Mazumtirdzniecība

Nozīmīgākais 2010. gadā tirdzniecībā: No griķu sāgas līdz salnai pavasarī

Sandra Dieziņa, 01.01.2011

Jaunākais izdevums

Tirgotāji šogad izjutuši nelielu stabilizāciju, bet nav sagaidījuši valdības pretimnākšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā.

Lai arī ir redzamas pozitīvas iezīmes un pieaugums gan iedzīvotāju pirktspējā, gan uzņēmumu apgrozījuma rādītājos, tomēr par strauju augšupeju runāt ir pāragri, norāda viena no lielākajiem pārtikas mazumtirgotājiem SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Viņš paredz, ka nākamgad visdrīzāk gaidāma lēna un pakāpeniska tirgus izaugsme, taču to var bremzēt valdības lēmumi, piemēram, paredzamais nodokļu pieaugums, jo jebkurš nodokļu palielinājums ietekmē ne tikai tirgotājus, bet arī piegādātājus, ražotājus, izplatītājus un pircējus. Jautāti par trim svarīgākajiem notikumiem nozarē, arī citu tirgotāju viedokļi sakrīt vienā - nodokļu politikas jautājumā.

Krasu pārmaiņu nav

Vērtējot nozari 2009. gada nogalē, tika pieļautas būtiskas izmaiņas tirgus dalībnieku sastāvā, tomēr 2010. gadā nozare iztikusi bez krasām pārmaiņām - neviens tīkls nav pametis šo tirgu vai apvienojies. Ik pa laikam šogad arī izskanējušas dažādas likumdošanas izmaiņu iniciatīvas, kas nav tikušas apstiprinātas, piemēram, iecere aizliegt tirgot alkoholu 1. septembrī vai palielināt nodokļus atsevišķām produktu grupām. Lai veicinātu pārtikas mazumtirdzniecības kā nozares attīstību, uzņēmumi Elvi, Iki, Maxima, Rimi un Sky šogad apvienojās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā (LPTA). Ekonomiskā situācija valstī visu gadu uzturēja aktīvu sabiedrības interesi par cenu izmaiņām, kā arī diskusiju par tās pārtikas likteni, kurai beidzies derīguma termiņš. Savukārt gada nogale atnākusi ar jaunām nodokļu pārmaiņām un maksājumu karšu PIN kodu ierīču ieviešanu no 2011. gada 1. janvāra.

To, ka 2010. gadā pretstatā iepriekšējam mazumtirdzniecības nozarē iezīmējās neliela stabilizācija, novērojis arī Elvi. Statistika rādīja, ka gada trešajā ceturksnī bija pat iemesls runāt par krīzes beigām, jo patēriņš valstī atkal uzrādīja pozitīvas tendences, tomēr, kā jau tika prognozēts, sākoties apkures sezonai, nozares kopējais apgrozījums samazinājās, klāsta Elvi zīmola sabiedrisko attiecību vadītāja Vineta Grigāne-Drande.

Pirkumi būs jāatliek

Arī citu preču tirgotāji norāda uz nelielu stabilizāciju nozarē un cer, ka nākamais gads nenesīs būtiskas apgrozījuma svārstības. Sadzīves tehnikas, elektronikas un citu preču tirgotāja Elkor valdes loceklis Ronalds Feldmanis atzīst, ka kompānija arī šogad paplašinājusi tirdzniecības vietas un renovējusi veikalus. Lai arī joprojām ir jūtamas ekonomiskās lejupslīdes sekas, izdevies noturēt pastāvīgos klientus un piesaistīt jaunus. Kā vienu no gada notikumiem Elkor vadība atzīmē to, ka šogad kompānija sākusi nodarboties ar ikdienas apģērbu tirdzniecību. Tāpat šogad Spice Home atklāts tirdzniecības centros lielākais veikals Elkor Tehnika. Jautāts par cerības nepiepildījušo notikumu, R. Feldmanis teic, ka šogad nav izdevies sagaidīt valdības solījumu pildīšanu par atbalstu uzņēmējdarbībai, piemēram, samazinot nodokļu slogu. Tāpat cerēts, ka valdība darīs mazāk muļķību, taču jau sastrādātās nozīmējot, ka daudziem iedzīvotājiem lielākus pirkumus nāksies atlikt. Elkor valdes loceklis cer, ka nākamgad nevajadzēs piedzīvot dramatisku lejupslīdi un apgrozījuma svārstības tiks noturētas desmit procentu robežās.

Plakana kā pankūka

SIA Baltic Trade Network, SIA Sanitex Baltic Distribution un SIA Karsten-Sanitex Latvia valdes loceklis Aigars Ģērmanis 2010. gadu vairumtirdzniecības nozarē vērtē plakanu kā pankūku, jo vairumtirdzniecība ir stipri atkarīga no mazumtirdzniecības. Viņš norāda, ka arī šogad ražotāji turpinājuši optimizēt loģistikas izmaksas, mēģinot atrast lētākos un efektīvākos veidus, kā piegādāt preci veikaliem, tāpat notikusi distributoru maiņa. Tā kā degviela kļuvusi dārgāka, tas liek vairumtirgotājus «optimizēt, optimizēt un vēlreiz optimizēt». Vēl viena gada īpatnība - pieejamas daudzas jaunas un tukšas noliktavu platības, kas veicina noliktavu īres cenu pazemināšanos. Arī vairumtirgotāji gaidījuši izaugsmes, nevis taupīšanas budžetu, jo vairumtirdzniecība tieši atkarīga no kopējā ekonomikas pulsa. Ja Eiropa, par spīti taupības režīmam un PVN pieaugumam, tiks galā ar fiskālajām problēmām fiskāli slikti disciplinētajās valstīs, tad nākamgad tomēr sagaidāms mazs pieaugums, spriež A. Ģērmanis. DB jau vēstīja, ka pērn 25 lielākie vairumtirgotāji apgrozījuši gandrīz 400 miljonus Ls, kas ir par 24 % mazāk nekā gadu iepriekš. Īpaši cieta alkoholisko dzērienu vairumtirgotāji, kam iegrieza akcīzes paaugstināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu

LETA, 06.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukumam par Krievijas griķu eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA atzina aptaujātie nozares eksperti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda, ka Latvijā griķu patēriņš arvien sarūk, papildus arī pašmāju ražotāji nodarbojas ar griķu audzēšanu, tādēļ nav pamata satraukumam par Krievijas noteikto aizliegumu griķu, griķu rupja maluma miltu un griķu putraimu eksportam.

Vaicāta par iespējamo griķu cenu kāpumu, Gulbe komentēja, ka Krievijas eksporta aizliegums, visticamāk neietekmēs griķu cenu kāpumu, taču jārēķinās, ka pārtika kopumā kļūst arvien dārgāka, tostarp ne tikai griķi, bet arī rīsi, pankūkas un citi pārtikas produkti. Viņa skaidroja, ka cenu kāpumu ietekmē izejmateriālu sadārdzināšanās, degvielas cenu kāpums un citi ar ražošanu saistīti aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu sortimentā esošo griķu piegādātājvalstis gada laikā mainījušās – ja vēl pērn Krievija bija viena no lielākajām griķu importētājām, tad šobrīd kā griķu izcelsmes valsts uz iepakojuma visbiežāk figurē Kazahstāna.

Dienas Biznesa lasītāji pamatoti uzdod jautājumu, kādus griķus ēdam – Krievijas vai Kazahstānas, jo pat valsts institūciju atbildes nesakrīt. Importētājs pārliecināts, ka piegādātā prece tiešām ir no Kazahstānas.

Neimportējam, nē - importējam!

Runājot par griķiem no Kazahstānas vai no Krievijas, parasts veikala apmeklētājs uzreiz nevar apgalvot, kā runājot par apaļkoku importu no Kirgizstānas, sak, viņiem jau tādi neaug! Kazahstanā griķi aug un tīri labi, un globālajā tirgū valsts ir labi pamanāms spēlētājs. Proti, nav tieša pamata uzreiz pieņemt, ka Latvijā ienākošai precei izcelsmes valsts norādīta, lai tirgotājus preventīvi pasargātu no reputācijas riskiem, jo sankcijām pandēmijas superprodukts – griķi - nav pakļauti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Griķu cenai vajadzētu kristies

Sandra Dieziņa, 30.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ievērojamā cenu palielinājuma pērn griķu cenai tuvākajā laikā vajadzētu samazināties.

To prognozē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. «Nav pamata griķiem maksāt 2 – 2,50 Ls/kg,» uzsvēra Gulbe. Veikali iepriekš griķus iepirkuši lielos apjomos un par dārgu cenu, taču, ja tie gribēs no griķiem tikt vaļā, viņi būs spiesti pazemināt cenu un pārdot ar zaudējumiem. Jau šobrīd Krievijā griķu cenas ir divreiz zemākas nekā pērn, turklāt raža tiek prognozēta ap 850 tūkstoš tonnām pretstatā 350 tūkstoš tonnām pērn.

Šobrīd griķu cena Krievijā ir ap 2,1 USD/kg. Arī Ukrainā tiek prognozēts griķu pārpalikums. Latvijā griķu ražas novākšana vēl tikai gaidāma, tāpēc šobrīd nav iespējams spriest par ražas apjomiem. Tomēr iepriekš griķu ražas apjomi bijuši tādi, kas nodrošina iekšējo patēriņu. Jāatgādina, ka griķu cenas strauji pieauga pērn, kad Krievijā bija vērojams liels sausums un sākās ažiotāža, kuras rezultātā cenas auga arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijā «atdziest» griķu cenas

Ritvars Bīders, 28.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada decembrī Krievijā samazinājusies griķu cena, taču tajā pat laikā palielinājušās rīsu un kviešu cenas, vēsta Dzd.ee.

Cena griķiem, kas pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijā sadārdzinājušies līdz 75 tūkstošiem rubļu par tonnu, pagājušās nedēļas laikā samazinājusies par 5,2%.

Šā gada 24. decembrī viena tonna griķu Krievijā maksāja 70,2 tūkstošus rubļu tonnā, kas ir par 3,8 tūkstošiem rubļu mazāk nekā nedēļu pirms tam. Eksperti uzskata, ka griķu cenas samazināšanos veicinājusi patērētāju izvairīšanās no šīs dārgās preces iegādes.

Kamēr griķu cenas Krievijā mazinās, nedaudz turpina pieaugt rīsu un kviešu cenas, attiecīgi par 40 un 110 rubļiem. Tagad tonna rīsu Krievijā maksā 20,3 tūkstošus rubļu, bet tonna kviešu maksā 32,6 tūkstošus rubļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Baltic Bio Grain izveidojis jaunu zaļo griķu produktu līniju «Mana ģimene», un nākotnē plāno paplašināt produktu piedāvājumu, stāsta «Baltic Bio Grain» pārstāve Rita Stasiloviča.

Ideja par zaļo griķu audzēšanu Baltic Bio Grain radusies jau sen, it īpaši, kad radinieki no Šveices (Lugano pilsēta) paziņoja, ka viņiem faktiski pieejami tikai dabīgās krasas zaļie griķi, savukārt brūnos griķus tur daudzi pat nepazīst, stāsta R. Stasiloviča, piebilstot, ka Latvijā kopš padomju laikiem aizvien tiek piedāvāti brūnie griķi, kas apstrādāti augstā temperatūrā.

«Latvijā zaļie griķi aug un daudzi viņus sēj, lai iegūtu griķu medu, ko pēc tam veiksmīgi eksportē, taču rodas jautājums, ko darīt ar pašiem griķiem,» viņa saka.

«Sākotnēji mums bija problēma, kur šos griķus lobīt, jo tas jādara kvalitatīvi un nepieciešams sertifikāts, jo griķi ir diezgan mīksti un drūp, bet Vacijā pieņem tikai virs 100 tonnām, līdz ar to radās strupceļš. Bet, pateicoties sakariem, izdevies atrast un vienoties ar lobīšanas stacijas īpašnieku Igaunijā, kas atrodas aptuveni 470 kilometru attālumā no Rīgas un kurai piešķirts bezglutēna produkcijas atpstrādes sertifikāts. Tādā veidā arī mēs varam piedāvāt Latvijā audzētus zaļos griķus,» piebilst R. Stasiloviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Restarts: Tukuma mēbeles reanimē bijušo Sāgas rūpnīcu

Māris Ķirsons, 06.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz daļa no Swedbank pārņemtās mēbeļu ražotājas Sāgas uzņēmumu grupas šogad varētu piedzīvot atdzimšanu, piektdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

To laikrakstam atzinis Swedbank valdes loceklis Daniils Ruļovs, vienlaikus atklājot, ka šobrīd arvien vairāk investoru sāk izrādīt interesi gan par visiem kopā, gan atsevišķiem Sāgas uzņēmumiem. Grupa Sāga, kuru 2009.gadā piemeklēja smagas maksātspējas problēmas, ir sešu uzņēmumu apvienība ar 100% Latvijas kapitālu. Grupā, kuras izveide ar vienotu nosaukumu Saga Group tika pabeigta 2008. gadā, iekļauti uzņēmumi Laiko, Sāga, Tuko T, Chair Baltic, Saga logs un Druveli.

2009. gada septembrī SwedbankSāgas lielākais nodrošinātais kreditors «ieņēma» rūpnīcu Tukumā, ražotnē vairs neielaižot darbiniekus. Pēcāk šāda pārņemšana tika skaidrota ar aizdomām par uzņēmumu īpašnieku sākto shēmošanu, lai izvairītos no parādu atmaksas. Sāgas uzņēmumi Swedbank bija kopumā uzņēmušies kredītsaistības aptuveni 10 milj. eiro, bet kopējā parāda summa ir vēl lielāka, ieskaitot kavējuma naudas un soda procentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Griķu raža šogad ir stabila, bet tirgus cena ir zema

LETA, 01.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zemnieku saimniecībā "Kotiņi" griķu raža šogad ir stabila, cena griķiem šogad ir būtiski zemāka nekā pērn, stāstīja zemnieku saimniecības "Kotiņi" īpašnieks Aldis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kopumā "Kotiņi" apsaimnieko 4500 hektāru zemes, tostarp 210 hektāros šogad iesēti griķi. Patlaban nokulti 70 hektāri, jeb trešā daļa griķu platību.

Ločmelis teica, ka, ja pērn cena griķiem bija 700 līdz 800 eiro par tonnu, tad šogad tā ir vien 250 eiro par tonnu.

Vienlaikus, kā skaidroja "Kotiņu" saimnieks, audzējot jārēķinās ar cenu svārstībām, tāpēc bieži vien saimnieki divus gadus griķus novāc un uzglabā, bet pārdod tikai trešajā.

Tāpat viņš stāstīja, ka saimniecībā ražas darbi patlaban notiek laikā.

Taujāts, vai slapjie lauki darbus iekavē, Ločmelis teica, ka saimniecībā tiek izmantota minimāla augsnes apstrāde, tāpēc zeme ūdeni apsorbē daudz ātrāk. Viņš gan norādīja, ka tas nenotiek pirmajos gados, kad tiek veikta minimāla apstrāde, bet gan pēc kādiem sešiem līdz septiņiem gadiem. Tāpat lauku darbiem palīdz kombaini ar platākām ķēdēm, kā rezultātā uz laukiem var uzbraukt un mašīnas negrimst zemē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta zemnieku saimniecība “Liepkalns” ieguldījusi nepilnus 220 000 eiro attīstībā un pirmā Latvijā saņēmusi Ilgtspējīgas lauksaimniecības sertifikātu.

Kopā ar Lauku atbalsta dienestu un Swedbank iegūtie līdzekļi ieguldīti jaunas tehnikas iegādē. Sējmašīna un jaudīgāks traktors ļaus kāpināt realizētās produkcijas apjomu, izmantojot jaunākās lauksaimniecībā pieejamās tehnoloģijas.

Saimniecības “Liepkalns” īpašnieks Aleksejs Danilins norāda: “Specializējoties augkopības nozarē, attīstām bioloģisko lauksaimniecību, strādājot bez pesticīdiem. Bioloģiskās nozares izaicinājums šobrīd ir nepamatoti zemās graudu cenas, kas var radīt šķēršļus tālākai nozares attīstībai. Tāpēc savā biznesa modelī esam izvēlējušies lielāko daļu izaudzēto graudu pārstrādāt līdz gatavam produktam, izmantojot tikai vietējas izcelsmes bioloģiski sertificētas izejvielas, lai patērētajiem piedāvātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu produktu”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions valde šodien, 31.oktobrī ir nolēmusi drošības apstākļu dēļ nekavējoties pārtraukt stadiona īpašumā esošās ledus halles ēkas izmantošanu, informē uzņēmumā.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo vairāku Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārbaužu laikā tika konstatēts, ka halles tehniskais stāvoklis neatbilst drošības prasībām, bet ledus halles privātais nomnieks SIA Sāgas fonds līdz šim ir izvairījies nodrošināt piekļuvi hallei, lai stadiona administrācija varētu veikt nepieciešamo izpēti un pildīt BVKB norādījumus. Papildus tam 28.oktobrī tika konstatēti nopietni bojājumi ledus halles elektroapgādes tīklos.

«Diemžēl mums kā halles īpašniekam nebija citas iespējas, kā slēgt ledus halli. To, cik drošas ir, piemēram, acīmredzami sarūsējušās halles jumta konstrukciju kopnes, noteiks ekspertīze, taču nevaram neņemt vērā būvniecības uzraugu brīdinājumus par halles drošumu, kaut arī halles privātais nomnieks nereaģē uz mūsu aicinājumiem risināt šo jautājumu. Ledus halles privātajam nomniekam esam gan rakstījuši, gan zvanījuši, gan gājuši pārbaudē ar tiesu izpildītāju, taču neesam pat ielaisti hallē. Pagājušajā nedēļa lietus laikā arī sadega halles elektrības sadalne, kas ir vēl viens faktors, kas norāda uz ēkas slikto tehnisko stāvokli un riskiem apmeklētāju veselībai un dzīvībai» saka Elmārs Martinsons, Kultūras un sporta centra Daugavas stadions valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsācies darbs bijušajā Sāgas ražotnē Tukumā

Lelde Petrāne, 03.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā divu gadu dīkstāves atsācies darbs bijušajā Sāgas ražotnē Tukumā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Šo ražotni pērn no Swedbank iegādājās SIA Daiļrade koks meitasuzņēmums SIA Tukuma mēbeles, un rūpnīca jau ir sākusi strādāt un eksportēt produkciju.

Saga Group, kurā ietilpa arī SIA Sāga ražotne Tukumā, 2009. gadā piemeklēja smagas finansiālas problēmas. Uzņēmums nespēja segt kredītsaistības 7 miljonu latu apmērā, un tā parādu nasta auga. SwedbankSāgas lielākais nodrošinātais kreditors septembrī pārņēma rūpnīcu.

«Saimniecību saņēmām labā stāvoklī. Nekāda izsaimniekošana vai izzagšana nebija notikusi. Banka bija pārdevusi dažas palīgierīces, bet visas ražošanas iekārtas bija saglabātas. Rūpnīca tika apsargāta un ziemas periodā arī apkurināta. Protams, pēc divu gadu dīkstāves bija jāiegulda liels darbs, lai savestu darba kārtībā visas iekārtas un novecojušās nomainītu ar jaunām. Un to mēs esam izdarījuši,» Neatkarīgajai stāstījis Tukuma mēbeļu izpilddirektors Eduards Rabčevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Raw Garden plašāk zināms kā pirmais svaigēšanas un veselīgas ēšanas restorāns Latvijā. Taču uzņēmuma darbība nav apstājusies vienīgi šajā jomā un uzņēmums mērķtiecīgi virzās veselīgas un funkcionālas pārtikas ražošanas virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) teritorijā plānots celt griķu ražotni, kuras izveidē plānots ieguldīt apmēram divus miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja LSEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

Viņa pastāstīja, ka SIA Buckwheat Baltics tuvāko divu gadu laikā Dūņu ielas industriālajā parkā, Dūņu iela 5, Liepājā plāno izveidot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes ražotnes un noliktavas kompleksu, kas pēc biznesa plāna ir griķu ražotne.

Ratniece-Kadeģe pastāstīja, ka uzņēmums pats nāca klajā ar iniciatīvu par griķu ražotnes izveidi LSEZ teritorijā. «Uzņēmums rezervēja vietu industriālajā teritorijā, ko par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem pilsēta sagatavoja uzņēmējiem. (..) Viņi nāca ar nomas līguma piedāvājumu, ir izpildījuši rezervācijas līgumā noteiktās prasības, ka jāsagatavo būvniecības pieteikums minimālajā sastāvā un jāsniedz būvvaldē. Lieliem soļiem projekts virzās uz priekšu,» teica Ratniece-Kadeģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Amma Pillows griķu spilveni

Žanete Hāka, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā aplūkot, kā tiek izgatavoti Amma Pillows griķu spilveni.

Ideja par spilvenu izgatavošanu Agnesei Grizānei radās pirms 2 gadiem, kad viesojoties sanāca gulēt uz griķu sēnalu spilvena. «Pašai ļoti patika gulēt uz šī spilvena, tādēļ sāku domāt kāpēc gan neuztaisīt arī sev pašai tādu, jo gandrīz visas nepieciešamās izejvielas bija pa rokai. Sēnalas varēju sagādāt no saviem draugiem, un tikai atlika sameklēt īsto audumu. Tad nu sāku auduma meklējumus, jo vēlējos, lai spilvena pārvalks būtu no lina auduma. Tā pamazām meklējot savu īsto audumu arī sapratu, ka šos spilvenus varu taisīt ne tikai sev, bet piedāvāt arī citiem,» viņa stāsta.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kā top griķu spilveni!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvinojas un griķu audzētāji Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons pirms dažiem mēnešiem tautās laiduši savu jaunāko produktu – griķu pastu

Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons saimnieko dzimtas mājās Cimbuļos, kuras Elmārs pirms 25 gadiem Signei uzdāvināja kā kāzu dāvanu. Signe, brienot pa sniegoto lauku sētu uz savu pastas «svētnīcu», smejoties teic, ka abi ar vīru ir anarhisti. Lai gan padomju gados mācīja, ka anarhisms ir slikts, patiesībā tas nozīmējot meklēt kaut ko jaunu un neiet pa iemīto taciņu. «Mēs darām to, ko nedara citi – ceturto gadu sējam kvinoju Latvijas laukos un tagad taisām arī griķu pastu. Mums nav no kā pamācīties, mēs paši ejam ceļu,» atzīst Signe, kura savu biznesu attīsta roku rokā ar vīru Elmāru, kurš kopīgo projektu dēvē par sava veida pensijas fondu. Uzņēmuma un zīmola nosaukums – Gusts Apinis – izvēlēts par godu mājas bijušajam saimniekam. Par viņu liecības atrastas kumodē, kas atradās mājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpilī atklātajā Dānijas koka mēbeļu ražošanas kompānijas AS Kvist Industries ražotnē SIA Kvist ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni eiro jeb 2,1 miljons latu, informēja uzņēmuma īpašnieks Maikls Kvists.

«Līdzās šim ieguldījumam, plānojam nākamo trīs gadu laikā investēt vēl apmēram miljons latu katru gadu. Ar investīciju atdevi rēķināmies pēc četriem gadiem,» portālam Nozare.lv sacīja M. Kvists.

Viņš atzina, ka lēmums par investīciju ieguldīšanu Latvijā ir pamatots ar izejvielu pieejamību un salīdzinoši lētajām ražošanas izmaksām.

«Kompānijai pieder vēl divas ražotnes Dānijā un viena Slovākijā. Līdz šim bija arī viena ražotne Norvēģijā, tomēr tieši tā tagad ir pārcelta uz Latviju zemāku ražošanas izmaksu dēļ. Protams, ka lēmumu ietekmēja arī kokmateriālu pieejamība,» skaidroja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā inflācija šogad, salīdzinot ar pērno gadu, ir teju 10%, un to visvairāk sekmējis pārtikas cenu kāpums. Lielākais cenu kāpums bijis graudiem, miltiem, dārzeņiem un augļiem, savukārt krievi par cenu kāpumu nekurnot, jo ir pie tā jau pieraduši, raksta BBC.

Griķu cena kopš pagājušā gada ir dubultojusies. Ekonomisti apgalvo, ka cenas nekritīsies piedāvājuma trūkuma dēļ, bet piegādātāji un spekulanti izplata baumas, ka griķu trūkums paaugstina cenas.

«Mēs tērējam arvien vairāk un vairāk naudas pārtikai,» BBC norādīja Krasnojarskas iedzīvotājs Sergejs Nikanovs.

2010. gada pirmajā pusē inflācija Krievijā nedaudz nokritās, bet kopš tā laika tā ir teju dubultojusies – no 5,5% pērnā gada jūlijā līdz 9,6% šī gada janvārī. Inflācijas izraistītājs bija pieaugušās pārtikas cenas, kas šogad Krievijā ir par 15% augstākas nekā pērn.

Labības un miltu cenas kopš pagājušā gada ir pieaugušas par 70%, augļu un dārzeņu cenas – par 51%, bet piena un tā produktu cenas palielinājušās par 16%. Krievijas valdība ir «iesaldējusi» maizes cenu, tādēļ tās kāpums ir tikai 10%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu cenu paaugstināšana pirms Lieldienām atkal pievērsusi konkurences uzrauga uzmanību. Konkurences padome (KP) plāno sekot līdzi situācijai olu tirgū, informē KP pārstāve Inita Kabanova, uzsverot - kamēr vien ražotāji savas produkcijas cenu nosaka patstāvīgi, to nekādā veidā nesaskaņojot un nevienojoties ar konkurentiem, valstij nav iespējas ietekmēt cenu pieaugumu.

Jāņem vērā, ka brīvā tirgus ekonomikā cenas nosaka tirgus spēki: piedāvājums un pieprasījums.

«Cenu kāpumam var būt objektīvs pamatojums, piemēram, izejvielu un citu ražošanas izmaksu sadārdzināšanās. Arī pastiprināts pieprasījums var ļaut ražotājiem paaugstināt cenas. Diemžēl, lai celtu cenas, ražotāji var izmantot arī situācijas, kad ap kāda produkta cenu rodas ažiotāža, kā tas pirms kāda laika notika ar griķu cenām, kad cilvēku bailes no sadārdzinājuma palīdzēja iztirgot tukšus sadārdzināto griķu plauktus. Tomēr, atšķirībā no griķiem, olas nav iespējams ilgstoši uzglabāt un patērētāji tās nevar iepirkt lielākos daudzumos, lai veidotu uzkrājumus. Tādējādi, pēc tradicionālā pieprasījuma pieauguma uz Lieldienām, būtisks olu cenu pieaugums varētu arī pamatoti izraisīt patēriņa samazināšanos,» skaidro KP pārstāve. Šobrīd vērtējot situāciju olu tirgū, ir ļoti ticams, ka cenu pieaugumu veicina ažiotāža, kas ir vērojama citās ES valstīs, ko iespējami ietekmējis piedāvājuma samazinājums tajās valstīs, kur ražotāji nav nodrošinājuši atbilstību ES prasībām, pieļauj KP pārstāve. Attiecīgi, ja patērētāji, «balsojot ar maciņu», šīs cenas nepieņems, ražotāji būs spiesti savu taktiku pārskatīt. Tādējādi spēcīgākais ierocis pret nepamatotu cenu kāpumu ir prātīgs patērētājs – ja patērētājs nepakļaujas ažiotāžai un izvēlas lētākos piedāvājumus vai samazina sadārdzinātā produkta patēriņu, ražotājs ir spiests noteikt tirgus situācijai atbilstošu cenu, uzsver I. Kabanova. Jāatgādina, ka jau 2004. gada beigās KP konstatēja aizliegtu vienošanos par vistu olu cenām un piemēroja naudas sodus 11 olu ražotājiem, tostarp Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni un citiem, taču ražotāji šo lēmumu apstrīdēja un galīgais spriedums stājās spēkā tikai 2008. gadā. Savukārt jaunu vienošanos starp a/s Balticovo, a/s Madona, SIA Daugavpils putni KP konstatēja 2009. gada beigās un 2010. gada janvārī šiem trim uzņēmumiem piemēroja sodu - 109 164 Ls - Balticovo piemērots naudas sods 91 659,91 lats, a/s Madona - 11 448,38 lati, bet SIA Daugavpils putni - 6 055,52 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vismaz daļa no Swedbank pārņemtās mēbeļu ražotājas Sāgas uzņēmumu grupas šogad varētu piedzīvot atdzimšanu.

Bijušais Sāgas grupas mēbeļu ražotājas SIA Tuko T ilggadējais mārketinga direktors Romāns Kumerovs uzskata, ka ražotne Tukumā savu darbu var atsākt nekavējoties, jo cilvēki, kuri strādāja, joprojām esot apzināmi.

airBaltic gatava aprakt kara cirvjus pret lidostu Rīga un ministriju

To pēc airBaltic padomes sēdes DB teica satiksmes ministrs Uldis Augulis un apstiprināja arī airBaltic prezidents Bertolds Fliks. Gan ministrs, gan airBaltic vadītājs uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Covid-19 otrajā vilnī Rīgu papildina jauns tirdzniecības centrs

Zane Atlāce-Bistere, 10.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās centrs Sāga; ekspertu skatījumā, līdzīga formāta centriem vēl ir brīva vieta gan Pierīgā, gan Latvijā.

Gluži tāpat kā ikvienā citā nozarē, arī tirdzniecības segmentā, kur šis gads sākās diezgan optimistiski, negaidītā Covid-19 pandēmija viesusi pamatīgas korekcijas. Strauji augošie tirdzniecības apjomi pēkšņi piebremzēja, liekot saprast – pastāvēs, kas pielāgosies. Un, lai gan spriedze brīžiem lika uzdot jautājumu, vai e-komercija ņems virsroku, realitāte ātri vien apliecināja, ka arī klātienes iepirkšanās nekur neizzudīs. Jaunā kovidrealitāte neizjauca arī tirdzniecības centra Sāga atklāšanas plānus. Tieši atšķirīgais koncepts un fokuss uz mājas preču tirdzniecību ļauj Sāgai cerēt uz pircēju interesi arī šajā kovidlaikā. Pandēmijas ierobežojumu, kā arī citu iemeslu dēļ kāds laiks vēl jāpagaida līdz fitnesa centra, bērnu izklaides zonas, kā arī doktorāta atklāšanai. Taču liela daļa nomnieku, tostarp Būvniecības ABC, Jysk, Rimi, Francijas sporta preču ražotājs un tirgotājs Decathlon u.c. savu darbu jau sākuši. Sāgas attīstītājas, SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns teic: esam piesardzīgi, bet optimistiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgu uzņēmumu, to ražotņu reanimācija ir sarežģīts pasākums, turklāt darbības atjaunošanas izdošanās ir saistīta ne tikai ar jauno saimnieku atrašanu, viņu rocību un apsviedību, bet arī ar piesaistīto konsultantu verdiktu – potenciāls ir vai nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc divtūkstošo gadu sākumā piedzīvotajiem tā dēvētajiem treknajiem gadiem sekojošā recesija ne vienu vien uzņēmumu nostādīja maksātnespējas rēga priekšā. Tobrīd sabruka daudzi biznesa plāni, aizdevēji (bankas) sāka ar neuzticību raudzīties uz kredītņēmējiem. Situācijas izvērtēšanai nereti bankas piesaistīja konsultantus, lai spētu novērtēt jauno situāciju un pieņemt lēmumu, ko šādā krīzes situācijā darīt. Vadītāju pieredzes trūkums un pārāk liela eiforija par ekonomiskās izaugsmes turpināšanos bieži vien tiek minēti kā galvenie iemesli, kas noveduši uzņēmumus līdz iznīcībai.

Savukārt maksātnespējīgo darbības atjaunošanai bieži vien ar ieceltā maksātnespējas administratora zināšanām par reizēm ļoti specifisku biznesu un tā vadību un iekārtām nepietiek, tāpēc tiek piesaistīti dažādi konsultanti. Vēl jo vairāk – bankrotējošo uzņēmumu ražotņu reanimācija nebūt nav ikdienas parādība. Tas saistīts ne tikai ar to, vai ir interesenti, kuri vēlētos to iegādāties, bet arī ar to, kādā stāvoklī tā ir, ko tajā var ražot un vai šiem izstrādājumiem ir noieta tirgus – pircēji. Ir slēgto uzņēmumu ražotnes, kuras atjaunojuši vietējā kapitāla uzņēmumi (Daiļrade koks atjaunoja bijušās Sāgas mēbeļu ražotni Tukumā), kā arī ārvalstu investori (Dānijas Kvist atjaunoja ražošanu bijušajā Laiko ražotnē Mālpilī). Praktiski visos ražotņu atjaunošanas gadījumos iekārtas un tehnoloģiskās līnijas ir saglabātas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas "Citadele" un "Luminor" ir vienojušās par sindicēto kredītu 34 miljonu eiro apmērā dzīvesstila tirdzniecības centra "Sāga" būvniecības finansēšanai.

Komerciālo nekustamo īpašumu attīstītājs VPH īstenotā tirdzniecības centra projekta kopējais finansējums ir 68 miljoni eiro.

Kopējais banku finansējums ir 34 miljoni eiro, no tā 19 miljoni eiro ir "Luminor" izsniegtais finansējums un 15 miljoni eiro - "Citadeles". Db.lv jau vēstīja, ka jaunais dzīvesstila tirdzniecības centrs atradīsies Stopiņu novadā līdzās lielveikalam IKEA, un tā kopējā platība būs 56 000 kvadrātmetru. Tirdzniecības centra koncepts paredz vietu, kas apvieno iepirkšanos ar atpūtu, sportu un biroju centru.

"Līdz ar "Sāgas" projektu "VPH" turpina aizsākto sadarbību ar IKEA franšīzes turētājiem, kas uzsākās ar tirdzniecības centra "Nordika" būvi līdzās IKEA veikalam Viļņā. Taču "Sāga" būs pusotru reizi lielāks par "Nordiku". Un, lai gan tajā būs vairāki no tiem pašiem uzticamajiem nomniekiem, kas "Nordikā", "Sāga" ieviesīs Latvijas tirgū pilnīgi jaunus zīmolu nosaukumus. Mēs esam gandarīti par sadarbību ar Citadeli un Luminor, kas ir mūsu uzticami ilgtermiņa sadarbības partneri būvniecības finansēšanā. Šoreiz mums bija arī unikāla obligāciju emitēšanas pieredze, lai līdzfinansētu "Sāgas" projektu. Te mūs konsultēja "Confidentus", kas bija obligāciju emisijas 11,4 miljonu eiro apmērā galvenais organizētājs," uzsver "VPH" nekustamo īpašumu būvniecības partneris un direktors Barijs Nabūrs (Barry Nabuurs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpnīcai Laiko Mālpilī atrasts investors no Dānijas

Elīna Pankovska, 29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu rūpnīcu Laiko Mālpilī iegādājusies Dānijas koka mēbeļu ražošanas kompānija Kvist. Jaunais investors jau tuvākajā laikā plāno atsākt ražošanu un atjaunot darba vietas, DB informēja Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska.

«Savas pastāvēšanas laikā mūsu kompānija spēlējusi nozīmīgu lomu gan Dānijas, gan arī starptautiskajā mēbeļu industrijā. Iegādājoties Saga grupas rūpnīcu Mālpilī, veicam investīcijas ražošanā ar pievienoto vērtību, kas būs arī pilnībā orientēta uz eksportu,» stāsta Kvist valdes priekšsēdētājs Maikls Kvists. Jāpiebilst, ka Mēbeļu ražošanas kompānijas Kvist Industries pirmā tās ražotne dibināta 1896. gadā.

Arī Swedbank izsaka gandarījumu, ka investora atrašanas process ir veiksmīgi noslēdzies. Atslēgas kritērijs investora piesaistē bijis ražošanas atsākšana un spēja to veiksmīgi darīt ilgtermiņā, nodrošinot darba vietas un pievienoto vērtību reģionam, norāda bankas valdes loceklis Daniils Ruļovs. Rūpnīcas investoru atlasei Swedbank piesaistīja korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmumu Behrens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būveksperti: Daugavas stadiona ledus halli nedrīkst izmantot konstrukciju pārslodzes dēļ

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions ir saņēmusi neatkarīga būveksperta atzinumu par šobrīd drošības apsvērumu dēļ slēgtās stadiona ledus halles tālāku izmantošanu, kurā ir norādīts, ka ledus halles ekspluatācija nav pieļaujama bez būtiskas pārbūves, informē centra pārstāvji.

Eksperti norāda, ka ledus halles jumta konstrukcijas ir pārslogotas - lokālo kopņu stieņu pārslodze ir aptuveni 50%.

Eksperti savā atzinumā ir noteikuši, ka, lai ledus halles ekspluatāciju varētu atsākt, ir jāveic nesošo jumta konstrukciju stiprināšana, izstrādājot un attiecīgajās pašvaldības iestādēs saskaņojot būvprojektu. Tāpat eksperti ir norādījuši, ka ir jāpabeidz un jānodod ekspluatācijā ledus hallē jau esošā, bet likumdošanas prasībām neatbilstoši izveidotā skatītāju platforma. Papildus eksperti savā atzinumā ir secinājuši, ka, ņemot vērā jumta nesošo konstrukciju pārslodzi, drošības nolūkos uz jumta nav pieļaujama sniega atrašanās.

Komentāri

Pievienot komentāru