Politika

Orbāns: ES jaunās sankcijas nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai

LETA/REUTERS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka topošās Eiropas Sankcijas (ES), tai skaitā aizliegums Krievijas naftai, nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Orbāns vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai pauda viedokli, jau jaunā ES sankciju pakete apdraud ES vienotību un tās apstiprināšana būtu vēsturiska kļūda.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ziņu vietne "index.hu" citēja Orbāna vēstulē teikto, ka ierosināto sankciju apstiprināšanai būtu nepieciešami liela mēroga ieguldījumi alternatīvā piegādes infrastruktūrā un pamatīgas reformas Ungārijas naftas pārstrādes nozarē.

Vēstulē arī paustas bažas, ka sankcijas izraisīs turpmāku enerģijas cenu pieaugumu, ja ES neveiks pietiekamus korektīvus pasākumus, lai to novērstu.

Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) publiskotie dati liecina, ka Ungārija pērn vairāk nekā pusi no jēlnaftas un naftas produktu importa saņēma no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija bloķē jauno Eiropas Savienības (ES) sankciju Krievijai apstiprināšanu, pieprasot tās neattiecināt uz Krievu pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu, ziņu aģentūrai DPA pastāstījuši avoti diplomātiskajās aprindās.

Pēc šo avotu teiktā, savus iebildumus Ungārija paudusi trešdien Briselē notikušajā ES valstu vēstnieku sanāksmē, kurā bija paredzēts pabeigt sankciju detalizētu izstrādāšanu.

Kirils, kurš ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekritējs, izteicis atbalstu Putina sāktajam karam Ukrainā. Savukārt Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš gan ir nosodījis Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir pazīstams ar savām draudzīgajām attiecībām ar Putinu.

Kad EK maija sākuma ierosināja sesto sankciju paketi, Ungārija iebilda pret Kirila iekļaušanu sankciju sarakstos. Tomēr ES samitā pirmdien, kurā tika panākta vienošanās par šīm sankcijām, jautājums par sankciju attiecināšanu uz Kirilu netika apspriests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Ungārijas diplomāti nobloķējuši Eiropas Savienības (ES) nodokļu reformu, tādējādi apturot centienus ierobežot bloka dalībvalstu sacensību, pievilinot uzņēmumus ar arvien zemākām peļņas nodokļa likmēm.

Pašreizējais ES nodokļu regulējums tika izstrādāts 1997.gadā, un kopš tā laika nav pielāgots jaunajai situācijai 21.gadsimtā.

Tagad salīdzinājumā ar pagājušā gadsimta beigām valstis daudz sīvāk konkurē, piedāvājot izdevīgus nosacījumus globālām kompānijām. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) aplēses liecina, ka tā rezultātā ES dalībvalstis gadā zaudē 160 miljardus eiro nodokļu ieņēmumos.

Par ES nodokļu politiku atbildīgās Rīcības kodeksa grupas sēdes notikušas aiz slēgtām durvīm, bez piezīmēm, tādējādi Eiropas Parlamenta deputātiem ir gūti izvērtēt informāciju un sekot sarunu gaitai.

Pēc gadiem ilgām debatēm dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu noteikumu paketi, kuru kāds politikas konsultants, kurš vēlējās palikt anonīms, raksturoja kā ne visai ambiciozu, taču vismaz kā "soli uz priekšu".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien sākusi pret Ungāriju līdz šim ne reizi neizmantoto procedūru, kuras rezultātā Ungārijas valdībai par demokrātisko standartu neievērošanu var tikt liegts Eiropas Savienības (ES) finansējums.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš svētdien guva uzvaru Ungārijas parlamenta vēlēšanās, bieži izpelnījies Briseles kritiku par atkāpšanos no demokrātijas normām.

ES nosūtīs Ungārijai oficiālu vēstuli par nosacītības mehānisma sākšanu, Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē Strasbūrā paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Ungārija izpelnījusies Briseles kritiku par publisko iepirkumu sistēmu, interešu konfliktu un korupciju.

Nosacītības mehānisms tika izveidots 2020.gadā pēc samita koronavīrusa pandēmijas kulminācijas brīdī, kurā tika panākta vienošanās par kopīgu aizņēmumu, lai izveidotu 800 miljardu eiro lielu dotāciju un aizdevumu programmu Eiropas atveseļošanas atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai?

