Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 15. decembrī apturēja šogad jau trīspadsmito ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb «naudas atmazgāšanu» saistītu noziedzīgu grupējumu, kura plānos bija no valsts izkrāpt 2.35 miljonus latu.

VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji nākuši uz pēdām šim grupējumam, turpinot izmeklēt jau šī gada 5. janvārī uzsākto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā iegūtu noziedzīgu līdzekļu legalizāciju. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka daži no grupējuma «klientiem» turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, iesaistoties jau citā noziedzīgā «naudas atmazgāšanas» shēmā ar nolūku izkrāpt no valsts budžeta 2.35 miljonu latu.

2009. gada 15. un 16. decembrī VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros kopumā veica 11 kratīšanas Salaspilī, Smiltenē, Rīgā un Jūrmalā.

If P&C Insurance AS, izmeklējot apdrošināšanas krāpšanas gadījumus, Latvijā, Igaunijā un Lietuvā laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam, atguvusi līdzekļus divarpus miljonu latu apmērā. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības mēģina izkrāpt OCTA un KASKO polišu īpašnieki, taču vislielākos zaudējumus nodara ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi.

Pēc krāpšanas mēģinājumu atklāšanas If vislielāko summu – 1,5 milj. latu – ir atguvusi Igaunijā, savukārt Latvijas un Lietuvas filiālēs katrā šo trīs gadu laikā ir atgūti 0,5 milj. latu.

«Diemžēl krāpšana ir izplatīta parādība apdrošināšanas nozarē, tāpēc mēs veicam pasākumus, lai novērstu nelikumīgus mēģinājumus iegūt apdrošināšanas atlīdzības un aizsargātu mūsu klientu intereses. Visbiežāk apdrošināšanas atlīdzības mēģina izkrāpt OCTA un KASKO polišu īpašnieki. Pirmkārt, tāpēc, ka transportlīdzekļu apdrošināšanas produkti ir populārākie. Otrkārt, tāpēc, ka par šiem krāpniecības gadījumiem notiesāšanas gadījumā netiek piemērots liels sods, kas savukārt «iedrošina» potenciālos krāpniekus mēģināt viegli tikt pie brīviem naudas līdzekļiem. Krāpšanas darbībās ir parādījusies jauna tendence – organizēt krāpšanu kravu transportēšanas laikā. Parasti šīs darbības pastrādā organizētie kriminālie grupējumi, kuru mērķis ir izkrāpt iespējami lielas summas,» skaidro If Apdrošināšana Atlīdzību daļas vadītāja Iluta Šķipsna.

Latvijas Republikas Rīgas tiesas apgabala prokuratūra ir uzrādījusi apsūdzību piecām personām krimināllietā, kurā tiek izmeklēts, iespējams, Latvijas vēsturē lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums, vēsta laikraksts Diena.

Dienas iegūtā informācija liecina, ka šajā kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm akciju kontrolpaketes izkrāpšanas mēģinājumu, apsūdzības uzrādītas gan bijušajiem uzņēmuma Olainfarm padomes locekļiem Haraldam Velmeram un Kārlim Krastiņam, gan Olainfarm un tābrīža lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes loceklei Milanai Beļevičai, gan par investoru uzdoto Čehijas čaulas kompāniju Black Duck Invest pārstāvošajiem Čehijas pilsoņiem Tiboram Bokoram un Vojtekam Kačenam.

Apsūdzēto statusā – piecas personas

Iepriekš Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā (VP) uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, bijusī lielākā Olainfarm akcionāra Olmafarm valdes locekle M. Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm padomes locekļiem H. Velmeru un K. Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem T. Bokoru un V. Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Dailes teātrī šodien tika svinēti Jaunās zāles spāru svētki un uz otro termiņu apstiprinātais teātra valdes priekšsēdētājs Juris Žagars un mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs informēja par teātra nākotnes iecerēm.

Juris Žagars Jaunās zāles pārbūves īstenošanu min kā vienu no turpmākā perioda būtiskākajiem notikumiem.

Galvenais ieguvums būs skatītājiem. Mazās formas izrādēs svarīgākais ir redzēt aktierdarbus gana tuvu un niansēti. Pēc pārbūves beigām no visām sēdvietām Jaunajā zālē būs izcila skatuves redzamība. Zālē iepriekšējo 150 vietā būs 340 sēdvietas, ieskaitot izbūvētā balkona vietas. Arī ventilācijas un ugunsdrošības sistēmas beidzot būs sakārtotas atbilstoši mūsdienu standartiem. Teātra aktieriem un režisoriem pēc pārbūves būs pieejama jauna, plaša mēģinājumu zāle. Teātrim kopumā liels ieguvums būs gan no jaunās mēģinājumu zāles, gan no tā, ka mazās formas izrādes beidzot varēs būt rentablas.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) pērn, veicot izmeklēšanas un nosūtot kriminālvajāšanai vairākus iepriekšējos gados uzsāktus kriminālprocesus, novērsusi kaitējumu valstij un cietušajām personām kopumā vairāk nekā 18 miljonu eiro apmērā.

Kā informē Valsts policija, šie par noziedzīgi iegūtiem atzītie naudas līdzekļi ieskaitīti valsts budžetā vai atgriezti cietušajām fiziskajām un juridiskajām personām.

Dažādu kriminālprocesu ietvaros kopumā pērn uzlikts arests naudas līdzekļiem vairāk nekā 28 miljonu eiro apmērā.

2013. gadā ENAP darbinieki novērsuši vairākus mēģinājumus izkrāpt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus lielā apmērā, kā arī apturējuši vairāku organizētu krāpnieku grupu darbību. Pērn uzsākti 11 kriminālprocesi par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā. Šajos par sevišķi smagiem atzītajos noziedzīgajos nodarījumos kopumā mēģināts izkrāpt gandrīz piecus miljonus eiro ES fondu līdzekļu.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Pat pēc 15 % obligātās algu samazināšanas vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumu vadītājiem algas ir valsts vadītāju līmenī, izpētījis laikraksts Kurzemes Vārds.

Vislielāko algu 2009. gadā saņem pērn 115 tūkstošu latu lielus zaudējumus piedzīvojušās pašvaldības SIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus - 2.04 tūkstošus latu. Viņš arī salīdzinoši daudz zaudējis no algas, jo pērn viņa alga vidēji bijusi 3.024 tūkstoši latu, raksta Kurzemes Vārds.

Liepājas reģionālā slimnīca pērn cietusi gandrīz 379 tūkstošus latu zaudējumus, valdes priekssēdētājs Juris Bārzdiņš saņem 1.97 tūkstošus latu algā, bet viņa vietnieks ārstniecības jautājumos, patologs Edvīns Striks - 1.78 tūkstošus latu, valdes locekle Liene Busele - 1.42 tūkstošus latu.

Atkritumu poligona apsaimniekotāja Liepājas RAS, kas pērn nopelnījusi 120 tūkstošus latu, valdes priekšsēdētājs Normunds Niedols saņem 1.62 tūkstošu latu algu. Viņam ir arī 1.2 tūkstošus latu liela amatalga PSIA Vecliepāja. Komunālās pārvaldes vadītājs Ģirts Reinbergs - 1.5 tūkstošus latu, Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins - 1.5 tūkstošus latu. Arī domes izpilddirektors Edgars Rāts saņem algu arī PSIA Komunālā pārvalde - 1.35 tūkstošus latu.

KNAB no Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova saņemtos materiālus par iespējamu mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu nosūtījis izmeklēšanai Valsts policijai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), izvērtējot Rīgas domes iesniegtos materiālus par RSK apdrošināšanas AS (RSK) likvidatora konstatētajiem pārkāpumiem un nelikumīgām darbībām, secina, ka RSK, iespējams, savā darbībā ir pārkāpusi Latvijas normatīvos aktus.

Materiāls, iespējams, satur ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas paredzēti attiecīgā Krimināllikuma nodaļā, vēstulē Rīgas domei un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei norāda KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis. Līdz ar to birojs lietu nodevis tālākai izvērtēšanai Valsts policijai.

Kā Db.lv jau vēstīja, Rīgas domes priekšsēdētājs šā gada martā nosūtīja KNAB materiālus par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu. «Iepazīstoties ar mana rīcībā esošo informāciju, jāsecina, ka šāda veida rīcība nebija iespējama bez augstu tā laika Rīgas domes amatpersonu «līdzzināšanas»», žurnālistiem toreiz norādīja N. Ušakovs.

Sabiedrībai regulāri tiek sniegta visa informācija par pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), pavēstīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

"Saistībā ar kukuļošanas mēģinājumu dienestā, sabiedrībai ir sniegta visa informācija, kuru procesa virzītāji atzinuši par iespējamu. Tāpat arī iepriekš sabiedrība informēta par visiem atklātajiem pārkāpumiem," skaidroja Vaivars.

Jau ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzdevis VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei tuvākajā laikā sniegt sabiedrībai pilnu informāciju par atklātajiem VID amatpersonu pārkāpumiem, izmeklēšanas rezultātiem un piemērotajiem sodiem.

Tāpat Jaunzemei esot jāsniedz sabiedrībai informācija par trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu un izskatīšanas rezultātiem. Šāds uzdevums dots, ņemot vērā atklātos gadījumus par kukuļošanas mēģinājumiem VID, kā arī to, ka dienesta vadība neesot pilnvērtīgi informējusi sabiedrību par citiem noziegumiem iestādē.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Valsts policija ir uzsākusi kriminālprocesu par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK apdrošināšanas AS (RSK) vairāk nekā vienu miljonu latu, DB informēja Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa.

Kriminālprocess uzsākts šā gada 16.jūnijā, pamatojoties uz domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) iesniegumu par iespējamām pretlikumīgām darbībām no RSK amatpersonu puses.

Šā gada pavasarī N.Ušakovs Nosūtīja korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) materiālus par iespējamo mēģinājumu izkrāpt no RSK vairāk nekā miljonu latu.

«Iepazīstoties ar mana rīcībā esošo informāciju, jāsecina, ka šāda veida rīcība nebija iespējama bez augstu tā laika Rīgas domes amatpersonu «līdzzināšanas»», žurnālistiem toreiz norādīja N. Ušakovs. Viņš minēja, ka naudas līdzekļi izkrāpšana varētu būt saistīta ar 1,25 milj. Ls, kurus RSK dome piešķīra pērn, lai kompānija varētu apdrošināt maksātspēju. Š.g. janvārī RSK tika likvidēta saskaņā ar Rīgas domes lēmumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pilnībā noraidījusi Čehijas kompānijas "Black Duck Invest" pieteikumu pret zāļu ražotāja AS "Olainfarm" lielāko akcionāru SIA "Olmafarm" par prasības nodrošināšanu pirms prasības celšanas, liecina tiesas lēmums.

Čehijas kompānija bija lūgusi tiesu apķīlāt "Olmafarm" piederošās 42,5% "Olainfarm" akcijas, kā arī aizliegt "Olmafarm" izmantot uzņēmumam piederošo "Olainfarm" akciju balsstiesības.

Tāpat noraidīts "Black Duck Invest" lūgums piemērot "Olmafarm" aizliegumu pieņemt lēmumus par "Olainfarm" pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, peļņas sadali, likvidāciju vai reorganizāciju, pieņemt lēmumus par grozījumu izdarīšanu "Olainfarm" statūtos par pārvaldes institūciju kompetences un lēmumu pieņemšanas kārtības maiņu, kā arī "Olainfarm" padomes locekļu atsaukšanu un/vai ievēlēšanu.

Pieteikumā tiesai "Black Duck Invest" norādīja, ka 2021.gada 27.aprīlī parakstīts līgums par "Olmafarm" piederošo "Olainfarm" akciju pārdošanu Čehijas investoriem, un, Čehijas uzņēmuma ieskatā, šis līgums ir likumīgs un spēkā esošs.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Uz apsūdzēto sola Velmers, Krastiņš, Beļeviča, Kačena un Bokors.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra 2024. gada decembrī ir nodevusi Rīgas pilsētas tiesas iztiesāšanai krimināllietu par, iespējams, lielāko uzņēmuma reiderisma mēģinājumu Latvijas vēsturē – mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus vērto AS Olainfarm (tagad – AS Olpha) akciju kontrolpaketi.

Diena jau vēstīja, ka 2021. gada 30. aprīlī Valsts policijā uzsākta izmeklēšana lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, visticamāk, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, no amata tobrīd jau atceltā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča, darbojoties kopīgi ar vēl vismaz četrām personām – Olainfarm tālaika padomes locekļiem Haraldu Velmeru un Kārli Krastiņu, kā arī Black Duck Invest pārstāvošajiem Tiboru Bokoru un Vojteku Kačenu –, visticamāk, mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi, kurai bez reālas naudas samaksas būtu jānonāk pie Čehijas čaulas kompānijas Black Duck Invest.

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Finanšu ministrija 11. jūnijā pieprasījusi Valsts ieņēmumu dienestam sniegt sabiedrībai informāciju par korupciju un citiem noziegumiem iestādē.

Ņemot vērā atklātos gadījumus par kukuļošanas mēģinājumiem Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī to, ka dienesta vadība nav pilnvērtīgi informējusi sabiedrību par citiem noziegumiem iestādē, VID vadītājai tuvākajā laikā ir jāsniedz pilna informācija par atklātajiem VID amatpersonu pārkāpumiem, izmeklēšanas rezultātiem un piemērotajiem sodiem. Tāpat ir jāsniedz informācija par trauksmes cēlēju ziņojumu skaitu un izskatīšanas rezultātiem, norāda Finanšu ministrija.

Jau tika vēstīts, ka VID Iekšējās drošības pārvalde, kriminālprocesa ietvaros veicot apjomīgas speciālās izmeklēšanas darbības, šonedēļ aizturēja organizētu personu grupu, kas pieprasīja kukuli 65 tūkstošu eiro apmērā ar mērķi to nodot VID amatpersonai.

Gads pēc lielākā krāpšanas mēģinājuma Latvijas vēsturē: policijas izmeklēšanai a/s Olainfarm lietā iespaidīgi rezultāti, vēsta laikraksts Diena.

Pirms nedaudz vairāk kā gada, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau ir iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā a/s Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja par vairāk nekā 40 miljoniem eiro izkrāpt SIA Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest a.s. Gadu pēc notikušā Diena uzrunāja Valsts policiju, aicinot izklāstīt, kā šajā laikā ir veicies ar izmeklēšanu. Jāteic, ka atšķirībā no citām reizēm, kad ar sarežģītu noziegumu atklāšanu policijai tik raiti un veiksmīgi nav gājis, šoreiz policijai ir, ar ko palielīties, un izmeklēšanas rezultāti solās būt iespaidīgi. Turklāt krāpšanas stāstā arvien spilgtāk iezīmējas arī vairākas citas personas, kuras krāpšanā tieši nepiedalījās, bet bijušas ieinteresētas, lai Olainfarm nelikumīgā pārņemšana būtu izdevusies.

Aizdomās par mēģinājumu izkrāpt 42% zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju Valsts policija (VP) aizturējusi divus Čehijas pilsoņus un bijušo uzņēmuma valdes locekli Milanu Beļeviču, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā ziņots, "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis 10.maijā paziņoja, ka, pateicoties VP operatīvam darbam, ir ticis novērsts mēģinājums izkrāpt "Olmafarm" piederošās "Olainfarm" akcijas, taču plašāku informāciju viņš nesniedza.

"Nekā personīga" skaidroja, ka jau trīs gadus notiek cīņa par kontroli "Olainfarm" un kāds Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko kompānijas akcionāru, taču policija izmeklē aizdomas, ka darījums patiesībā ir krāpšana, un lietā aizturējusi vismaz trīs personas. "Nekā personīga" rīcībā esoši dokumenti liecinot, ka kopā ar šo čehu firmu pie akcijām plānojuši tikt arī "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.