Citas ziņas

Panāks mierizlīgumu pazudušo graudu lietā

Sandra Dieziņa, Vēsma Lēvalde, 04.02.2010

Jaunākais izdevums

Līdz 1. martam atlikta tiesas sēde strīdā starp Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību (VAKS) un Baltic Holding Company (BHC) par rapša iepirkuma līgumiem.

VAKS direktors Indulis Jansons atzina, ka lietā plānots panākt mierizlīgumu un vēl atlikušas dažas nianses, kas jāsaskaņo ar BHC. «Mums nav mērķis paraut kādu zem ūdens, bet sakārtot attiecības starp ražotājiem un piegādātājiem,» tā īsumā komentēja I. Jansons.

Db jau rakstīja, ka tiesvedībā ir vismaz trīs lietas, kurās izteiktas pretenzijas pret a/s BHC, to skaitā - krimināllieta par iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Vidzemes Agroekonomiskajai kooperatīvajai sabiedrībai prasības summa ir ap 570 tūkstošiem latu. Prasības pamatā ir a/s BHC noslēgtais līgums par liela apjoma rapšu ražas iepirkšanu un vēlāka līgumu laušana, kas VAKS radījusi ievērojamus zaudējumus, jo rapšu cena bija kritusies un citi noieta tirgi - zaudēti.

«Mums bija gandrīz noslēgti eksporta līgumi, kad BHC nāca ar vilinošu piedāvājumu. Līgumu noslēdzām par 3000 t rapšu pārdošanu BHC par tā brīža cenām un ar priekšapmaksu,» Db iepriekš stāstīja I. Jansons. BHC ilgstoši klusējis par savām finansiālajām problēmām un beidzot lauzis līgumu.

«Ja abas puses ir ieinteresētas panākt pieņemamu rezultātu, tad mierizlīgums ir iespējams,» situāciju komentēja a/s BHC valdes loceklis Kaspars Mežbrakšis. Viņš apliecināja, ka ar VAKS ir cerības panākt mierizlīgumu un izbeigt tiesvedību. Tomēr ne visās pret BHC ierosinātajās lietās ir panākts tik labvēlīgs risinājums, viņš atzina. Sarunas pastāvīgi notiekot arī ar banku, un pagaidām banka esot ļoti pretimnākoša. Uzņēmums darbību nav apturējis, taču rapša eļļas spiešana notiekot neregulāri – izpildot konkrētus pasūtījumus. «Salīdzinot ar pagājušo gadu, tirgus ir stabilizējies, pieprasījums pēc eļļas ir audzis. Ražošanas jaudas ir noslogotas par aptuveni 30%,» lēsa K. Mežbrakšis. Savukārt elevatora pakalpojumi bijuši šosezon labi pieprasīti. Tagad sezona beigusies, savukārt finanšu rezultātus BHC apkopos jūnijā. Kopējais parādu apjoms 2009. gadā a/s BHC bija ap 5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šī gada graudu ražas ievākšanu, darbu uzsāks AS Balticovo graudu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss Auces novada Bēnē, informē kompānijā.

«Šobrīd ir pabeigti 80% no visiem celtniecības darbiem mūsu jaunajā graudu kompleksā, kuram pamatakmeni likām šī gada aprīlī. Plānojam, ka būvniecības darbi beigsies augusta pirmajā pusē un komplekss uzsāks darbu līdz ar ražas laika sākumu,» stāsta Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs.

«Ceram, ka no jaunā kompleksa ieguvēji būs Zemgales un Kurzemes graudkopji, kuriem graudu novākšanas sezonā vairs nebūs jāmēro tik tāls ceļš līdz graudu nodošanas punktiem,» viņš stāsta.

Jaunajā Balticovo graudu kompleksā tiks nodrošināti visi galvenie graudu apstrādes pakalpojumi, tostarp: laboratorijas pakalpojumi, graudu tīrīšana, kaltēšana un uzglabāšana. Graudu kompleksā tiks pieņemti gan lopbarības kvieši, gan pārtikas kvieši divās kvalitātes grupās, kā arī mieži un rapšu sēklas. Paredzēts, ka graudkopji kompleksu varēs izmantot kā graudu piegādes punktu arī priekš citiem Latvijas vadošajiem graudu iepircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

AgroPlatforma gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus, graudu uzpircējus un biržu, gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos, informē uzņēmumā.

Šis gads noslēgts ar 200 reģistrētiem labības audzētājiem un pircējiem, pirmajiem platformā noslēgtajiem līgumiem, sludinājumiem aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā un plānu paplašināties Eiropā.

DB jau vēstīja, ka Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma darbību lauksaimniecības nozarē uzsāka pavasarī kā pirmais šāda veida projekts Baltijā.

«Lielā interese no lauksaimnieku puses un pirmie darījumi AgroPlatformā, kā arī līdzīgu platformu veidošanās citur pasaulē, vieš mūsos pārliecību, ka esam radījuši kaut ko vajadzīgu un vērtīgu. Šāda pārliecība mums, protams, bija arī AgroPlatformas tapšanas gaitā, tomēr, veidojot kaut ko pilnībā jaunu un nebijušu, pietiekami konservatīvā nozarē, risks bija visai liels,» komentē SIA AgroPlatforma valdes loceklis Juris Kazulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks būvēs jaunu kalti un 15 graudu uzglabāšanas torņus

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eksperti: Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā joprojām ir cerības sasniegt pagājušā gada graudu kopražas līmeni un labības raža būs laba, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie graudkopības nozares eksperti.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA teica, ka patlaban graudu ražas novākšana rit pilnā sparā un pēdējās nedēļas ir darbiem labvēlīgas, bez lieliem nokrišņiem. Laika apstākļi ražas novākšanai esot tuvu ideālam.

"Prognozes par graudu ievākumu joprojām ir labas," viņš sacīja, atzīstot, ka graudaugu rekordražas šogad nebūs, bet ziemāju sējumos, kas ražīgākie, graudu būs daudz un kopējais novāktais ražas daudzums tonnās varētu būt tuvu rekordam. Līdz ar to šis esot ļoti labs graudu ražas gads. Balodis atzina, ka, ņemot vērā arī sinoptiķu turpmākās prognozes, ražas laiks kopumā būs izdevies. Graudus izdodas ievākt salīdzinoši sausā laikā, un tos nenāksies daudz kaltēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudu cenas šogad vairs nepieaugs

Dienas Bizness, 25.08.2015

Uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks valdes loceklis Žilvins Pakeltis stāsta, ka uzņēmums dienā iepērk 2000 līdz 3000 tonnu graudu. Kopumā šajā sezonā plānots iepirkt 120 000 tonnu.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban pilnā sparā rit graudu iepirkšana un pieņemšana no zemniekiem. Šā gada ražu gan zemnieki, gan graudu pārstrādātāji jau paguvuši nodēvēt par rekordražu, tajā pašā laikā atzīstot, ka agrajiem kviešiem kvalitāte ir zemāka nekā pērn, otrdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst gan Dienas aptaujātie zemnieku – graudaudzētāju – kooperatīvi, gan graudu pārstrādātāji, vasaras sākumā graudu cenas bija augstākas nekā 2014. gada vasaras sākumā, taču pēdējās divās nedēļās graudu cena ir būtiski noslīdējusi uz leju tieši lielā graudu apjoma dēļ. Turklāt, tā kā kvieši ir sliktākas kvalitātes, tad nav premiālo piemaksu. Šā brīža vidējā tirgus cena ir no 150 eiro līdz 175 eiro par tonnu kviešu atkarībā no kvalitātes un 360 eiro par tonnu rapša. Kā atzīst eksperti, graudu cenas pieaugums šogad vairs nav sagaidāms.

Tomēr, kā atzīst lielākās Latvijas zemnieku kooperatīvās sabiedrības Latraps izpilddirektors Edgars Ruža, šis gads finansiāli graudaudzētājiem ir ļoti izdevīgs. «Zemnieki ne tikai ir guvuši peļņu par šo gadu, bet atguvuši zaudējumus par pērno gadu, kad sliktā laika dēļ bija jāpārsēj ziemāji. Turklāt atšķirībā no pērnā gada šogad graudi ir sausi, tāpēc atkrīt kaltēšanas izdevumi, kas ir ievērojama izmaksu pozīcija,» stāsta E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks šogad iegādāsies rekordlielu graudu daudzumu

Žanete Hāka, 04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks šodien pieņēma pirmo kviešu kravu, kas uz Dobeli atvesta no Glūdas puses – ZS Ziemeļi, informē Dobeles dzirnavnieka pārstāvji.

Šajā sezonā uzņēmums plāno iegādāties vismaz 180 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par piektdaļu daļu vairāk nekā pagājušajā gadā.

«Prieks, ka raža šogad padevusies sevišķi laba, turklāt, zinot, ka mūsu zemniekiem ir ilggadēja pārtikas graudu audzēšanas pieredze, par kvalitāti nešaubāmies. Ņemot vērā, ka pastāvīgi paplašinām ražotnes un attīstāmies, šosezon plānojam pieņemt rekordlielu graudu daudzumu – par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn. Kopumā tie būs 180 tūkstoši tonnas, kas ir aptuveni 7200 kravas mašīnas, kuras pilnas ar graudiem – tas ir milzīgs daudzums,» saka Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs. «Graudu pieņemšanas cenas kā ik gadu atkarīgas no situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Patlaban kviešu cena biržā svārstās ap 180-190 eiro par tonnu, taču tā turpina kristies optimistisko ražas prognožu dēļ. No savas puses nākam zemniekiem pretim un piedāvājam fiksēt piegādāto graudu apjomu atbilstoši konkrētā brīža biržas cenai, kas sniedz iespēju saņemt fiksēto maksu par graudiem arī vēlāk, neskatoties uz cenu izmaiņām tirgū. Tāpat piedāvājam arī daļu summas izmaksāt pēc graudu piegādes un atlikušo – vēlāk pēc galējās cenas fiksēšanas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij aktīvāk jāveicina novārtā pamestās lauksaimniecības zemes atgūšana, bet nekustamā īpašuma nodoklis primāri jāiegulda lauku infrastruktūrā

Tādas prasības iezīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Lauksaimniecības trieciennozare attīstās strauji, bet ne bez šķēršļiem – lielākie izaicinājumi ir globālā cenu politika un pašmāju politiķu neprognozējamie lēmumi.

Aizvadītajā desmitgadē lauksaimniecība Latvijā būtiski attīstījusies, visnozīmīgāk jaudas palielinājuši graudkopji, stāsta biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Latvija ar savu lauksaimniecības potenciālu globālajā tirgū ir nenozīmīgs spēlētājs apjomu ziņā, taču graudkopība ir faktiski vienīgā lauksaimniecības joma, kas tomēr spēj startēt lielajos tirgos. Pērn kopējais Latvijā saražoto graudu apjoms bija 3 milj. tonnu, no tā 2 milj. tonnu bija kvieši. Pēdējos gados ražība palielinājusies ne tikai Zemgalē, bet arī Latgalē, norāda zemnieku saimniecības Kotiņi īpašnieks Aldis Ločmelis. Ir pāragri prognozēt, vai rekordraža būs nākamgad, nav zināms, vai ziemāji ir labi pārziemojuši, piebilst LPKS Latraps komercdirektore Līga Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Dobeles dzirnavnieks» iesniedzis projektu arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Lai uzlabotu Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, 2018. gadā «Dobeles dzirnavnieks» īstenos vērienīgu projektu 15 jaunu graudu uzglabāšanas torņu būvniecībai un kaltes izveidei.

Uzņēmumā pašlaik ir divi elevatori un pieci graudu uzglabāšanas torņi ar kopējo kapacitāti 160 tūkstoši tonnu. Plānotais projekts paredz 12 jaunu graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnu, trīs mitro graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnu, kā arī jaunas graudu kaltes izbūvi. Projekta rezultātā ievērojami tiks palielināta ne tikai graudu uzglabāšanas jauda, bet arī par aptuveni 30% efektivizēts graudu pieņemšanas process, kas aktīvākajā kulšanas sezonā nozīmē mazākas rindas un ātrāku izbēršanos zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra.

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ostu infrastruktūras attīstība apdraud graudu tranzītu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas enerģētisko kravu straujā zaudēšana nav vienīgais Latvijas termināļu un dzelzceļa pārvadātāju biznesa drauds. Kaimiņvalsts graudu tranzītu Latvijas ostas varēs izbaudīt vairs tikai 3‒5 gadus. Tas izriet gan no Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto teiktā Dienas Biznesam, gan Krievijas mediju publikācijām. Runa gan nav par pārdesmit milj. t, kā vēl pirms dažiem gadiem bija mērāmi ogļu un naftas produktu apjomi, taču arī pāris milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas zaudēšana ostu termināļiem nav nekas patīkams. Pērn Latvijas ostās kopumā tika pārkrauts 4,23 milj. t labības un tās produktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tā kaimiņvalsts graudu tranzīts veido teju vienu milj. t, jo Latvijas dzelzceļš pērn no/uz Krieviju pārvadājis 0,91 milj. t. graudu. Skatoties piecu gadu griezumā, Rīgas ostā labības un tās produktu apjomi pirmajos trīs mēnešos pieauguši no 264,2 tūkst. t 2014. gadā līdz 360,2 tūkst. t 2018. gadā, Ventspilī – no nulles līdz 34,1 tūkst. t, bet Liepājā – no 807,2 tūkst. t līdz 1,01 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Liepaja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs gan aicina nedramatizēt situāciju, kas nebūt neesot vienkārša, norādot, ka mūsu vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir augstas ražas attiecīgajās valstīs. Viņa vadītais terminālis pērn apkalpojis 1,7 milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu cenu kopējais pieaugums šogad varētu sasniegt pat 60%, salīdzinot ar cenām jūnijā, intervijā biznesa portālam Nozare.lv akcentē lauksaimniecības kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža.

Vienlaikus viņš atzīst, ka cenu kāpums varētu noslēgties ar mākslīgi radītā cenu burbuļa plīšanu jau tuvākajā laikā, jo patērētājvalstis drīz nespēšot norēķināties.

Db.lv jau vēstīja, ka graudu cenas pasaules biržās pēdējā laikā piedzīvojušas ievērojamu kāpumu, ko veicināja sausuma radītais ražas samazinājums Krievijā, kuras premjers Vladimirs Putins arī uzlicis aizliegumu graudu eksportam.

«Augustā Krievija jau pārdevusi piecus miljonus tonnu graudu, tagad saskaņā ar Maskavas lēmumu no 15. augusta pārtraukt graudu eksportu līgumi tiek lauzti, graudus vairāk nepiegādā, savukārt tie, kas graudus jau nopirkuši tālākai pārdošanai, to nevar izdarīt, jo uz viņiem lēmums neattiecas. Tas grauj visu graudu aprites sistēmu pasaulē, un lielie tirgotāji patlaban izmisīgi meklē graudus, lai nosegtu līgumus. Spekulanti to labi zina, tādēļ «bīda» augšā cenas. Pastāv iespējamība, ka cenu kāpums varētu turpināties, ja Maskavas pēdās ies Kijeva un Minska, un cenas var palekties vēl par 20%, kopumā sasniedzot 60% kāpumu,» norāda E. Ruža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Barkavas arodi kategorijā «izaugsme» atzīti par gada labāko kooperatīvu

Sandra Dieziņa, 20.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu nozares ieņēmumi 2016./2017. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem trim tirdzniecības gadiem, samazinājušies par 54 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Informatīvais ziņojums.

Graudu tirgū jau kopš 2012. gada sākuma vērojama pakāpeniska graudu iepirkuma cenu samazināšanās. Pārtikas kviešu un lopbarības kviešu iepirkuma cena šī gada septembrī ir samazinājusies attiecīgi par 16% un 14%, ja to salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo svērto iepirkuma cenu 168 eiro par tonnu.

Saskaņā ar nozares ekspertu vērtējumu, vairāk nekā 80% no kviešu graudu kopražas šogad atbilst lopbarības kvalitātes kritērijiem, savukārt iepriekšējo triju gadu periodā lopbarībai tika realizēti tikai 32% no kviešu kopražas. Ņemot vērā apstākli, ka lielāko daļu graudu apjoma no šī gada ražas varēs realizēt tikai kā lopbarību, tad iepirkuma cenas un ieņēmumu samazinājums ir vēl lielāks un salīdzinoši sasniedz jau 29%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

11. aprīlī, Auces novada Bēnē, Balticovo graudu pārstrādes un uzglabāšanas kompleksa pamatos, piedaloties Auces novada domes pārstāvjiem un Balticovo pārstāvjiem, tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, informē Balticovo.

«Jaunais graudu komplekss Auces novada Bēnē atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā un ļaus mums iegādāties graudus no vietējiem graudkopjiem daudz plašākā apkārtnē tādejādi būtiski palielināt graudu pieņemšanas jaudas, kas ir ļoti svarīgi vietējiem zemniekiem ražas laikā, » skaidro AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs.

Graudu pārstrādes kompleksa būvniecībā tiks investēti aptuveni 3 miljoni eiro. Kopējā, jaunā kompleksa kapacitāte būs 20 000 tonnas, bet graudu pieņemšanas ātrums 300 tonnas stundā. Pastāvīgi tiks nodarbināti 2 darbinieki, bet ražas laikā plānots, ka kompleksā strādās līdz pat 8 darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno būvēt jaunu graudu pieņemšanas ēku ar trim graudu uzglabāšanas tvertnēm, investējot 680 tūkstošus eiro.

Pēc projekta īstenošanas Ošenieku grauds līdzšinējo 840 tonnu vietā varēs uzglabāt gandrīz 1600 tonnas graudu, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienīgu graudu pieņemšanas sistēmu jaunajā graudu pieņemšanas ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas kooperatīvs arī spēs no biedriem pieņemt dažādas laukaugu kultūras, arī rapšus un pupas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt. Būs arī iespēja saņemt vairākas kultūras vienlaicīgi, jo plānots izbūvēt divas pieņemšanas līnijas. Jaunā ēka ir nākamais solis kooperatīva Ošenieku grauds attīstībā, jo līdz šim jau ir veikta graudu pirmsapstrādes modernizācija.

Kopumā projekta īstenošanai kooperatīvs piesaistījis Attīstības finanšu institūcijas Altum finansējumu 486 tūkstošu eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 194 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudaugu sējumu platība pērn pieaugusi par 6,5 %

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidots jauns digitālais rīks agroplatforma.lv graudu tirdzniecībai internetā, kas ir pirmais Baltijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno rīku tā veidotāji ceturtdien, 5. aprīlī, prezentēs starptautiskajā lauksaimniecības izstādē Pavasaris 2018 Rāmavā. SIA AgroPlatforma dibinātājs un valdes loceklis Juris Kazulis stāsta, ka radīts produkts, kas ievērojami atvieglos kā lauksaimnieku, tā graudu pircēju ikdienu. Projekta ideja tapusi jau pirms vairākiem gadiem, bet īstenota pēdējā gada laikā. «Ceļš uz jauno produktu bija garš. Lauksaimniekam ikdienā jāveic daudz dažādu procesu. Svarīgākā lieta ir ražošana, bet ne mazāk svarīga ir saražotās produkcijas veiksmīga realizācija,» stāsta Juris Kazulis. Ņemot vērā strauji augošo aktivitāti internetā, izveidota jauna platforma, kas ļaus nodrošināt gan ražotāju, gan pircēju intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru