nodokļu nomaksas) ir līdz 500 latiem. Ja bruto alga ir no 501 līdz 3000 latiem, pabalsta ierobežojums ir, sākot no 0,1% līdz 41,7% jeb no 0,35 santīmiem līdz 875 latiem

Eiropā augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiek piemērota summām, kas būtiski pārsniedz Latvijas vairuma strādājošo algu

To liecina SIA BDO Tax pētījums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm un to lielumu no darba un citiem ienākumiem, kā arī diferenciācijas gradāciju.

Kā grib, tā dara

«ES nav vienotas nostādnes par IIN, tāpēc ir valstis, kur neatkarīgi no darba algas apmēra tā tiek aplikta ar vienu IIN likmi, un ir valstis, kur IIN likme ir atkarīga no algas lieluma – jo lielāka alga, jo ar lielāku IIN likmi tā tiek aplikta,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bič- kovska. Piemēram, Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā – visas darba algas tiek apliktas ar vienu – standarta IIN likmi, savukārt Skandināvijā – Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, arī Vācijā, Spānijā, Polijā un Slovēnijā ir diferencēta IIN likme. «Latvijā ik pa brīdim gan klusāk, gan skaļāk tiek runāts par IIN diferencēšanu, taču, paraugoties uz tām valstīm, kurās šāda sistēma pastāv, jāsecina, ka tajās ir ļoti liels ar šo nodokli neapliekamais minimums, kāda nav Latvijā,» norāda M. Bičkovska. Gan viņa, gan vairāki aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka, pirms ieviest diferencēto IIN darba samaksai Latvijā, būtu rūpīgi jāizvērtē situācija valstī un nevajadzētu balstīties tikai uz matemātisko aprēķinu, novērtējot iespējamo ietekmi uz budžeta ienākumiem. Proti, Latvijā vidējā darba alga 2013.gadā bija 716 eiro. Aptuveni 63% no visiem darbspējīgajiem darba alga pirms nodokļu nomaksas nav lielāka par 700 eiro. Gandrīz 30% darbspējīgo iedzīvotāju saņem algu, kas pirms nodokļu nomaksas ir 700 – 1500 eiro. «Latvijā pastāvošajā ekonomiskajā situācijā, kad lielākās daļas Latvijas iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots ir alga, diferencētās IIN likmes ieviešana samazinās iedzīvotāju jau tā ļoti viduvējos vai pat drīzāk – pieticīgos ienākumus un iedzīvotāji būs spiesti meklēt iespējas, kā ietaupīt uz nodokļu izmaksām. Rezultātā diferencētās IIN likmes ieviešanas sekas būs vai nu aplokšņu algu palielināšanās vai pat emigrācija, nevis papildu pienesums budžetā, kā uz to varētu norādīt matemātiskie aprēķini, ieviešot diferencēto IIN likmi darba samaksai,» brīdina M. Bičkovska. Viņa neredz fiskālus ieguvumus no IIN diferencēšanas Latvijā jo tas nozīmētu tikai to, ka ar lielāku IIN likmi jāapliek ienākumi, kas ir lielāki par 500 eiro, jo lielo algu – 2500 eiro mēnesī un vairāk – saņēmēju skaits Latvijā, salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir niecīgs (tādas nesaņem pat ministri un augstākie valsts ierēdņi).

64 darbiniekiem no 154 Valsts kancelejā pērn decembrī strādājošajiem alga bijusi vismaz tūkstotis latu, bet vairāk nekā premjers saņēmuši septiņi darbinieki, liecina 4. Atmodas tautas armijas publicētie dati. Dati norāda uz atalgojuma sistēmas ačgārnību, kad kancelejas vadītājai nav augstākā alga, bet to pārsniedz pat kāda juriskonsulta alga. Lielo algu īpatsvars ir tik nozīmīgs, ka vidējā alga kancelejā gada beigās pietuvojās tūkstoš latiem.

Organizācijas publicētā informācija liecina, ka kancelejas direktorei Guntai Veismanei alga bijusi 2 240 lati, bet tas nav vislielākais decembrī izmaksātais atalgojums. Vairāk par G. Veismani saņēmusi viņas vietniece tiesību aktu jautājumos Elita Dreimane un juriskonsults Ivars Mēkons, kuri saņēmuši 2 282 latus. I. Mēkona priekšniecei - Juridiskās daļas vadītājai Inesei Gailītei alga bijusi zemāka - 2 200 lati.

Arī visi pārējie darbinieki, kuru alga ir vismaz 2 000 strādā juridiskajā nodaļā - šādu algu decembrī saņēmuši juriskonsultsi Aldis Štāls, Eva Upīte, Ģirts Blumers. Attiecīgajā periodā premjers saņēmis 1 908 latu algu, ministri vēl mazāk.

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Rīgas dome plāno noteikt lielākas dividendes pašvaldības uzņēmumiem, no kuriem daļa gan atrodas privatizācijas procesā, raksta laikraksts Dienas bizness.

