Finanses

Papildināta - Eirozonas ekonomika izrāpjas no recesijas; Latvijai straujākā izaugsme ES

Žanete Hāka, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Gada pirmajā ceturksnī ekonomika saruka par 0,3%. Arī Eiropas Savienības valstu ekonomika ceturkšņa laikā pieaugusi par 0,3%. Kā liecina Eurostat dati, gada griezumā tomēr aizvien bijis kritums – eirozonas ekonomika sarukusi par 0,3%, bet ES – par 0,1%.

Latvijas ekonomika gada griezumā augusi straujāk starp ES valstīm, par kurām apkopoti dati, savukārt ceturkšņa griezumā pieaugums bijis septītais straujākais.

Liels devums eirozonas reģiona ekonomikas izaugsmē bija pozitīvajiem divu lielāko Eiropas ekonomiku - Vācijas un Francijas rezultātiem, kas bija labāki, nekā gaidīts. Vācijas IKP, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga par 0,7%, savukārt Francijas ekonomika piedzīvoja 0,5% lielu pieaugumu.

Tiesa gan, kamēr kopējā ekonomikas perspektīva ir uzlabojusies, recesija ir uzdzinusi eirozonas bezdarba līmeni rekordaugstā līmenī un daļa Dienvideiropas aizvien piedzīvo ekonomikas kritumu, turklāt vairāk nekā puse jauniešu Spānijā un Grieķijā ir bez darba.

«Eirozonas eksporta izaugsme gūst no pakāpeniskā pasaules pieprasījuma pieauguma, savukārt iekšējo pieprasījumu jāstimulē monetārajai politikai,» augusta sākumā sacījis Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi. ECB maijā samazināja bāzes likmi līdz rekordzemam līmenim – 0,5%, un jūlijā apstiprināja, ka ilgāku laiku turpinās to saglabāt zemā līmenī, lai veicinātu izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Izaugsmes atgriešanās Eiropā būs gana gausa

Jānis Šķupelis, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecības atgūšanās ir realitāte, lai gan ceļš uz priekšu joprojām būs bedrains un pozitīvās ziņas ekonomikai mīsies ar negatīvajām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Daudzejādo ziņu jūklī no eirozonas, kas vairākus ceturkšņus uzturēja pesimismu, pamazām sāk iespraukties arī pozitīvu ziņu asni. Protams, IKP dati ir nedaudz pozitīvāki k ā tika gaidīts, taču kopumā lēnīga ekonomikas atjēgšanās šā gada vidū tika gaidīta. Taču pozitīvāks pavērsiens vien bijis pateicoties, Vācijai, kas daudz nepārsteidz, un Francijai, par kuras ekonomikas stabilitāti joprojām pārliecības nav. Turklāt jāpiezīmē, ka pārējās valstis Itālija, Spānija, Nīderlande turpina rādīt mīnusus. Un, neskatoties uz kāpumu, gada izteiksmē kritums saglabājas,» svaigākos eirozonas ekonomikas datus komentē D. Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmā ceturkšņa eirozonas izaugsme apsteidz ASV un Lielbritāniju, atklāj jaunākais auditorkompānijas EY eirozonas ekonomikas pētījums EY Eurozone Forecast (EEF).

Šī gada pirmajā ceturksnī eirozonas ekonomika ir augusi par 0,4%, bet visa gada iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme tiek prognozēta 1,6% līmenī, kam sekos 1,9% IKP pieaugums nākamgad. EY atzīmē, ka patlaban eirozona piedzīvo straujāko ekonomikas ekspansiju kopš 2011.gada, ko galvenokārt virza mājsaimniecību patēriņš un eksports. Tomēr Grieķijas iespējamā izstāšanās no eirozonas saglabājas kā riska faktors finanšu tirgiem.

«Ja vien nebūtu ieilgušās Grieķijas finanšu drāmas, varētu uzskatīt, ka drūmie mākoņi virs eirozonas ir izklīduši un vienotās valūtas zona atgriežas pie stabilas, mērenas izaugsmes. Lēts finansējums, zema eiro vērtība, samazinātas enerģijas izmaksas, pieaudzis mājsaimniecību patēriņš un spēcīgāki darba tirgi virza samērā plašu ekonomikas izaugsmes bāzi, kam jāseko arī investīciju pieaugumam tuvākajā laikā. Dienaskārtībā tagad vajadzētu arvien augstāk virzīt bezdarba problemātiku, kas saglabājas augstā līmenī daudzās eirozonas valstīs, it sevišķi jauniešu vidū,» saka EY partneris Baltijā Guntars Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Labie eirozonas dati iedragā Šveices franka vērtību; eiro nedaudz sarucis

Žanete Hāka, 14.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien Šveices franka vērtība pret eiro pavājinājās līdz mēneša zemākajai atzīmei, reaģējot uz eirozonas ekonomikas datiem, kas liecina par reģiona atveseļošanās sākumu.

Atgūstoties eirozonas ekonomikai, sarūk pieprasījums pēc Šveices valūtas kā droša patvēruma.

Franka vērtība saruka pret visām 16 svarīgākajām valūtām pēc tam, kad dati liecināja, ka Vācijas un Francijas IKP izaugsme ir pārsniegusi prognozēto.

Savukārt mārciņas cena pret eiro jau ceturto dienu auga, ko veicināja dati par bezdarbnieku pieteikuma kritumu jūlijā Lielbritānijā.

Eiro vērtība pret dolāru saruka par 0,1% līdz 1,3256 dolāru atzīmei.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pieaudzis risks, ka eirozonas ekonomikas izaugsme neatbildīs prognozēm

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome sēdē ceturtdien nolēma vēl samazināt negatīvo noguldījumu iespējas uz nakti likmi un no 1.novembra atsākt aktīvu uzpirkšanas programmu.

Noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kas līdz šim bija -0,40%, nolemts samazināt līdz -0,50%.

Abas pārējās svarīgākās procentlikmes - bāzes procentlikmi un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - ECB nolēma nemainīt. Līdz ar to bāzes procentlikme tiek saglabāta 0% līmenī, bet aizdevumu iespējas uz nakti likme paliks 0,25% līmenī.

1.novembrī atsāksies aktīvu uzpirkšanas programma, mēnesī uzpērkot aktīvus par 20 miljardiem eiro.

Centrālās bankas paziņojumā norādīts, ka aktīvu uzpirkšanas programma tiks turpināta, «cik ilgi vien tas būs nepieciešams», kā arī procentu likmes «pašreizējā vai zemākā līmeni tiks saglabātas, līdz inflācijas prognozes stabili atbildīs līmenim, kas ir pietiekami tuvu» ECB noteiktajam patēriņa cenu pieauguma mērķlīmenim nedaudz zem 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc datu publicēšanas, kas liecināja, ka eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī spējusi tikt ārā no recesijas, Eiropas akciju tirgi piedzīvoja ar nelielu kāpumu.

Stoxx Europe 600 Index pieauga par 0,2%. Eiropas akciju tirgu raksturojošais indekss kopš 24. jūnija ir pieaudzis jau par 12%, reaģējot uz labākiem ekonomikas datiem, nekā iepriekš gaidīts, kā arī centrālo banku ziņām, ka bāzes likmes tiks saglabātas zemā līmenī vēl kādu laiku, raksta Bloomberg.

Vācijas DAX 30 pieauga par 0,12%, Francijas CAC 40 – par 0,35%, bet Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,2%.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

EK: Patvēruma meklētāju ierašanās varētu nelielā mērā pozitīvi ietekmēt Eiropas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

OECD: Pasaules ekonomika augs lēnāk nekā iepriekš prognozēts

Žanete Hāka, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā un nākamajā gadā pasaules ekonomika augs lēnāk, ko bremzēs tādu jaunattīstības valstu ekonomikas atdzišana kā Indija un Brazīlija, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Šajā gadā pasaules ekonomika visdrīzāk augs par 2,7%, bet nākamajā gadā – par 3,6%. Maijā OECD prognozēja, ka ekonomika šajā gadā augs par 3,6%, bet nākamgad - par 5,8%.

«Lielai daļai jaunattīstības valstu ekonomiku ir nestabils pamats, tādēļ tās vairs nevar augt tāpat kā agrāk,» atsaucoties uz OECD galveno ekonomistu Pjēru Karlo Padoanu, raksta Bloomberg. «Tās bija nozīmīgs dzinējs pasaules ekonomikai sliktajos laikos. Tagad situācija ir pilnīgi pretēja,» viņš uzsvēris.

Pasaules ekonomikas izsaugsmes prognožu pazemināšana kārtējo reizi atgādina, cik pasaules ekonomika ir ievainojama piecus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma. Kaut arī eirozonas ekonomika ir izgājusi no recesijas, OECD norāda, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jāskatās, kā mīkstināt politiku vēl vairāk, savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmai jāsaglabā labvēlīga monetārā politika vēl kādu laiku, pirms tā sāk monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka (LB) saglabājusi nemainīgu šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi un lēš, ka tautsaimniecības kāpums šogad būs 2%. Savukārt šā gada inflācijas prognoze samazināta līdz 0,7%.

Iepriekšējās LB prognozes tika publiskotas janvāra vidū. Ievērojot ģeopolitiskās situācijas attīstību, problēmas Krievijas ekonomikā un eirozonas izaugsmes vājumu, janvāra vidū prognoze 2015.gadam tika pazemināta no 2,7% uz 2%. Šā gada 1.ceturkšņa dati un operatīvā statistika par 2.ceturksni liecina, ka LB redzējums par tautsaimniecības šā gada attīstību ir bijis pareizs, šodien preses konferencē sacīja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tāpēc LB izaugsmes prognoze 2015.gadam tiek atstāta nemainīga - 2% apmērā.

2016.gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, IKP varētu augt nedaudz straujāk nekā šogad, proti, ap 3%, tomēr ar izaugsmi saistītie riski - gan negatīvie, gan pozitīvie - saglabājas augsti, atzina LB prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF palielina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes; Latvijai prognozē 2,3% pieaugumu

LETA, 14.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) otrdien palielināja eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

Savukārt Latvijai SVF šogad prognozē 2,3% iekšzemes kopprodukta izaugsmi, bet nākamajā gadā 3,3% pieaugumu. SVF prognozē, ka 18 nāciju eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 1,5%, salīdzinot ar janvārī prognozētajiem 1,2%.

Lietuvas, kas šogad pievienojās Eiropas vienotajai valūtas zonai, ekonomikas aplēses šim gadam nav iekļautas eirozonas prognozes aprēķinā. Savukārt nākamgad eirozonas iekšzemes kopprodukts pieaugs par 1,6%, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 1,4% izaugsmi, liecina SVF jaunākais pasaules ekonomiskais ziņojums.

Eirozonas ekonomisko izaugsmi veicinās zemās naftas cenas, rekordzemās procentlikmes un Eiropas Centrālās bankas apjomīgā ekonomikas veicināšanas programma. Tikmēr riski eirozonai saglabāsies no vājās inflācijas un pieprasījuma, kā arī Ukrainas krīzes un neskaidrības par Grieķijas nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperte: Latvija ir nabadzīgākā, bet viena no spēcīgākajām eirozonas valstīm

Žanete Hāka, 06.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir nabadzīgākā eirozonas valsts – ienākumi (pēc pirktspējas) uz vienu iedzīvotāju 2012.gadā veidoja 58% no eirozonas vidējā, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Starpība ir diezgan liela, piemēram, Igaunijā, kas ir otra mazāk turīgā valsts eirozonā, šis radītājs bija 65%. No vienas puses, tas parāda lielu potenciālu – Latvijai ir, kur tiekties, un latiņa tagad ir nedaudz augstāka, jo eirozona vidēji ir par 7% turīgāka nekā Eiropas Savienība.

No otras puses, tas, vai Latvija spēs šo ienākumu starpību būtiski mazināt, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Būšana eiro klubā var mums palīdzēt veicināt ekonomikas un labklājības kāpumu (piemēram, caur lētāku finansējumu), bet tikai kopā ar prātīgu fiskālo un strukturālo politiku (kas ir vietējo politikas veidotāju rokās). Diemžēl Latvijā ir arī augstākā ienākumu nevienlīdzība eirozonā, ko arī ir jārisina ar vietējiem politikas instrumentiem – eiro šajā ziņā mums diez vai var daudz līdzēt, uzsver eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstis, kompānijas, partijas un ekonomikas tendences ir dramatiski mainījušas virzienus

Stindzinoša atjēgšanās

Krievijas slīpētā agresija Krimā un Austrumukrainā radīja pamatīgu šoku Rietumos, kas līdz pat šim spītīgi ir centušies oficiālo Maskavu uzskatīt par daudzmaz prognozējamu partneri. Vien pa retai un vērā neņemtai balsij, piemēram, no britu The Economist vecākā redaktora Edvarda Lukasa, pēdējos desmit gadus ir skandējusi par agresīva imperiālisma atdzimšanu Krievijā un varas koncentrēšanos vienās – Vladimira Putina – rokās. Krievijas prezidenta kompleksi par PSRS sabrukumu kā globālu traģēdiju un ASV vienpolārās valdīšanas sagādāto pazemojumu asiņaini un destruktīvi ir izlauzušies Ukrainas teritorijā un kļuvuši par līdzinieku citai šāgada parādībai – ledus spaiņa izaicinājumam. Efekts no skarbās realitātes pēkšņās pieteikšanās ir līdzīgs, lai gan ir būtiska atšķirība: Ice Bucket Challenge entuziasti ledaino šoku sev izvēlas paši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Prognoze: Lietuva pārspēs Latviju, kļūstot par straujāk augošo eirozonas valsti

Žanete Hāka, 12.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika nākamgad augs par 3,4%, bet Lietuvas – par 4,5%, kas nozīmē, ka Latvija pēc vairākiem līderības gadiem vairs nebūs visstraujāk augošā eirozonas valsts, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) eirozonas ekonomikas apskats Eurozone Economic Forecast.

EY pētnieki norāda, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 2,8%, izaugsmi negatīvi ietekmējot lēnākiem Krievijas ekonomikas tempiem un pārtikas produktu eksporta aizliegumam uz Krieviju.

Tomēr, pēc nākamā gada 3.4% IKP izaugsmes, jau 2016. gadā Latvijas ekonomikas izaugsmei būtu jāpalielinās līdz 3.9% līmenim, atgūstot IKP ekspansijas rādītājus virs 4% 2017. un 2018. gadā, kas būs stipri virs kopējās Eirozonas izaugsmes, kas šajā laikā saglabāsies viena līdz divu procentu robežās.

EY eksperti uzskata, ka viens no galvenajiem Latvijas ekonomikas izaugsmes faktoriem tuvākajos gados būs mājsaimniecību patēriņš, kas balstās uz salīdzinoši strauji augošiem ienākumiem, kur darba samaksas stundu likme šī gada otrajā ceturksnī auga par 6,9%. Šo rādītāju eirozonā apsteidz tikai Igaunija. Paredzams, ka patēriņš nākamgad augs par 3%, bet 2016. gadā par 3,4%. Tāpat Latvijas ekonomikas attīstību nākamgad stiprinās eksporta pieaugums par 3,7%, pretēji vien 2,9% šogad. Paredzams, ka laikā no 2016. – 2018. gadam eksporta izaugsme pārsniegs 4 – 5% pieauguma līmeni ik gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rimšēvičs: Ar naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas

LETA, 11.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Latvija pārslēdzas uz zemāku ātrumu

Žanete Hāka, 06.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme ir palēninājusies, un, lai gan pakāpeniski pieņemsies spēkā un kļūs arī sabalansētāka (proti, ne tik daudz balstīta uz patēriņu), tā tomēr saglabāsies lēnāka nekā pēckrīzes atsitiena gados, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Ārējā vide vēl arvien būs samērā vāja, lai arī pamazām uzlabosies. Pēc Saeimas vēlēšanām būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav gaidāmas un arī reformu ieviešanas gaita, visticamāk, saglabāsies ļoti gausa.

Atšķirības attīstīto ekonomiku izaugsmes tempos kļūst arvien izteiktākas. Piemēram, ASV ekonomika stabili aug, kamēr eirozonas atgūšanās buksē, pat neskatoties uz jau pat ļoti agresīviem Eiropas centrālās bankas stimuliem. Svarīga loma eirozonā ir Vācijas ekonomikai, kuras iekšējais pieprasījums pēdējā laikā licis vilties. Swedbank ekonomisti uzskata – lai vecinātu izaugsmi tuvākajā nākotnē, būs nepieciešami arī fiskālās politikas stimuli, taču ir bažas, vai par to varēs rast politisku vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Apstājas ekonomikas izaugsme eirozonā

Žanete Hāka, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika saglabājusies esošajā līmenī, liecina jaunākie Eurostat dati.

Eirozonas ekonomikas izaugsmi bremzēja Vācijas un Francijas sliktie dati – jo šīs ekonomikas veido aptuveni 66% no kopējā reģiona IKP.

Ukrainas krīzes dēļ investoru un uzņēmēju noskaņojums eirozonā ir pasliktinājies, raisot bažas par vājāku atveseļošanos.

Tāpat Eurostat dati liecina, ka eirozonas inflācija jūlijā bijusi 0,4%, salīdzinot ar 0,5% iepriekšējā mēnesī, kas ir zemākais inflācijas līmenis kopš 2009. gada oktobra.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada otrajā ceturksnī Vācijas iekšzemes kopprodukts sarucis par 0,2%, liecina jaunākie statistikas biroja dati.

Tas liecina, ka eirozonas gadu ilgusī atveseļošanās ir zaudējusi tempus un visdrīzāk liks atbildīgajām amatpersonām ieviest jaunus pasākumus, kā veicināt izaugsmi, raksta MarketWatch.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada ekonomikas attīstības amerikāņu kalniņi atpaliek tikai no ekonomikas prognožu attīstības amerikāņu kalniņiem.

Latvijas ekonomikas piedzīvotais kritums otrajā ceturksnī bija iespaidīgs, taču mazāks nekā sākotnēji prognozēts, līdz šim pie mums izdevies izvairīties arī no vīrusa atkārtota uzliesmojuma, un atgūšanās daudzās nozarēs notiek straujāk nekā gaidīts, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda "Swedbank" eksperti.

Ekonomisti paaugstinājuši prognozi un gaida kritumu 5% apmērā šogad (iepriekš -7,5%). Pēc sākotnējā atlēciena trešajā ceturksnī turpmākais atkopšanās ceļš gan būs līkumots. Veidojot prognozes pieņemam, ka jau nākamgad pandēmijai tiks rasts medicīnisks risinājums, tādēļ izaugsme pasaulē un Latvijā straujāka varētu kļūt nākamā gada vidū. Kopumā viņi sagaida, ka ekonomika augs par 4,2% 2021. gadā un par 3.3% 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Virzās uz eirozonas budžetu

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 19.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES politika Nākamā krīze prasīs eirozonas politisko vienotību; franči rāda labo gribu ar budžeta disciplīnu.

Šodien Mesebergā, Vācijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai panāktu vienošanos par ticamu eirozonas kopējo politiku neizbēgamo nākotnes satricinājumu gadījumos.

Šis abu Eiropas lielvalstu starpā ilgi diskutētais kopējais redzējums ir nepieciešams, lai turpinātu diskusiju par vienotu politiku jau ES Padomes samitā nākamnedēļ, kur 29. jūnijā tiks spriests tieši par monetārās savienības reformu. Principā tas nozīmē kopēja eirozonas budžeta instrumentu radīšanu ar mērķi krīzes situācijās dot skartajām dalībvalstīm amortizāciju un manevra iespēju. Gan reformas apjoma ambīciju ziņā, gan jautājumā, kādiem tieši šiem instrumentiem ir jābūt, viedokļi aizvien atšķiras, un tos nosaka dalībvalstu iekšējās politiskās situācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā eirozonas bankas uzņēmējiem kredītos izsniegs 4,6 miljardus eiro, kas ir par 3,8% vairāk nekā pērn, liecina jaunākais EY (agrāk - Ernst&Young) finanšu sektora pētījums Eurozone Financial Services Forecast.

Pētījums atklāj, ka ekonomikas izaugsmes atgriešanās eirozonas ekonomikā stiprinās banku kreditēšanas apjomu pieaugumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām. Uzņēmējdarbības kreditēšanas pieaugums atsāksies jau šogad pēc septiņu ceturkšņu samazinājuma, kas skaidri parāda pieprasījuma atgriešanos eirozonas finanšu sektorā.

Pētījumā norādīts, ka tuvākajā laikā augs arī patēriņa kreditēšanas apjomi mājsaimniecībām, kur galvenie izaugsmes dzinēji būs Vācija un Francija, kur pieaugums sasniegs attiecīgi 3% un 2,6%. Vienlaikus augs arī hipotekārā kreditēšana, kas jau šogad ir atguvusies Vācijā, Francijā un Nīderlandē un nākamgad atsāks izaugsmi arī Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Pasliktinās eirozonas 2013. gada ekonomikas prognozes

Līva Melbārzde, 26.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektora konsolidācija un globālo izaugsmes tempu bremzēšanās koriģējusi šā gada eirozonas IKP prognozi par 0,5% uz leju, salīdzinot ar 2012. gadu. Nav izslēgta arī vēl lielāka ekonomikas saraušanās.

Par to liecina vairāku Eiropas institūciju apkopotais ziņojums par eirozonas ekonomikas prognozēm 2013. un 2014. gadā. Ziņojumā teikts, ka eirozonas krīze, strukturālās problēmas augošās ekonomikas valstīs, kā arī joprojām vājā ASV ekonomikas atkopšanās, visticamāk, mazinās cerēto pasaules ekonomikas izaugsmi vēl vismaz visa 2013. gada laikā. Tāpat arī esošā un plānotā Japānas monetārā politika ir paaugstinājusi globālo obligāciju un biržas tirgu nepastāvību, skarot arī eirozonu, lai arī šī ietekme būs ievērojami mazāka nekā krīzes laikā. Lai gan finanšu sektora konsolidācija daudzās eirozonas valstīs ir kļuvusi mazāk ambicioza, tomēr turpinās arī 2013. gadā vājināt ekonomiku. Savukārt 2014. gadā, kad fiskālā politika atkal varētu kļūt neitrāla, bet iesāktās reformas tiks turpinātas un veiksmīgi īstenotas, eirozonas ekonomika atkal varētu atgriezties pie prognozētās 1,2% IKP izaugsmes. Tomēr ar to nebūs pietiekami, lai mazinātu bezdarba apjomus šīs zonas valstīs, kas turpinās pieaugt, sasniedzot 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patiesībā ECB samērā klusi jau ir izziņojusi eiro drukāšanas programmu

Eiropas Centrālā banka (ECB) savā šā mēneša sākumā notikušajā sanāksmē paziņoja, ka īstenos ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru uzpirkšanas jeb ABS programmu. Bet ko tad īsti paredz šī programma? Tirgus dalībnieki gaida, ka sīkākas ABS plāna detaļas tiks publicētas oktobrī, lai gan skaidrs ir tas, ka ECB nāksies iepirkt vērtspapīrus simtiem miljardu eiro apmērā. Pagaidām šai programmai starptautiskie mediji nepiemēro kvantitatīvās mīkstināšanas (Quantitative Easing jeb QE) statusu, jeb šī programma netiek atklāti saukta par eiro drukāšanu. Tiesa gan, pieejamā informācija un arī ekspertu teiktais liecina, ka ECB ABS programmu tikpat labi var saukt par eiro drukāšanas paveidu. Proti, pēdējo gadu laikā iegājies, ka kvantitatīvā mīkstināšana paredz valdību obligāciju uzpirkšanu, bet ECB ABS programma pašreizējā stadijā liecina, ka no reģiona finanšu iestādēm milzīgā apjomā tiks izpirkti dažādi vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar banku, piemēram, kredītkaršu parādiem vai aizdevumiem auto iegādei (arī studentu kredītiem utt). Līdzīgi ir arī vērtspapīri, kas nodrošināti ar mājokļu kredītiem.Būtībā plāns ir, ka ECB no finanšu iestādēm izpirks šādus vērtspapīrus, cerot, ka bankām tādējādi atbrīvosies nauda kreditēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru