2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Mārtiņa ielas 8 nama īrnieki apgalvo, ka nav saņēmuši paziņojumu par tiesu izpildītāja ierašanos, tomēr tiesu izpildītājs Juris Vildaus Db.lv norādīja - viss esot noticis likumīgi, bet par tiesu izpildītāja ierašanos iedzīvotāji bija jāinformē nama īpašniekam. «Ja īrnieki vēlas apstrīdēt tiesu izpildītāja darbu, tad viņi var vērsties tiesā,» Db.lv stāstīja J. Vildaus.

«Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tiesas lēmumu, viņi var vērsties tiesā, bet tiesu izpildītājs darbojas saskaņā ar likumu,» Db.lv norādīja tiesu izpildītājs J. Vildaus.

Piektdien no Mārtiņa ielas 8 nama izliktie iemītnieki ar ieniegumiem jau vērsušies Rīgas pašvaldības policijā – iesniegumos norādīts, ka izlikšana no dzīvokļiem notikusi bez iepriekšēja brīdinājuma, vēstīja aģentūra Leta. J. Vildaus Db.lv norādīja – brīdinājums tika sūtīts mājas iepriekšējam īpašniekam, kuram bija jānodrošina nama iedzīvotāju informēšana.

Db.lv viņš norādīja, ka no visiem pārbaudītajiem dzīvokļiem noslēgtu aktuālu līgumu varēja parādīt tikai viena dzīvokļa īrnieks. Par izmestajām mantām J. Vildaus nav informēts, jo tas nav tiesu izpildītāja kompetencē. Tāpat viņš apliecināja, ka esot darbojies saskaņā ar likumu, savukārt par 16. dzīvokļa īrnieces Ļudmilas Ponomarjovas izteikto apgalvojumu, ka tiesu izpildītājs esot mēģinājis nozagt viņas dzīvokļa īres līgumu, J. Vildaus atbildēja, ka līgumu zadzis nav un tas ir viņas viedoklis.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz ieviest likumisku reālnastu jeb principu "parāds seko dzīvoklim".

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka jaunais regulējums vairāk aizsargās dzīvokļu īpašnieku kopības, dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret dzīvokļu īpašnieku rīcību, tiem neveicot samaksu par saņemto pakalpojumu un nepildot lojalitātes pienākumu pret dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībā uz uzkrājumu veidošanu dzīvojamai mājai.

Tāpat tiks paplašināts tiesību un pienākumu apjoms tām personām, kuras uzskatāmas par potenciālajiem dzīvokļa īpašuma ieguvējiem un uz kuriem gulstas reālnasta dzīvokļa īpašuma iegādes rezultātā.

Normatīvie akti nosaka dzīvokļu īpašnieku pienākumu veikt norēķinus, tostarp, par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem, pārvaldīšanas izdevumiem, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajiem maksājumiem uzkrājumu fondā.

Ar mērķi sakārtot komunālo un citu ar dzīvokļa lietošanu saistīto pakalpojumu parādu jautājumu dzīvokļa īpašnieka maiņas gadījumā, 20.augustā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā.

Kā skaidro EM, lai izvairītos no tā, ka dzīvokļa īpašnieks atsavina savu īpašumu nenokārtojis maksājumu saistības par pakalpojumiem, Likumprojekts paredz turpmāk īpašniekam atsavinot īpašumu rast risinājumu iekrājušos parādu nomaksai. To īpašnieks var izdarīt no saviem līdzekļiem, vai arī vienoties, ka to veic persona, kas vēlas attiecīgo dzīvokļa īpašumu iegādāties.

Lai nerastos strīdi par parāda apmēru, nenomaksāto parādu apjoms tiek fiksēts pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses – iepriekšējais un jaunais dzīvokļa īpašnieks, mājas pārvaldnieks, pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, sniedzējs vai zemes īpašnieks, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

2008.gada 24.septembra sēdē Dome pieņēma lēmumu izveidot jaunu sociālā pabalsta veidu dzīvokļa pabalsts. Skrundas pilsētas dome un pašvaldības aģentūra Sociālais dienests ievieš jaunu pabalstu veidu – dzīvokļa pabalsts.

Domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga uzsver, ka "Sociālie jautājumi vienmēr bijuši prioritāri Skrundas pašvaldības darbā. Skrundas domes deputāti jau budžeta gada sākumā, izveidojot pašvaldības aģentūru Sociālais dienests, noteica konkrētus aģentūras darba uzdevumus: efektīvas sociālās atbalsta sistēmas izveidošana, efektīva, taupīga sociālā budžeta līdzekļu apsaimniekošana un kvalitatīva klientu apkalpošana. Pateicoties aģentūras augstajam darba ražīgumam un darba efektivitātei, ir rasti finansiālie ietaupījumi, kuri ļauj ieviest jauna sociālā pabalsta veidu – dzīvokļa pabalstu".

Dzīvokļa pabalstu un mājokļa pabalstu (50,- Ls apmērā) var saņemt:

Eksprezidenta Valda Zatlera dzīvokļa iegādē iesaistītās puses nesniedz skaidru atbildi, vai īpašumā pēc tā iegādes vēl tiks veikti remontdarbi, iegādātas mēbeles vai veikti citi interjera uzlabojumi.

Dzīvokļa iegādei bijušajam prezidentam iecerēts tērēt nepilnu pusmiljonu latu, taču kopējie tēriņi var būt lielāki, ja dzīvoklī tiks veikti kādi uzlabojumi. Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji atrunājas, ka pašlaik uz šiem jautājumiem nevarot atbildēt, jo neesot informācijas, vai uzlabojumi ir nepieciešami.

Iepriekšējo prezidentu pieredze rāda, ka valsts viņiem ir nodrošinājusi ne vien «pliku dzīvokli», bet arī tā iekārtojumu, šiem mērķiem atvēlot iespaidīgas summas.

Piemēram, eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas dzīvoklis savulaik tika aprīkots ar finierētiem sarkankoka grāmatskapjiem, kuri izmaksāja 47 724 latus. Finierēti baltā ozola grāmatskapji izmaksāja 10 213 latus, bet šāda paša materiāla garderobes izveidošana prasīja 15 060 latus. Eksprezidentes dzīvoklī tika veikti arī vairāki citi uzlabojumi kopā par aptuveni 145 000 latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Sieviete, kura ar diviem bērniem uz apšaubāma telpu nomas līguma pamata dzīvo kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā, ir upuris ar garīgās veselības traucējumiem, kura tiek izmantota finanšu spekulācijās ar nekustamo īpašumu, pauda SIA Ora et labora valdes loceklis Mārtiņš Kundziņš, kurš saskaņā ar pakalpojumu iegādes līgumu veic dzīvokļa pārņemšanu bijušās Parex bankas jeb tagad Reverta vārdā.

Jau ziņots, ka dzīvokļa Ganu ielā īrniece Viktorija vērsusies medijos, jo 13.jūnijā viņas īrētajā dzīvoklī esot ielauzušies Reverta nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Pēc Viktorijas stāstītā, bankas nolīgi bandīti atslēguši viņai elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Nekustamā īpašuma tirgus ekspertiem nav vienota priekšstata par to, kā izmērīt un salīdzināt dzīvokļu pieejamību ar iepriekšējiem gadiem.

„Daži eksperti dzīvokļu pieejamības izmērīšanai izmanto attiecību starp vidējo kvadrātmetra cenu un vidējo algu pēc nodokļu nomaksas, bet šis rādītājs var radīt maldīgu priekšstatu”, tā SIA BaltHaus analītikas nodaļas vadītāja Ludmila Zommere.

Piemēram: 2005. gada martā viens kvadrātmetrs otrreizējā tirgū (Rīgā), kura vidējā cena bija 780 EUR/m2, iedzīvotājam maksāja 2.9 neto algas (780/275=2.84), tik pat daudz kvadrātmetrs maksāja arī šī gada maijā, kad vidējā piedāvājuma cena sasniedza 1380 EUR/m2 (1380/482=2.86). Vēl viens šīs metodes trūkums it tāds, ka tā apskata kvadrātmetra iegādes iespējas, bet lēmums par dzīvokļa pirkšanu tiek pieņemts, vadoties no tā kopējās cenas un procentmaksājumu summas.

Saeima ceturtdien, 17.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz pilnveidot tiesisko regulējumu mājokļu jomā, informē Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem plānots papildināt dzīvokļa īpašnieka pienākumus – ievērot dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktos dzīvokļu īpašumu lietošanas tiesību aprobežojumus, piemēram, attiecībā uz ūdensapgādes, kanalizācijas, publisko elektronisko sakaru tīklu, siltumenerģijas, elektroenerģijas un gāzes iekārtu un ietaišu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu.

Dzīvokļu īpašniekiem būs noteikts arī pienākums veikt naudas maksājumus uzkrājumu fondā dzīvojamās mājas uzlabošanai, kā arī mājas pārvaldniekam iesniegt īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu, savukārt dzīvokļa atsavināšanas gadījumā informēt īpašuma ieguvēju par neizpildītajām saistībām.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina veikt izmaiņas esošajā regulējumā un kā maksas aprēķina kritēriju noteikt dzīvoklī deklarēto personu skaitu, informē EM.

Izmaiņas tiek rosinātas, ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes.

Sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz, turklāt veiktās izmaiņas pirmkārt skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas, protams, nav pieļaujams. Tāpēc EM virzīs jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Ministru kabinets otrdien atvalstīja noteikumu projektu Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.janvāra noteikumos Nr.19 Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi, kas paredz vairākkārtīgu kadastrālajām vērtību pieaugumu.

Atbilstoši jaunajai, Noteikumos Nr. 305 noteiktai lauku zemes kadastrālo vērtību bāzes izstrādes kārtībai, valstī ir izdalīti astoņi lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtību līmeņi (1. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa sešām zemes kvalitātes grupām (1. tabula).

Meža zemei ir izdalīti pieci vērtību līmeņi (2. attēls), kuros ir atšķirīgas bāzes vērtības pa četrām meža zemes kvalitātes grupām (2. tabula).

Lauku zemes prognozēto kadastrālo vērtību pieaugums rajonu griezumā, salīdzinājumā ar spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, ir 1,5 līdz 3,4 reizes, vidēji valstī - aptuveni 2 reizes (3. tabula). Minētais pieaugums ir vidējs rajonā un neatspoguļo katra konkrētā īpašuma vērtību izmaiņu.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Pagājušā nakts kādai sievietei un viņas diviem bērniem bijusi kā šausmu filmā, jo viņas īrētajā dzīvoklī ielauzušies bijušās Parex bankas, tagad Reverta, nolīgti iespaidīga izskata vīrieši, kuri demolējuši māju, biedējuši dzīvokļa iemītniekus, tādējādi mēģinot panākt viņu izlikšanu no dzīvokļa. Banka šādu notikumu interpretāciju noliedz.

(Papildināts ar Reverta viedokli.)

Kā pastāstīja dzīvokļa īrniece Viktorija, viņa ar saviem diviem bērniem patlaban mitinās kādā piecistabu dzīvoklī Ganu ielā. Savulaik kredītu šī dzīvokļa iegādei bankā ņēmusi kāda cita sieviete, bet Viktorija iemaksājusi pietiekamu naudas summu un noslēgusi vienošanos, ka viņa šajā dzīvoklī var dzīvot līdz 2018. gadam. Acīmredzot bankas un dzīvokļa īpašnieces starpā izcēlušās kādas domstarpības un banka tagad mēģina dzīvokli atgūt.

Jau 13. jūnijā bankas pārstāvji vēlējušies no Viktorijas saņemt parakstu, ka viņa labprātīgi aiziet no dzīvokļa, ko viņa atteikusies parakstīt. Pagājušajā naktī tajā ielauzušies, pēc sievietes teiktā, bankas nolīgi bandīti, kas atslēguši elektrību, neļāvuši lietot pat sveces, kā dēļ sievietes dēliņam nomirusi akvārijā dzīvojošā zivtiņa, par ko puika ļoti bēdājies. Bankas pārstāvji esot sagraizījuši sievietei piederošu kažoku, ādas jaku, kā arī citus apģērba gabalus, rupji lamājušies un dažādiem psiholoģiskiem paņēmieniem centušies panākt savu. Sieviete pēc šiem notikumiem bērnam bijusi spiesta izsaukt pat Neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Tā secina ne tikai nekustamo īpašumu tirgus dalībnieki, bet arī nodokļu eksperti. SIA BDO Tax pētījums liecina, ka tādējādi Latvijā valsts nodeva būs visaugstākā Baltijā. Valdība valsts nodevas griestu atcelšanu īpašumu ierakstīšanai zemesgrāmatā saista ar papildu ienākumiem budžetā. Nākamgad tie plānoti 3,39 milj. eiro, bet 2015. gadā un turpmāk 3,84 milj. eiro.

Vairāki nekustamo īpašumu biznesā strādājošie bija pārsteigti par valdības kursa straujo maiņu. Proti, 24.09.2013. MK izdarīja grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pašreizējos šīs nodevas maksimālos apmērus latu vietā no 2014. gada noteica eiro. Tomēr jau 29. oktobra valdības sēdē šie grozījumi tika anulēti un pieņemti citi, kuri paredz ne tikai augstāku valsts nodevas apmēru par reģistrāciju zemesgrāmatā vairākām īpašumu kategorijām, bet arī par 50% palielina paredzēto valsts nodevas apmēru tiem, kuri ar reģistrāciju zemesgrāmatā kavēsies ilgāk par sešiem mēnešiem. Šī iemesla dēļ daži uzņēmēji valdību uzskata par negodīgu eiro ieviesēju, kurš pāreju uz eiro izmanto nodevas un līdz ar to arī cenas pacelšanai.

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) patlaban turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūlija līdz 31.augustam.

Pirmo divu nedēļu laikā NVA filiālēs 100 darba devēji pieteikuši 1218 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Darba devēju vidū ir arī 47 pašvaldības, informē NVA.

Skolēniem piedāvāts strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās. Visvairāk darba vietu skolēniem šobrīd pieteikuši darba devēji Rēzeknē, Ventspilī un Ogrē, minimāla darba devēju aktivitāte pagaidām vērojama Cēsīs, Dobelē, Preiļos, Ludzā, Balvos, Krāslavā un Kuldīgā.

No 10. līdz 25. aprīlim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņēma darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, db.lv informē Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis.

Saskaņā ar NVA Karjeras pakalpojumu departamenta apkopotajiem datiem, Latvijā kopumā 1042 darba devēji ir pieteikuši 12234 darba vietas skolēniem.

Visvairāk darba vietu pieteikumu saņemts Rīgā un Rīgas rajonā (2382), Daugavpils (834), Liepājas (735), Rēzeknes (638), Ogres (459), Jēkabpils (458), Ventspils (430), Preiļu (424), Madonas (399), Bauskas (393) un Talsu rajonā (378), kā arī Jūrmalas pilsētā (418). Vismazākais darba vietu skaits skolēniem pieteikts Ludzas (191), Saldus (214), Valkas (225) un Alūksnes(226) rajonā.

Visvairāk skolēniem tiek piedāvātas šādas darba vietas: palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, pasta darbinieka palīgs, dārznieka palīgs, sētnieks, kurjers, lietveža palīgs, palīgs darbā ar klientiem u.c. Skolēniem piedāvātas arī arhitekta palīga, biroja administratora palīga, laboranta palīga, viesmīļa, sekretāra, skolotāja palīga un pat datora dizainera darba vietas.

No 10. līdz 25.aprīlim Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) pieņēma darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā. Saskaņā ar NVA Karjeras pakalpojumu departamenta apkopotajiem datiem, Latvijā kopumā 1 042 darba devēji ir pieteikuši 12 234 darba vietas skolēniem.

Visvairāk darba vietu pieteikumu saņemts Rīgā un Rīgas rajonā (2 382), Daugavpils (834), Liepājas (735), Rēzeknes (638), Ogres (459), Jēkabpils (458), Ventspils (430), Preiļu (424), Madonas (399), Bauskas (393) un Talsu rajonā (378), kā arī Jūrmalas pilsētā (418). Vismazākais darba vietu skaits skolēniem pieteikts Ludzas (191), Saldus (214), Valkas (225) un Alūksnes(226) rajonā.

Visvairāk skolēniem tiek piedāvātas šādas darba vietas: palīgstrādnieks, pārdevēja palīgs, pasta darbinieka palīgs, dārznieka palīgs, sētnieks, kurjers, lietveža palīgs, palīgs darbā ar klientiem u.c. Skolēniem piedāvātas arī arhitekta palīga, biroja administratora palīga, laboranta palīga, viesmīļa, sekretāra, skolotāja palīga un pat datora dizainera darba vietas.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā, kas norisināsies no 1.jūnija līdz 31.augustam, informē NVA.

Šobrīd jau 220 darba devēji NVA filiālēs pieteikuši 2576 darba vietas skolēniem darbam vasaras mēnešos. Skolēnu darbam jūnijā pieteiktas 827 darba vietas, jūlijā - 958 un augustā 791 darba vieta. Darba devēju pieteikšanās turpinās, savukārt skolēni reģistrēties dalībai vasaras nodarbinātības pasākumam varēs no 8.maija elektroniski ar NVA interneta vietnes starpniecību. 2015. gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 3500 skolēnus.

Skolēniem darba devēji piedāvā strādāt tādās profesijās kā konditora palīgs, pārdevēja palīgs, pavāra palīgs, skolotāja palīgs, gids, datu ievades operators, reportieris, administrators, biedrības struktūrvienības vadītāja palīgs, viesmīlis, izstāžu un ekspozīciju zāļu uzraugs, dārzniecības darbinieks, lauksaimniecības darbinieks, palīgstrādnieks un citās.

Dati norāda, ka tieši pirmās iemaksas trūkums ir šķērslis, kas attur iegādāties savu mājokli, tādēļ HANNER uzņēmumu grupa Latvijas tirgum izstrādājusi jaunu atbalsta programmu, kam vajadzētu atvieglot mājokļa iegādes procesu, informē uzņēmumā.

Īrpirkums sniedz iespēju tikt pie mājokļa, to īrējot.

Izmantojot pakalpojumu, rezervēt dzīvokli būs iespējams, veicot iemaksu 5 % apmērā no kopējās dzīvokļa vērtības. No brīža, kad klients sāk dzīvot jaunajā īpašumā, ikmēneša īres maksājums būs jāveic 0,5 % apmērā no dzīvokļa vērtības, savukārt dzīvokļa iegādes līgums būs jānoslēdz divu gadu laikā. Visi maksājumi 100 % apmērā tiek novirzīti pirmajai iemaksai.

Jaunās Teikas mērķis ir piesaistīt jaunos profesionāļus un ģimenes ar vidējiem un vidēji augstiem ienākumiem un jaunā piedāvājuma ietvaros pircēji varēs izmantot arī valsts atbalstu mājokļa iegādei.

Dzīvokļi iegādei būs pieejami daudzstāvu dzīvojamajā ēkā, kura tiks nodota ekspluatācijā 2018. gada beigās.

30.08.2007.

plkst. 9.00

506.kab.

Darba kārtība

1. Par dzīvojamās mājas Rīgā, Dzirciema ielā 24 apsaimniekotāja noteikšanu

2. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļu īpašumu - neizīrētu dzīvojamo māju liters 005 un liters 006, Eduarda Smiļģa ielā 1, Rīgā, pie dzīvokļu īpašumiem piederošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala, atsavināšanu (lēmuma projekta 2.variants)

3. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļu īpašumu - neizīrētu dzīvokļu Nr.5, Nr.6, Nr.7, Nr.8 un Nr.9, Mēness ielā 24, Rīgā, un dzīvokļu īpašumos ietilpstošā kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas, atsavināšanu

4. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.7, Krāsotāju ielā 4, Rīgā, pie dzīvokļa īpašuma piederošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala, atsavināšanu