Finanses

Papildināta - Bijušais Latvijas Krājbankas un Snoras īpašnieks Antonovs Krievijā atzinies krāpniecībā

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Bijušais «Latvijas Krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» īpašnieks Vladimirs Antonovs pilnībā atzinis Krievijas izmeklētājiem savu vainu apsūdzībās par bankas «Sovetskij» līdzekļu izlaupīšanu, vēsta laikraksts «Vedomosti».

Kā Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesas sēdē paziņojis izmeklētājs, aprīlī aizturētais Antonovs «pilnībā atzinis savu vainu un noslēdzis pirmstiesas vienošanos». Ziņots, ka Antonovs arī sniedzis liecību pret bijušo šīs bankas vadītāju Staņislavu Mitrušinu.

Neraugoties uz Antonova atzīšanos, tiesa tomēr noraidījusi viņa lūgumu aizstāt apcietinājumu ar mājas arestu, pieļaujot, ka viņš varētu mēģināt bēgt.

Krimināllieta pret Antonovu tika ierosināta saistībā ar aizdomām, ka viņš 2015.gadā kopā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem izstrādājis plānu, kas paredzēja atklāt šai bankā kredītlīniju, lai izkrāptu no tās naudu līdz 150 miljonu rubļu apmērā. Kā skaidro izmeklētāji, kredītlīnija atklāta uz laiku līdz šā gada oktobrim ar procentu likmi 18% gadā. Krāpnieciskās shēmas rezultātā Antonovs ieguvis 15 miljonus rubļu, no kuriem 10 miljonus jau atdevis.

Šī krimināllieta tiek izmeklēta ne tikai Sanktpēterburgā, bet arī Maskavā un Čeļabinskā.

Banka «Sovetskij» oficiāli nepiederēja Antonovam, nav arī oficiālas informācijas par viņa saistību ar šo banku. Tiesa gan, kā vēsta Krievijas mediji, Antonovs esot gatavojies šo banku pirkt.

2015.gadā tika veikta šīs bankas sanācija, un tās finanšu atveseļošanai sākotnēji piesaistīja banku «Rossijskij kapital». No 2016.gada marta bankas «Sovetskij» sanāciju veica «Tatfondbank», bet tās licence 2017.gada martā tika atsaukta. Šī gada februārī Krievijas centrālā banka uzticēja bankas «Sovetskij» sanāciju Banku sektora konsolidācijas fondam.

Kā ziņots, Lietuvas tiesībsargājošās iestādes savukārt veic izmeklēšanu pret bijušajiem «Snoras» īpašniekiem Antonovu un Raimundu Baranausku, ko Lietuva grib saukt pie atbildības par «Snoras» īpašumu piesavināšanos un izšķērdēšanu lielā apmērā, bet viņi no Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm slēpjas Krievijā.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra pavasarī nosūtīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai pieprasījumu par juridiskas palīdzības sniegšanu šīs lietas izmeklēšanā.

Marta sākumā Viļņas apgabaltiesa atzina, ka abi aizdomās turamie ir ārpus Lietuvas tiesībsargājošo iestāžu sasniedzamības, tāpēc viņus nevar tiesāt klātienē.

Lietuvas Seims pagājušā gada oktobrī pieņēma kriminālkodeksa grozījumus, kas ļauj neklātienē nodot tiesai personas, kuras valstij nodarījušas nopietnu finansiālo kaitējumu, ja tās atstājušas Lietuvu. Jaunie grozījumi ļauj neklātienē veikt pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz visiem noziegumiem, ar kuriem nodarīts liela apmēra kaitējums, ja aizdomās turētie slēpjas ārzemēs, apzināti izvairās piedalīties kriminālprocesā, bet attiecīgā ārvalsts nesadarbojas ar Lietuvu.

Lietuvas valdība «Snoras» darbību apturēja 2011.gada novembrī, bažījoties par šīs bankas stāvokli. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta.

Arī «Latvijas Krājbankā» drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu.

Antonovu un Baranausku Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes meklē kopš 2011.gada 22.novembra. Vispirms viņi patvērās Lielbritānijā, kur nedēļu pēc «Snoras» darbības apturēšanas tika aizturēti saskaņā ar Lietuvas izdoto Eiropas Savienības orderi, bet Lielbritānijas tiesa nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma. Kad 2015.gadā Apvienotā Karaliste beidzot nolēma viņus izdot, bijušie baņķieri paspēja pārbēgt uz Krieviju.

Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja «Snoras» valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju. Savukārt «Snoras» pieder nedaudz vairāk kā 60% likvidējamās «Latvijas Krājbankas» akciju.

2017.gada augustā izdevums «Vedomosti» ziņoja, ka Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku «Russkij investicionnij aļjans» («RIA-bank»), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, savukārt Antonova uzticības personas plānojot iegādāties Krievijas banku «Russkij meždunarodnij bank» (RMB).

Abu šo banku pārstāvji noliedza saistību ar Antonovu. Divas nedēļas pēc šī «Vedomosti» raksta Krievijas centrālā banka atsauca «RIA-bank» licenci, bet vēl pēc divām nedēļām – arī RMB licenci.

Antonovs arī nesekmīgi centies Krievijas tiesā piedzīt no Lietuvas valdības vairāk nekā pusmiljardu eiro saistībā ar «Snoràs» nacionalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas tiesa pirmdien piespriedusi bijušajam «Latvijas krājbankas» un Lietuvas bankas «Snoras» līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam divarpus gadu ieslodzījumu lietā par Krievijas bankas «Sovetskij» līdzekļu izkrāpšanu.

Sanktpēterburgas Viborgas rajona tiesa atzina Antonovu par vainīgu krāpšanā lielā apmērā.

Tiesa nolēma, ka ieslodzījums Antonovam jāizcieš vispārēja režīma kolonijā.

Antonovs savu vainu tiesā atzina. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš tika apcietināts tiesas zālē.

Jau ziņots, ka Antonovs tika aizturēts 2018.gada 12.aprīlī. Dienu vēlāk viņam tika noteikts drošības līdzeklis apcietinājums, kas 26.septembrī tika nomainīts pret mājas arestu.

Pēc izmeklēšanas materiāliem, Antonovs saziņā ar vairākiem bankas «Sovetskij» vadītājiem šajā bankā noformējis 150 miljonu rubļu (divi miljoni eiro) kredītlīniju ar procentu likmi 18% gadā. Kredītlīnija piešķirta īpaši nodibinātai firmai, kas nav veikusi reālu darbību. Antonovs ar līdzdalībniekiem saņemtos līdzekļus piesavinājušies, un viņiem nav bijis nodoma tos atdot, teikts lietas materiālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi – savulaik vēstīja liels Latvijas Krājbankas plakāts, man liekas, Lāčplēša un Gogoļa ielas stūrī. Tagad vairs nav ne santīmu, ne latu, ne Latvijas Krājbankas. Kamēr taupītājs, komponists Raimonds Pauls, latu vietā ir saņēmis «pigu», tikmēr advokāts Romualds Vonsovičs no Krājbankas maksātnespējas administrācijas procesiem ir izcēlis lielu «piķi». Krājbankas «taupītāji» kasa pakausi, prātojot, kurā «zeķē» no šādām bankām ir prātīgāk slēpt «trešo pensiju līmeni», bet «laupītāji» daudz nedomā. Latvijas Krājbankas bijušais klients Raimonds Pauls ir apzagts, bet Latvijas Krājbankas bijušais prezidents Mārtiņš Bondars dodas politikā.

Kur? Latgalē. Varbūt bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Mārtiņš Bondars ne pārāk augstu vērtē Latgales iedzīvotājus? Dažkārt rīdziniekam ir novērots tāds netikums uzskatīt, ka cilvēki simts kilometrus no Rīgas neko nesaprot. Pieļauju, ka Mārtiņš Bondars domā, ka cilvēki Latgalē, iespējams, pat nezina, ka tāda Latvijas Krājbanka vairs neeksistē.

Galu galā tā ir banka, kas Latvijā ir bijusi tikpat ilgi, cik šeit ir bijusi Latvijas valsts! Jau Kārļa Ulmaņa pirmā pagaidu valdība 1919. gadā izdeva rīkojumu par Latvijas Valsts Krājkases dibināšanu. Visiem zināmā Krājkase – kā Laima un kā Metalurgs – darbojās pat padomju okupācijas laikā. Tiešām ir grūti noticēt, ka mūsu Latvijas Krājbankas vairs nav. Bet politiķi, cilvēki, kas ir tieši vainīgi pie viena no Latvijas simboliem iznīcināšanas, ne tikai neuzņemas atbildību, ne tikai nenožēlo notikušo, bet mierīgi dodas politikā, domājot, ka viss jau ir aizmirsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārdod Latvijas krājbankas bijušajiem valdes locekļiem Bondaram un Ovčiņņikovai piederošus īpašumus

LETA, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolēs piedāvā iegādāties likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem Mārtiņam Bondaram (AP) un Svetlanai Ovčiņņikovai piederošus nekustamos īpašumus, liecina zvērināto tiesu izpildītāju paziņojumi oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdod Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena ir 5800 eiro. Izsoles solis - 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole sāksies pirmdien, 21.septembrī, un noslēgsies 21.oktobrī plkst.13.

Savukārt zvērināts tiesu izpildītājs Mārcis Midegs izsolē piedāvā iegādāties Ovčiņņikovai piederošo nekustamo īpašumu - dzīvokļa īpašumu Nr. 55 un pie tā piederošās kopīpašuma 5820/980569 domājamās daļas no daudzdzīvokļu mājas un zemes gabala Rīgā, Lāčplēša ielā 54. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušās valdes

LETA, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināta administratora "KPMG Baltics" prasība pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 366 981 eiro solidāru piedziņu, pavēstīja Senāta pārstāve Rasma Zvejniece.

Līdz ar to minētais Rīgas apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā.

Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi iestājās Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bondaram piederošais īpašums Ainažu pagastā izsolē pārdots par 15 400 eiro

LETA, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" bijušajam valdes loceklim, pašreizējam Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram (AP) piederošā viena ceturtā domājamā daļa no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā, izsolē pārdota par 15 400 eiro, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē "izsoles.ta.gov.lv".

Zvērināta tiesu izpildītāja Ineta Kaktiņa pirmajā izsolē pārdeva Bondaram piederošo vienu ceturto domājamo daļu no nekustamā īpašuma "Tīrmeži", Ainažu pagastā, Salacgrīvas novadā. Viss nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību seši hektāri, dzīvojamās mājas un trim palīgēkām. Piedzinējs ir "Latvijas krājbanka".

Nekustamā īpašuma novērtējums un izsoles sākumcena bija 5800 eiro. Izsoles solis bija 300 eiro. Izsoles cena nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Izsole noslēdzās 21.oktobrī plkst.13.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt 15 miljonus eiro no septiņiem "Latvijas krājbankas" bijušajiem valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Latvijas Krājbankas un Snorres īpašnieks Vladimirs Antonovs Krievijas izmeklētājiem atzinies krāpniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic 10 gadus pirms termiņa atmaksājusi teju 20 miljonus eiro Snoras bankai

LETA, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» likvidējamajai Lietuvas bankai «Snoras» desmit gadus pirms noteiktā termiņa atmaksājusi 19,497 miljonu eiro kredītu.

«Snoras» bankrota administratora un «airBaltic» 2014.gada martā parakstītais līgums paredzēja, ka Latvijas kompānija savas saistības izpildīs pakāpeniski. Pirmajā parāda atmaksas posmā «airBaltic» bankai maksāja tikai kredīta procentus, bet vēlāk sāka arī paša aizdevuma atmaksu, kas pilnībā bija jāveic līdz 2029.gadam.

«Varam teikt, ka veiksmīgas sarunas ar «airBaltic» bankas kreditoriem ir ietaupījušas desmit gadus. Tāds risinājums kļuva iespējams saistībā ar apstākļu un Latvijas kompānijas finansiālās situācijas izmaiņām. «airBaltic» izpildīja savas saistības pret banku, atmaksājot visu parādu līdz pēdējam centam, un «Snoras» patiesībā ir pabeigusi lielāko aizdevumu atgūšanas posmu,» sacīja «Snoras» bankrota administrators Gintars Adomonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "Latvijas krājbankas" administrators šogad augustā atguvis 3757 eiro, kas ir vairākkārt mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

2020.gada augustā visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Tādējādi šogad astoņos mēnešos "Latvijas krājbankas" administrators atguvis kopumā 69 378 eiro.

Vienlaikus "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi šogad augustā bija 25 458 eiro, tostarp nepieciešamie izdevumi kredītiestādes mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai maksātnespējas procesa laikā bija 16 149 eiro, darbiniekiem izmaksājamās darba algas un izmaksājamie atlaišanas pabalsti - 8908 eiro, bet administratora un administratora palīga atlīdzība bija 188 eiro.

Savukārt šogad astoņos mēnešos kopumā "Latvijas krājbankas" maksātnespējas procesa izdevumi veido 243 041 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No apcietinājuma atbrīvots Vairāk saules IT speciālists Edgars Štrombergs

LETA, 15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija, izmeklējot restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietu, guvusi apstiprinājumu, ka šajā uzņēmumā darbiniekiem maksātas «aplokšņu» algas, apliecināja Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Policija izmeklēšanā guvusi apstiprinājumu, ka «kases sistēmas (uzņēmuma) darbībās ir notikusi iejaukšanās, kā arī ir veikta kases sistēmā reģistrēto datu izmainīšana un dzēšana. Tāpat gūts apstiprinājums, ka daudziem uzņēmuma darbiniekiem ir maksāta alga skaidrā naudā,» norādīja Sozinovs.

Viedoklis: Krāpniecība ar kases aparātiem un algām nav notikusi

Ņemot vērā, ka izmeklēšana ir apjomīga un policija iegulda lielas pūles pierādījumu vākšanā, tad patlaban netiek atklāts, cik ilgi noziedzīgā shēma izmantota. «Policija veica 35 kratīšanas un izņēmusi lielu daudzumu dokumentu, datoru cietos diskus un cita veida pierādījumus, kuru analizēšana ir ļoti apjomīgs process, taču darām visu iespējamo, lai izmeklēšanu pabeigtu pēc iespējas ātrāk,» piebilda Sozinovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic atmaksājis 49 miljonu eiro kredītus Latvijas Krājbankai un Snoras bankai

Db.lv, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic, kas pēc tās kreditētāju «Latvijas krājbankas» un Lietuvas «Snoras bankas» kraha 2011. gadā nonāca valsts rokās, turpina norēķināties par pagātnes saistībām - no 200 miljoniem eiro, kas iegūti šogad pārdodot obligācijas, «airBaltic» atmaksājis abām bankām skandāliem apvītos aptuveni 49 miljonu eiro kredītus, pirmdien vēstīja LNT ziņas.

Valsts rokās nonākušais «airBaltic pirms pieciem gadiem atpirka tās iepriekšējo privāto akcionāru savulaik ņemot kredītus un vienojās ar šobrīd jau likvidējamās «Latvijas Krājbankas» administratoru KPMG šo parādu atmaksāt 15 gadu laikā. Pirmos piecus gadus maksāti tikai procenti, un šogad tika sākta pamatsummas atmaksa.

Tomēr «airBaltic» šogad lēma emitēt 200 miljonu eiro obligācijas, lai tādējādi piesaistītu papildu naudu. Tam bija jāsaņem arī kreditoru piekrišana - KPMG deva zaļo gaismu ar nosacījumu pirms termiņa atmaksāt visu aizdevumu – līdz ar to «airBaltic» atmaksājis «Krājbankai» nepilnus 28 miljonus eiro, bet «Snoras bankai» - vairāk nekā 18 miljonus eiro. «Mūsu līgumos paredzēts saskaņojums par to, ka pie noteiktas jaunu saistību uzņemšanās ir jāsaņem «Krājbankas» saskaņojums, izvērtējot visus nosacījumus. Tāda atļauja tika dota, nosacījums, ka ir šī te pirmstermiņa atmaksa,» LNT skaidroja KPMG pārstāve Una Petravska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Apdrošinātāju savienības dati liecina, ka pērn valstī reģistrēti 408 apdrošināšanas krāpniecības gadījumi, kas ir mazāk nekā divus iepriekšējos gadus, bet pērn kopumā krāpnieki no apdrošinātājiem centās izkrāpt deviņu gadu laikā lielāko summu - 2,6 miljonus eiro.

Igaunijas Apdrošinātāju savienības vadītāja zaudējumu novēršanas jautājumos Illi Reimetsa sacīja, ka krāpnieki cenšas iegūt arvien lielākas apdrošināšanas kompensācijas, bet efektīva policijas un apdrošinātāju izmeklētāju sadarbība ir ļāvusi atklāt arvien vairāk krāpniecības gadījumu.

«Būtiski mazāk ir gadījumu ar inscenētu un izplānotu krāpniecību, kas agrāk bija visizplatītākais apdrošināšanas krāpniecības veids. Ja krāpniekus atklāj apdrošināšanas gadījuma inscenēšanā, nākotnē tamlīdzīgu mēģinājumu vairs nebūs. Piemēram, ekonomikas lejupslīdes laikā pieaug māju dedzināšanas skaits, kas ir viens no piemēriem plānotai apdrošināšanas krāpniecībai,» klāstīja Reimetsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju biržās pārsvarā kāpums cerībā par ASV un Ķīnas sarunām

LETA, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi un divi no trim galvenajiem Eiropas biržu indeksiem otrdien pieauga, ko veicināja investoru cerības, ka ASV sarunās ar Ķīnu mēģinās mazināt tirdzniecības konfliktu.

Indeksu kāpums notika pirms jaunām politiskām ziņām, ka bijušais ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņas vadītājs Pols Manaforts atzīts par vainīgu krāpniecībā un bijušais Trampa personīgais advokāts Maikls Koens atzinies vēlēšanu kampaņas finansēšanas likumu pārkāpumos.

«FTN Financial» eksperts Kriss Lovs prognozēja, ka šīs politiskās ziņas trešdien izdarīs spiedienu uz akciju cenām, bet atzīmēja, ka tirgos jau gaidāms kritums pēc nesenajiem kāpumiem. «Iespējams, jūs pieredzēsiet kādu akciju pārdošanu. Mēs tik un tā esam gatavi korekcijai,» sacīja Lovs.

Analītiķi kā jaunākā kāpuma katalizatoru minēja Trampa administrācijas mērenāku retoriku un tirdzniecības ministra Vilbura Rosa signālus, ka viņš plāno atlikt galīgo lēmumu par to, vai noteikt muitas tarifus automašīnu importam. ASV un Ķīnas amatpersonas šonedēļ tiksies pirmajās sarunās kopš jūnija par tirdzniecības strīdu, kurā abas valstis noteikušas muitas tarifus viena otras precēm desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien nedaudz kritās, tomēr investori pievērsa maz uzmanības jauniem ASV muitas tarifiem Ķīnas precēm un ASV prezidenta Donalda Trampa politiskajām problēmām.

Ceturtdien stājas spēkā jauni ASV muitas tarifi Ķīnas precēm 16 miljardu dolāru apmērā, un Pekina paziņoja, ka «stingri iebilst pret šiem tarifiem un tai nav citas iespējas, kā vien turpināt nepieciešamos pretpasākumus».

Jaunie tarifi stājās spēkā laikā, kad ASV finanšu ministra vietnieks starptautiskajos jautājumos Deivids Malpass turpināja divu dienu sarunas ar Ķīnas tirdzniecības viceministru Vonu Šouveņu un finanšu viceministru Ljao Miņu. Šīs sarunas sākās trešdien un turpinājās ceturtdien, taču ASV Finanšu ministrija nesniedza skaidrojumus, kādi temati tiek pārrunāti.

«Abu pušu delegāti šodien turpinās tirdzniecības sarunas, bet tirgus dalībnieki nav pārāk optimistiski,» sacīja «CMC Market UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne, 31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 230 tūkstoši eiro – šāda ir rekordsumma, ko kāds Latvijas uzņēmums pērn iztērējis par luksusa klases automašīnu.

DB jau tradicionāli ir apkopojis Ceļu satiksmes drošības direkcijas datus par 25 dārgākajiem luksusa klases automobiļiem, ko pērn savām vai savu saimnieku vajadzībām iegādājušies Latvijas uzņēmumi. Savukārt kopējie dati par pagājušā gada reālo luksusa auto tirgu vēl tiks publicēti.

Portālā publicējam TOP3 dārgākos auto.

Viss saraksts 25 dārgākie luksusa auto, ko pērn atļāvušies Latvijas uzņēmēji lasāms 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

##TOP3:

##1. FERRARI GTC4 LUSSO

Mēdz jokot, ka šis auto atgādina maizes klaipu. Taču tam ir ievērojama jauda, pateicoties četru riteņu piedziņai un četru riteņu stūrēšanas iekārtai, kas ļauj palielināt gan ātrumu, gan stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Māris Kučinskis ir izveidojis darba grupu Latvijas «finanšu sektora pārveidei», kurā ietilpst trīs skandināvu banku un vienas amerikāņu īpašumā esošas bankas pārstāvji, bet nav neviena vietējās bankas pārstāvja. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola jau pirms tam ir publiski pieļāvusi desmit vietējo banku likvidāciju. Savukārt bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka šāds premjera darba grupas sastāvs, iespējams, ir «mājiens» par nākamo notikumu attīstības virzienu un pievienojas laikraksta bažām par iespējamu skandināvu banku karteļa veidošanos Latvijas teritorijā.

Latvijas četrās lielākajās bankās – Swedbank, Luminor Bank, SEB bank un Citadele banka – jaut tagad tiek apkalpoti 90% klientu. Noguldījumu apjoms rezidentu un nerezidentu bankās līdz šim gan dalījās aptuveni 60% pret 40%, bet vietējā kapitāla īpašumā esošās bankas darbojās pārsvarā nerezidentu sektorā. Taču ārvalstu noguldītāju izspiešana no Latvijas, ko iezīmē gan ABLV Bank darba apturēšana, gan bēdīgi slavenā Danas Reiznieces-Ozolas tēze par tikai 5% nerezidentu noguldījumu, kam ir jāpaliek mūsu bankās, visai drīz var novest pie situācijas, ka Latvijas tirgū pilnībā dominēs tikai četras premjera darba grupā pārstāvētās ārvalstu bankas, no kurām trīs turklāt ir viena reģiona – Skandināvijas bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Blackstone Latvijā varēja ienākt jau pirms vairāk nekā 10 gadiem

Māris Ķirsons, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blackstone bija nauda un gatavība veikt darījumu, par kuru bija vienošanās gan ar Telia, gan Latvijas valsti, bet tā netika izpildīta, jo darījums nenotika, pat nenosaucot iemeslu. Jautājums, kāpēc 2007. gadā nenotika Latvijas valstij un Zviedrijas Telia piederošo SIA Lattelecom kapitāldaļu pārdošanas darījums ASV investīciju kompānijai Blackstone, ir jāuzdod tā laika Ministru kabineta locekļiem, intervijā DB saka AS Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Fragments no intervijas

Ko nozīmē fakts, ka Blackstone investē miljardu Baltijā?

N. Melngailis: Tas ir pēdējās desmitgades vērienīgākais privātā kapitāla fonda bankas vairākuma akciju iegādes darījums Baltijas reģionā, turklāt tās ir lielākās ASV investīcijas šajā reģionā. Nenoliedzami, ka tāda tirgus spēlētāja, kāds ir Blackstone, ienākšana Baltijā ir labs signāls citiem potenciālajiem ārvalstu investoriem ieguldīt naudu šajā reģionā. Pieļauju, ka tas varētu izraisīt vismaz papildu interesi par iespējām ieguldīt šajā reģionā, tas galu galā var rezultēties ar investīciju pieplūdumu, kas vēl svarīgāks ir ģeopolitiskā saspīlējuma apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar tā dēvēto «Latvijas Bankas prezidenta» kriminālprocesa virzību, turpinās pirmstiesas kriminālprocess, tāpēc par šī procesa virzību šogad nav iespējams izlemt, informē procesa virzītāja Viorika Jirgena.

Sākotnēji viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad izmeklēšanas darbības kā procesa virzītājs veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt, tāpēc pēc apsūdzību izsniegšanas prokurore V.Jirgena pieļāva, ka līdz 2018.gada beigām viņa varēs izlemt par minētā kriminālprocesa virzību.

Pēc apsūdzības izsniegšanas iepriekš minētais apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainīja un šobrīd liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

V.Jirgena norāda, ka tā kā apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā sniegto liecību ticamības pārbaudi, tad joprojām turpinās pirmstiesas kriminālprocess un sīkāki komentāri šobrīd netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

«Stāvēt, nekustēties, atdot mobilos telefonus» - Vairāk saules darbinieces atceras notikumus

Zane Atlāce - Bistere, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Dzirnavu ielā esošā restorāna Vairāk saules darbinieces Daira un Beāte otrdien netraucēti strādāja līdz brīdim, kad pēcpusdienā brutāli iegāzušies policijas darbinieki, apturot restorāna darbību un pamatīgi apstulbinot gan darbiniekus, gan klientus.

«Policija patiešām iebruka brutāli – lika visiem stāvēt, nekustēties, atdot mobilos telefonus, noslēgt internetu, lai nebūtu nekāda saziņa ar pasauli. Restorāns tobrīd bija pilns ar klientiem un visi bija pamatīgi apjukuši. Tiem, kuriem bija iesāktas maltītes, atļāva paēst, pārējie devās prom, jaunus klientus iekšā vairs nelaida,» notikušo atceras Daira. Pēc tam notika katra darbinieka kratīšana, iztaujāšana, visiem atņēma telefonus, dažiem pēc tam atdeva. «Tas bija briesmīgi, un trakākais ir tas, ka mēs zinām, ka strādājam godīgi un nekrāpjamies. Par mums maksā nodokļus un mēs esam priecīgi, ka mēs šeit strādājam, īpašnieki ir ļoti patīkami cilvēki, tāpēc ir īpaši nepatīkami. Pašlaik nezinām, vai un kad varēsim atsākt darbu,» teic Daira.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām nav zināms, kad restorānu tīkls Vairāk saules varētu atsākt darbību, sacīja uzņēmuma pārstāve Laura Minskere.

Patlaban darbību turpina Vairāk saules banketu serviss, par kura pakalpojumiem norēķinus klienti veic ar pārskaitījumu bankā. Turpretī pašu restorānu darbība, pēc Minskeres teiktā, vēl joprojām nav atsākta, jo visus uzņēmuma kases aparātus ir konfiscējusi policija, un patlaban nav zināms, kad Vairāk saules varēs tos atgūt atpakaļ.

Vaicāta, vai restorānu tīkls apsver atsākt darbību, izmantojot stingrās uzskaites čekus, Vairāk saules pārstāve atbildēja noliedzoši, norādot, ka tas vairāk uzskatāms par Vairāk saules īpašnieku izmisumā apsvērtu variantu.

Minskere sacīja, ka gadījumā, ja restorānu tīkls tuvākajā laikā atgūs konfiscētos kases aprātus, Vairāk saules restorāni darbību atsākt uzreiz nevarēs, jo tos būs nepieciešams no jauna uzstādīt un pārprogrammēt, lai nodrošinātu to atbilstību Valsts ieņēmumu dienesta un likuma prasībām, kas ir sarežģīts un ilglaicīgs process.

Komentāri

Pievienot komentāru