Māris Ķirsons, 14.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības valstis ir samazinājušas akcīzes nodokļa likmes energoresursiem, piemēram, Vācija, Itālija, Īrija, savukārt Ungārija ir noteikusi maksimālo degvielas pārdošanas cenu, Polija apcirpusi arī pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvija iet citu ceļu – sola atbalstu mazo ienākumu saņēmējiem.

To rāda BDO pētījums. Izpētot Polijas, Ungārijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas paņēmienus energoresursu cenu veidošanā, BDO pētnieki secina, ka Polijas valdība visvairāk pievērsa uzmanību energoresursu cenu noturēšanai un samazināšanai. Polijā tika veikti visbūtiskākie pasākumi, tādi kā akcīzes nodokļa un PVN samazināšana, pabalstu un atbalsta programmas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Bet arī Ungārijā tika būtiski ietekmētas degvielas cenas, samazinot akcīzes nodokli un noteicot cenu griestus degvielai. Salīdzinot Baltijas valstu rīcību, pētnieki secina, ka visvairāk izceļas Igaunija, kur lielā apjomā tika samazināts akcīzes nodoklis dabasgāzei un elektroenerģijai un tika izskatīts likumprojekts par PVN samazināšanu, bet Latvijā vairāk tika pārdomāta pabalstu piemērošana iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos

LETA--REUTERS, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par Krievijas gāzi, paziņojusi Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Daudzas Eiropas valstis ir stipri atkarīgas no Krievijas energoresursu importa, un ES dalībvalstis ir sašķeltas jautājumā par to, kā norēķināties ar Krieviju, lai nepārkāptu sankcijas, ko ES piemērojusi Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

Ungārija par Krievijas gāzi maksās rubļos 

Ungārija izmantos Maskavas ieviesto maksājumu shēmu, lai norēķinātos par saņemto Krievijas naftu...

Polija, kas aktīvi atbalsta sankciju piemērošanu Maskavai, uzskata, ka ES būtu pilnībā jāaizliedz Krievijas gāzes imports.

"Šodien tas, kas trūkst, ir pilnas sankcijas gāzei, kas atrisinātu problēmu ar "Gazprom", problēmu ar 100% sankciju ievērošanu," trešdien intervijā raidorganizācijai "Polsat News" paziņoja Moskva, piebilstot, ka pret šādu sankciju ieviešanu iestājušās Austrija, Vācija un Ungārija.

"Mēs paļaujamies, ka šīm valstīm (kas maksās rubļos) būs sekas un rezultātā tās pārtrauks maksāt rubļos," norādīja ministre.

Viņa nepaskaidroja, kādas sekas Polija vēlas redzēt.

Maskavas ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Sankciju eksperti norāda, ka Krievijas maksājumu sistēma ļauj Maskavai piekļūt enerģētikas ieņēmumiem neatkarīgi no Krievijai piemērotajām sankcijām attiecībā uz ārvalstu valūtām.

Vācijas enerģētikas koncerns "Uniper" šodien laikrakstam "Rheinische Post" atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet neatteiksies no Krievijas gāzes pirkšanas, otrdien Londonā paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pēc sarunām ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu.

"Ir saprotams, ka šī kara pārtraukšana sarunu ceļā atbilst visām mūsu interesēm," sacīja Orbāns, uzsverot, ka tuvākajās nedēļās tiks pieliktas visas pūles miera atjaunošanai.

Viņš atzīmēja, ka Krievijai noteikto sankciju paplašināšana uz enerģētikas un naftas-gāzes sektoru rada nesamērīgi smagu slogu Ungārijai.

"Mēs nosodām Krievijas militāro uzbrukumu un karu, bet mēs nepieļausim, ka ungāru ģimenes maksātu kara cenu," paziņoja Orbāns.

Viņš pauda uzskatu, ka sankcijām nav jāattiecas uz naftas un gāzes importu. Orbāns sacīja, ka Ungārija pērk lielāko daļu naftas un dabasgāzes no Krievijas, un uzsvēra, ka 90% ungāru ģimeņu apsilda savas mājas ar gāzi. Viņš arī piebilda, ka Ungārijas ekonomika nevar funkcionēt bez naftas un gāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas valdība ceturtdien paziņoja, ka noteiks griestus degvielas cenām uzpildes stacijās, ņemot vērā gada inflācijas kāpumu līdz deviņos gados augstākajam līmenim.

Benzīna un dīzeļdegvielas cenas vairākās degvielas uzpildes stacijās Ungārijā pēdējās nedēļās pārsniegušas 500 forintus (1,37 eiro) par litru.

"Valdība nolēmusi, ka no 15.novembra benzīna un dīzeļdegvielas cenām tiks noteikti griesti 480 forintu (1,33 eiro) [par litru] apmērā," paziņojis Ungārijas premjerministra Viktora Orbana biroja vadītājs Gergejs Guļāšs.

"Tas nozīmē, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenas var būt lētākas par 480 forintiem, bet ne dārgākas," sacīja Guļāšs.

Šie griesti tiks pārskatīti pēc trīs mēnešiem.

Gada inflācija Ungārijā oktobrī sasniedza 6,5%, kas ir augstākais līmenis kopš 2012.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltijā pēdējo 10 gadu laikā reģistrēts viens no augstākajiem mājokļa cenu kāpumiem ES

Db.lv, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 10 gadu laikā īres un nekustamā īpašuma iegādes cenas pieaugušas teju visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un īpaši straujš kāpums reģistrēts Baltijas valstīs, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Igaunijā reģistrēts straujākais gan īres, gan mājokļa iegādes cenu kāpums starp visām ES valstīm. Augstus rādītājus šajā sarakstā uzrāda arī Latvijā, kur īres cenas pēdējo 10 gadu laikā pieaugušas par 36%, bet nekustamā īpašuma iegādes cenas pat par 99,1%.

Salīdzinot 2021.gada otro ceturksni ar 2010.gadu, vērojams, ka īres cenas pieaugušas gandrīz visā Eiropā. Vidējais īres cenu kāpums ES valstu vidū 10 gadu laikā ir 15,7%, savukārt nekustamo īpašumu cenas augušas vidēji par 34,4%. Lielākais īres cenu kāpums ES valstu vidū reģistrēts Igaunijā (par 142,4%), Lietuvā (par 109,1%) un Īrijā (par 65,6%). Cenu kritums reģistrēts tikai divās valstīs - Grieķijā (par 25,1%) un Kiprā (par 3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LG Electronics Ukrainas iedzīvotājiem sniedz palīdzību miljona dolāru apmērā

Db.lv, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem, kompānija "LG Electronics" ziedo sadzīves tehniku un nodrošina arī cita veida atbalstu viena miljona ASV dolāru apmērā, informē uzņēmumā.

"LG Electronics" sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai sniegtu savu atbalstu astoņās valstīs, kurās ir liels bēgļu skaits no Ukrainas, - Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Slovākijā un Čehijā.

Latvijā "LG Electronics" nodrošina atbalstu patvēruma meklētājiem no Ukrainas, kuri uzturas Rīgā, Daugavpilī un Ventspilī.

Tāpat uzņēmums nodrošinājis sadzīves tehniku, tostarp ledusskapjus, veļasmašīnas un mikroviļņu krāsnis organizācijām, kas jau šobrīd nodrošinājušas naktsmītnes vai uzturēšanās vietu vairāk nekā 500 patvēruma meklētājiem, tostarp Latvijas Samariešu apvienībai, biedrībai "Attīstībai un nākotnei", biedrībai "Common Ground", Ventspils Augstskolas dienesta viesnīcai, Daugavpils Universitātes dienesta viesnīcai un Daugavpils medicīnas koledžas dienesta viesnīcai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

VK: Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veidotā bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir nesamērīga, neefektīva un ekonomiski nepamatota, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā.

Revidenti secinājuši, ka pašlaik veidotā sistēma neatbilst Latvijas valsts situācijai, piemēram, vērtējot pēc iedzīvotāju skaita un apdzīvotības blīvuma. Sistēmas ieviešana ir būtiski iekavējusies, jo tā notiek haotiski, bez koordinētas vadības un sadarbības ar visām ieinteresētajām pusēm.

VK uzskata - ja sistēma tiks ieviesta tikai formāli, iedzīvotāji nebūs motivēti un nešķiros bioloģisko atkritumus tādā apjomā, kādu vajag ieplānotās infrastruktūras jaudām. Tāpat iedzīvotāji pārmaksās par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, kā arī iespējamas sankcijas - zaudējumi Latvijas valstij, ja termiņā netiks sasniegti Eiropas Savienības (ES) noteiktie vides mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidēji trešdaļā gadījumu var nopirkt auto ar sagrozītu nobraukumu

Jānis Goldbergs, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti, iegādājoties lietotu automašīnu, pircējs nāk pie atziņas, ka ir krietni pārmaksājis, vēlāk ievērojot nolietojuma detaļas.

Lietuviešu uzņēmuma carVertical datu analīzes komandas, veicot pētījumu Kauņā un Viļņā, secinājušas, ka populārākajām lietotajām automašīnām vidēji trešdaļā gadījumu ir sagrozīts odometrs.

Uzsākot stāstu, jāpiebilst, ka carVertical pamatnodarbe ir lietotu automašīnu novērtēšana, tā palīdzot saviem klientiem apzināt pērkamā transportlīdzekļa patieso stāvokli, un publiski pasniegtais pētījums vairāk atgādināja reklāmas materiālu, tomēr, atmetot uzņēmuma ambīcijas tirgū un paturot pētījuma informatīvo daļu, atliek vien ieklausīties skaitļos.

“Krāpšanās ar nobraukumu ir viena no izplatītākajām lietoto automašīnu tirgū. Tā krāpjoties, tiek palielināta lietotā transportlīdzekļa cena un kopumā tiek bojāta autopircēju pieredze. Uzņēmuma pētījumā atklājām, ka tieši premium klases vācu automašīnu pircēji ir pakļauti vislielākajam riskam iegādāties automobili ar sagrozītiem odometra rādījumiem,” Dienas Biznesam atklāja carVertical komunikācijas vadītājs Mats Buzelis (Matas Buzelis), norādot, ka uzņēmuma pamatnodarbe ir globāla automobiļu vēstures reģistra veidošana, kas ir carVertical pamatprodukts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zviedrijas akumulatoru ražotājs Northvolt atklāj Eiropā pirmo "gigarūpnīcu"

LETA--AFP, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas akumulatoru ražošanas uzņēmums "Northvolt" trešdien paziņoja, ka valstī darbību sākusi tā dēvētā gigarūpnīca, kas ir pirmā šāda veida ražotne, ko kontinentā pārvalda kāda Eiropas kompānija.

Rūpnīcā Zviedrijas pilsētā Šellefteo pagājušajā naktī uzražots pirmais elektriskajiem automobiļiem paredzētu akumulatoru elements, norāda "Northvolt".

Kad šī rūpnīca sasniegs pilnu ražošanas jaudu, tā spēs saražot pietiekami daudz akumulatoru, lai aprīkotu vienu miljonu elektrisko automobiļu gadā.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" arī drīzumā atvērs savu pirmo rūpnīcu Eiropā, un Āzijas konkurentiem ir nozīmīgas ražotnes Polijā un Ungārijā, taču līdz šim nevienam Eiropas uzņēmumam nav bijusi tik liela rūpnīca kā šī.

"Northvolt", kas dibināts 2016.gadā, jau ieguvis pasātījumus 26,5 miljardu eiro vērtībā no Eiropas autoražošanas milžiem, tostarp Vācijas BMW un "Volkswagen", kā arī Zviedrijas "Volvo", ar kuru kopā uzņēmums plāno būvēt Eiropā otru ražotni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija ir gatava apmaksāt savus Krievijas gāzes rēķinus rubļos, trešdien pavēstīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, ar šo paziņojumu vēlreiz pievēršot uzmanību sarežģījumiem, ko Rietumi sastop centienos noteikt sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

"Mums ar to nav problēmu," sacīja Orbāns. "Ja krievi grib rubļus, mēs maksāsim rubļos."

Nākamais maksājums par gāzi ir maijā. Orbāns sacīja, ka piegāžu drošība ir viņa galvenā prioritāte.

Rietumvalstis paziņojušas, ka Krievijas prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns trešdien paziņoja, ka noteiks cenu griestus sešām pārtikas pamatprecēm, lai cīnītos ar pieaugošo inflāciju.

"Šodien mēs nolēmām iejaukties sešu produktu cenās - granulētā cukura, kviešu miltu, saulespuķu cepamās eļļas, cūkas cisku, vistas krūtiņu un govs piena ar samazinātu tauku saturu," videopaziņojumā sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja premjers.

Šo preču cenām jābūt tādām, kādas tās bija pērn 15.oktobrī.

Cenu griesti stāsies spēkā "visos veikalos" no 1.februāra, viņš sacīja.

Premjers ar paziņojumu nāca klajā pēc valdības sēdes, kurā tika spriests par "cenu pieaugumu visā Eiropā enerģijas izmaksu kāpuma dēļ".

Inflācija novembrī, salīdzinot ar mēneša rādītājiem pirms gada, sasniedza 7,4%, kas ir augstākais rādītājs 15 gadu laikā.

Ungārijā 3.aprīlī gaidāmas parlamenta vēlēšanas, kas Orbāna partijai "Fidesz" būs nopietnākā spēku pārbaude kopš nākšanas pie varas 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien plāno runāt par sesto sankciju kārtu pret Krieviju, tomēr blokā nav vienotības par Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu.

EK prezidente Urzula fon der Leiena piektdien vizītes Kijivā laikā sacīja, ka ES gatavojas jaunam sankcijām, lai Krievijas prezidents Vladimirs Putins samaksātu "ļoti, ļoti augstu cenu" par lēmumu iebrukt kaimiņvalstī.

Kopš 24.februāra, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, ES ir ieviesusi piecas sankciju kārtas, bet pašlaik izskatāmajā sestajā kārtā vismaz formāli netiek aplūkots Krievijas naftas un gāzes eksporta boikots, lai gan diplomāti ir atzinuši, ka par to tiek runāts.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vairākkārt ir aicinājis ES noteikt naftas un gāzes embargo.

Piektajā sankciju kārtā, kas spēkā stājās piektdien, ir noteikts Krievijas ogļu importa aizliegums ES, tomēr no Krievijas gāzes atkarīgās valstis, piemēram, Vācija, Itālija, Austrija un Ungārija līdz šim atturīgi izturējušās pret iespēju noteikt embargo šim energoresursam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Starptautiskā attīstības finanšu korporācija (DFC) un Trīs jūru iniciatīvas (TJI) Investīciju fonds ir panākuši vienošanos, kas būs pamatā līgumam, ar ko ASV apņemas sniegt fondam finansējumu līdz 300 miljoniem ASV dolāru, aģentūru LETA informēja DFC pārstāvji.

Ar finansējumu paredzēts atbalstīt ieguldījumus enerģētikā un infrastruktūrā, kas uzlabo energoapgādes drošību, veicināt enerģijas dažādošanu un uzlabot savienojamību trīs jūru reģionā.

Pirms investīcijām ir drošības sajūta 

20. un 21. jūnijā Rīgā notiek Trīs jūru samits un Biznesa forums...

DFC ir ASV attīstības finanšu institūcija, un tās investīciju portfelis ir vairāk nekā 37 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ieguldīti dažādos pasaules reģionos, liekot uzsvaru uz mazāk attīstītām valstīm. DFC sadarbojas ar investoriem, lai izvietotu kapitālu dažādās nozarēs, tostarp kritiskajā infrastruktūrā.

Tiek paredzēts, ka DFC finansējuma sniegšana varētu tikt noslēgta šī gada laikā.

DFC izpilddirektors Skots Neitans skaidro, ka finanšu korporācijas ieguldījums veicinās energoapgādes drošību un stāsies pretī Krievijas agresijai Eiropā. Viņa ieskatā, sadarbība starp DFC un TJI veicinās iekļaujošu ekonomisko izaugsmi un attīstību visā reģionā.

Sarunā ar aģentūru LETA Neitans norāda, ka tas, cik liela daļa no šī finansējuma nonāks konkrētās TJI dalībvalstīs, ir iniciatīvas vadības pārziņā, tādēļ patlaban nav iespējams noteikt, piemēram, cik lielu finansējumu varētu saņemt arī Latvija. Tāpat Neitans arī neizslēdza iespēju turpmākai finansējuma sniegšanai TJI, tomēr patlaban konkrētu summu vai termiņus, kādā finansējumu varētu sniegt, viņš nenosauca.

Vienlaikus DFC vadītājs norāda, ka korporācija būtu gatava arī atbalstīt investīcijas konkrēti Baltijas reģionā, atsevišķi no TJI, skaidrojot, ka DFC ir gatavi sniegt palīdzību atbalstam enerģētikas vai enerģētikas infrastruktūras projektiem. Konkrētas nozares paredz ierobežojumi, ko DFC nosaka ASV kongresa pusē.

Neitans uzsver, ka DFC pārsvarā sniedz palīdzību mazāk attīstītām valstīm, tomēr ir iespējamas arī investīcijas tādos reģionos kā Latvija, kas ir ar augstu ienākumu līmeni.

Viņš atzīmē, ka iespēju rašanai no DFC puses ļoti svarīgi ir tādi pasākumi kā TJI samits, kas šogad notiek Rīgā. "Tas ir bizness, tev ir nepieciešamas tāda veida tīklošanās iespējas, lai atrastu iespējas," skaidro DFC izpilddirektors.

Kā ziņots, Rīgā šodien un rīt notiek TJI samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus.

TJI dalībvalstis ir Austrija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

Samitu un biznesa forumu apmeklē arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stundas darbaspēka vidējās izmaksas Eiropas Savienībā 2021. gadā svārstījušās no 7 eiro stundā līdz 47 eiro stundā. Baltijas valstīs Latvija ierindojas pēdējā vietā ar vidējo darba samaksu 11,1 eiro stundā. Pēdējos divos gados Latviju apsteigusi Lietuva, kur darba samaksa pērn bijusi 11,3 eiro stundā, liecina Eurostat dati.

2021. gadā vidējās stundas darbaspēka izmaksas ES visā ekonomikā bija 29,1 eiro. Salīdzinoši 2020. gadā ES vidēji stundā maksāja 28,6 eiro. Zemākā vidējā darba samaksa stundā atbilstoši Eurostat metodikai Eiropas Savienībā bijusi Bulgārijā – 7 eiro stundā un Rumānijā – 8,5 eiro stundā, bet Ungārijā – 10,4 eiro stundā.

Eiropas Savienības galvgalī darba samaksas jomā ir Dānija ar 46,9 eiro stundā un Luksemburga ar 43 eiro stundā, kā arī Beļģija ar 41,6 eiro stundā. Vidējā darba samaksa dažādās nozarēs nedaudz atšķiras. Piemēram, rūpniecībā vidējā darba samaksa Eiropas Savienībā tieši sakrīt ar vidējo visumā – 29,1 eiro stundā, savukārt būvniecībā vidēji ES vidējā darba samaksa 2021. gadā bijusi 26 eiro stundā, pakalpojumos – 28,8 eiro stundā, nekomerciālajā sektorā, izņemot valsts sektoru, – 30,3 eiro stundā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automobiļu vēstures platformas carVertical veiktais odometra rādījumu sagrozīšanas pētījums, kura pamatā bija gandrīz 900 000 auto vēstures pārbaužu rezultāti 2021.gadā, ļāvis secināt, ka nobraukuma sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā.

Vairāk nekā 24% auto, kas pārbaudīti ar carVertical šajā valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Katrai piektajai lietotajai automašīnai, jeb gandrīz 20% pārbaudīto automašīnu Rumānijā bija problēmas ar nobraukumu.

Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži - Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva - attiecīgi ceturtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugošās svaigpiena iepirkuma cenas pārstrādātājiem liek apsvērt tālākas investīcijas ražošanas automatizācijā un jaunās iekārtās.

Tas ir saprātīgākais ilgtermiņa risinājums, kā saglabāt konkurētspēju eksporta tirgos un turpināt ražot pieprasītus nišas produktus, uzskata Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma “Sērenes piens” valdes priekšsēdētājs Andris Eģītis.

“Mēs pavisam nesen jau uzstādījām jaunu ražošanas līniju halumi tipa grilsiera ražošanai, taču jau tagad saprotam, ka automatizācijas līmenis uzņēmumā joprojām ir nepietiekams izmaksu kāpuma kompensēšanai. Ja vēlamies saglabāt konkurētspēju, mums, visticamāk, nāksies pārskatīt investīciju plānus un palielināt ieguldījumu apjomu,” atzīst Eģītis.

Piena produktus Latvijā ražot vairs nav izdevīgi 

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi...

Proti, ražotnei ir jābūt tik efektīvai, lai uzņēmums spētu samaksāt zemnieku prasīto cenu pat tad, ja tā kļūs vēl augstāka. Globālo tendenču ietekmē iepirkuma cenas pieaug visā Eiropā, taču uzņēmēju bažīgu dara fakts, ka Latvijā kāpums ir straujāks nekā tajās valstīs, ar kuru ražotājiem “Sērenes piens” konkurē savos mērķtirgos.

Tā Latvijā pēdējā gada laikā svaigpiena iepirkuma cenu kāpums ir sasniedzis gandrīz 45%. Martā kilograms piena maksāja 0,434 eiro, tas ir viens no vēsturiski augstākajiem līmeņiem. Savukārt, piemēram, Čehijā tas bija par 12,3% lētāks un kilograms maksāja 0,389 eiro, Ungārijā – par 23,93% lētāks un maksāja 0,352 eiro, bet Bulgārijā - par 14,29% lētāks un maksāja 0,382 eiro.

“Sērenes piena” valdes priekšsēdētājs norāda, ka maksa par svaigpienu ir viena no būtiskākajām izmaksu pozīcijām siera un citu produktu ražošanā, tādēļ arī no tās vislielākajā mērā ir atkarīga uzņēmuma konkurētspēja eksporta tirgos. Ja Premium kategorijas sieru tirgū vēl var domāt par adekvātu piecenojuma palielināšanu, tad masu produkcijas tirgū konkurence ir pārāk sīva un pārdošanas cenas celt faktiski nav iespējams.

Sērenes pienam jauni eksporta tirgi 

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Sērenes piens” šogad nosūtījis pirmos divus siera konteinerus...

“Šo tendenci labi var redzēt mūsu reģionā, kur jau kādu laiku notiek stīvēšanās par to, kurš no piena pārstrādē iesaistītajiem– lauksaimnieki, ražotāji vai tirgotāji – cenu pieaugumu “paņems uz sevi”. Jo visiem ir skaidrs, ka izmaksu palielinājumu pārlikt uz patērētājiem nebūs iespējams un galaproduktu cenas nevarēs pieaug bezgalīgi,” skaidro Eģītis.

Tieši tādēļ “Sērenes piens” patlaban pēta vairākus iespējamos risinājumus, tostarp jaunu investoru piesaisti, kas uzņēmumam ļautu kļūt vēl efektīvākam, nodrošināt eksporta konkurētspēju un saglabāt līdz šim sasniegto Tālo Austrumu valstīs. Cita starpā 2022. gadā uzņēmums ir nostiprinājis pozīcijas Apvienoto Arābu Emirātu tirgū, kā arī uzsācis akavi siera virzīšanu Ziemeļvalstīs. Šogad plānots saražot produktus vismaz 2,5 miljonu eiro apjomā.

SIA “Sērenes piens” ir dibināts 2019.gadā ar mērķi atjaunot Sērenē esošās piena pārstrādes un siera ražotnes darbību. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 300 000 eiro. SIA “Sērenes piens” īpašnieks ir Andris Eģītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Vācija, Kipra un Ungārija nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT

LETA--UKRAINSKAJA PRAVDA--UNIAN, 26.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipra paziņojusi, ka vairs nebloķēs Krievijas atslēgšanu no SWIFT sistēmas, ziņo Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.

Tam piekritusi arī Itālija, kas iepriekš iebilda pret šādu soli, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Arī Ungārijas varasiestādes nolēmušas nebloķēt Eiropas Savienības sankcijas (ES) un neiebilst pret Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.

Par to tviterī paziņojis Polijas ārlietu ministra vietnieks Pāvels Jablonskis pēc sarunas ar Ungārijas vēstnieku Varšavā.

"Ungārija nebloķēs nekādas sankcijas pret Krieviju, tostarp attiecībā uz SWIFT sistēmu," paziņoja Jablonskis.

Un arī Vācija kā pēdējā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm sestdien piekritusi atslēgt Krieviju no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā, ziņo "Radio Brīvība".

Komentāri

Pievienot komentāru