Plānots, ka turpmāk minimālās dividendes 27 % no tīrās pārskata peļņas līdzšinējo 25 % vietā būs jāmaksā sešām Rīgas pašvaldības kontrolētām kapitālsabiedrībām. Šobrīd dividendes maksā tikai četras kompānijas. Pieņemot šādu lēmumu, Rīgas dome papildinās savu budžetu, kas nākamgad plānots ar 6 % deficītu. Šogad peļņas dividendēs kopā iekasēti 1.3 milj. Ls.

Lēmumprojekts par lielāku dividenžu noteikšanu iekļauts šīs dienas Rīgas domes Pilsētas īpašuma un privatizācijas komitejas darba kārtībā teju tūlīt pēc tam, kad tiks izskatīts jautājums par pašvaldībai piederošo kapitāldaļu Latvijas un Vācijas kopuzņēmumā Reho (apsaimnieko viesnīcu Hotel de Rome un Konventa sēta) nodošanu privatizācijai. Reho ir viens no sešiem uzņēmumiem, no kura peļņas Rīgas dome iecerējusi paturēt lielāku daļu. Lielākas dividendes būs jāmaksā arī a/s Ceļu pārvalde. Rīgas domei piederošās šī uzņēmuma akcijas jau ir nolemts pārdot izsolē, nosakot, ka sākumcena būs 6.7 milj. Ls. Interesanti, ka Ceļu pārvaldes privatizācijas projektu izstrādāja nevis Rīgas dome, bet uzņēmuma bijušais padomes loceklis, zvērināts advokāts Egils Rubenis.

Latvijas valsts uzņēmumu vadītāju atalgojumam joprojām ir nesaprotami standarti – par valsts naudu uzturētās aviokompānijas airBaltic vadītājs Gauss algā saņem teju 80% no uzņēmuma peļņas

Apskatot VID datu bāzē Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa ienākumu deklarācijas datus, redzams, ka dzīve Latvijā viņam nākusi par labu. Divu gadu laikā viņa alga dubultojusies – no gandrīz 387 tūkst. eiro 2012. gadā uz 639 tūkst. eiro pērn, kā arī villa Itālijā un pieaudzēti uzkrājumi. Tomēr tie vēl ir tikai ziediņi, portāls pietiek.com atklājis, ka patiesībā Gausa atalgojums, ko veido dažādi bonusi, pērn sasniedzis teju 800 tūkst. eiro. Pārjautāju airBaltic padomes priekšsēdētājam Andrim Liepiņam – vai tiesa, ka par 800 tūkstošiem. Viņš summu nenosauca, bet šo skaitli arī nenoliedza, vien piebilda, ka airBaltic valdes atalgojums tieši atkarīgs no sasniegtajiem panākumiem. Panākumi? airBaltic tīrā peļņa pērn veidoja ap vienu miljonu eiro, toties vairāk nekā 100 miljonus eiro valsts dažādās formās pēdējos gados bija spiesta aviokompānijā ieguldīt, lai tā vispār turpinātu pastāvēt. Lai arī ar skrupulozu izmaksu griešanu aviokompānijā panākti vairāki rādītāju uzlabojumi, airBaltic pašu kapitāls joprojām ir negatīvs, pasažieru skaits turpina sarukt, savukārt īstermiņa saistības pieaug, bet Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana par airBaltic ieguldīto valsts naudu karājās virs uzņēmuma nākotnes kā Dāmokla zobens.

airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu, bet tā esot mazāka nekā viņam piedāvāts citā darba vietā.

Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās infromācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā alga svārstījās no 14 līdz 34 tūkstošiem latu, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 tūkstošus latu. Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos.

Publicējam mazu daļu no intervijas, kurā B. Fliks izklāsta savu redzējumu par šiem procesiem. Pilnu interviju lasiet rīt Dienas biznesā.

Jā, airBaltic virknē amatu strādā cilvēki, kuru algas daudzkārt pārsniedz atalgojumu valsts sektorā un vidējo atalgojumu valstī. Taču ir nepamatoti salīdzināt atalgojumu valsts sektorā ar algām ļoti specifiskā kapitālsabiedrībā, pat ja tajā ir valsts kapitāla daļas. airBaltic vadības un darbinieku algas ir tieši saistītas ar uzņēmuma darbības rezultātiem, panākumiem un atbildību, uzskatu, ka skaudībai šajā jautājumā nav pamatojuma. Atalgojuma līmenis ir konkurētspējīgs, bet tomēr zemāks nekā citās aviokompānijās Eiropā.

Ilma Čepāne, partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas pārstāve, pēc iepazīšanās ar dažādu valsts amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestā pieejamām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, secinājusi, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu.

Kā uzsver I. Čepāne, Aigara Kalvīša ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Finansu ministra Ata Slaktera kabatā ieripojuši aptuveni 23 tūkstoši, bijušā Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa ienākumi bijuši 25 tūkstoši, Mārtiņa Rozes ienākumi - apmēram 30 tūkstošu un Aināra Šlesera deklarācijā minēti tikai 23 764 lati.

I. Čepāne norāda, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidentu.