Pasaulē

Papildināta - Dombrovskim EK viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga jautājumos

Dienas Bizness, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta kandidāts Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) trešdien ir nācis klajā ar savu piedāvājumu Eiropas komisāru portfeļu sadalījumam. Atbilstoši viņa piedāvājumam, Latvijas izvirzītais Eiropas komisāra kandidāts Valdis Dombrovskis (Vienotība) ieņems ietekmīgo EK viceprezidenta amatu eiro un sociālā dialoga jautājumos, informē ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis.

V. Dombrovska pārraudzībā būs ekonomikas un monetārās savienības jeb eirozonas jautājumi, nodokļu un muitas jautājumi, finanšu stabilitātes jautājumi, sociālais dialogs, kā arī vairākas citas atbildības jomas.

«Junkera kunga piedāvātais Eiropas Komisijas viceprezidenta amats ir vienlaikus gan liels gods, gan arī liela atbildība. Šajā darbā būs jārisina jautājumi, kas ir vistiešāk saistīti ar finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi,» gandarījumu par izteikto piedāvājumu pauž V. Dombrovskis.

«Vairums ES dalībvalstu lielā mērā ir pabeigušas fiskālās konsolidācijas fāzi, vai arī ļoti drīz to pabeigs. Tuvākajos piecos gados būtiskākais ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un jaunu darbavietu radīšanu. Jānovērš riska faktori, kas var ievirzīt Eiropas ekonomiku ilgstošā ļoti lēnas izaugsmes un pat stagnācijas scenārijā. Atslēgas vārds ir konkurētspēja, kas aktuāla visām dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, kas daudz paveikusi tautsaimniecības pārstrukturēšanā pēdējos gados un vairākās pozīcijās uzrāda straujāko izaugsmi ES. Ir jāstrādā gan pie Eiropas Savienības kopumā, gan arī atsevišķu dalībvalstu konkurētspējas stiprināšanas. Jāstiprina ES iekšējais tirgus, jāīsteno nepieciešamās strukturālās reformas ES dalībvalstīs. Svarīgi arī nodrošināt, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu visi ES iedzīvotāji, mazinot ienākumu nevienlīdzību starp ES dalībvalstīm, kā arī pašās dalībvalstīs,» norāda V. Dombrovskis.

Viņš skaidro, ka tematiskā bloka darbu koordinācija notiks ar mērķi ciešāk sasaistīt finansiālās stabilitātes, ekonomiskās izaugsmes un iedzīvotāju labklājības pieauguma jautājumus. «Esmu gatavs risināt šos jautājumus, strādājot ciešā kontaktā ar atbildīgajiem komisāriem un darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu ES finansiālo stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi,» uzsver V. Dombrovskis.

Atbilstoši Ž.K.Junkera piedāvājumam, Eiropas Komisijas darbs tiks organizēts vairākos tematiskos blokos. Atsevišķie jautājumi būs konkrēto Eiropas komisāru kompetencē, bet tematiskā bloka darbu kopumā pārraudzīs attiecīgie viceprezidenti. Tādējādi tiek plānots uzlabot dažādu Eiropas Komisijas struktūrvienību darba koordināciju, panākot, ka Eiropas Komisija strādā kā vienota komanda.

Eiropas komisāru kandidātu noklausīšanās Eiropas Parlamentā tiek plānota septembra beigās un oktobra sākumā, bet Eiropas Parlamenta balsojums par jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšanu - oktobra otrajā pusē. Paredzēts, ka jaunā Eiropas Komisija sāks darbu 1.novembrī.

Papildināta visa ziņa

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Laikraksts: Brexit Dombrovskim dos lielu ietekmi pār bankām

LETA, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Dombrovskis izraudzīts par EK izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā

LETA, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējais Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) jaunajā EK sastāvā izraudzīts par izpildviceprezidentu finanšu pakalpojumu un ekonomikas jomā.

Dombrovskis koordinēs darbu pie «ekonomikas, kas darbojas cilvēku labā», kā arī ieņems finanšu pakalpojumu komisāra posteni.

EK prezidente Urzula fon der Leiena savā uzrunā norādīja, ka «mums ir unikāla sociālā tirgus ekonomika, kas ir mūsu labklājības un sociālā taisnīguma avots». Viņa uzsvēra, ka tas ir vēl jo svarīgāk, saskaroties ar divkāršu pāreju - klimata un digitālo.

«Valdis Dombrovskis vadīs mūsu darbu, lai mūsu ekonomikā apvienotu sociālos jautājumus un tirgu,» teica Leiena.

Dombrovskis norādīja, ka viņš ir gandarīts par Leienas piedāvājumu viņas komandā uzņemties priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus, lai koordinētu darbu pie ekonomikas un atbildētu par finanšu pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā

LETA, 02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis iekļauts izdevuma Politico veidotajā Eiropas politikas pārveidotāju sarakstā.

Tajā atrodami cilvēki no visām 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm, sākot no konservatīvā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna un Eiropas Komisijas (EK) konkurences komisāres no Dānijas Margrētes Vestageres, kura piedzīvojusi sadursmi ar pasaules biznesa milžiem, līdz pat popzvaigznei Stromae, kura dibinājusi kustību Refugees Welcome, un geju tiesību aktīvistam Panti Bliss.

Kā stāstīja Politico Eiropas nodaļas galvenais redaktors Metjū Kaminskis, sarakstā nav iekļauti milzīgu popularitāti iemantojuši cilvēki vai arī tādi, kuri atrodas acīmredzami spēcīgās pozīcijās. Tomēr sarakstā esošie cilvēki ir varas saskares punktā, kur bieži ir pati lielākā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai vajadzīga vienota pieeja kriptovalūtai, tāpēc Eiropas Komisijas (EK) izpildviceprezidenta amata kandidāts Valdis Dombrovskis (JV) plāno ierosināt jaunus tiesību aktus šajā jomā.

To šodien uzrunā Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju deputātiem pirms iztaujāšanas pauda politiķis.

Dombrovskis skaidroja, ka ierosinās jaunu Eiropas stratēģiju, kas ļaus izmantot finanšu tehnoloģiju potenciālu un konkurēt pasaules mērogā.

Runājot par citu tēmu - sociālā taisnīguma panākšanu, politiķis norādīja, ka sociālais taisnīgums nevar pastāvēt bez taisnīguma nodokļu jomā. «Eiropas Komisija pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesusi vairāk saistošu reformu taisnīgas nodokļu politikas jomā nekā 20 gados pirms tam,» atgādināja Dombrovskis.

EK izpildviceprezidenta amata kandidāts norādīja, ka saistībā ar izvirzītajām prioritātēm turpinās cīņu pret nodokļu apiešanu, kā jau to esot darījis līdzšinējo pilnvaru laikā, piemēram, iesniedzot priekšlikumus par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvija saņem pirmo ES Atveseļošanas fonda maksājumu 201 miljona eiro apmērā

LETA, 07.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija piektdien no Eiropas Komisijas (EK) saņēma Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda (AF) pirmo maksājumu 201 miljona eiro apmērā.

Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.

EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (JV) maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus, un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā reģionos un attālinātajai izglītībai, un citas.

Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu kā Baltkrievijai

LETA, 07.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai plānots tirdzniecībā noteikt līdzīgu importa aizliegumu, kāds jau ir piemērots Baltkrievijai, intervijā sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Tāpat viņš norādīja, ka tā saucamās G-7 valstis Krievijai un Baltkrievijai varētu atņemt vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā.

"Tirdzniecībā pašlaik ir ieviesta eksporta kontrole gan attiecībā uz Krieviju, gan Baltkrieviju. Attiecībā uz Baltkrieviju ir noteikta arī virkne importa aizliegumu vairāku kategoriju produktiem. Tiek plānots šāda paša veida aizliegumus attiecināt arī uz Krieviju," sacīja Dombrovskis, vēl neprecizējot, uz kādām precēm importa aizliegums varētu attiekties Krievijas gadījumā.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

Savukārt kopā ar G-7, kurā bez vairākām lielākajām Eiropas Savienības (ES) ekonomikām ietilpst arī ASV, Lielbritānija, Kanāda un Japāna, tiek strādāts pie paziņojuma par vislielākās labvēlības režīma atņemšanu Krievijai un Baltkrievijai tirdzniecībā. Turklāt tam varētu pievienoties arī citas valstis.

"Tas ļauj importam no Krievijas un Baltkrievijas uzlikt papildu muitas tarifus. Kanāda par to jau ir paziņojusi un pašlaik notiek darbs G-7 un plašākā līmenī, lai ar šādu soli virzītos uz priekšu. Tas var būt jau tuvāko dienu jautājums," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka tāpat tiek vērtētas tālākas sankcijas finanšu un enerģijas jomās.

Jautāts par gatavību pievērsties sankcijām enerģētikā, ņemot vērā ievērojamo Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, Dombrovskis uzsvēra, ka "diskusijas par šo jautājumu notiek, un pašlaik neviena opcija nav noņemta no dienas kārtības".

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks atklāja, ka EK arī ir veikusi izvērtējumu par jautājumu, kas notiek situācijā, ja apstājas Krievijas gāzes piegādes.

"Izvērtējumā gan mēs izgājām no pretējā -, kas notiek, ja Krievija gāzes piegādes aptur, kā savu atbildes sankciju pret sankcijām, ko esam noteikuši mēs. Secinājums ir, ka ne bez problēmām, bet šo situāciju varētu risināt. Tagad jau mēs virzāmies uz pavasara pusi un tas nozīmē, ka nopietni ir jāgatavojas nākamajai ziemai, veicot tādus pasākumus kā, piemēram, kopīgu dabasgāzes iepirkumu, domājot par stratēģisko dabasgāzes rezervju izveidi, par risinājumiem, kas mazinātu ES atkarību no Krievijas piegādēm, jo šajā ziņā ir savstarpējā atkarība un daudzas valstis, piemēram, arī Latvija, ir simtprocentīgi atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm," sacīja Dombrovskis.

Jautāts, vai pašlaik ir indikācijas, ka Krievijas pretreakcija būs tieši energoresursu piegāžu apturēšana vai ierobežošana ES, Dombrovskis to noliedza, bet uzsvēra, ka "protams, tad, kad mēs noteicām pirmās sankcijas, tika vērtēti arī iespējamie Krievijas pretsoļi, tostarp šāds scenārijs".

Otrdien, 8.martā, EK arī publiskos priekšlikumus par situāciju enerģētikas jomā un kādi ir iespējamie rīcības varianti.

Jau vēstīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī ES ir noteikusi virkni sankciju.

Tostarp ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku vai jebkuru institūciju, kas darbojas tās uzdevumā.

No 12.marta no SWIFT sistēmas tiks atslēgtas Krievijas bankas "Bank Otkritie", "Novikombank", "Promsvyazbank", "Bank Rossiya", "Sovcombank", "Vnesheconombank" (VEB.RF), "VTB Bank", kā arī visi šo banku meitasuzņēmumi.

Krievijas uzņēmumiem un personām aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot militārām vajadzībām. Aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri ir saistīti ar tehnoloģisku atbalstu, brokeru un finanšu darbību un citus.

Savukārt no Baltkrievijas aizliegts ievest kālija sāli (potašu), koka izstrādājumus, cementu, dzelzi, tēraudu, gumiju. Aizliegta tirdzniecība ar divējāda pielietojuma precēm, ko var izmantot militārām vajadzībām.

Sankcijas noteiktas arī individuāli virknei Krievijas un Baltkrievijas amatpersonu un varai pietuvinātu uzņēmēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai

LETA, 25.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu kara Ukrainā negatīvo ietekmi uz pārtikas cenām, Eiropā šogad ir jākāpina pārtikas ražošana, kā arī ir jāapsver iespēja uz laiku atteikties no zināmām vides prasībām un biopiejaukuma degvielai, sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš pauda, ka Eiropas Komisija ir veikusi izvērtējumu par pārtikas apgādes drošību un secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām.

Tādēļ Eiropas Komisija iesaka, šo problēmu risināt arī no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām, piemēram, attiecībā uz to, cik daudz zemes ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) īsteno pasākumus, lai bremzētu inflāciju, arī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāsāk mazināt budžeta deficīti un jāvirzās uz stingrāku fiskālo politiku, jo svarīgi ir, lai fiskālā un monetārā politika nenonāktu pretrunās, intervijā uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

"Turklāt, no vienas puses, tas ir kontekstā ar inflāciju, bet, no otras puses, arī procentu likmes pēdējā laikā ir diezgan būtiski pieaugušas, līdz ar to valsts parāda apkalpošana un budžeta deficītu finansēšana arī ir dārgāka. Tas ir papildu arguments, kāpēc mazināt budžeta deficītu," sacīja Dombrovskis.

Vienlaikus viņš atzina, ka energokrīzes apstākļos ir jāturpina arī atbalsta pasākumi, taču problēma ir tāda, ka lielākā daļa no atbalsta pasākumiem, ko ES dalībvalstis līdz šim ir ieviesušas, nav mērķēti tām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts būtu visvairāk nepieciešams.

Tāpat virkne atbalsta pasākumu neveicina enerģijas patēriņa samazināšanos. Tādēļ Dombrovskis atgādināja, ka Eiropas Komisijas rekomendācija attiecībā uz elektroenerģiju ir, ka ir noteikts elektroenerģijas daudzums, kuru patērētājam var piegādāt par subsidētām cenām, bet virs šī elektroenerģijas apjoma tālāk jau iestājās pilnā tirgus cena. No vienas puses, tā ir palīdzība tām iedzīvotāju grupām, kuru enerģijas patēriņš nav liels, no otras puses - tas saglabā stimulu mazināt enerģijas patēriņu tiem, kuriem tas ir liels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK viceprezidents: Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas attīstību bremzē problēmas banku sektorā un tranzīta jomā, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijas ekonomikā izaugsme šajā un nākamajā gadā plānota attiecīgi par 3,3% un 3,2%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem. Dombrovskis vērsa uzmanību, ka pašreiz ir samērā plaša izaugsmes bāze - gan pieaugošs iekšējais patēriņš saistībā ar samērā straujo algu pieaugumu, gan pietiekami sekmīga ekonomikas attīstība.

«Faktori, kas zināmā mērā bremzē ekonomikas attīstību, arī ir zināmi - tās ir problēmas banku sektorā, tranzīta jomā, kur redzam kritumu. Pašreiz būtiski celt ekonomikas produktivitāti un veikt investīcijas uzņēmumos, un, pirmkārt, pašiem uzņēmumiem ar valsts politiku investīcijas atbalstīt. Algas aug pietiekami strauji un tām arī ir jāaug, kas ir svarīgi, ja vērtējam, piemēram, emigrācijas tendences. Algas ir galvenais faktors, lai emigrāciju apturētu un apgrieztu pretējā virzienā, kas pašreiz zināmā mērā notiek Lietuvā,» uzsvēra politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Streļčenoks pirms došanās atvaļinājumā kārtējo reizi atbrīvo Strīķi no amata

LETA, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šodien nolēmis atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Jutu Strīķi.

Šodien 8.jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.

Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

«Ir bezjēdzīgi komentēt šādu rīkojumu, jo tāpat visiem ir skaidrs, kas patiesībā notiek KNAB un ap KNAB,» aģentūrai LETA teica Strīķe.

KNAB Sekretariāta vadītāja Māra Priedīte aģentūrai LETA apstiprināja, ka, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sniegto atzinumu, nolemts par darba kārtības neievērošanu saukt Strīķi pie disciplināratbildības un piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar šodienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju skar ļoti plašu sfēru loku un to ietekme uz Krievijas ekonomiku ir nopietna, šodien Ukrainas kara upuru piemiņas dienai veltītajā diskusijā vērtēja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka virkne Krievijas rūpniecības nozaru jau izjūt būtiskas problēmas. Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju ietver plašu eksporta kontroli, liedzot eksportēt, piemēram, augsto tehnoloģiju un duālā pielietojuma preces uz Krieviju. Eksporta kontroli īsteno ne tikai ES, bet arī ASV. Tāpat apjomīgas sankcijas ir transporta jomā.

Arī finanšu sektora sankcijas ir vērienīgas, atzīmēja Dombrovskis, skaidrojot, ka ir aizliegtas jebkādas transakcijas ar Krievijas Centrālo banku. Sestajā sankciju paketē ir paredzēts iekļaut Krievijas lielākās un sistēmiski nozīmīgākās bankas "Sberbank" atslēgšanu no SWIFT sistēmas.

ES pieņemtās sankcijas pret Krieviju ir vērstas arī uz plašu personu loku, kas ir atbildīgas par karadarbību Ukrainā, tostarp pret Vladimiru Putinu. Dombrovskis norādīja uz aprīļa datiem par sankciju apjomu - kopumā ir iesaldēti līdzekļi un apturēti darījumi 33 miljardu eiro apmērā, turklāt šī summa turpina augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai, izejot no Covid-19 pandēmijas, ekonomiskās izaugsmes veicināšanai ir vajadzīga 5G attīstība, šodien 3.Baltijas ekosistēmas foruma "5G Techritory" atklāšanā teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka savienojamība ir Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās attīstības mugurkauls, kas ietekmē gan infrastruktūru un digitālos pakalpojumus, gan biznesa attīstību.

Dombrovskis pauda, ka plašāks 5G pārklājums palīdzēs attīstīties rūpniecībai un paaugstinās produktivitāti, ļaus pilnveidoties un augt mazajiem biznesiem, kā arī attīstīt sabiedriskos pakalpojumus. Turpmākajos gados 5G sniegs būtiskas ekonomiskas attīstības iespējas.

Viņš uzsvēra, ka Eiropas ekonomiskajai izaugsmei, izejot no pandēmijas radītās krīzes, ir nepieciešams 5G, piebilstot, ka pandēmija ir parādījusi ātra interneta savienojuma nozīmību, lai valstu ekonomikas varētu turpināt darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm.

Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.

EK arī lēš, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 3,4% pretstatā rudenī prognozētajiem 3,6%, bet Igaunijas IKP palielināsies par 3,1% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,7%.

Tikmēr nākamajā gadā komisija sagaida, ka Lietuvas ekonomika pieaugs par 3,4%, bet Igaunijas tautsaimniecība palielināsies par 4%

Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 6,7% un 2,2% līmenī, bet Igaunijā – attiecīgi 6,1% un 2,1%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK prognozē Maltā (+6%), Spānijā (+5,6%), Īrijā, Polijā un Portugālē (visās valstīs +5,5%), kā arī Slovākijā un Ungārijā (abās valstīs +5%). Savukārt mazākais IKP pieaugums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Beļģijā (+2,7%), Dānijā (+2,8%) un Nīderlandē (+3%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Deiselblūms: Grieķijas jautājuma risināšanā ir pozitīvi signāli, bet vienošanās nav panākta

LETA, 24.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas finanšu problēmu risināšanā ir manāmi pozitīvi signāli, taču vienošanās vēl nav panākta, šodien pēc Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) ministru neformālās tikšanās sacīja Eirogrupas prezidents Jerūns Deiselblūms.

Viņš informēja, ka šodien sēdes ietvaros institūcijas informēja par sarunām, kas rit starp Grieķijas varas iestādēm, un tika gūts pārskats par esošo situāciju.

Grieķijai nepieciešams veikt visaptverošas reformas, lai veiktu līdzekļu izmaksu programmas ietvaros. Turpinās intensīvas diskusijas, un ir zināmi pozitīvi signāli, taču joprojām pastāv atšķirības viedokļos, lai vienošanos panāktu. Diskusijas procesā ir jāpanāk straujāks progress, uzsvēra Deiselblūms un piebilda, ka diskusijas vēl tiks turpinātas šā gada maijā.

Jau ziņots, ka Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu progress ir nepietiekams un Grieķijas valdībai būtu aktīvāk jāstrādā pie reformu plāna, šādu viedokli šorīt LTV pauda Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Putins parakstījis dekrētu samaksai par gāzi no "nedraudzīgajām" valstīm tikai rubļos

LETA--MEDUZA/INTERFAX, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien parakstījis dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa, pieņemt samaksu par dabasgāzi no valstīm, kuras Krievija uzskata par nedraudzīgām, tikai rubļos.

Pēc Putina teiktā, pašreizējo līgumu par Krievijas gāzes piegādi darbība tiks apturēta, ja pircēji neizpildīs jaunos nosacījumus, kas paredz, ka Rietumvalstīm būs jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos.

Putins uzsvēra, ka gadījumā, ja gāzes pircēji atteiksies par gāzi norēķināties rubļos, Krievija to uzskatīs par līguma pārkāpumu.

Rietumvalstis "saņēma gāzi, samaksāja mums eiro, kurus pašas arī iesaldēja, un var uzskatīt, ka mēs piegādājām gāzi faktiski par velti", Krievijas prezidenta teikto citē laikraksts "Kommersant".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju dod savu rezultātu, šādu vērtējumu intervijā pauda Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

"Kopumā sankcijas savu rezultātu dod. Piemēram, ja mēs skatāmies uz Krievijas lielāko budžeta ieņēmumu avotu, kas ir naftas un naftas produktu eksports, tad Krievijas ieņēmumi no naftas eksporta, salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad ir samazinājušies par apmēram trešdaļu. Tur liela ietekme ir ES noteiktajam naftas embargo un G7 noteiktajiem naftas cenu griestiem," sacīja politiķis.

Dombrovskis gan atzīmēja, ka jārēķinās ar to, ka daudzas pasaules valstis šīm sankcijām nav pievienojušās, tostarp tādas lielas valstis kā Ķīna un Indija, un līdz ar to Krievija aktīvi meklē alternatīvus noieta tirgus.

"Arī Krievijas finansiālā situācija ir samērā sarežģīta. Rubļa kurss ir krītošs, Krievijas centrālā banka to aizstāv un attiecīgi ir bijusi spiesta palielināt procentu likmes nu jau līdz 15%. Salīdzinājumam, Eiropas Centrālās bankas galvenā bāzes refinansēšanas likme pašlaik ir 4,5%. Tas arī negatīvi ietekmē Krievijas ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju. To ietekmē arī pietiekami augstā inflācija, kas ir vērojama Krievijā," turpināja komisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Būtiskākais neatrisinātais punkts saistībā ar nākamo maksājumu Ukrainai ir koksnes eksporta aizliegums

LETA, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik būtiskākais vēl neatrisinātais punkts nākamā maksājuma veikšanai Ukrainai ir jautājums par koksnes eksporta aizliegumu, aģentūrai LETA sacīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V), kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgu savienību.

Dombrovskis, kurš piedalās pasaules ekonomiskās un politiskās elites forumā, kas tiek rīkots kūrortpilsētā Davosā, norādīja, ka šodien gaidāma tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko. Tikšanās laikā paredzēts pārrunāt Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas sadarbību, tajā skaitā Makrofinansiālās palīdzības programmu, kas tiek sniegta Ukrainai.

«Pārrunāsim nepieciešamos darbus, lai ES varētu virzīties uz priekšu ar nākamo maksājumu,» apliecināja Dombrovskis. Vaicāts, kad tas varētu notikt, EK viceprezidents norādīja, ka pašlaik norisinās sarunas par nākamo 600 miljonu eiro maksājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Starp EK sagatavotajām Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas iniciatīvām minēta ideja finanšu krīžu noregulēšanai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu.

«Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju,» stāstīja EK viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par digitālā nodokļa ieviešanu, ar kuru apliktu starptautiskās interneta kompānijas, vislabāk būtu panākt starptautiska līmeņa vienošanos, taču, ja tā nenotiks, Eiropas Savienība (ES) nāks klajā ar iniciatīvu par šāda nodokļa ieviešanu visas savienības līmenī, intervijā sacīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka patlaban notiek ekonomikas digitālā transformācija, un digitālās ekonomikas īpatsvars kopējā tautsaimniecībā pieaug.

"Taču efektīvā nodokļu likme, kuru maksā digitālie uzņēmumi, veido tikai aptuveni vienu trešo daļu no tā nodokļu apmēra, kuru maksā tradicionālie uzņēmumi. Jo digitālās ekonomikas īpatsvars kļūst lielāks, jo lielāka šī problēma kļūst gan no nodokļu ieņēmumu, gan godīgas konkurences viedokļa," uzsvēra Dombrovskis.

EK viceprezidents norādīja, ka visbiežāk digitālie uzņēmumi strādā pārrobežu līmenī, tādēļ ideālā gadījumā būtu jāpanāk starptautiska vienošanās.

"Pie šiem iespējamajiem risinājumiem notiek darbs Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). No ES puses mēs skaidri esam pateikuši, ka šo starptautisko darbu pilnīgi atbalstām. Taču, ja šāda starptautiskā vienošanās netiks panākta, mēs virzīsimies uz priekšu ES līmenī, un tādēļ ir EK priekšlikums par digitālo nodokli," stāstīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesa liek atjaunot Strīķi KNAB priekšnieka vietnieces amatā

LETA, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien atcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka lēmumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad Streļčenoks 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja pērn 20.decembrī, taču iepriekšējais premjers Valdis Dombrovskis (V) 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Komentāri

Pievienot komentāru