Jaunākais izdevums

Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols.

Fragments no intervijas

Pirms kādiem četriem gadiem daudz tika runāts, ka institūciju, kas administrē Eiropas naudas, ir par daudz. Tagad ir viena. FM saka, ka tas ir labi, jūs – ka slikti.

Jautājums ir, no kura skatpunkta raugāmies – kam izdevīgāk. Administrēšanai jeb valsts pārvaldei izdevīgāk, ja viss ir unificēts un vienveidīgs. Klientam jeb lietotājam ļoti svarīgi, lai birokrāts valsts pusē piemērojas klienta vajadzībām. Šāda piemērošanās ir notikusi Lauku atbalsta dienestā, tāpēc Laimdota Straujuma izlēma šo dienestu saudzēt un nepakļaut vienotai sistēmai. Līdzīgi specifiski jau no paša sākuma ir LIAA, kurā es strādāju jau vairāk nekā 11 gadu.

Tā tēze, kas tika pārdota sabiedrībai kā lielākais spēks, patiesībā ir jaunās konstrukcijas vislielākais vājums. Sanāks nevis visiem vienādi vienkārši, bet visiem vienādi sarežģīti. Minēšu piemēru. Ja uzņēmums brauc piedalīties izstādē un vēlas saņemt 400 eiro atbalstu, dokumentu apjoms ir samērā neliels. Jāiesniedz braucienu apstiprinošie dokumenti, viesnīcu čeki. Lai saņemtu divu miljonu atbalstu rūpnīcas celtniecībai, dokumentu pakete ir būtiski lielāka – biznesa plāns, virkne ar bankas dokumentiem, dažādiem saistībrakstiem. Līdz ar to apgalvojums, ka bērnudārzs, jaunais zinātnieks, pašvaldība, uzņēmējs, cits šīs institūcijas klients tiks apkalpots vienādi un ka tas ir ieguvums, jāpapildina ar paskaidrojumu – skaidrs, ka ieguvums būs administrācijas pusē un, manuprāt, milzīgs kvalitātes zaudējums pašam lietotājam. Birokrātija noteikti pieaugs.

Valsts pārvalde tiek kritizēta par ļoti sarežģītām iepirkumu procedūrām. Proti, privātais pērk no privātā, bet valsts šajā darījumā iejaucas, liekot rīkot konkursus, izvēlēties lētāko būvnieku, lētākās, bieži vien kaut kur Āzijā ražotās iekārtas. Uzņēmēji pret to cīnās, jo noskatījuši konkrētu, piemēram, vācu iekārtu. Mana pārliecība: mums ir jāļauj Latvijas ekonomisko nākotni būvēt nevis uz lētiem Āzijā ražotiem iekārtu pakaļdarinājumiem, bet uz labām tehnoloģijām, kuru izvēle ir uzņēmuma kompetences ziņā. Pārbaudes priekšmetam no valsts puses ir jābūt nevis zemākajai cenai, bet konkrētās iegādātās iekārtas atbilstībai tirgus cenai. Proti, ja uzņēmums saka, ka viņam vajag ražošanas mersedesu, man ir jāpārbauda, lai viņš nesamaksā par šo mersedesu kā par rolsroisu, bet es nedrīkstu viņam likt nopirkt indiešu tatu.

Tik un tā LIAA tiek kritizēta kā pārāk birokrātiska.

Šeit es pilnībā piekrītu. Tādi esam. Tikai tad man jāpaspēj laikus paskaidrot, kādēļ. FM nav bijusi vēlme atteikties no iepirkuma procedūras un pāriet uz ekspertīzi. Jo mans apgalvojums ir: vairāk nekā 90% rūpnīcu tāpat izvēlas pašu noskatītu iekārtu ražotājus vai celtniecības firmu un tikmēr žonglē ar iepirkumu, pakārtojas iepirkumu prasībām, kamēr iegūst gribēto, nevis brīvajā tirgū brīnās – nez kurš pieteiksies celt manu rūpnīcu. Godprātīgu ražotāju, kas tā izturētos pret savas rūpnīcas celtniecību, es nevaru iedomāties. Līdz ar to sanāk situācija, ka mēs uzturam dubulto pārbaudes sistēmu, proti, esam izveidojuši nodaļu, kas pārbauda iekārtu cenas atbilstību tirgus cenai, un otra ir paralēlā sistēma, kas kontrolē formālo procedūru izpildīšanu un kas uzņēmējus administratīvi būtiski noslogo.

Plašāk lasiet rakstā Zināšanas – komplektā ar iespējām tās realizēt pirmdienas, 2.marta laikrakstā Diena (4.,5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teikt, ka tagad visiem jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami, jo viens Skype Latvijas problēmas neatrisinās, un vairāk jādomā par sistēmas radīšanu, kurā attīstīties dažādu jomu talantiem, nākotnes tendenču forumā LMT Smart Future sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Kā sacīja Ozols, uzskatīt, ka Latvijas Skype jeb, kā agrāk sacīja, Nokia izglābs Latviju, nav pareizi, jo situācijā, kad no Latvijas ik dienu aizbrauc autobuss ar cilvēkiem, ar vienu Skype būs par maz un, lai atrisinātu šādu emigrācijas jautājumu, jauns Skype būtu jārada ik nedēļu.

«Kultivēt jaunu uzņēmumu rašanos un pateikt, ka visiem ir jāspecializējas tieši digitālajās tehnoloģijās, ir aplami,» sacīja Ozols. «Vairāk jādomā par vides un sistēmas radīšanu, kurā attīstīties visdažādāko jomu talantiem.»

Rīgā norisinājās nākotnes tendencēm veltīts forums LMT Smart Future, kurā pasaules līmeņa eksperti un Latvijas viedokļu līderi dalījās savās prognozēs par visdažādākajām tēmām - sākot no tehnoloģijām, biznesa un ražošanas un beidzot ar pilsētvidi un enerģētiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Ar jaunu iepirkšanās portālu veidos tiltu starp ražotājiem un pircējiem

Lelde Petrāne, 12.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 11. oktobra pircējiem Latvijā ir pieejams iepirkšanās portāls, kas veltīts tikai Latvijā ražotiem produktiem un pakalpojumiem, informēja Mārtiņš Ozols-Ozoliņš, Savi.lv dibinātājs.

Sākotnēji ieguldītās pamatinvestīcijas esot tik lielas, «lai segtu pamatizmaksas, kas nepieciešamas pārdošanas platformas, telpu, aprīkojuma un kvalitatīva servisa izveidē». Precīzs investīciju apjoms netiek atklāts.

Savas preces iegādei Savi.lv piedāvā gan jau pazīstami un populāri pašmāju ražotāji, gan arī mazi tirgotāji un mājražotāji, kuri preces ražo nelielā skaitā.

Savi.lv mērķis esot «popularizēt Latvijā ražoto preču unikalitāti vietējo iedzīvotāju vidū, kā arī uzlabot produktu ražošanas attīstību».

M. Ozols-Ozoliņš skaidro: «Ideja par iepirkšanās portālu Savi.lv radās kā jau daudzas šādas idejas – nonākot situācijā, kad vēlies iegādāties produktu, bet saproti, ka iegādes process ir apgrūtinošs vai pat neiespējams. Mēs vēlamies izveidot tiltu starp sabiedrību un Latvijas ražotājiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

LIAA vadītājs: Līdzšinējie Latvijas saukļi nestrādā; iesaka «Magnetic Latvia»

LETA, 11.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tēlu nevar veidot ar pretrunīgiem saukļiem, kas rada nepareizu priekšstatu, šodien Saeimas Ārlietu komisijas sēdē sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols.

Ozols pauda viedokli, ka laba pieeja būtu rast plašāku pielietojumu LIAA jau izmantotajai starptautiskai saprotamai domai «Magnetic Latvia». Ozols norādīja, ka labā prakse būtu nepieļaut tēla veidošanai atvēlēto līdzekļu tērēšanu pretrunīgām darbībām. Amatpersona norādīja, ka Latvija pēdējos gadus ir uz laba ceļa, lai gan ir bijušas kļūdas.

Ozols uzsvēra, ka saukļi nestrādā. Kā piemēru viņš minēja saukli «Zeme, kas dzied», jo tas nerada pārliecību par vēstījuma precizitāti. Viņš norādīja, ka, skaidrojot šo saukli ārvalstu pārstāvjiem, nākas paust, ka Dziesmu svētki ir pasākums reizi piecos gados, kuru ierobežoto vietu skaita dēļ gan īsti apmeklēt nevar. Līdz ar to it kā tiek reklamēts stāsts, kas nav domāts ārvalstu iedzīvotājiem, bet gan mums pašiem, skaidroja LIAA vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sony Pictures Television Networks meitasuzņēmums un viens no lielākajiem digitālās reklāmas pārdošanas un mediju resursu pārstāvniecības uzņēmumiem Latīņamerikā IMS Internet Media Services (IMS) ir vienojies par starptautiska daudzkanālu reklāmas tīkla Httpool akciju kontrolpaketes iegūšanu. Šis uzņēmums strādā arī Latvijā, ekskluzīvi pārstāvot Twitter un LinkedIn sociālos tīklus.

«Partnerība ar IMS ļaus nodrošināt labāku piedāvājumu, iespēju dalīties ar starptautisko labo praksi un risinājumiem, stiprinās atbalstu un veicinās inovācijas, nodrošinot priekšrocības visiem mūsu starptautiskajiem un vietējiem partneriem. Turklāt IMS Latīņamerikā ir cieša sadarbība ar EA, Foursquare, Snapchat, Twitch, Vevo un Waze, tāpēc mēs sagaidām šo partneru ienākšanu Baltijas valstīs,» skaidro uzņēmuma Httpool Baltijas filiāles vadītājs Arnis Ozols.

IMS ir izstrādājis arī vērienīgu izglītības platformu mediju aģentūrām un reklāmas devējiem, ko Httpool realizēs arī savos darbības reģionos, tādējādi mazinot Latvijas klientiem piedāvāto pakalpojumu atšķirību ar ASV un citiem tirgiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: ASV barbekjū tradīcijas vēlas ieviest Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Beitāns pret Ozolu - konflikts ar valsts iestādi izputina uzņēmumu

Jānis Goldbergs, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pēc Milānas kraha Ozols gandarījumu rod Magnetic Latvia zīmolā

Jānis Goldbergs, 15.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) paustais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieku iesaisti Eiropas Savienības (ES) fondu izkrāpšanā grauj valsts reputāciju un rada miljoniem eiro zaudējumus, piektdien preses konferencē pauda LIAA direktors Andris Ozols.

Valsts policija (VP) otrdien aizturēja piecas personas aizdomās par aptuveni četru miljonu eiro izkrāpšanu no ES fondiem. Izskanējusi informācija, ka lietā iesaistīts «Ditton» holdings. Otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» ekonomikas ministrs teica, ka šajā lietā iesaistīti arī LIAA darbinieki.

Ozols norādīja, ka ministrs paudis kļūdainu informāciju un aicināja Nemiro to atsaukt.

«Tas, ko teica Nemiro, ir meli. Ir liela atšķirība tajā vai LIAA, sadarbojoties ar Valsts policiju, palīdzējusi novērst nelikumības, vai LIAA ir piedalījusies nelikumībās. Virsrakstiem, ka LIAA darbinieki ir piedalījušies krāpšanā, ir lielas negatīvas sekas. Iespējams, Nemiro ir jauns un nepieredzējis, bet LIAA nav iesaistīta krāpšanā,» uzsvēra Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Civilās aviācijas aģentūra: Iespējamo apdraudējumu mazināšanai dronu lietošanas regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam

LETA, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezpilota gaisa kuģu jeb dronu lietošanas normatīvajam regulējumam jābūt pēc iespējas vienkāršam, lai vidējais dronu lietotājs to ievērotu, un tiktu mazināts iespējamais apdraudējums, ceturtdien «Rīgas aviācijas forumā 2019» sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vecākais inspektors Ilmārs Ozols.

Viņš teica, ka ir pagājis laiks, kad droni tika izmantoti kā rotaļlietas, un tuvākajā nākotnē bezpilota gaisa kuģi varētu pārvadāt gan pasažierus, gan starpkontinetālas kravas. Tostarp jau tagad Latvijā arvien vairāk publiskā un privātā sektora pārstāvji izmanto dronus savā darbā.

«Ja lielajā aviācijā ir ļoti stingri noteikumi par lidaparātiem un to vadīšanu, tad bezpilota gaisa kuģi pašreiz aviācijas sektorā ir jauns spēlētājs, un to lietošana netiek gana regulēta,» pauda Ozols.

CAA monitoringa dati rādot, ka dienā Rīgā tiek veikti apmēram 40 dronu lidojumu, no kuriem vairāk nekā 90% ir nelegāli.

Vienlaikus Ozols uzsvēra, ka nelegāls, ne vienmēr nozīmē nedrošs, piebilstot, ka ir divu veidu dronu lietotāji - likumpaklausīgie, kuru darbību apgrūtina nesakārtotā sistēma, un likumnepaklausīgie, kuri bieži to dara neapzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» jaunieceltajai padomei prioritāte būs ilgtspējīgu pārvaldības modeļa izveide un caurspīdīguma nodrošināšana, pauda jaunieceltie padomes locekļi.

Autonomas kompānijas «ALD Automotive» valdes loceklis Andrejs Pančenko atklāja, ka jaunievēlētās padomes primārais uzdevums, protams, būs uzņēmuma pastāvīgās valdes izraudzīšana - konkursa process, prasību noteikšana kandidātiem un citi darbi. Par pārējām īstermiņa prioritātēm padomei būtu jāvienojas kopīgi, tomēr kā viena no tām noteikti būtu uzņēmuma reputācijas atjaunošana.

Jautāts, vai nesenie «Rīgas satiksmes» korupcijas skandāli nerada bažas par vēl kādiem riskiem uzņēmuma darbībā, Pančenko skaidroja, ka visticamāk korupcijas skandāli ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, bet patlaban nevar komentēt, kādas tieši sekas tie ir radījuši, izņemot līdz šim medijos izskanējušo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīzumā Rīgā durvis vērs «Kesko Senukai Latvia» veikals «K Senukai Ozols», un līdz ar to veikalu tīkls ieies jaunā tirgus nišā Latvijā, nodrošinot arī tādas preces kā datortehnika, telefoni, lielā un mazā sadzīves tehnika.

Tāpat būs pieejamas arī gudrās mājas jeb smart home ierīces. Lai varētu apskatīt un izmēģināt jaunāko tehniku, «K Senukai Ozols» būs izveidots tā dēvētais showroom.

«Apmeklētāju ērtībām būs pieejamas pašapkalpošanās kases, savukārt daļai preču būs elektroniskās cenu zīmes ar QR kodiem, kas klientiem sniegs iespēju viegli iegūt papildu informāciju par preci,» saka «Kesko Senukai Latvia» ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Veikalā strādās apmācības izgājusi 200 darbinieku komanda.

«Mums strauji aug klientu skaits, un esmu pārliecināts, ka ar «K Senukai Ozols» tas būtiski pieaugs, jo ar jauno lielveikalu mēs ieiesim jaunā tirgus nišā, tādējādi ieinteresējot daudz plašāku klientu loku,» piebilst M. Šukauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp LIAA direktora amata kandidātiem - premjera biroja vadītājs, LIAA un EM darbinieki

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amata kandidātiem ir premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, kā arī LIAA un Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Patlaban konkurss ir noslēdzies, taču uzvarētāja vārds netiek atklāts.

Aģentūrai LETA no neoficiāliem avotiem zināms, ka LIAA vadītāja amata konkursa pēdējā kārtā iekļuva Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja vadītājs Jānis Patmalnieks, EM Inovācijas departamenta direktore Elīna Branta, LIAA pārstāvis Vācijā Kaspars Rožkalns un bijušais LIAA direktors Andris Ozols, kurš arī iepriekš neslēpa, ka ir pieteicies šim amatam.

Ozols atzina, ka bijis starp pieciem pretendentiem uz LIAA direktora amatu, bet pērn 27.decembrī no konkursa rīkotājiem saņēmis ziņu, ka viņš konkursā nav uzvarējis, lai arī, pēc Ozola teiktā, saņemts labs vērtējums.

Vienlaikus Ozols pauda, ka konkurss noritējis pārlieku ilgi. Viņš klāstīja, ka amata konkursa komisija iepriekš solīja rezultātu paziņot 18.decembrī, pēc tam to atlika uz 23.decembri, bet reāli vēsts par konkursa iznākumu tika saņemta 27.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru