Tirdzniecība un pakalpojumi

Noteikti labākie tirgotāji

Žanete Hāka, 11.02.2016

Jaunākais izdevums

Noslēdzies konkurss Latvijas Labākais tirgotājs 2015 un noskaidroti nozares labākie uzņēmumi, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

Uzvarētāji noteikti atbilstoši darbības grupām: aptiekas, veterinārās aptiekas un klīnikas, degvielas uzpildes stacijas, skaistumkopšanas saloni, sporta un atpūtas centri, viesnīcas un viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikalu grupā - mazie veikali, lielveikali un tirdzniecības tīkli, ēdināšanas uzņēmumu grupā - bistro, kafejnīcas–picērijas, kafejnīcas–konditorejas, kafejnīcas–veikali, kafejnīcas, krogi, restorāni un viesnīcu restorāni.

Latvijas Labākais tirgotājs 2015 kopumā piedalījās 198 uzņēmumi. Pēc vērtēšanas 66 uzņēmumi atbilda konkursa kritērijiem, jo saņēma vismaz 92 punktus no 100. Starp tiem 20 ir no Rīgas un 46 no novadiem. Atkarībā no saņemto punktu skaita Galvenā balva piešķirta viesnīcas restorānam Boutique Hotel&Restaurant MaMa Jūrmalā, kafejnīcai Lidojošā varde Rīgā, kafejnīcai Magdalēna Saldū, pilsētas galerijai Valleta Valmierā, viesu namam Liepupes muiža Salacgrīvas novadā, Liepupes pagastā, Zvaigznes grāmatnīcai Cēsīs, lielveikalam SKY Rīga, Duntes 19a. Par uzvarētājiem atzīti 48 uzņēmumi, laureāta diplomus izpelnījās 17 un vienam uzņēmumam piešķirts dalībnieka diploms.

Latvijas Labākais tirgotājs 2015 uzvarētāji ir no Alūksnes, Cesvaines, Cēsīm, Daugavpils pilsētas un novada, Gulbenes pilsētas un novada, Jelgavas pilsētas un novada, Jēkabpils, Jūrmalas, Kokneses, Ķeguma, Lielvārdes pilsētas un novada, Liepupes, Mālpils, Ogres, Rīgas, Rojas, Salaspils, Saldus, Valmieras un Ventspils.

Konkursu Latvijas Labākais tirgotājs rīko Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību Vairāk nekā 20 gadu laikā konkursa ietvaros eksperti izvērtējuši labākos tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumus visā Latvijā. Šī pasākuma mērķis - paaugstināt nozarē strādājošo profesionalitāti. Pateicoties konkursam vairāku gadu gaitā plašāku atpazīstamību un uzmanību guvuši daudzi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Noskaidroti 30 labākie Latvijas restorāni

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaicinot šefpavāru žūriju no ārvalstīm, trešo gadu pēc kārtas noskaidroti labākie restorāni Latvijā.

Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2015 nosaka atbilstoši starptautiskajai praksei – vispirms interneta aptaujā vietējie žurnālisti, gardēži un restorānu jomas eksperti nobalsoja par viņuprāt labākajiem restorāniem, katru no tiem izvērtējot, piešķirot punktus par ēdienu, dzērieniem, apkalpošanu un atmosfēru. Pēc iegūto rezultātu apkopošanas pie darba ķērās starptautiska žūrija, kuru šogad veidoja 14 pieredzējuši profesionāļi no Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Dānijas, Šveices, Somijas un Norvēģijas, informē konkursa organizētāji.

Apmeklējot restorānus, žūrija katram no tiem individuāli piešķīra punktus. Maksimālais punktu skaits, ko restorāns varēja iegūt, bija 200 punkti - 80 punktus par ēdienu; 50 punktus par apkalpošanu; 40 punktus par dzērieniem un 30 punktus par atmosfēru restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vērtēs, kuros Latvijas restorānos tiek gatavoti labākie deserti

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir jau trešais gads, kad pavārmākslas konkursa Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 ietvaros tiks izvērtēts un noteikts, kurā no pašmāju restorāniem tiek gatavoti labākie deserti Latvijā.

Saldos ēdienus vērtē augstākā līmeņa eksperti – ar Michelin zvaigznēm godalgoti šefpavāri no dažādām Eiropas valstīm. Iepriekšējos divos gados Latvijas labākā deserta nominācijā uzvarēja restorāns Vincents.

«Konditoram restorānā ir ļoti liela loma, jo deserts ir maltītes kulminācija, bez kuras neviena restorāna apmeklējums nebūs pilnvērtīgs. Tomēr konditori nereti paliek šefpavāra ēnā, tādēļ, lai uzslavētu un izceltu desertu meistaru sniegumu, ir ieviesta labāko desertu nominācija, kas tiek piešķirta par visaugstāk novērtētajiem restorāna desertiem,» stāsta Ekselence 30 labākie restorāni Latvijā 2016 organizators Normunds Norenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Inčukalna pazemes gāzes krātuve (Inčukalna PGK) atkal varētu sasniegt 100% piepildījumu.

To intervijā DB norāda AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne, piebilstot, ka šādu mērķi izdosies sasniegt, ja tiks nodrošināts pakāpeniski pieaugošs pieprasījums pēc dabasgāzes uzglabāšanas. Z. Kotāne atzīmē, ka 2019./2020. gada iesūknēšanas sezonā Inčukalna PGK rezervēts par 24,4% vairāk jaudas, nekā sākotnēji prognozēts, tādējādi sasniedzot maksimālo šīs sezonas krātuves piepildījumu. Šajā sezonā paredzēts iesūknēt vēl par 25% vairāk dabasgāzes nekā iepriekšējā gadā.

Fragments no intervijas

Kas veicināja interesi par iespējām glabāt gāzi Inčukalnā?

Šis gads vēlreiz apliecina, ka dabasgāze ir globāls resurss un tās cenu ietekmē globāli faktori. Šis ir pirmais gads, kad dabasgāzes tirgū ir sašķidrinātās dabasgāzes pārprodukcija – dabasgāzes pieprasījums ir mazāks, nekā ražotāji var piedāvāt. Tā rezultātā strauji kritās dabasgāzes cenas, sasniedzot 8,9 EUR/MWh, kas ir zemākā cena pēdējo gadu laikā. Līdz ar to tirgotāju interese par iespējām izveidot dabasgāzes uzkrājumus, reaģējot uz cenu izmaiņām globālajā tirgū, auga. Vienlaicīgi cenu prognozes 2019./2020. gada ziemai saglabājas iepriekšējā līmenī, radot interesi par krātuvju izmantošanu. Šobrīd Eiropā vidēji krātuvju piepildījums jau sasniedzis 80%, kas ir netipiski augsts. Ja salīdzinām piepildījumu augusta sākumā ar situāciju pirms gada, tad šogad krātuves ir piepildītas par aptuveni 20% vairāk. Arī Latvijas tirgotāji darbojas līdzīgi kā citviet Eiropā. Lai gan sezonas sākumā veiktās tirgus dalībnieku aptaujas liecināja, ka interese par krātuvi būs līdzīga iepriekšējo gadu rādītājiem, kam arī bijām gatavi, dabasgāzes cenas samazinājuma dēļ tā būtiski pieauga, turklāt salīdzinoši vēlu iesūknēšanas sezonā. Proti, krātuves produktu rezervācija tika uzsākta jau gada pirmajos divos mēnešos, sasniedzot 4,15 TWh, taču lielākais rezervāciju apjoms tika sasniegts maijā – 10,2 TWh, kam sekoja rezervētas 1,36 TWh jūnijā un 2,78 TWh jūlijā. Diemžēl lielākajām krātuves rezervācijām nesekoja atbilstoša apjoma piegādes iesūknēšanai, atliekot tās uz vēlāku laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājiem bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp EM un Latvenergo par nodokļu politikas izmaiņām

LETA, 12.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Latvijas elektroenerģijas tirgotāji vērsušies pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot bažas par neoficiālu informācijas apmaiņu starp Latvenergo un Ekonomikas ministriju (EM) saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām, liecina elektroenerģijas tirgotāju vēstule premjeram.

Tirgotāju bažas saistītas ar plānotajiem grozījumiem Elektroenerģijas nodokļa likumā, atceļot nodokļa atbrīvojumus elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem - hidroelektrostacijās vai efektivitātes kritērijiem atbilstošās koģenerācijas stacijās. Pašlaik šādai elektroenerģijai nodokļa likme ir 0,00 eiro par megavatstundu, savukārt pēc plānoto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2017.gada janvārī tirgotājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis pilnā apmērā - 1,01 eiro par megavatstundu neatkarīgi no elektroenerģijas izcelsmes.

Tirgotāji vērš uzmanību, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs Latvijas biznesa un investīciju vidi, kā arī palielinās nodokļu slogu patērētājiem. Par piemēru tirgotāji min faktu, ka Latvijā patērētāji, slēdzot saistības ar tirgotājiem, izvēlas vidēja vai ilgtermiņa līgumattiecības, kas sniedz garantiju, ka pakalpojuma cenā tiek iekļauti visi nodokļi un nodevas. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, gan tirgotājiem, gan patērētājiem radīsies neparedzēti papildu izdevumi tāpēc, ka iepriekš noteiktās cenas vairs neatbildīs patiesajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa durvis saviem pircējiem vēra aptuveni 9 000 tirdzniecības vietu visā Latvijā, kas vairākus mēnešus bija slēgtas vai preces pārdeva ar tiešsaistes rīku starpniecību.

Arī mazie tirgotāji jau pirms atvēršanās ieviesa drošas tirdzniecības principus savos veikalos. Tirgotāji praksē īstenojuši daudzus drošas tirdzniecības principus – pircēju plūsmas kontroli un ierobežošanu, dezinfekcijas līdzekļu pieejamību, gaisa kvalitātes uzraudzību un vēl daudz citus piesardzības pasākumus, informē Ekonomikas ministrijā.

“No 7. aprīļa tika pielikts punkts preču sarakstiem, ļaujot cilvēkiem iegādāties tik vajadzīgās preces klātienē. Tirgotāji vairākkārt pierādījuši, ka ir gatavi ievērot visas drošas tirdzniecības prasības, un tagad tas ir novērojams praksē. Lai gan šajās dienās pie veikaliem ne reti novērojamas cilvēku rindas, analizējot Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās, secināts, ka gan tirgotāji, gan pircēji noteikumus ievēro apzinīgi, saprotot, ka tikai tā mēs varam turpināt nodrošināt ikdienai nepieciešamo un nenonākt situācijā, kad jāievieš vēl stingrāki drošības pasākumi,” par pirmo nedēļu stāsta ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar koronavīrusa Covid-19 dēļ Latvijā noteikto ārkārtas situāciju tirgotājiem obligāti jānodrošina distancēšanās attālums 2 metri starp pircējiem, šodien pēc Ekonomikas ministrijas un tirgotāju tikšanās informēja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

Tikšanās laikā valsts institūciju un uzņēmēju pārstāvji vienojās ieviest sekojošus pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās ar mērķi ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību: tirgotājiem noteikt pienākumu tirdzniecības centros, tirgos un ielu tirdzniecības organizēšanas vietās redzamā vietā izvietot skaidri salasāmu aicinājumu apmeklētājiem būt sociāli atbildīgiem un kases zonā ievērot divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja; kases zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja un pārdevēja, piemēram, ar norādošām lentām.

Šāda prasība attiecināma uz tirdzniecības vietām virs 100 m2, bet mazākiem veikaliem šī prasība ir rekomendējoša. Vienlaikus tirgotāji tiek aicināti iespēju robežās īstenot citus pasākumus cilvēku, t.sk. veikalu darbinieku, plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTA: Atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, valsts zaudējusi 40 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi 14. septembrim?

Zane Veidemane-Bērziņa, ZAB Kronbergs Čukste Levin partnere, zvērināta advokāte, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad kaut kam ir jāgatavojas, un kas tad notiks 14. septembrī?

14. septembris ir diena, sākot ar kuru tiem finanšu nozares spēlētājiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, būs jāpiemēro stingrā klienta autentifikācija jeb tā sauktā SCA.

SCA ir autentifikācija, kas sastāv no vismaz diviem elementiem: zināšanas - tas, ko zina tikai maksātājs, piemēram, parole vai PIN kods; valdījums - tas, kas ir tikai maksātāja valdījumā, piemēram, tālrunis, kura esamību valdījumā apliecina tā ģenerēts vai saņemts OTP; neatņemamas īpašības - maksātājam raksturīgas īpašības, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Prasība piemērot SCA tika ieviesta ES līmenī ar otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu, savukārt detalizētas SCA piemērošanas kārtības izstrādāšana tika uzticēta Eiropas Banku iestādei (EBI), kuras darba rezultāti ir pieņemti saistošas ES Regulas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas izstādē Riga Food 2018 piedalīsies vairāk nekā 700 uzņēmumu

Db.lv, Jānis Goldbergs, 28.08.2018

Latvijā radītie produkti, kurus iespējams nobaudīt izstādes "Riga Food 2018" preses konferencē viesnīcā "Grand Poet by Semarah Hotels"

Foto: Sintija Zandersone/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA valdes priekšsēdētāju Bogdanu Benčaku

Lelde Petrāne, 27.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Itālija ir kontrastu zeme

Armanda Vilcāne, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa klātienes klientu apkalpošanu atsākuši arī auto saloni, kuros auto tirgotāji stingri ievēro visas valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā veikt apmeklētāju plūsmas kontroli, izmantojot iepirkumu grozus, informē Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Lai arī klienti ar tirdzniecības groziņiem auto salonā izskatās visai komiski, auto tirgotāji un arī apmeklētāji ir gandarīti, ka vienu no lielākajiem dzīves pirkumiem atkal iespējams veikt klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos, rūpīgi iepazīstoties tirgotāju piedāvājumiem. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens visai auto tirdzniecības nozarei, jo tieši pavasaris ir gadalaiks, kad ir lielākais pieprasījums pēc automašīnām," norāda A.Kulbergs.

Samaksa par neko 

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana,...

Viņš atgādina, ka pērn pavasarī, iestājoties pandēmijai, tirgus piedzīvoja 50% kritumu, turklāt auto ražotņu apturēšana negatīvi ietekmēja auto piegādes visa gada garumā. Viņaprāt, lēmums atļaut atsākt tirdzniecību bijis kritiski svarīgs, lai nozare varētu uzsākt atkopšanos, atjaunot darba vietas un atgūt pirmspandēmijas tirdzniecības apjomus, nodrošinot arī vismaz 200 miljonu nodokļu nomaksu valsts budžetā.

Auto pārdošanas apmēri Latvijā varētu samazināties par 35-40% 

Automašīnu pārdošanas apmēri šogad Latvijā varētu kopumā samazināsies par 35-40%, prognozē...

"Lai arī pēdējais pusgads attālinātā darbā bija sarežģīts gan tirgotājiem, gan klientiem, kopumā auto tirgotāji, gluži kā 2007. gada krīzē, nodemonstrēja neticamu spēju ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un izdzīvot. Šis valdības lēmums ir gluži kā svaiga gaisa malks, pēc ilglaicīgas smakšanas. Neviens vairs nevēlas atgriezties ierobežojumos, tādēļ auto tirgotāji epidemioloģiskajām prasību ievērošanai pieiet ar vislielāko atbildību,” norāda A.Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO,VIDEO: Brenguļu alus saimnieki cīnās ar importēto alu

Monta Glumane, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brenguļu alus saimnieki par vienu no Latvijas alus nozares lielākajiem izaicinājumiem sauc cīņu ar importēto alu.

Jau kopš 1969. gada Abula upes krastā atrodas alus darītava, kurā kādreiz alu brūvēja kolhozs Vārpa. 1992. gadā Freivaldu ģimene alus darītavu pārpirka un izveidoja SIA Abula. Uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Freivalds atzīst, ka viegli darboties nozarē nav, ir pat smagi, taču ar kaut ko ir jānodarbojas. «Mums ir satraukums, jo tiek ievests liels apjoms ārzemju alus. Vairāk nekā puse no visa pārdotā Latvijā, taču mēs lielu konkurenci neizjūtam, jo mums ir savs tirgus un faktiski katru gadu tas palielinās,» stāsta uzņēmuma direktors Juris Freivalds. Zināms, ka Brenguļu alus pazīstams ar savu neatkārtojamo garšu. Uzņēmējus satrauc fakts, ka no ārvalstīm tiek ievests lēts alus, bet alkohola akcīzes nodoklis no 2010. gada pieaudzis divas reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nepriecājies par zīli, bet ķer medni

Maksims Jegorovs, Accenture vadītājs Latvijā, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās informācijas apmērs pieaug ģeometriskā progresijā – datu kļūst aizvien vairāk un vairāk, līdz ar to ir jādomā ne tikai par datu izvietošanu, aktualizēšanu un uzturēšanu, bet arī – par datu izmantošanu. Ko ar tiem iesākt?

Prasmīgi izmantojot datus, uzņēmumi un iestādes pakalpojumus un servisus var piedāvāt citādāk nekā iepriekš, apsteidzot konkurentus un liekot klientiem justies īpašiem. Analizējot datus jeb klientu paradumus, var ietaupīt naudu. Cilvēki vēlas jaunus produktus un servisus, lai par tiem nepārmaksātu un saņemtu tieši sev vispiemērotāko piedāvājumu, šādu tendenci apliecina vairāki Accenture pētījumi. Interesanti, ka aptaujā, kura veikta 17 valstīs, tika secināts, ka 76% respondentu vēlētos automatizētu mājas enerģijas pārvaldību un 69% izvēlētos viedo pieslēgumu. Patērētāju pieredze ir svarīga, lai ieviestu jaunus piedāvājumus un palielinātu lietotāju apmierinātības līmeni. 92% patērētāju būtu apmierināti, ja to energopakalpojumu sniedzējs varētu personalizēt vispārējo klientu pieredzi. Ievērojams vairākums pauda interesi saņemt individualizētu piedāvājumu, pamatojoties uz to reālā laika enerģijas patēriņu, piemēram, ja katru darba dienas rītu cilvēks mājās pavada laiku no pieciem līdz septiņiem, tad viņš būtu priecīgs, ja pakalpojuma sniedzējs viņam darbadienās šajā laikā piedāvātu 10% atlaidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar būvniecības apjoma sarukumu sašķobās arī krāsu un laku bizness; konkurences dēļ tirgotāji spiesti samazināt preču cenu

«Būvniecības apjoma kritums par 20% mūsu nozari ietekmēja dramatiski, visi krāsu un laku tirgotāji samazina preču cenas, un rezultātā notiek cīņa par izdzīvošanu. Ja tirgotājs piedāvā vairāku ražotāju krāsas dažādās cenu kategorijās, noturēties virs ūdens ir vieglāk,» skaidro SIA Salons Objekts vadītājs Arnis Šimkuss.

Uzņēmuma vadītājs pauž optimismu, ka 2017. gada otrajā pusē līdz ar Eiropas Savienības fondu apgūšanas atsākšanos labāki laiki pienāks gan būvniekiem, gan arī krāsu un laku izplatītājiem. «Lielākie tirgotāji pēc apjoma ir būvniecības veikali, piemēram, Depo, K Senukai, kuru galvenais dzinulis ir konkurēt ar zemāku cenu,» situāciju tirgū raksturo A. Šimkuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji izvērsuši cīņu par klientu piesaisti; pie lielo korporatīvo klientu durvīm gaida rindā

Pēdējo gadu laikā degvielas tirgotāji nekautrējoties būvē jaunas degvielas uzpildes stacijas (DUS) tiešā konkurentu tuvumā, jo notiek sīva cīņa par katru klientu. Īpaši izteikta tā ir korporatīvo klientu vidū. Lielo klientu menedžeri neatlaidīgi uzņēmumiem piedāvā vilinošas atlaides, mēģinot pārspēt esošā piegādātāja piedāvājumu – neskatoties uz to, Latvijas tirgū atgriezies degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell, savukārt nule kā sevi pieteicis jauniņais Kool Latvija. «Latvija ir pārsātināta ar DUS. Konkurence ir ļoti sīva, katrā krustojumā klientam ir 2–3 izvēles, kur uzpildīties. Šajā segmentā nevarētu sūdzēties par konkurences trūkumu,» atzīst degvielas tirgotāja Virši-A Pārdošanas vadītājs Arnis Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: PVN samazināšana nav labākās zāles pret nabadzību un nevienlīdzību

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 08.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā, arī no politiķiem, nereti izskan idejas, ka samazināta PVN likme, piemēram, pārtikai vai zālēm ir lielisks instruments, lai šo produktu cenas padarītu lētākas, tādējādi īpaši palīdzot sabiedrības nabadzīgākajai daļai.

Šī ideja nav raksturīga tikai Latvijai, arī Francijā viena no dzelteno vestu prasībām ir samazināt PVN likmi pamata pārtikas precēm. Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka samazināta PVN likme nekādā gadījumā nav efektīvākais instruments nabadzības un nevienlīdzības mazināšanai. Vispirms jau jāsāk ar skaudro patiesību, ka produkta gala cenas samazinājums nekad nebūs proporcionāls PVN likmes samazinājumam, jo daļu no samazinātā PVN sev paturēs tirgotāji un ražotāji. To spoži savā rakstā par samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem parāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš ar skaitļiem pierāda, ka šo produktu cenu samazinājums nav proporcionāls PVN likmes samazinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiesāšanās kā spēle

Edgars Oļševskis, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.

Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un šādas izspēles ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.

Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais ko redzu - ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo. Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti. Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas. Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi. Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā. Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gan kvadriciklu, gan ūdens motociklu piedāvājums ir plašs, pārstāvēti ir visu lielāko pasaules ražotāju zīmoli, un tuvākajos gados šajā ziņā pārsteigumu nebūs.

Kvadricikliem kā bezceļa transporta līdzekļiem liela sezonalitāte pārdošanas intensitātē nav, jo ar tiem var braukt visu gadu. Pretēji ir ar ūdens motocikliem, jo pēc tiem interesenti naskāk sāk lūkoties līdz ar pirmajiem pavasara saules stariem. Abi šie transporta līdzekļi tiek izmantoti gan izpriecu braucieniem, gan darbam, atzīst DB aptaujātie tirgotāji un ražotāju dīleri.

DB aptaujātie tirgotāji teic, ka pieprasījums pēc kvadricikliem lēnām, stabili pieaug un to veicina gan kopējā ekonomiskā situācija valstī, gan fakts, ka aizvien vairāk šo transporta līdzekli iegādājas praktiskām vajadzībām. SIA SDK direktors un līdzīpašnieks Jānis Kivlinieks spriež, ka pagaidām gan emocionālo pircēju ir vairāk, ap 60%, bet praktisko pircēju pulks lēnām sakuplo. Tādi ir gan lopkopji, gan mednieki, gan lauku saimniecību īpašnieki, kuriem nepieciešams apsekot teritoriju, piemēram, laukus, mežus, kā arī veikt mazus darbus, tostarp sniegu šķūrēt. Šo braucamo par labu esam atzinuši arī dažādi dienesti – municipālā policija, ugunsdzēsēji, militārās struktūras –, kas aprēķinājuši, ka naudas un vajadzību proporcija tiem ir pieņemama. «Kvadricikls ir mazs un viegls. Ar to ērti iebraukt mežā, tas neatstāj pēdas, līdz ar to nebojā vidi sev apkārt, jo sver 300–400 kg. Salīdzinājumam – neliels traktors sver tonnu. Protams, biznesam ir arī garoziņa, nav tikai saldā dzīve. Reizēm tiek noteikti dažādi apkārtējās vides ierobežojumi, kas nereti ir nepamatoti, jo tehnika ir veidota videi draudzīga un tā atbilst gan izmešu normām, gan skaņas ierobežojumiem. Bieži vien vides aktīvisti neņem to vērā un aizliedz kaut ko aizliegšanas pēc,» domā J. Kivlinieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šī gada Eiropas čempionāta rīkošanas nākamgad Jūrmalā netiks sperts nākamais solis uz priekšu un Pasaules kausa etaps tur netiks organizēts, aģentūrai LETA atklāja Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Atis Sausnītis.

Augustā Jūrmalā notika Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) rīkotais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kur zeltu ieguva Riodežaneiro olimpisko spēļu vicečempioni Paolo Nikolai un Daniele Lupo no Itālijas, viņiem finālā apspēlējot pašmāju duetu Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu.

Pēdējo gadu laikā ar katru sezonu Jūrmalā notikuši arvien augstākas raudzes pludmales volejbola turnīri. Nākamais loģiskais solis būtu Pasaules kausa posma rīkošana, tomēr Sausnītis norādīja, ka vismaz nākamgad tas notiks. Tiesa, LVF esot pieteikusies uz Eiropas U-22 čempionāta rīkošanu.

«Šogad uz Eiropas čempionātu neieradās neviena no valsts augstākajām amatpersonām. Uzaicināti bija visi, bet uz apbalvošanu bija iekšlietu ministrs un paldies aizsardzības ministram Raimondam Bergmanim par piedalīšanos izlozes procesā. Tomēr Eiropas čempionāta fināls ir pašas lielākās sacensības kontinentā. Amatpersonu ierašanās ir attieksmes jautājums,» izteicās Sausnītis.

Komentāri

Pievienot komentāru