Politika

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9%

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,23% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - teju 9,9%, liecina pirmdien publiskotie oficiālie rezultāti.

Tihanovska jau iepriekš, kad tika publiskoti oficiālo mediju balsotāju aptauju rezultāti, kas atklāja līdzīgu balsu sadalījumu, šādu iznākumu pieņemt atteicās.

Baltkrievijas Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Lidija Jermošina pirmdien paziņoja, ka Tihanovska ierindojusies otrajā vietā, bet par trim citiem kandidātiem nobalsojuši mazāk nekā 2% vēlētāju.

Vēlēšanās piedalījušies 84% balsstiesīgo vēlētāju.

Baltkrievijas policija, liekot lietā trokšņa granātas, ūdens lielgabalus un gumijas lodes, izklīdināja protestus, kas valsts lielākajās pilsētās svētdienas vakarā sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kuru rezultāti, kā apgalvo opozīcija, ir viltoti.

Minskā aizturēti vairāk nekā 50 cilvēku, bet visā valstī - vairāk nekā 120, liecina cilvēktiesību aktīvistu organizācijas "Vjasna" aplēses.

Tūkstošiem cilvēku svētdienas vakarā izgāja galvaspilsētas Minskas ielās pēc oficiālās balsotāju aptaujas rezultātu izziņošanas, kas uzvaru prognozēja Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama

LETA, 26.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd e-vēlēšanu sistēmas ieviešana Latvijā, apzinoties iespējamos riskus, no cilvēktiesību viedokļa nebūtu vēlama, uzskata tiesībsargs Juris Jansons.

Kā liecina paziņojums Tiesībsarga biroja mājaslapā, Jansona ieskatā e-vēlēšanu pastāvēšanas iespēja nav izslēgta, un tieši tāpēc noteikti būtu atbalstāma pētniecība par rezultātu verificēšanu un drošības garantijām e-vēlēšanu procesā, tomēr šobrīd šī modeļa ieviešana Latvijā nebūtu vēlama.

Tiesībsargs skaidro, ka valsts un pašvaldības darba pakāpeniska migrēšana uz digitālo un virtuālo vidi ir aktualizējusi arī tādu jautājumu, kā tehnisko risinājumu ieviešana pilsoniskajās līdzdalības formās, kas atvieglo ne tikai piekļuvi valsts un pašvaldību pārvaldei, bet tiek saskatīts kā risinājums aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts politikas veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājs demokrātu kandidāts Džo Baidens sācis gatavošanos varas pārņemšanai no līdzšinējā prezidenta Donalda Trampa, kurš gan atteicies atzīt savu sakāvi.

Svētdien sāka darboties Baidena komandas mājaslapa "BuildBackBetter.com" un tvitera konts "@Transition46".

Tikmēr Tramps plāno tiesā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, apstiprināja viņa personīgais advokāts Rūdijs Džuliāni, apgalvojot, ka gūti daudzi pierādījumi par krāpšanos.

Taču bijušais ASV prezidents Džordžs Bušs jaunākais norādīja, ka vēlēšanu iznākums ir skaidrs, un piebilda, ka ir apsveicis Baidenu un Harisu ar uzvaru.

Bušs uzsvēra, ka vēlēšanas bijušas taisnīgas un amerikāņi var būt droši par to.

Baidena un topošās viceprezidentes Kamalas Harisas mājaslapā "BuildBackBetter.com" uzskaitītas četras prioritātes: koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma paziņojumu, ar kuru Aleksandru Lukašenko neatzīst par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Saeimas paziņojumā "Par Baltkrievijas prezidenta mandāta leģitimitāti" pausts, ka Saeima neatzīst Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu. "Atkārtoti uzsverot, ka 9.augustā notikušās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas nebija nedz brīvas, nedz godīgas, ka Latvija neatzīst Baltkrievijas varas iestāžu publiskotos vēlēšanu rezultātus, tā norādot, ka šajos vēlēšanu rezultātos balstītais mandāts nav uzskatāms par demokrātiski iegūtu un leģitīmu," pauž parlaments.

Dokumentā norādīts, ka tas tapis, reaģējot uz 23.septembrī Lukašenko kā Baltkrievijas prezidenta inaugurācijas ceremoniju, kas līdz pēdējam brīdim tikusi turēta noslēpumā, un, kuras laikā Lukašenko deva amata zvērestu sestajam pilnvaru termiņam, tā arvien padziļinot Baltkrievijas politisko krīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru

Jānis Šķupelis, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara zemākajiem punktiem ir vērojama strauja cenu atveseļošanās. Nākotnē cenu virziens lielā mērā gan joprojām ir neskaidrs.

