Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem. «Labāk startēt zem LSDSP karoga, nevis apvienojoties par katru cenu ar jebko tā pilnībā zaudējot sabiedrības uzticību, » uzskata A. Lejiņš.

Rīgas domes Vides departamenta un Komunālā departamenta reorganizācija ļautu ietaupīt 754.6 tūkstošus latu šogad un vēl 438 tūkstošus latu 2010. gadā.

Tā liecina Rīgas vicemēra Jāņa Dineviča veiktie aprēķini, kas pievienoti lēmuma projektam par abu departamentu reorganizāciju. Par reorganizāciju lems Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja.

Aprēķini liecina, ka darbinieku skaita samazināšana abos departamentos ļautu ietaupīt 27.7 tūkstošus latu mēnesī uz algu rēķina, sākot ar aprīli. Tiesa gan, 55.4 tūkstoši latu jāsamaksā kompensācijās atlaistajiem darbiniekiem. No 1. jūlija plānots izveidot atsevišķu kapsētu apsaimniekošanas SIA, nepiešķirot tai domes dotāciju, tādējādi ietaupot vēl 22.3 tūkstošus latu gadā. Tādējādi kopējais ietaupījums 2009. gadā pret 2008. gadu būs 754.6 tūkstoši latu, bet 2010. gadā pret 2009. gadu – 438 tūkstoši latu.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Līdz ar Jūrmalas atkritumu apsaimniekotāja maiņu atsevišķās vietās pilsētā vērojama atkritumu uzkrāšanās un pašvaldībā tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības par nesakārtotu pilsētu, informēja Jūrmalas domē.

Pašlaik atsevišķās vietās Kauguros pie daudzdzīvokļu mājām vērojama atkritumu uzkrāšanās. Pēc pašvaldības pārstāvju teiktā, tas saistīts ar to, ka iepriekšējais atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide nav pildījis līguma saistības un daudzviet nav izvedis atkritumus arī līdz pašu noteiktajam datumam - 16.janvārim.

Jūrmalas pilsētas dome saņēmusi daudzas sūdzības no iedzīvotājiem un iestādēm, tostarp izglītības iestādēm, daudzdzīvokļu namiem, par to, ka Eco Baltia vide noteiktajos datumos nav izvedusi atkritumus, uzsvēra pašvaldībā.

Eco Baltia vide pārstāve Jana Kralliša savukārt stāstīja, ka uzņēmums kā pilsētas bijušais apsaimniekotājs pēdējās dienās saņēmis daudz jautājumu un sūdzību no Jūrmalas iedzīvotājiem par neskaidro situāciju pilsētā.

9.00........ Pieprasījumu komisijas sēde.

Informācija par infrastruktūras attīstību Rīgā.

9.00........ Eiropas lietu komisijas sēde.

Ziņojums par Eiropas Komisijas ikgadējo politisko stratēģiju 2008.gadam.

Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

10.00........ Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopīgā sēde.

Par Latvijas attīstības sadarbību 2008.gadā:

- par attīstības sadarbības īstenošanu 2008.gadā;

- par 2008.gada grantu konkursu un Latvijas saistībām sakarā ar finansējumu attīstības sadarbībai.

Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

10.00........ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" (1.lasījums).

10.00........ Juridiskās komisijas sēde.

Apvienojot Rīgas domes Vides departamentu ar Komunālo departamentu , iespējams samazināt darbinieku skaitu par 30, uz algu un telpu īres rēķina ietaupot ap pusmiljonu latu gadā, preses konferencē pavēstīja Rīgas mēra vietnieks Jānis Dinevičs.

Tiesa gan, atlaistajiem darbiniekiem kompensācijās jāizmaksā 85 tūkstoši latu, taču ilgtermiņā apvienošana atmaksāšoties. Turklāt iespējams samazināt darbinieku skaitu vēl — šobrīd štatu sarakstā ir 32 Kapsētu pārvaldes sētnieki, kuru vietā varētu pirkt pakalpojumu no kādas firmas. Ja nodibinātu atkritumu apsaimniekošanas aģentūru, Atkritumu saimniecības nodaļā plānoto 9 darbinieku vietā varētu strādāt divi, uzskata J. Dinevičs.

"Nevaru teikt, ka abi departamenti būtu strādājuši efektīvi, abiem ir ko pārmest," norādīja J. Dinevičs. Viņš atturējās prognozēt, kas varētu vadīt apvienoto departamentu, taču tam esot jābūt darbiniekam, kas pašlaik strādā vienā vai otrā departamentā, jo cilvēks no malas ar šo specifiku netikšot galā.

9.00........ Pieprasījumu komisijas sēde.

Par komisijas darbu rudens sesijā.

9.00........ Eiropas lietu komisijas sēde.

Par komisijas darbu rudens sesijā.

Sarkanajā zālē, Jēkaba ielā 11.

10.00........ Ārlietu komisijas sēde.

Ārlietu ministrijas informācija.

10.00........ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (2.lasījums).

10.00........ Juridiskās komisijas sēde.

1.Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (1.lasījums; Nr.370/Lp9).

2.Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" (1.lasījums; Nr.379/Lp9).

3.Likumprojekts "Grozījums Kriminālprocesa likumā" (1.lasījums).

4.Likumprojekts "Grozījums Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" (1.lasījums).

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija šodien izplatītā paziņojumā aicina Saeimu nepieļaut konkurences likvidāciju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, liedzot pārtikas nozares uzņēmumiem tiesības izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju.

Saeimā šodien, 30.aprīlī, trešajā lasījumā plānots balsot par grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas liegs pārtikas ražotājiem iespēju izvēlēties atkritumu apsaimniekotāju.

«Grozījumi būtiski skars ne tikai mazumtirgotājus, kā to uzsvēruši deputāti, bet arī ražotājus. Tas ir absurds – privāti ražojoši uzņēmumi nevarēs izvēlēties cenas un piedāvātās kvalitātes ziņā izdevīgāko atkritumu apsaimniekotāju,» brīdina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šādas pārmaiņas nozīmēšot, ka ražotājiem būs jālauž noslēgtie līgumi un uzņēmumi nevarēs pielāgot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu savām vajadzībām un specifikai, bet būs spiesti komercdarbību pakārtot pašvaldības izvēlētā vai tam piederošā atkritumu apsaimniekotāja diktātam.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Koksnes cenu kritums biedēs privātīpašniekus doties uz mežu cirst, kā ari būtiski samazinās daudzu mežu īpašnieku aktivitātes mežu atjaunošanā un kopšanā, šodien raksta Dienas bizness.

Kā vienīgo stimulu mežu īpašniekiem kaut ko darīt M. Liopa redz piekļuvi ES struktūrfondiem, kuros pieteikto projektu realizācijai būs vajadzīga nauda, bet atbalsta maksājumu var saņemt tikai pēc projekta realizācijas, tāpēc banku piesardzības politikas apstākļos daļa īpašnieku tomēr ies cirst mežu. Vairāki nelieli privātmežu īpašnieki atzina, ka šogad arī kontrolējošām iestādēm vajadzētu saprast pašreizējo situāciju un nevērsties pret viņiem ar visu likumā paredzēto bardzību.

Vairāk lasiet 22. janvāra Dienas Mežu privātīpašnieki šogad samazinās apgriezienusbiznesā.

Latvijā būtu nepieciešams ieviest stingrāku namu apsaimniekošanas uzņēmumu uzskaiti un licencēšanu, lai tiktu aizsargātas iedzīvotāju intereses, intervijā Rietumu Radio sacīja SIA Liepājas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs un Latvijas Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Artis Rimma.

Kā skaidro Rimma, iedzīvotāji namu apsaimniekotājiem uztic lielas naudas summas, tādēļ šie uzņēmumi būtu stingrāk jāuzrauga.

«Esam par to, lai licencēšana būtu, jo pagātnē ir bijuši gadījumi, kad apsaimniekotājs pazūd ar visu naudu, ko pēc tam atgūt ir ļoti grūti,» sacīja Rimma. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot garantiju fondu, lai iedzīvotājiem par namu apsaimniekotāja nenomaksātajiem rēķiniem nenāktos norēķināties dubultā.

Rimma norāda, ka asociācija par šo jautājumu diskutē jau vairākus gadus un ar Ekonomikas ministrijas (EM) starpniecību centusies virzīt izmaiņas normatīvajos aktos, taču tas nav izdevies.

Pēc Konkurences padomes (KP) brīdinājuma atkritumu apsaimniekotājs SIA Eco Baltia vide ir mainījis nosacījumus, kuri attiecas uz vienošanos par papildpakalpojumiem, jo to neskaidrā formulējuma dēļ daļa klientu bija spiesti maksāt par pakalpojumiem, kurus nemaz neizmantoja, informē KP.

KP aicina pašvaldības pēc iepirkuma pievērst uzmanību atkritumu apsaimniekotāju darbībai un līgumu nosacījumu saprotamībai, lai nodrošinātu iedzīvotāju interešu aizsardzību.

Pārrunas ar SIA Eco Baltia vide KP uzsāka pēc tam, kad saņēma šī uzņēmuma klientu SIA RavLat Group un SIA Tukuma Auto iesniegumus. SIA Eco Baltia vide iepirkuma rezultātā uz pieciem gadiem ir ieguvis tiesības būt par vienīgo sadzīves atkritumu apsaimniekotāju Ādažu novadā un Piejūras reģionā. Papildus atkritumu savākšanas pamatpakalpojumiem, par kuru sniegšanu pašvaldība noslēgusi līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, uzņēmums ir tiesīgs ar katru klientu individuāli noslēgt vienošanos par papildpakalpojumiem, piemēram, biežāku atkritumu savākšanu.

Vairums rīdzinieku apmierināti ar namu apsaimniekotāju darbu, bet galvenokārt sūdzas par sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Gandrīz divas trešdaļas jeb 59,2 % rīdzinieku ir apmierināti ar apsaimniekotāja darbu («pilnīgi apmierināti» ir 11,3 % respondentu un «drīzāk apmierināti» – 47,9 % aptaujāto), liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS maijā veiktā aptauja par to, kā tiek apsaimniekoti rīdzinieku mājokļi. Grūti novērtēt apsaimniekotāja darbu bija 6,1 % Rīgas iedzīvotāju.

Uz jautājumu, kādā veidā tiek apsaimniekota māja, kurā viņi dzīvo, lielākā daļa aptaujāto jeb 77,5 % norādījuši, ka viņu «māja tiek apsaimniekota, piesaistot namu pārvaldi, apsaimniekotāju firmas u.tml.», bet 13,6 % respondentu atbildējuši, ka «māja tiek apsaimniekota pašu iedzīvotāju spēkiem». Jāatzīmē, ka 8,9 % rīdzinieku bija grūti pateikt, kādā veidā tiek apsaimniekota viņu māja.

Liepājā apsaimniekotāja Remaks Namu serviss un Remaks Nami nolaidības un ļaunprātības dēļ 11 daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem apkures pieslēgšana ir apdraudēta.

Kopējā parāda summa šobrīd ir 117 374,64 Ls, informē siltumapgādes SIA Liepājas enerģija. Tā kā darbs ar apsaimniekotāju nav devis rezultātu, šobrīd turpinās abpusēji izdevīga risinājuma meklēšana ar namu iedzīvotāju pārstāvjiem.

Jau šā gada 1.jūnijā SIA Liepājas enerģija ar Remaks Namu serviss un Remaks Nami noslēdza vienošanos par parāda nomaksu, taču tā nav pildīta. Līdz šim parāda summa ir sarukusi vien nedaudz, norāda SIA Liepājas enerģija valdes loceklis Andris Štāls. Vasarā situāciju vēl vairāk sarežģīja fakts, ka iedzīvotāji apsaimniekotājam ir maksājuši, bet tas nav veicis norēķinus ar siltumenerģijas piegādātāju.

Ir izveidota darba grupa, kuras uzdevums ir risināt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošo dzīvojamo māju un dzīvojamo telpu apsaimniekotāju - Rīgas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību - problēmas.

Šīs darba grupas pirmā sēde notiks 14. septembrī plkst. 11.00 Rātsnama Prezidija zālē.

Darba grupu vada Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs (LSDSP).

Tās sastāvā iekļauti pārstāvji no Rīgas domes Īpašuma departamenta, Rīgas domes Komunālā departamenta, Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" pārstāvji, kā arī no četrām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas dzīvokļu īpašnieku savienības, Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību un biedrību asociācijas, Latvijas namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas un biedrības "Rīgas apsaimniekotāju asociācija".

"Ir jāsakārto attiecības starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Dzīvokļu īpašniekiem jāapzinās, ka viņiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi," saka J.Dinevičs. "Atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem apsaimniekošana pašvaldībai ir tikai pagaidu funkcija - līdz konkrēto namu pārņem dzīvokļu īpašnieku izveidota sabiedrība. Likums paredz, ka sabiedrības jāizveido sešu m��nešu laikā pēc dzīvokļu privatizācijas. Diemžēl biedrības netiek veidotas daudzus gadus pēc dzīvokļu privatizācijas!" uzsver vicemērs.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Rīgas mērs Jānis Birks un Rīgas domes koalīcijas partneri konceptuāli vienojušies par vairāku domes struktūrvienību apvienošanu un reorganizāciju.

Koalīcijas padome atbalstīja vicemēra Jāņa Dineviča vadītās darba grupas izstrādāto Komunālā un Vides departamenta apvienošanas plānu, ar nosacījumu, ka tiek vēl detalizētāk pārskatīts darbinieku skaits, izvērtējot absolūti katra darbinieka funkcijas un noslodzi, informēja Rīgas mēra preses sekretāre Kristīne Liepa.

Koalīcijas partneri panākuši vienošanos apvienot Rīgas pašvaldības aģentūru Mežaparks un Rīgas pašvaldības aģentūru Rīgas pieminekļu aģentūra. Savukārt Rīgas Atkarības profilakses centru, kā arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru nolemts pievienot Rīgas domes Labklājības departamentam. Konceptuāli arī atbalstīts Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājas Sarmītes Pīkas priekšlikums apvienot Rīgas domes Projektu vadības un attīstības direkciju ar Rīgas Ziemeļu koridora attīstības biroju.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.