Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Covid-19 otrajā vilnī Rīgu papildina jauns tirdzniecības centrs

Zane Atlāce-Bistere, 10.11.2020

Jaunākais izdevums

Covid-19 otrajā vilnī tirdzniecības centru segmentu Rīgā papildinājis atšķirīga koncepta iepirkšanās centrs Sāga; ekspertu skatījumā, līdzīga formāta centriem vēl ir brīva vieta gan Pierīgā, gan Latvijā.

Gluži tāpat kā ikvienā citā nozarē, arī tirdzniecības segmentā, kur šis gads sākās diezgan optimistiski, negaidītā Covid-19 pandēmija viesusi pamatīgas korekcijas. Strauji augošie tirdzniecības apjomi pēkšņi piebremzēja, liekot saprast – pastāvēs, kas pielāgosies. Un, lai gan spriedze brīžiem lika uzdot jautājumu, vai e-komercija ņems virsroku, realitāte ātri vien apliecināja, ka arī klātienes iepirkšanās nekur neizzudīs. Jaunā kovidrealitāte neizjauca arī tirdzniecības centra Sāga atklāšanas plānus. Tieši atšķirīgais koncepts un fokuss uz mājas preču tirdzniecību ļauj Sāgai cerēt uz pircēju interesi arī šajā kovidlaikā. Pandēmijas ierobežojumu, kā arī citu iemeslu dēļ kāds laiks vēl jāpagaida līdz fitnesa centra, bērnu izklaides zonas, kā arī doktorāta atklāšanai. Taču liela daļa nomnieku, tostarp Būvniecības ABC, Jysk, Rimi, Francijas sporta preču ražotājs un tirgotājs Decathlon u.c. savu darbu jau sākuši. Sāgas attīstītājas, SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns teic: esam piesardzīgi, bet optimistiski.

Kā stratēģiskais partneris Sāgas koncepta attīstīšanā un nomnieku piesaistē tika izvēlēts nekustamo īpašumu konsultants Colliers International. Uzņēmuma tirdzniecības platību aģentūras direktore Jevgēnija Kiseļova stāsta, ka koncepta izstrādē veiksmīgs izrādījies jau sākotnējais lēmums neattīstīt šeit apģērbu un apavu segmentu, kas diezgan izteikti sajuta apgrozījuma kritumu Covid laikā, turklāt arī konkurence šajā nišā ir liela.

"Ja skatāmies uz ārkārtas situācijas ietekmi šogad un arī nākamgad, tad visvairāk ir ietekmēti tirdzniecības centri, kuriem lielu daļu nomas ieņēmumu veido nepārtikas, izklaides sektora un apgrozījuma nomas maksas," prognozē komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics Investīciju departamenta direktore Vineta Vigupe.

Visu rakstu lasiet 10.novembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā "SĀGA" tirdzniecības centra atvēršanu rudenī tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas, kas kopā ar blakus esošo "IKEA" tirdzniecību centru veidos jaunu darījumu centru Rīgā.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

"Neskatoties uz pandēmijas radītajiem riskiem, mēs kā investori un attīstītāji pieņēmām lēmumu turpināt projektu iepriekš noteiktajā laika grafikā un apjomā. Šis, līdzīgi kā citi lieli investīciju projekti Latvijā, šobrīd silda ekonomiku un jau būvniecības stadijā nodrošina darbavietas un saimniecisko apriti daudziem lieliem un maziem uzņēmumiem. Tomēr pēc atvēršanas rudenī tam būs vēl lielāka pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku, pateicoties atvērto veikalu, biroju, sporta un veselības klasteru, restorānu halles, pirmsskolas iestādes radītajām darbavietām un papildu nomaksātajiem nodokļiem valsts budžetā," lēš SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais gaļas pārstrādes uzņēmums "Forevers", ieguldot aptuveni 30 000 eiro, atvēris jauna koncepta veikalu tirdzniecības centrā "Sāga". Tas ir pirmais "Forevers" veikals Latvijā, kurā tiek uzsākta uz vietas gatavotu sviestmaižu tirdzniecība, informē uzņēmums.

Tās tapušas sadarbībā ar pavāru Mārtiņu Sirmo un to pagatavošanā tiek izmantoti uzņēmuma ražotie gaļas produkti.

"Forevers" jauno sviestmaižu piedāvājums kā pilotprojekts šobrīd tiks testēts tikai jaunatvērtajā tirdzniecības centrā "Sāga". Tur izvietotais "Forevers" veikals nodrošinās 4 darbavietas.

Jaunā koncepta tirdzniecības platība ir gandrīz 80 m2 liela, un šis ir pirmais "Forevers" veikals, kurā līdzās zīmola ražotajiem gaļas izstrādājumiem un ikdienā nepieciešamajiem pamata pārtikas produktiem, tiek piedāvātas ap 9 dažādām siltām desas un gaļas maizēm.

Šobrīd, ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju, jauno produktu līniju var iegādāties tikai līdzi ņemšanai, bet turpmāk šajā "Forevers" veikalā atradīsies arī zona maltītes baudīšanai uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirdzniecības centriem ir īstais laiks atrast un nostiprināt savu identitāti

Jevgēnija Kiseļova, Colliers Tirdzniecības platību nodaļas asociētā direktore, 03.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai visi iepirkšanās centri pārcietīs pandēmiju, ir miljona vērts jautājums un neapšaubāmi – visnotaļ kutelīgs.

Covid-19 pandēmija un ieviestie ierobežojumi nāca strauji un negaidīti, daudziem sagriežot kājām gaisā dzīvi un biznesu, parādot arī vājos punktus pašmāju tirdzniecības centru darbībā. Nevienam no tiem nebija sagatavots plāns B, nemaz nerunājot par plānu C, kā strādāt un rīkoties situācijā, kad tirgū parādās daudz neaizpildītu komerctelpu, kad pieprasījums pēc tām strauji krīt.

Vērts atgādināt, ka tieši pirms pandēmijas, 2019. gadā un 2020. gadā, pabeigti vairāki vērienīgi projekti (atklāta Akropole, paplašināta Alfa, atvērta Sāga, VIA Jūrmala Outlet, kam sekoja Origo nākamā kārta, arī Domina paziņoja par attīstības plāniem). Tobrīd tirgū “ieplūda” tūkstošiem kvadrātmetru jaunu tirdzniecības telpu. Un tā tirgus bija sācis sliekties uz nomnieku pusi. Zīmoliem, kas stāvēja rindā, gaidīja parādāmies brīvas telpas sava biznesa attīstībai, šāda izdevība radās, tika aizpildīti gandrīz visi tirdzniecības centri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dreiliņos topošajā dzīvesstila tirdzniecības centrā "Sāga" plānots izveidot pirmo veselības klasteri Latvijā, kas vienuviet apvienos dažādus ambulatoro, rehabilitācijas un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējus.

"Šis tirdzniecības centrs būs daudzējādā ziņā unikāls un atšķirīgs no nekustamo īpašumu attīstītāju Latvijā ierastās prakses. Mēs veidojam daudzfunkcionālu sabiedrības centru ar plašām iespējām apvienot iepirkšanos ar ikdienas vajadzībām, tādā veidā nodrošinot ērtumu. Esam izpētījuši, ka pieprasījums pēc medicīnas pakalpojumiem Latvijā ir augtsts, bet kvalitatīvu telpu piedāvājuma iespējas ierobežotas. Tādēļ, sekojot pasaules tendencēm, nolēmām izveidot pirmo veselības klasteri tirdzniecības centrā. Jāmin, ka vienlaikus attīstam arī citus konceptus, piemēram, sporta klasteri," informē SIA VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

"Veselības klasteris tirdzniecības centrā ir tendence, kas paliek arvien populārāka pasaulē. Arī Latvijā redzam, ka nekustamo īpašumu tirgū nav atbilstoša piedāvājuma pieaugošajam telpu pieprasījumam ārstu privātpraksēm, tāpēc jau šobrīd prognozējam pietiekami lielu interesi no praktizējošo ārstu puses," norāda Ēriks Bergmans, "Colliers Baltics" partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Rezultātā gan ASV, gan Eiropas akciju vērtības strauji atveseļojušās. Ņemot vērā neseno cenu izaugsmi, daudz jautājumu gan saistīti ar to, kur turpinās virzīties finanšu tirgi.

Ne visiem ir pārliecība, ka nesenais cenu kāpums pareizi atainojis realitāti.

Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Ieteikumu ir visai daudz un arī – visai atšķirīgi.

Protams, šādas konkrētas rekomendācijas vienmēr var uztvert ar zināmu skepsi. Nākotni paredzēt ir gandrīz neiespējami. Arī finanšu pasaulē var novērot to, cik ļoti daudzi ir nepārliecināti par to, kas notiks nākotnē, bet šajā pašā laikā – cik ļoti tie ir pārliecināti savos skaidrojumos par to, kas nupat noticis. Ja jāizvēlas kādas konkrētas akcijas, kurām vajadzētu iet labāk, tad dažkārt populāri ironizēt, ka šo lomu var uzticēt mērkaķim ar šautriņām. Šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Proti, viņš klāstīja – ja mērkaķim tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (attiecīgi ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums patiesībā var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās kāds tirgus profesionālis, kurš, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru vajadzētu it kā aplaimot ar lielākiem guvumiem. Dažādi eksperimenti gaismā izcēluši, ka galu galā nebūt nevar pārliecinoši apgalvot, ka šādas izvirzītās hipotēzes būtu pilnīgi greizas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmija nosacītu iemeslu priekam no pirmā acu uzmetiena varētu būt devusi pasaules zaļā kursa aizstāvju armijām.

Proti, globālo emisiju apmērs šā gada pirmajā pusē gājis roku roka ar ekonomiskas aktivitātes kritumu un sarucis par 8,8%, liecina “Nature Communications” publicētais pētījums.

“Samazinājums ir dramatiskāks nekā iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Tas ir gluži kā kara laika samazinājums, kas nav līdzīgs nekādam citam periodam, par kuru mums ir pieejami uzticami dati,” norāda pētījuma autori no “Potsdam Institute for Climate Impact Research”.

“Financial Times” piebilst, ka šāds CO2 emisiju samazinājums par 1,6 miljardiem tonnām ir līdzvērtīgs tam, kad no pasaules kartes šajā ziņā tiktu noņemta Apvienotā Karaliste. Šobrīd, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds gaida, ka pasaules tautsaimniecība šogad saruks par 4,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" gatavojas pirmā veikala atklāšanai Latvijā un drīzumā atklās arī elektronisko tirdzniecību ar piegādi visā Latvijā.

Francijā dibinātā ģimenes uzņēmuma "Decathlon" ķēde, kurai Latvija pievienosies kā 60. valsts, ir lielākais sporta preču tirgotājs pasaulē ar vairāk nekā 1600 veikaliem Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā.

"Decathlon Rīga" būs Latvijā līdz šim nebijuša koncepta sporta centrs, kur ikviens sporta entuziasts un aktīvās atpūtas cienītājs varēs iepazīties ar vairāk nekā 70 dažādiem sporta veidiem.

"Decathlon" uzsver, ka pircējam draudzīgas cenas iespējamas, ieguldot savas loģistikas organizācijā, optimizējot uzglabāšanu, transportēšanu un automatizāciju, līdz ar to samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi. "Decathlon" nelieto iepakojumu, piemēram, iztiek bez kurpju kastēm, un stratēģiski izvieto noliktavas netālu no saviem veikaliem, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Manis pēc" pašlaik Latvijā uz zināmu laiku varētu noteikt vēl stingrākus Covid-19 ierobežojumus, lai uz Ziemassvētkiem tos atkal varētu "palaist vaļīgāk", šādu viedokli šorīt intervijā TV3 pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Politiķa vērtējumā, pavasara posmā Latvijas valdība uz Covid-19 pandēmiju reaģēja ļoti ātri, attiecīgi sekmes cīņā pret slimības izplatību bija labas.

Vasarā slimības kontroles groži esot palaisti krietni brīvāk, īpaši attiecībā uz ceļošanu, un rudenī tas atspēlējies un no samērā labas pozīcijas Latvija virzās augstāku infekcijas rādītāju virzienā, vērtēja Levits, kurš uzskata, ka pēdējās nedēļās valdība uz slimības izplatību atkal reaģējusi gana adekvāti.

Levita vērtējumā, Latvijā arī vasarā bijuši nepieciešami stingrāki noteikto ierobežojumu izpildes kontroles mehānismi.

Prezidents atzīmēja, ka "visā Covid-19 sāgā" parādās arī labās ziņas, proti, parādās skaidras cerības uz vakcīnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš iepriekšējās finanšu krīzes globālās tirdzniecības izaugsme bijusi mazasinīga, jo daudzmaz veselīgs ekonomikas pieaugums daudzviet pēc pasaules finanšu kraha kļuva par kaut ko retu. Rezultātā valstīm un reģioniem nācies cīnīties par tautsaimniecības izaugsmes drupačām, kam sekojuši arī dažādi protekcionisma pasākumi.

Jau kādu laiku tiek runāts par tā saucamo deglobalizāciju, ko uz paplātes skaidrāk izcēla slavenā Brexit sāga un pēdējo gadu tirdzniecības kari. Turklāt pandēmija šo tendenci varētu būt pat pastiprinājusi. Globalizācijas procesi bieži tiek mērīti ar to, kā klājas tirdzniecībai. Jau 2019. gadā bez visa Covid-19 vīrusa – laikā, kad kopējā pasaules ekonomika pieauga, – globālā tirdzniecība pat nedaudz saruka (par 0,1%), liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas (WTO) dati. Savukārt 2020. gadā tā varētu būt samazinājusies par 9,2%, liecina WTO aplēses. Šogad pamatā tiek gaidīta visai strauja pasaules ekonomikas un tādējādi arī globālās tirdzniecības atgūšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās pasaules vadošie prognozētāji nāca klajā ar savām aplēsēm par sagaidāmo pasaules tautsaimniecību sniegumu. Šajās aplēsēs acīs dūrās tas, ka atkal atpalikšana ekonomikas izaugsmes ziņā tiek paredzēta Eiropai.

Jānorāda, ka faktiski visu periodu pēc iepriekšējās finanšu krīzes pamatā ieskicēja tas, ka Eiropas izaugsme, salīdzinot ar citu vadošo pasaules ekonomiku pieaugumu, bija visai nīkulīga un neizteiksmīga.

Līderi būs citi

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) nu paredz, ka eirozonas ekonomika šogad kopumā palielināsies par 4,2%, kas nebūtu slikti. Savukārt ASV ekonomikai un Ķīnai pieaugums tiek lēsts attiecīgi 5,1% un 8,1% apmērā. Tāpat SVF rēķina, ka tieši Eiropa pagājušajā gadā kopumā piedzīvoja lielāko sitienu pa savu ekonomiku, kur tā saruka par 7,2%. ASV ekonomika savukārt 2020. gadā esot samazinājusies par 3,4%, bet Ķīnas IKP pat esot pieaudzis par 2,3%, kas uzskatāms par izcilu sniegumu uz apkārtējās datu mīnusu vērtas fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko tirdzniecības centru pārstāvji – Alfa, Mols, Spice, Sāga, Rīga Plaza, Domina Shopping, Ozols, Galleria Riga, Origo un Ditton Nams – 1.februārī ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, paužot bažas par kritisko situāciju mazumtirdzniecībā.

Vēstulē aicināts lemt par atbalstu nomas maksas segšanai pandēmijas dēļ slēgtajiem veikaliem.

Vēstules parakstītāju ieskatā vājais atbalsts slēgto veikalu apgrozāmajiem līdzekļiem un tas, ka vienlaicīgi nav domāts par atbalstu nomas maksas segšanai, tirdzniecības nozari ietekmē negatīvi un ir paredzams bankrotu vilnis. Apstādinātā uzņēmējdarbība ietekmēs bezdarba pieaugumu, un tas radīs desmitos vai pat simtos miljonu lielu iztrūkumu valsts budžetā.

Vēstulē teikts, ja tirgus ekonomikā likumīgās tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību ir atņemtas, tad ir nepieciešama ātra, profesionāla un mērķtiecīga zaudējumu kompensācija. Atšķirībā no citām ES valstīm, Latvijā atbalsts ir neefektīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupai pandēmijas gadā rekordapgrozījums

Db.lv, 02.02.2021

2020. gada rudenī tika pabeigts Latvijas tirgū līdz šim lielākais uzbūvētais objekts – tirdzniecības centrs SĀGA.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas neauditētais konsolidētais apgrozījums 2020. gadā sasniedzis 237 miljonus eiro, kas ir par 11 % vairāk nekā 2019. gadā.

Palielinājies gan būvkonstrukciju ražošanas apjoms un sarežģītība, gan būvniecības projektu skaits un mērogs vietējos un ārvalstu tirgos. Pērn UPB grupas attīstībā veiktas arī nozīmīgas investīcijas astoņu miljonu eiro apmērā, tostarp uzsākta jaunas dzelzsbetona konstrukciju ražotnes būvniecība Liepājā.

“Gada sākumā bija liela ārējā neskaidrība, un mums bija jāsagatavojas dažādiem situācijas attīstības scenārijiem, taču kopumā gadu izdevies noslēgt ar rekordaugstu apgrozījumu. 2020. gads UPB grupai ir bijis 30 gadu pastāvēšanas vēsturē līdz šim veiksmīgākais, turklāt pēdējo piecu gadu laikā esam apgrozījumu pat dubultojuši,” stāsta UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē 2020.gadā bija vērojams darījumu skaita samazinājums otrajā ceturksnī, trešajā ceturksnī tirgus atguvās un gada beigās tika sasniegti rekordlieli pārdošanas apjomi, liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers veiktais Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskats 2020.

Decembrī attīstītāji pārdevuši vairāk nekā 310 jaunos un renovētos dzīvokļus, kas kopumā ļāva par 14% pārsniegt 2019. gadā pārdoto dzīvokļu skaitu un par 21% pārsniegt kopējo darījumu vērtību. Darījumu kopsumma pirmreizējā tirgū 2020. gadā pārsniegusi 255 miljonus eiro.

Avots: Colliers

2020. gadā nedaudz samazinājies darījumu skaits ar renovētajiem dzīvokļiem, kas daļēji skaidrojams ar tūristu skaita krasu samazināšanos un tā ietekmi uz īstermiņa nomas tirgu. Liela daļa renovēto dzīvokļu ir neliela izmēra un atrodas centrālajā pilsētas daļā, kas ir divi priekšnosacījumi veiksmīgam īstermiņa nomas īpašumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sākusies pirmo jauno elektrovilcienu komplektēšana

LETA, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies AS "Pasažieru vilciens" pasūtīto pirmo jauno elektrovilcienu komplektēšana un tuvāko mēnešu laikā būs redzamas to aprises, sacīja "Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Viņš pauda, ka pašlaik ir atsevišķi punkti, par kuriem ar vilcienu ražotāju "Škoda Vagonka" vēl norit diskusijas, bet kopumā ir saprasts, kā izskatīsies jaunie vilcieni.

Grigulis par valdībā projektam papildus piešķirto divu miljonu eiro finansējumu būvniecības uzraudzībai atzīmēja, ka tieši uzraudzība šajā iepirkumā ir ļoti svarīga.

"Mēs kā pārvadātājs tagad lietojam vilcienus, kas ir no pagājušā gadsimta, ar tehnoloģijām no pagājušā gadsimta. "Pasažieru vilciens" nav vilcienu ražotājs, bet gan operators, un šādus jaunus vilcienus iepriekš ne neesam izmantojuši, ne nodrošinājuši to uzturēšanu. Mūsu zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un ražošanas procesu ir ierobežotas, tādēļ mums ir nepieciešama kompetence, ko spēj sniegt ārējs speciālists, kas ražošanas procesā seko līdzi, ka saņemam tieši to, kas mums ir nepieciešams, atbilstoši jaunākajām tendencēm, kur nav slēptu defektu. Lai novērstu riskus, ka saņemam neatbilstošus vilcienus, ražošanas uzraugs ir labā prakse," stāstīja Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Covid-19 ierobežojumu dēļ jau vairākus mēnešus slēgti visi veikali, kuru produkcija neiekļaujas pirmās nepieciešamības preču sarakstā, tirgotāji aizvien nav sagaidījuši valsts atbalstu nomas maksai.

Ņemot vērā, ka nomas ieņēmumi ir sarukuši par 57%, bet apmeklētāju skaits tirdzniecības centros – par 75%, jau tuvākajā laikā ir paredzams maksātnespējas vilnis, kas sagraus tirdzniecības nozari un iedragās Latvijas investīciju vidi ilgtermiņā.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzskata, ka Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai ir nekavējoties jāpieņem lēmums par atbalstu nomas maksai. Risinājumu neesamības gadījumā Latvija saskarsies arī ar tiesvedības riskiem pret valsti.

NĪAA norāda, ka, piemēram, Lietuvā valdība nodrošina nomas maksas kompensācijas, Igaunijā tiek ļauts tirdzniecības centriem strādāt, savukārt Latvijā valdība ne maksā kompensācijas, ne ļauj tirdzniecības centriem strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru