Ekonomika

Pabriks: Pārliecinoši lielākajai daļai degvielas rezervju jāglabājas Latvijā

LETA, 28.07.2020

Jaunākais izdevums

Pārliecinoši lielākajai daļai degvielas rezervju jāglabājas Latvijā, lai nav apgrūtināta to saņemšana krīzes situācijā, norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Gan militārās mācības, gan Covid-19 krīze ir parādījusi, ka Latvijas teritorijā jāglabājas "augstam procentam" no degvielas rezervēm. Pašlaik "it kā" tiek uzglabāts ārvalstīs, taču patiesībā šo rezervju tur neesot, par ko liecinot arī tas, ka būtu jāgaida trīs nedēļas pirms to saņemšanas, norāda aizsardzības ministrs.

Pabriks vērsa uzmanību, ka smagā krīzes situācijā, "nedod Dievs, kara gadījumā" ārvalstīs esošās rezerves būtu nereāli saņemt, tāpēc nacionālajās interesēs ir šo degvielu glabāt Latvijā. Ministrs norāda, ka gan viņš, gan aizsardzības resors uzskata un Nacionālie bruņotie spēki arī piekrītot, ka Latvijā būtu jāglabā 100% no šīm rezervēm. Reizē ir iespējams arī kompromiss par 75%, izrietēja no politiķa teiktā.

Aizsardzības ministrs pastāstīja, ka koalīcijas partiju sanāksmē rosinājis šo jautājumu virzīt izskatīšanai valdības sēdē. Tomēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) esot norādījis, ka nepieciešams sagaidīt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) atgriešanos no atvaļinājuma, lai skatītu šo jautājumu.

Pabriks apņēmies rūpīgi sekot, kāds būs Ekonomikas ministrijas ziņojums šajā jautājumā augusta vidū. Ja aizsardzības sektora skatījums netiks ņemts vērā, politiķis sola būt "ļoti skarbs" savā vērtējumā. Aizsardzības ministrs uzsver, ka nevēlas gaidīt vēl gadu vai divus, lai atrisinātu šo lietu.

Kā ziņots, koalīcijā jūlija vidū tika pārrunāts, ka valdības līmenī jāspriež par degvielas drošības rezervju lielākā apjomā glabāšanu Latvijā.

Būvniecības valsts kontroles birojs izsludinājis iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2021.gadam. Kopējais nepieciešamais rezervju apmērs ir 370 500 tonnu, kas atbilst 90 dienu degvielas kopējā importa daudzumam. Paredzamā iepirkuma līgumcena ir 16 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu pati veidot un uzturēt degvielas rezerves, kas izmaksātu 160 miljonus eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašlaik Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nodrošina deviņi uzņēmumi - SIA "Pirmais", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", Lietuvas kompānija "Okseta", "Baltic Petroleum", "Vitol", "Gunvor" un "Mercuria Energy Trading".

Šogad beidzas līgumi ar minētajām kompānijām, un Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no priekšlikumiem būšot rezerves veidot pašiem.

Militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprinājuši gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" degvielas uzpildes stacijām.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Petrol Property" un SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" pamatdarbība pārklājas sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanā un pārvaldīšanā. Savukārt AS "VIADA Baltija" pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība, pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Plānotā darījuma ietvaros SIA "Petrol Property" iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" aktīviem, kuri šobrīd ir SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija" lietošanā, kura Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar preču zīmi "DINAZ". Darījuma rezultātā SIA "Petrol Property" iegūtos aktīvus jeb degvielas uzpildes stacijas nodos lietošanā AS "VIADA Baltija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākus mēnešus ciešot zaudējumus vājā naftas pieprasījuma dēļ, globālās naftas pārstrādes kompānijas rudens sezonā samazina ražošanas apjomus, turklāt neizskatās, ka pieprasījums tuvākajā laikā varētu atgūties, aģentūrai "Reuters" norāda gan kompāniju pārstāvji, gan nozares analītiķi.

Naftas pārstrādes kompānijas ražošanas apjomus jau pavasarī samazināja par 35%, jo pandēmijas dēļ ieviestie valstu ierobežojumi tūrisma nozari apstādināja praktiski pavisam. Kad ierobežojumi tika mīkstināti, kompānijas pamazām ražošanas apjomus atkal palielināja. Tomēr, ņemot vērā, ka naftas rezerves ir būtiski pieaugušas, kompānijas gan ASV, gan citur pasaulē, samazinājušas peļņas likmes, cenšoties veicināt tās pieprasījuma pieaugumu.

"Covid-19 rada ārkārtīgu spiedienu uz naftas pārstrādes biznesu. Šādu spiedienu mēs nekad iepriekš vēl neesam pieredzējuši, un tas nav ilgtermiņā uzturams," norāda Austrālijas degvielas tirgotāja "Viva Energy Group" vadītājs Skots Viats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dati nekad nav drošībā! Latvijas uzņēmumi piedzīvo arvien lielākus kiberdraudus

Sadarbības materiāls, 18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Statiska IT infrastruktūra nevar konkurēt ar strauji mainīgajām prasībām mūsdienu biznesa vidē, kur digitālā transformācija ir ne vien vēlama, bet samērā neizbēgama. Privātajam un publiskajam sektoram ir nepieciešams mērogojams, pielāgojams un drošs IT pamats, kas ir gatavs ne vien funkcionāli uzturēt, bet arī pasargāt un atjaunot kritiski svarīgus datus. Arvien biežāk dzirdam par datu noplūdēm, datu centru avārijām un finansiāliem zaudējumiem, ko būtu iespējams novērst ar sakārtotu IT infrastruktūru un tās pārvaldību. Šī iemesla dēļ vadošais Ziemeļvalstu un Baltijas IT infrastruktūras piegādātājs Atea skaidro visbiežāk uzdotos jautājumus un tendences datu aizsardzībā.

Kur vislabāk glabāt rezerves datus un kā izvairīties no dārgām tehniskām kļūmēm?

Atea IT arhitekts Kaspars Šulcs skaidro, ka uzņēmumiem ir savlaicīgi jādomā par datu drošību, tādēļ uzņēmumos, kuros ir viens vai divi datu serveri, iespējams, var iztikt ar vienkāršākiem risinājumiem, piemēram, izkopējot datus uz kādu ārējo USB disku vai tīkla iekārtu (NAS), lai būtu rezerves kopijas. Vēlams, lai tas tiktu darīts regulāri, lai tehnisku sarežģījumu dēļ dati būtu aktuāli un lietojami. Lielākiem uzņēmumiem, savukārt, būtu jādomā par rezerves datus glabāšanu iekārtās, kuras pieslēgtas ar ātru datu pārraides kanālu un kas ir speciāli paredzētas rezerves datu glabāšanai, piemēram, Dell EMC PowerProtect. Šīm iekārtām jau automātiski ir iebūvētas dažādas funkcijas efektīvākai datu glabāšanai un apstrādei, kur jāizceļ tieši datu deduplikācija un datu kompresija. Pats svarīgākais uzņēmumam ir tas, lai rezerves kopijas varētu uztaisīt ātri un ērti, un tikpat operatīvi datus varētu arī atjaunot. Šādas rezerves datu glabāšanas iekārtas sadarbībā ar speciālu programmatūru to nodrošina pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi nedēļas nogale un Tu kopā ar ģimeni plāno doties nelielā izbraukumā. Līdzi ir sapakots viss nepieciešamais un jūs dodaties ceļā, taču pēc neilga brīža Tavai automašīnai parādās tehniska ķibele, un nākas apstāties ceļmalā. Automašīna ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tāpēc pastāv daudz un dažādi tehniski traucējumi, kas negaidīti spēj izjaukt Tavus nedēļas nogales plānus. Lietotas automašīnas ir lielākajā riska grupā, taču tas var atgadīties arī ar pavisam jauniem auto. Šajā rakstā apskatīsim biežākās tehniskās problēmas, kas liks apstāties ceļā malā, un kā rīkoties, lai tas nenotiktu.

Caura riepa

Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem izbojātam izbraukumam ir caura riepa. Problēma nav tik nopietna, ja līdzi vienmēr ņem rezerves riepu un to proti arī nomainīt. Iemesli caurai riepai var būt dažādi – asas šķembas uz ceļa, kā arī bedres, taču nereti problēma slēpjas kur citur. Pirms doties izbraukumā, noteikti pārbaudi riepu tehnisko stāvokli. Pirmkārt, pārliecinies, ka protektora dziļums atbilst normām. Pārlieku liels nodilums ātri vien var rezultēties plīsušā riepas gumijā. Ja riepas ir pārlieku vecas, arī tad to gumija kļūst neizturīga un var parādīties plīsumi. Un neaizmirsti arī par spiedienu riepās – to ir jāpielāgo atkarībā no tā, cik smagu kravu vai cik daudz pasažierus Tu vadāsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Auto importētājs sniedz atbalstu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" automobiļu importētājs "Moller Baltic Import" parakstījis dāvinājuma līgumu vairāk nekā 60 000 eiro vērtībā par oriģinālo virsbūves remonta rezerves daļu nodrošināšanu Rīgas Valsts tehnikumam un Daugavpils Būvniecības tehnikumam jauno transportlīdzekļu krāsotāju, kā arī auto virsbūves remontatslēdznieku izglītības procesā.

Sākot ar 2020./2021. mācību gadu, pirmo reizi Latvijā abas mācību iestādes sāk īstenot izglītības programmu "Transportlīdzekļu krāsotājs", kuru līdz šim nebija iespējams apgūt.

"Mūsuprāt, ir svarīgi jaunajiem speciālistiem dot iespēju gan iemācīties pašu darba procesu, gan salīdzināt oriģinālo rezerves daļu kvalitāti ar analogu virsbūves rezerves daļu kvalitāti. Pieeja kvalitatīvām oriģinālajām rezerves daļām nodrošina iespēju augstākā līmenī apgūt amata prasmes, kas jaunajam speciālistam dos priekšstatu par pareizu remonta tehnoloģiju," skaidro "Moller Baltic Import" Virsbūvju remonta ekspertu programmas vadītājs Pēteris Rubulis.

Tehnikumi sagatavos šos audzēkņus atbilstoši profesionālai studiju programmai un dos vispārīgas zināšanas par darbnīcas procesu, kvalitātes, veselības aizsardzības prasībām, kā arī zināšanas par vides piesārņojuma prasībām un to ievērošanu. Abās izglītības iestādēs audzēkņi mācīsies jaunās un modernās telpās, kas radīs pareizu priekšstatu par nākotnes profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Auto rezerves daļu tirdzniecība vēl nesen bija ļoti konservatīva nozare, kur dominēja fiziskā pārdošana, taču Covid-19 ietekmē arī šajā jomā aizvien pieaug tiešsaistes pakalpojumu loma. Tas nozīmē, ka, reaģējot uz patērētāju uzvedības maiņu, autoservisiem un rezerves daļu tirgotājiem varētu nākties pārstrukturēt savus biznesa modeļus.

Tā uzskata auto un moto rezerves daļu tirgotāja “Inter Cars Latvija” vadītājs Kaspars Viļumsons.

“Inter Cars Latvija” tiešsaistes veikala 2020.gada rezultāti liecina – otrajā pusgadā internetā pārdots piecas reizes vairāk auto un moto preču nekā pirmajā. Turklāt uzņēmums prognozē, ka 2021.gadā tā tiešsaistes tirdzniecības apjomi palielināsies vismaz par 20%.

“Mēs pašlaik varam vērot, ka transportlīdzekļa īpašnieks pats kļūst par rezerves daļu tiešo pircēju. Daļēji to veicina Covid-19 dēļ noteiktie fiziskā kontakta ierobežojumi, bet daļēji arī tas, ka cilvēki kļūst izglītotāki un vēlas vairāk kontrolēt ar spēkratiem saistītās izmaksas,” tā Viļumsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāru īpatsvars pasaules valstu oficiālajās valūtu rezervēs pandēmijā sarucis. Proti, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati liecina, ka ASV dolāru svars minētajās rezervēs pagājušā gada beigās samazinājies par 1,5 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) līdz 59% atzīmei.

Iepriekšējo reizi ASV dolāru īpatsvars pasaules valūtu rezervēs zem 60% barjeras atradās vien 1995. gadā.

Jānorāda, ka starptautiskajā ziņu telpa periodiski parādās spriedumi par ASV dolāra norietu, kas potenciāli var notikt uz sarūkošas šīs valsts ģeopolitiskās un ekonomiskās varenības un lielā parāda fona. Šajā ziņā arī tā pati pandēmija, kas nozīmējusi strauju Ķīnas lomas palielināšanos un visa esošā digitalizāciju, tikusi piesaukta kā nākamais ASV dolāra kāvējs.

Tiek izcelta Rietumvalstu sacensība gan ar Ķīnu, gan, piemēram, visai dziļā pretstāve ar Krieviju. Rezultātā šādas valstis pieliek pūles, lai mazinātu savu atkarību no tādas norēķinu sistēmas, kuru pamatā kontrolē industriāli attīstītie reģioni. Pat Eiropa demonstrējusi vēlmi kļūt neatkarīgāka no ASV dolāru sistēmas, jo tas iespaidojot, piemēram, šī reģiona iespējas sasniegt savas politikas mērķus. Izmantojot pasaules atkarību no ASV dolāru sistēmas, ASV var visai efektīvi uzlikt un īstenot savu sankciju politiku, ko īsti negrib redzēt vairākas citas pasaules lielvaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien naftas cena pasaulē turpināja palielināties, ko veicināja lielāks ASV jēlnaftas rezervju samazinājums nekā prognozēts, savukārt Ķīnas ražošanas aktivitātes dati uzlaboja tirgus dalībnieku optimismu par ekonomikas atveseļošanos no pandēmijas, palielinot investoru riska apetīti, raksta "Reuters".

Brent naftas cenas palielinājās jau trešo dienu pēc kārtas, šoreiz pieaugot par 45 centiem līdz 46,03 dolāriem par barelu. Savukārt ASV WTI cena pakāpās par 43 centiem līdz 43,19 dolāriem par barelu, sekojot iepriekšējās dienas pieaugumam par 15 centiem.

Nedēļā, kas beidzās 28.augustā, ASV jēlnaftas rezerves saruka par 6,4 miljoniem barelu līdz 501,2 miljoniem barelu, kas ir lielāks kritums nekā analītiķu prognozētie 1,9 miljoni barelu.

Arī degvielas uzkrājumi samazinājās par 5,8 miljoniem barelu, kas ir vairāk nekā analītiķu prognozētie 3 miljoni barelu.

"Lielāks ASV rezervju kritums nekā gaidīts, kā arī cerības par ekonomiskās situācijas uzlabošanos ASV un Ķīnā veicināja naftas cenu pieaugumu," norāda "Nissan Securities" eksperts Hirojiki Kikukava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīnām kļūstot aizvien pieejamākām, pieprasījums pēc ceļošanas pieaugs ātri

Martins Gauss (Martin Gauss) "airBaltic" izpilddirektors, 10.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu, ka 2020. gads bija izaicinājumiem pilns. Tas bija gads, kad globālajā aviācijas nozarē pieredzējām līdz šim lielāko krīzi. Tā pilnībā ir mainījusi šo nozari.

Tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu – lielākā vai mazākā apmērā. Valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, ļoti labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un IKP. Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē – ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi.

Latvijā daļa cilvēku joprojām bažījas, ka tieši aviācija veicina vīrusa izplatību, taču dažādi pētījumi norāda, ka nepastāv saikne starp inficēto cilvēku ierašanos valstī un vīrusa izplatību valsts līmenī. Jau 2020. gada oktobrī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis atjaunot brīvu cilvēku pārvietošanos. Aviācijas nozare jaunajai realitātei ir labi pielāgojusies, un lidošana šobrīd nešaubīgi ir drošākais transporta veids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets piektdien pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka izstrādātais "D+ koncepts" tiks īstenots gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija Latvijā pasliktināsies tā, kā, piemēram, Igaunijā un citās valstīs, kuras piedzīvo Covid-19 trešo vilni. "Šis ir rezerves variants, ja krasi mainās situācija. Bet [priekšlikumu] pamatu pamats, ka mēs atkal sēdētu mājās," rezumēja premjers.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citksovskis uzsvēra, ka šī principa ieviešanai nav paredzēts konkrēts laiks, bet gan tas tiktu "iedarbināts" pēc nepieciešamības, būtiski pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai. Viņš piebilda, ka "iedarbinot" šo konceptu, ierobežojumi būtu spēkā 21 dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļojumos nav labāka transporta par minibusu. Un tāds ir arī jaunais "VW Multivan 6.1".

Ar uzfrišināto "VW Multivan" šo rindu autors aizbrauca pie kaimiņiem uz Lietuvu. Kompānijā trīs pasažieri un lielisks noskaņojums, lai kopā ar "VW Multivan 6.1" atpūta kļūtu par atpūtu arī tajos nogriežņos, kad ir jāsēžas pie minibusa stūres. Augstāk sēdi, tālāk redzi atļauj pilotam pie stūres saglabāt možu garu, arī pēc vairāku simtu kilometru nobraukšanas.

Pieciem vai vēl labāk četriem pasažieriem brauciens būs patiešām komfortabls un ērts. Ikviens var iekārtot savu sēdekli tā, lai būtu ērti pašam un pārējiem ceļabiedriem. Otrās un trešās sēdekļu rindas krēslus var bīdīt uz priekšu vai atpakaļ, atgāzt atzveltni, visbeidzot uzstādīt starp otrās rindas krēsliem izbīdāmu galdiņu un uzinstalēt paroceņus. Starp citu, pat pilota krēsla abās pusēs ir paroceņi, kas braukšanu padara vēl komfortablāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kūdras nozare jau atkal kā uz naža asmens Eiropas regulu dēļ

Ingrīda Krīgere, Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijā (EK) pieņemts tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par –55%, līdzšinējo -40% vietā, kas izrādās ir nākamais kūdras nozares pastāvēšanas izaicinājums.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā citās Eiropas valstīs, bet gan dārzkopībā – kūdrā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista SEG emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt -644 T CO2 ekv. samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus

Māris Ķirsons, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m2 lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šā gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku," sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Sniedzot atbildi uz deputātes Andas Čakšas jautājumu, Viņķele norādīja, ka, prognozējot Covid-19 atkārtotu parādīšanos vienlaikus ar gripas sezonu, tiek plānots veikt plašāka mēroga gripas vakcinēšanu.

Infektologs Dumpis norāda uz prognozēm par potenciāli grūtu ziemu 

Ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas...

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Sēdē valsts sekretāre iepazīstināja deputātus ar ministrijas prognozēm par potenciālajiem saslimstības scenārijiem. VM skatījumā, viens no sliktākajiem scenārijiem būtu, ja inficētos 0,5% populācijas, kas nozīmētu, ka būtu aptuveni 10 416 inficēto, no kuriem 2083 atrastos slimnīcās, kamēr 312 slimības gaita būtu smaga. Pie šāda inficēto apmēra tiek prognozēts, ka mirušo pacientu skaits varētu būt no 104 līdz 520 iedzīvotājiem.

Raugoties uz citām Eiropas valstīm, Mūrmane-Umbraško pieļāva, ka šāda scenārija gadījumā pat spējīgākas veselības aprūpes sistēmas tādās valstīs kā Spānijā vai Itālijā saskartos ar problēmām nepietiekamās kapacitātes dēļ. Būtiski ir ņemt vērā, ka patlaban Latvijā ir 395 pieejamās gultas vietas, kas nozīmē, ka pie šāda scenārija būtu ievērojami jāpalielina Latvijas veselības aprūpes kapacitāte.

Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas (LLSA) valdes priekšsēdētājs Valts Ābols norādīja, ka, vadoties pēc Vācijā piekoptās prakses, ierobežojumu mīkstināšana būtu jālīdzsvaro ar veselības aprūpes sistēmas kapacitātes celšanu.

Savukārt LM valsts sekretāre atgādināja, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvijas materiālās rezerves jau infekcijas izplatības agrīnajās stadijās nebija pietiekamas. "Mums faktiski nemaz nebija materiālo rezervju," klāstīja Mūrmane-Umbraško, piebilstot, ka "jau pirmajā mēnesī bija izsīkušas materiālās rezerves".

Tādēļ, lai nodrošinātu gatavību un kontrolētu infekcijas slimību izplatību, būtu nepieciešams nodrošināt pietiekamu intensīvās, reanimācijas un infekcijas gultu skaitu slimnīcās, kā arī uzlabot mākslīgo plaušu ventilācijas iekārtu pieejamību.

Tāpat būtu jāizveido individuālo materiālo aizsarglīdzekļu rezerves trīs mēnešiem. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, patlaban aizsarglīdzekļu rezerves būtu gana vienam mēnesim.

Sniedzot ārstniecības iestāžu redzējumu par ministrijas izstrādāto ilgtermiņa plānu Covid-19 izplatības mazināšanā, Ābols skaidroja, ka, viņaprāt, būtu jābūt gataviem arī iepriekš minētajai 0,5% prognozei, vienlaikus saskaņojot darbības un nodrošinot gatavību arī pārējiem ministrijas Covid-19 izplatības scenārijiem.

"Mēs savā prātā esam pieņēmuši šo 0,5% scenāriju," pauda Ābols. Tādēļ, vadoties pēc šādas prognozes, LLSA priekšsēdētājs mudināja apzināties, kas tieši ir tās medicīnas iekārtas vai resursi, kuri tuvākajā nākotnē trūks. Tāpat būtu jādomā par papildu informētības nodrošināšanu mediķu vidū, kā arī šo darbinieku motivācijas uzturēšanu. Ābols arī rosināja šogad īpašu uzmanību pievērst darbinieku vakcinēšanai pret gripu.

Komisijas sēdē no deputātiem vairākkārt izskanēja jautājumi par to, kā tiktu novērsta esošā medicīnas personāla izdegšana. Atbildot uz šo jautājumu, Viņķele norādīja, ka jau patlaban mediķiem tiek nodrošinātas bezmaksas psihologu konsultācijas. Tomēr viens no iemesliem, kāpēc netiek pilnveidota šādu pakalpojumu pieejamība, pēc ministres paustā, ir tāpēc, ka tam nepietiek līdzekļu, lai gan ir jau vairākas organizācijas, kuras ir izrādījušas interesi sniegt šādu pakalpojumu.

Atbildot uz komisijas deputāta Ivana Klementjeva (S) jautājumu par ierobežojumu mīkstināšanu attiecībā uz sporta aktivitātēm, valsts sekretāre informēja, ka pēc gaidāmajām brīvdienām tiks spriests par turpmāku drošības pasākumu noņemšanu attiecībā uz konkrētām fiziskām aktivitātēm.

Pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 - miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Inter Cars Latvija pērn apgrozījis 90 miljonus eiro

Db.lv, 29.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas auto un motociklu rezerves daļu tirgotājs Inter Cars Latvija pērn sasniedzis apgrozījumu 90 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2019. gadā, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

Atbilstoši operatīvajiem un auditētajiem rezultātiem 2020. gadā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir divi miljoni eiro – arī par 8% vairāk nekā 2019. gadā.

"2020. gadā mēs spērām vairākus soļus, kas būtiski palīdzēja uzlabot biznesa sniegumu un konkurētspēju. Pirmkārt, mēs trīs reizes paplašinājām un modernizējām mūsu loģistikas centru Mārupē, kas ļauj mums veidot plašākus preču uzkrājumus, līdz ar to uzlabojas pieejamība un mēs varam ātrāk piegādāt nepieciešamās rezerves daļas mūsu klientiem. Otrkārt, sekojot globālajām tendencēm, mēs nostiprinājām un uzlabojām savu e-komercijas kanālu “IC24.lv”, kur arī pērnā gada otrajā pusgadā redzējām strauju izaugsmi," skaidroja K.Viļumsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes uzņēmums SIA HQ Chipper Parts saņēmis Luminor bankas finansējumu 300 000 eiro apmērā jaunu iekārtu iegādei, kas būtiski paātrinās specifisku detaļu ražošanu.

Piešķirto finansējumu uzņēmums izlietojis, iegādājoties divus jaunus darba galdus, kas nepieciešami specifisku detaļu ražošanai. Ja iepriekš šo detaļu ražošanai tika izmantotas vairākas atsevišķas iekārtas, tad abas jaunās iekārtas to visu paveiks vienuviet, uzlabojot ražošanas jaudu un kvalitāti.

“Mūsu sadarbība ar Luminor banku tika uzsākta jau 2018. gadā, kad ar bankas atbalstu iegādājāmies uzņēmuma ražotni. Savukārt 2019. gadā ar bankas atbalstu varējām iegādāties trīs jaunas iekārtas, kas ļāva strauji palielināt mūsu tirgus daļu, piedāvājot vēl lielāku specializēto detaļu izgatavošanas klāstu. Plānojam turpināt attīstīt ražošanu, lai kļūtu par vadošo nodilumizturīgu detaļu ražotāju Latvijā un vienlaikus aktīvi pārdotu savu produkciju ārvalstīs un gatavotu jaunus produktus, ko piedāvāt patērētājiem,” stāsta Andris Melbārdis, SIA HQ Chipper Parts valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot bankas Citadele līdzfinansējumu teju 5 miljonu eiro apmērā, viens no vadošajiem automobiļu rezerves daļu un auto piederumu vairumtirgotājiem Latvijā “Ape Motors” veicis uzņēmuma reorganizāciju, vietējiem mazākuma akcionāriem nopērkot līdz šim Zviedrijas partneriem piederošās uzņēmuma daļas.

Finansējums no bankas Citadele 4 950 000 eiro apmērā izmantots sabiedrības kapitāldaļu iegādei, nomainot uzņēmuma dalībnieku sastāvu, kā arī kredītlīnijai, kas paredzēta īstermiņa apgrozāmajiem līdzekļiem.

“Uzņēmuma reorganizācija palīdzēs sekmēt organizācijas mobilitāti un reaģēt uz neparedzētiem tirgus pavērsieniem, kas Ape Motors skar īsākā pārskata termiņā. Tas, ka vairākuma akcionāri ir vieglāk pieejami, noteikti palīdzēs pieņemt lēmumus operatīvāk,” atklāj Ape Motors valdes priekšsēdētājs Andris Apalups. “Tuvākā nākotne saistās ar investīciju plāniem infrastruktūrā – plānojam paplašināties un pārvākties uz jaunām, plašākām telpām, jo esošās kļuvušas par šauru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien gājis bojā automašīnu rezerves daļu tirgotāja SIA "Gros auto grupa" īpašnieks Gunvaldis Groskops.

Valsts policijā informēja, ka šodien Babītes pagastā ceļa posmā uz Brīvkalniem automašīnā atrasts kāda vīrieša līķis ar šautu brūci. Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka, iespējams, izdarīta pašnāvība.

Policija ir nozīmējusi nepieciešamās ekspertīzes un turpina noskaidrot notikušā apstākļus. Saistībā ar notikušo ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 12.nodaļas "Nonāvēšana".

Gros auto grupa izbeigta tiesiskās aizsardzības procesa lieta 

Rīgas rajona tiesa izbeigusi automašīnu apkopes un remonta uzņēmuma SIA "Gros auto...

Izmeklēšanas interesēs Valsts policija šobrīd plašāku informāciju nesniedz.

Kā liecina liecina "Firmas.lv" informācija, pērn būtiski pasliktinājās "Gros auto grupa" finanšu situācija. Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā bija 8,941 miljons eiro, kas bija par 8,3% mazāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi sasniedza 2,128 miljonus eiro pretēji peļņai 2018.gadā. "Gros auto grupa" apgrozījums 2018.gadā bija 9,748 miljoni eiro un peļņa - 223 459 eiro.

Gunvaldis Groskops db.lv stāsta par «ļoti agresīvo un negodīgo konkurenci» auto rezerves daļu tirdzniecībā 

Pašmāju auto rezerves daļu un piederumu tirdzniecības tīkls GROS AUTO atvēris 15....

Vadības ziņojumā bija arī atzīmēts, ka 2020.gadā uzņēmuma finanšu stāvokli būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, kuras ietekmē "Gros auto grupa" apgrozījums būtiski samazinājies, bet uzņēmuma izmaksu līmenis nav samazinājies tik strauji.

Šogad 14.augustā "Gros auto grupai" tika ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tomēr 16.oktobrī Rīgas rajona tiesa to izbeidza. Tiesiskās aizsardzības process kompānijai tika izbeigts, jo pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka kompānijai šogad 26.novembrī bija nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam 1,67 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 1994.gadā un tā pamatdarbība ir vieglo automobiļu rezerves daļu, motoru eļļu, riepu un piederumu mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība. "Gros auto grupa" pamatkapitāls ir 1,399 miljoni eiro.

Groskops uzrādīts kā patiesais labuma guvējs arī mikrosabiedrībā "Gros auto GP", kas pēdējos gados strādājusi ar aptuveni 50 000 eiro apgrozījumu un 19 000 līdz 26 000 eiro zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Iekšlietu ministrijas padotībā esošās Nodrošinājuma Valsts aģentūras AS "MADARA Cosmetics" ražotnē nogādāti 5000 litri spirta ar koncentrāciju virs 90%, kas tiks izmantots dezinfekcijas līdzekļu ražošanā, informē Iekšlietu ministrijā.

Spirtam ir tikušas veiktas pārbaudes un tas atzīts par nekaitīgu izmantošanai dezinfekcijā. AS MADARA Cosmetics sadarbībā ar SIA "L.Ē.V." pieņems konfiscēto etilspirtu un bez maksas pārstrādās to par virsmu dezinfekcijas līdzekli.

LASI ARĪ: Arī Bio2You uzsāk dezinfekcijas līdzekļu ražošanu

"Krīzes situācijās jāspēj rast radoša pieeja problēmu risināšanai. Dienesti rūpīgi ir strādājuši, lai apkarotu nelegālos akcizēto preču ražotājus un kontrabandistus, un parastā kārtībā šīs akcizētās preces tiek iznīcinātas. Pirmo reizi brīvās Latvijas laikā konfiscēto spirtu izmantosim lietderīgi, lai iekšlietu dienesti un citas valsts un pašvaldību iestādes, ieskaitot slimnīcas, būtu nodrošinātas ar dezinfekcijas līdzekļiem laikā, kad tie ir deficītā un tiek tirgoti par paaugstinātu cenu," pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģijas cenu kāpums negatīvi ietekmē mājsaimniecības visā pasaulē, taču nesenais pieaugums, visticamāk, neizraisīs 20.gadsimta 70.gadu stila naftas krīzi un tam vajadzētu mazināties nākamā gada sākumā, otrdien paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vecākā ekonomiste Gita Gopinata.

Enerģijas cenas pērn ievērojami samazinājās saistībā ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzētajiem pasākumiem, taču 2021.gadā globālā ekonomika atveseļojās, būtiski palielinot pieprasījumu, norāda Gopinata.

Enerģijas tirgū garai un aukstai ziemai sekoja jo sevišķi karsta vasara, kas izraisīja pieprasījuma kāpumu un samazināja enerģijas rezerves, jo sevišķi gāzes rezerves Eiropā.

Lai arī enerģijas cenas dažus turpmāko mēnešus saglabāsies augstas, "mēs sagaidām, ka tās samazināsies līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām un otrā ceturkšņa sākumā," sacīja Gopinata.

"Līdzko būsim pārdzīvojuši ziemas mēnešus, situācija kļūs labāka," piebilst ekonomiste.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru