Izaugsmes atgriešanās Eiropā būs gana gausa 

Eirozonas tautsaimniecības atgūšanās ir realitāte, lai gan ceļš uz priekšu joprojām būs bedrains un pozitīvās ziņas ekonomikai mīsies ar negatīvajām, norāda SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Jānis Šķupelis, 2013. gada 14. augusts plkst. 15:27

«Daudzejādo ziņu jūklī no eirozonas, kas vairākus ceturkšņus uzturēja pesimismu, pamazām sāk iespraukties arī pozitīvu ziņu asni. Protams, IKP dati ir nedaudz pozitīvāki k ā tika gaidīts, taču kopumā lēnīga ekonomikas atjēgšanās šā gada vidū tika gaidīta. Taču pozitīvāks pavērsiens vien bijis pateicoties, Vācijai, kas daudz nepārsteidz, un Francijai, par kuras ekonomikas stabilitāti joprojām pārliecības nav. Turklāt jāpiezīmē, ka pārējās valstis Itālija, Spānija, Nīderlande turpina rādīt mīnusus. Un, neskatoties uz kāpumu, gada izteiksmē kritums saglabājas,» svaigākos eirozonas ekonomikas datus komentē D. Gašpuitis.

Db.lv jau šodien ziņoja, ka šā gada otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no recesijas, iekšzemes kopproduktam salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaugot par 0,3%. Tikmēr gada skatījumā eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī sarukusi par 0,7%. Liels devums eirozonas reģiona ekonomikas izaugsmē bija pozitīvajiem divu lielāko Eiropas ekonomiku - Vācijas un Francijas rezultātiem, kas bija labāki, nekā gaidīts. Vācijas IKP, salīdzinot ar pirmo ceturksni, pieauga par 0,7%, savukārt Francijas ekonomika piedzīvoja 0,5% lielu pieaugumu.

«Situācijai jāturpina uzlaboties, kas, visticamāk, arī notiks. To apliecina daudzi apsteidzošie dati. ASV ekonomika atgūstas, kas var «ievilkt» arī Eiropu, kā arī tāda krīzes nomocītā valsts kā Portugāle otrajā ceturksnī ir spējusi uzrādīt visai pārsteidzoši labu izaugsmi. Taču jāapzinās, ka labās ziņas joprojām būs nenoturīgas, mīsies ar negatīvajām. Eirozonā saglabājas ieilgušās krīzes politiskais nogurums, ko pastiprina sociālā spriedze un augstais bezdarbs. Tā šis gads paies, ļaujot runāt par pārliecinošākām tendencēm vien nākamgad, kad tās varētu pārliecinošāk iedzīvināties arī Latvijas IKP tendencēs. Tomēr izaugsmes atgriešanās būs gana gausa un ne tik strauja kā to gribētu iedzīvotāji, kuri vēlēsies bezdarba krišanos un neskaitāmo krīzes laikā uzkrāto problēmu atrisināšanos. Tas gan var nākt par labu patērētāju un uzņēmēju prātiem, kas nedaudz brīvāk varētu atsākt tērēt un investēt,» piebilst D. Gašpuitis.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 09. augusts plkst. 13:04

Gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo laika posmu valsts...

2013. gada 08. augusts plkst. 18:21

Lai arī Latvija turpina saskarties ar bremzēšanos gan tranzīta, gan ražošanas jomā,...

2013. gada 07. augusts plkst. 15:35

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) brīdinājis Vāciju par pārāk ambiciozu budžeta konsolidācijas...

2013. gada 02. augusts plkst. 18:09

Vasaras sākuma plūdos Vācijā pamatīgi bojātas ne vien dažādas materiālās vērtības, bet...

2013. gada 01. augusts plkst. 9:40

Latvijas Bankā no 1.oktobra bez ierobežojumiem un komisijas maksas būs iespēja samainīt...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...