Interesanti vēl tas, ka pamazām uzmanība tiek pievērsta novembrī gaidāmajām ASV vēlēšanām. Pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa režīms, neskatoties uz reizēm visai neierastu viņa komunikāciju, akcijām bijis labvēlīgs. Kopš 2016. gada novembra ASV akciju Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies par 45%. Faktiski jāsecina, ka akciju pieaugums spējāku pauzi paņēma vien šogad, par ko lielā mērā atbildīga bija globālās pandēmijas atnākšana (tiesa gan, akciju vērtību kritums gandrīz par 20% tika piedzīvots arī 2018. gada beigās).

Demokrātu triumfs?

Lai nu kā - šobrīd ASV sabiedrības aptaujas liecina par augošo Demokrātu partijas ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena popularitāti. Tādējādi arī finanšu tirgus sācis nopietnāk vērtēt to, ko tiem varētu nozīmēt varas maiņa Baltajā namā. Piemēram, "Financial Times" šā mēneša sākuma izcēla "RealClearPolitic" aptauju, kuras rezultāti nu liecina, ka Baidena uzvarai šajās vēlēšanās ir gandrīz 60% liela iespējamība. Tiek klāstīts - šīs ASV prezidenta vēlēšanās drīzāk ir referendums par Trampa atrašanos šajā amatā, kur pietiekami daudzi gatavi savu balsi atdot jebkuram citam kandidātam (lai tikai tas nebūtu Tramps). Šobrīd Tramps saskaras ar lielu kritiku gan par to, kāda bijusi viņa atbilde uz Covid-19 uzliesmojumu ASV, gan par reakciju uz rasu nemieriem šajā valstī. Tāpat Trampam nebūt nelīdz pandēmijas bezdarba pieaugums un ekonomikas kritums. Vēlētāji parasti varas politiķus šādos laikos (recesijas apstākļos) neatalgo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV šodien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās izšķirsies vai Baltā nama saimnieka godu saglabās republikāņu pārstāvis Donalds Tramps, vai arī viņu nomainīs demokrātu izvirzītais bijušais viceprezidents Džo Baidens.

Tomēr, kampaņai beidzoties, tā arī nav skaidrs, kad kļūs zināmi galīgie vēlēšanu rezultāti, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ krasi pieaugušo balsošanu pa pastu, kā arī iespējamo rezultātu apstrīdēšanu tiesā.

Gan šie faktori, gan nepieredzētā ASV sabiedrības polarizācija radījusi bažas arī par iespējamajiem nemieriem.

Kamēr neparasti asās debates novedušas pie šķelšanās pat atsevišķu ģimenes locekļu starpā, dažviet veikalnieki jau steidz aizklāt skatlogus ar dēļu vairogiem.

Apliecinājums tam, cik lielas emocijas šoreiz raisījušas vēlēšanas, kā arī, iespējams, tam, cik lielā mērā amerikāņus ir iebiedējusi pandēmija, iepriekšējā balsošanā šogad gan pa pastu, gan iecirkņos nobalsojuši vairāk nekā 93 miljoni vēlētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija sola adekvātu atbildi uz Baltijas valstu sankcijām

LETA--INTERFAX, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas varasiestādes spers adekvātus soļus, atbildot uz sankcijām, ko Baltijas valstis noteikušas Baltkrievijas amatpersonām, pirmdien pavēstīja Baltkrievijas Ārlietu ministrija.

"Mūsu Baltijas kaimiņi vēl arī ir aktivizējuši sankciju spirāli. Mēs iepriekš paziņojām, ka Baltkrievija būs spiesta īstenot adekvātus atbildes pasākumus attiecībā uz šādu soļu iniciatoriem. Un tas tiks darīts," teikts ministrijas preses sekretāra Anatolija Glaza paziņojumā.

Baltkrievijā rūpīgi iepazinušies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas paziņojumiem, viņš piebilda.

"Lai arī kā tas būtu, tās ir mūsu kaimiņvalstis, tāpēc to viedoklis mums ir nozīmīgs. Kaut arī pēdējo pārsteidzīgo soļu gaismā, diemžēl, arvien mazāk un mazāk. Un ir bēdīgi to konstatēt," uzsvēra Glazs.

Nav skaidrs, kādā veidā Baltijas valstu sankcijām būtu jāsekmē Baltkrievijas suverenitāte, norādīja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV 50 miljonu lietā vainotais Ivanovs: Baltkrievijas specdienesti izmanto Latviju, lai izrēķinātos ar mani

Jānis Maršāns, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas faktu caur likvidējamo ABLV Banku, publiski nosaukusi personu grupu, kura, pēc prokuratūras izmeklētāju domām, veikusi šo noziedzīgo nodarījumu.

Kā noziedzīgā grupējuma vadītājs minēts Krievijas pilsonis Vjačeslavs Ivanovs. Pagājušonedēļ Lugano, Šveicē, V.Ivanovs sniedza "Dienas Biznesam" ekskluzīvu interviju. Tajā V.Ivanovs stāsta gan par notikumiem, kas risinājušies pirms 10 gadiem Baltkrievijā, gan pavisam neseniem faktiem.

Kā jūs komentētu Latvijas Ģenerālprokuratūras apsūdzības?

Lai saprastu lietas būtību, jāatgriežas daudzus gadus atpakaļ. Es biznesā darbojos jau no 2000. gada un drīz pēc tam sāku slepeni atbalstīt un finansēt Baltkrievijas opozīciju, konkrēti - Mihailu Mariniču (bija kandidāts uz Baltkrievijas prezidenta amatu, pēc tam ieslodzīts cietumā par politisko darbību) un Sergeju Skrebcu. To var apliecināt nu jau mirušā M.Mariniča dēls Pāvels Mariničs, kuram palīdzēju aizbēgt no Baltkrievijas uz Lietuvu. Ap 2011.gadu varas iestādes bija uzzinājušas par manu darbību opozīcijas cilvēku finansēšanā, un dzīvot man kļuva grūtāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Māss: ES varētu piemērot sankcijas Baltkrievijai

LETA--DPA, 10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) varētu pastiprināt sankcijas pret Baltkrieviju pēc tās prezidenta vēlēšanām, ko raksturojusi vardarbība un aizdomas par krāpšanos, pirmdien paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

Cerības uz demokrātisku progresu Baltkrievijā ir "cietušas vairāk nekā rūgtu sakāvi", Berlīnē paziņoja Māss, piebilstot, ka absolūti nekas neliecina, ka svētdien aizvadītās Baltkrievijas vēlēšanas būtu bijušas brīvas un godīgas.

"Tā vietā mēs esam kļuvuši par lieciniekiem vardarbībai, iebiedēšanai un ieslodzīšanai," sacīja Māss.

Viņš aicināja nekavējoties atbrīvot visus miermīlīgos protestētājus, kurus aizturējusi Baltkrievijas policija.

Reaģējot uz reformām, pēdējos gados ES atcēlusi vairumu sankciju, kas bija piemērotas Baltkrievijai, taču Māss aicināja pārvērtēt situāciju, ņemot vērā pēdējo nedēļu un dienu notikumus.

Lasi arī:

Oficiālie rezultāti: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās Lukašenko 80%, Tihanovskai 9,9% 

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās svētdien līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ir ieguvis "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" (AP/P) apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība" (JV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sniegtā informācija, apkopojot balsis no visiem 156 iecirkņiem.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, JV - desmit, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" (GKR) - piecus, bet Latvijas Krievu savienība (LKS) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) - katra pa četrām deputātu vietām.

Pašlaik apkopotie dati liecina, ka par AP/P nobalsojuši 26,16% vēlētāju, par "Saskaņu" - 16,89%, bet par JV - 15,24%. Tālāk seko NA/LRA apvienotais saraksts - 9,64%, GKR - 7,72%, LKS - 6,52% - un JKP - 6,39%.

"Aiz strīpas" palikusi Zaļo un zemnieku savienība ar 4,07% vēlētāju atbalstu, partija "Alternative" - 3,03%, "Jaunā Saskaņa" - 1,7% - un partija "KPV LV" - 1,12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarētājs vairāk vai mazāk varētu būt skaidrs, un gluži kā ar burvju nūjiņu sākušas birt ziņas par gandrīz gatavu un efektīvu vakcīnu pret Covid-19.

Proti, pasauli pāršalkuši jaunumi, ka Pfizer un BioNTech izstrādātajām vakcīnām esot vairāk nekā 90% iespējamība pasargāt no inficēšanās ar Covid-19.

Šādi mērījumi pozitīvi pārsteiguši daudzus finanšu tirgus dalībniekus, kuri uz šāda optimisma fona nekautrējās nodoties akciju uzpirkšanas orģijām. Valdot šādam fonam, Eiropā bija vērojams straujš šo vērtspapīru cenu lēciens, kur, piemēram, par 6% pieauga Vācijas akciju tirgu raksturojošā DAX indeksa vērtība. Pacilāta oma bija vērojama arī Atlantijas okeāna otrajā pusē, kur ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība, sākoties tirdzniecības sesijai, bija palēkusies jau par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz 29.augustu, tomēr gala lēmumu būs jāpieņem parlamentam. Šī ir jau otrā reize, kad valdība lemj pārlikt vēlēšanu datumu.

Sākotnēji tika plānots, ka tās notiks 25.aprīlī, bet pēc tam, Covid-19 radītās krīzes dēļ, tās tika atliktas uz 6.jūniju. Taču tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie un valdības atbalstītie grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā paredz vēlēšanas pārcelt uz 29.augustu, lai gan pirms tam valdību veidojošās partijas bija lēmušas vēlēšanas pārcelt uz 5.septembri.

Par datuma izmaiņām VARAM aģentūrai LETA pagaidām komentāru nav sniegusi. Lēmums paredz, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai šīs vēlēšanas Rīgas pilsētas pašvaldībā būtu jāizsludina 7.jūlijā.

Minētās izmaiņas vēl jāatbalsta Saeimai.

Kā ziņots, Saeima gada sākumā nolēma atlaist Rīgas domi. Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 12.maijam valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Ņujorkas mērs miljardieris Maikls Blumbergs trijos mēnešos iztērējis aptuveni miljardu dolāru cīņā par demokrātu nomināciju ASV prezidenta vēlēšanās, paziņojusi Federālā vēlēšanu komisija.

Blumbergs finansēja kampaņu pats un nepieņēma ziedojumus.

Viņš izstājās no sacensībām marta sākumā pēc tikai trīs mēnešiem, uzrādot vājus rezultātus demokrātu priekšvēlēšanās.

Viņš reklāmām televīzijā iztērēja simtiem miljonus dolāru, krietni vairāk nekā jebkurš cits kandidāts.

Blumbergs apsolījis turpināt atbalstīt demokrātus finansiāli, lai sakautu prezidentu Donaldu Trampu novembrī paredzētajās vēlēšanās.

Ar Trampu novembra vēlēšanās cīnīsies bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ASV vēlēšanu iznākumu var izšķirt tiesa; trieciens aptauju veicējiem

Jānis Šķupelis, 04.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz visa pasaule, vērojot ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas procesu, nu ieturējusi elpu. Līdzīgi procesi notiek arī finanšu tirgū, kuriem nu jāapdomā, kas notiks līdz ar visai ticamo šo vēlēšanu rezultātu apšaubīšanu.

Katrā ziņā finanšu tirgiem neskaidrība netīk, un tā tuvākajā laikā var būt visai liela.

Jau pirms šīm vēlēšanām kā nozīmīgs risks tika izcelts tas, ka ASV nenotiek skaidrs un, iespējams, mierīgs varas maiņas process. ASV prezidents Donalds Tramps jau pirms šīm vēlēšanām vairākkārt apšaubīja to gaidāmo godīgumu, kas radījis augsni spekulācijām, ka viņš var nepieņemt to iznākumu.

DB jau ziņojis - ASV sabiedrībai šobrīd izskatoties visai sašķeltai, ir bažas, ka ne tikai D. Tramps, bet nozīmīga cilvēku daļa šajā valstī (abās “frontes” pusēs) drīzāk pat var “rakt ierakumus”. Parasti ierasts, ka vēlēšanu rezultātu zaudējošā puse atzīst. Jāņem gan vērā, ka faktiski visus iepriekšējos četrus gadus ASV Demokrātu partijas pretstāve Trampam faktiski jebkurā jautājumā ir bijusi ļoti, ļoti asa, un arī pats Tramps var nebūt tas, kas seko kādām šādām normām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien solīja mierīgu varas nodošanu prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Džo Baidenam.

"Lai gan es pilnīgi nepiekrītu vēlēšanu iznākumam un mans viedoklis ir balstīts uz faktiem, 20.janvārī varas nodošana būs mierīga," sacīts Trampa paziņojumā, kuru viņš izplatīja tūlīt pēc tam, kad Kongress oficiāli apstiprināja Baidena uzvaru vēlēšanās.

"Lai gan tas nozīmē beigas dižākajam pirmajam termiņam prezidentūras vēsturē, tas ir tikai sākums mūsu cīņai, lai Ameriku atkal padarītu dižu!" piebildis Tramps.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ceturtdien oficiāli apstiprināja demokrātu kandidāta Baidena uzvaru 3.novembrī notikušajās prezidenta vēlēšanās.

Līdz ar to bijušais viceprezidents Baidens 20.janvārī prezidenta amatā varēs nomainīt republikāni Trampu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu

LETA--INTERFAX/TUT.BY, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija slēgusi robežu ar Poliju un Lietuvu un pastiprina Ukrainas robežas apsardzi, paziņojis Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

"Mēs esam spiesti atvilkt spēkus no ielām. Kā jau es teicu - pusi armijas nolikt zem ieročiem un slēgt valsts robežu ar Rietumiem, vispirms ar Lietuvu un Baltkrieviju. Ar lielu nožēlu, mēs esam spiesti nostiprināt valsts robežu ar mūsu brālīgo Ukrainu," sieviešu forumā "Par Baltkrieviju" paziņoja Lukašenko.

Viņš pavēstīja, ka viņš nav agresors, audzis laukos, kur visi viens otru aizstāvējuši un palīdzējuši cits citam.

"Es negribu, lai mūsu valsts karotu. Turklāt es negribu, lai Baltkrievija un Polija un Lietuva pārvērstos par karadarbības zonu, kur tiks risināti mūsu jautājumi," sacīja Lukašenko.

Viņš piebilda, ka vēlas vērsties pie Lietuvas, Polijas un Ukrainas tautām: "Apturiet savus trakos politiķus, neļaujiet izcelties karam."

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievija nosoda sankcijas pret Baltkrievijas režīmu

LETA--AFP, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija otrdien nosodījusi sankciju vēršanu pret Minsku un izteikusi atbalstu līdzšinējā Baltkrievijas autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko priekšlikumam veikt konstitucionālo reformu.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, uzrunājot Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta (MGIMO) studentus, izteicies, ka rietumvalstis mēģinot "uzmesties par tiesnešiem" Baltkrievijas notikumu vērtējumā.

Viņš norādījis, ka tas esot "nepieņemami modernajā pasaulē".

"Mēs esam pārliecināti, ka baltkrievu tautai ir visas iespējas atrisināt šo problēmu pašai," piebildis Krievijas augstākais diplomāts.

Kā ziņots, pirmdien trīs Baltijas valstis paziņoja par sankciju ieviešanu pret Lukašenko un vēl 29 deviņām viņa režīma amatpersonām, kas atbildīgas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un vardarbīgu miermīlīgo demonstrāciju apspiešanu.

Līdzīgas sankcijas gatavojas ieviest arī Eiropas Savienība (ES) kolektīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā streiko vairāku uzņēmumu darbinieki, otrdien vēsta opozīcijas žurnālista Stepana Putilo kanāls lietotnē "Telegram" "NEXTA Live".

Protesta akcijai pievienojušies Žabinkas cukurfabrikas strādnieki, kas pieprasa tikšanos ar rajona izpildkomitejas priekšsēdētāju.

Uzņēmuma darbs ir pilnībā apturēts.

Arī Minskas margarīna rūpnīcas strādnieki masveidā dodas prom no uzņēmuma.

Streiks sācies arī Baltkrievijas Nacionālās zinātņu akadēmijas Jauno materiālu ķīmijas institūtā.

Protestējot pret prezidenta vēlēšanu falsifikāciju, streiku pieteica daļa Kozlova Minskas elektrotehniskās rūpnīcas (METZ) strādnieku.

Internetā publicēti aicinājumi baltkrieviem uzņēmumos sākt beztermiņa streiku un pieprasīt jaunas, taisnīgas vēlēšanas.

Svētdien notikušajās Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko izcīnījis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) līderi trešdien rīkos ārkārtas videosamitu, lai spriestu par krīzi Baltkrievijā, kur plašumā vēršas protesti pret Aleksandra Lukašenko pārvēlēšanu prezidenta amatā.

Ārkārtas videosamitu sasaucis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, ņemot vērā krīzes saasināšanos nedēļas nogalē.

Latviju šajā samitā attālināti pārstāvēs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Samits sāksies plkst.12 pēc Briseles laika (plkst.13 pēc Latvijas laika).

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska.

Galvaspilsētā Minskā kopš 9.augusta nerimst protesti pret vēlēšanu viltošanu un prezidentu Lukašenko, kas bieži pārauguši protestētāju sadursmēs ar drošības spēkiem. Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Komentāri

Pievienot komentāru