Budžets

Papildināta - Nesaskaņu dēļ valdība lemšanu par budžetu pārceļ uz nākamo nedēļu

LETA, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Nesaskaņu dēļ par Liepājas cietuma celtniecības termiņiem valdība piektdien līdz nākamajai nedēļai atlika lemšanu par papildus resursu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika pieteikti divi jautājumi - Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par papildus pieejamajiem līdzekļiem 2020.gadā, kā arī Tieslietu ministrijas ziņojums par Liepājas cietuma celtniecību. Pirms lemt par papildu līdzekļu piešķiršanu prioritārajiem pasākumiem, ministri vienojās slēgtā sēdē izskatīt jautājumu par Liepājas cietuma būvniecību.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ministriem bijušas nesaskaņas par cietuma būvniecības sākšanas termiņu - sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam. No šī jautājuma virzības lielā mērā ir atkarīgs, cik daudz līdzekļu 2020.gadā varētu novirzīt ministriju prioritārajiem pasākumiem. Līdz šim FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka valdības sēdes slēgtajā daļā piedalījās tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kuri sniedza informāciju par šonedēļ veiktajām procesuālajām darbībām būvuzņēmumos un pie amatpersonām.

Viens no būvuzņēmumiem, kura nosaukums figurē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Konkurences padomes pētītajā lietā par iespējamu kukuļdošanu un būvnieku karteli, ir «Abora». Šā gada sākumā «Abora» tika atzīta par uzvarētāju Liepājas cietuma būvniecības iepirkumā. Gadījumā, ja valdība lemtu par Liepājas cietuma būvniecības atlikšanu līdz 2022.gadam, tas nozīmētu līguma laušanu ar «Abora» un jauna iepirkuma izsludināšanu.

Pēc jautājuma izskatīšanas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), atsaucoties uz valdības sadarbības līgumu, aicināja Jaunās konservatīvās partijas ministru vārdā uz nedēļu atlikt jautājuma par 2020.gada budžeta izskatīšanu. Ministra aicinājums tika atbalstīts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamā gada budžets tiek skatīts nenopietnā īstermiņā

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 20.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vispārējā valdības sektorā iekļaujami uzņēmumi nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem

LETA, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots noteikt, ka uzņēmumi, kas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) kritērijiem ir iekļaujami vispārējā valdības sektorā, nedrīkstēs strādāt ar zaudējumiem, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Viņš norādīja, ja uzņēmums, kas ir klasificēts un iekļaujams vispārējās vadības sektorā, kā piemēram, Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme», strādā ar zaudējumiem, šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot valsts budžetu, tādējādi plānots veikt izmaiņas regulējumā, nosakot, ka šādi uzņēmumi nedrīkst strādāt ar zaudējumiem.

«Ja kāds uzņēmums, kas ir klasificēts un tiek ieskaitīts vispārējā valsts parādā, strādā ar zaudējumiem, mums šie zaudējumi ir jāņem vērā, veidojot budžetu. Tātad par šiem līdzekļiem mēs nedrīkstam plānot nākotnes attīstību. (..) Nāksies pieņemt ļoti drastiskus likumus, kas paredz, ka uzņēmumi, kuri ir šajā sarakstā un tiek uzskatīti par valsts parāda daļu, nedrīkst strādāt ar zaudējumiem,» sacīja Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamgad valsts budžets būs rekordliels un pārsniegs desmit miljardus eiro

LETA, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Budžetu cer izskatīt raiti un pieņemt līdz novembra vidum

LETA, 14.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Laimīgo par budžeta sadalījumu ļoti maz

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ārkārtas sēdē ir panākusi vienošanos par naudas sadali nākamā gada budžeta prioritārajiem pasākumiem.

Lai gan valsts budžets 2020. gadam vēl jāapstiprina Saeimai, tomēr valdības panākto vienošanos var dēvēt kā nozīmīgu uzvaru un apliecinājumu tam, ka budžets, visticamāk, nebūs par iemeslu valdības krišanai. Budžeta fiskālās telpas apmērs nākamgad būs 192,4 miljoni eiro. Lielākie papildu izdevumi līdztekus bāzes finansējumam ir mediķu algām, pedagogu algām, kā arī kultūras, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumam. Tāpat tiks palielināts ar nodokli neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī.

Tajā pašā laikā ministru pieprasījumi nākamā gada budžetam pārsniedza 900 miljonus eiro, kas nozīmē, ka panāktā vienošanās ir sāpīgs kompromiss. Visapdalītākie gluži pamatoti jūtas mediķi, jo nākamgad netiks pildīts likums par 20% ikgadēju atalgojuma pieaugumu. Neapmierinātas ir arī pašvaldības, kas uzskata, ka valsts budžeta līdzekļu pieaugums ir noticis uz to rēķina. Jāatgādina, ka nākamā gada budžetā lielu robu radīja gan neveiksmīgā nodokļu reforma, gan Rīgas satiksmes izdevumu iekļaušana kopējā valdības deficītā. Labā ziņa gan ir tā, ka nākamgad netiks mainīti nodokļi. Tomēr tūlīt pēc 2020. gada budžeta pieņemšanas sāksies darbs pie nodokļu sistēmas pārskatīšanas, lai izmaiņas varētu stāties spēkā 2021. gadā, tādējādi dodot laiku uzņēmējiem tām sagatavoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās "ABLV Bank" noguldītāju pārbaužu ātrums ir nepieļaujami lēns un pārspīlēti dārgs, pēc otrdien notikušās akcionāru sapulces atzina viens no bankas lielākajiem akcionāriem Ernests Bernis.

Viņš arī norādīja, ka šāda situācija būtiski aizskar noguldītāju un akcionāru intereses, kā arī nav izdevīgs Latvijas ekonomikai.

"Šodien mūs iepazīstināja ar kreditoru pārbaužu prognozētajām izmaksām. Tās būtiski pārsniedz iepriekšējā akcionāru pilnsapulcē noteiktos izmaksu griestus 30 miljonu eiro apmērā. Likvidatori iepazīstināja arī ar konsultanta izstrādāto kreditoru pārbaužu jauno grafiku, kas paredz pārbaudes veikt vismaz līdz 2022.gada otrajam ceturksnim. Šāds termiņš nav pieļaujams. Cieš noguldītāji, akcionāri, ekonomika, jo šobrīd nav pabeigtas pat privātpersonu un Latvijas nodokļu maksātāju pārbaudes, kas savukārt neļauj naudai atgriezties ekonomikā," pauda Bernis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Valdība atbalsta papildu izdevumus 2021.gada budžetā un izmaiņas nodokļos

LETA, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021.gada budžetā novirzīt papildu līdzekļus mediķu un pedagogu atalgojuma celšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļos, lai veicinātu iedzīvotāju sociālo aizsardzību.

Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam".

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.

Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) budžetā 2020.gadā papildus iedalīti 400 000 eiro čeku loterijas uzlabošanai, paredz valdībā apstiprinātais 2020.gada budžets, par kuru gala lēmums būs jāpieņem parlamentam.

Kopumā FM budžets nākamgad augs līdz 1,073 miljardiem eiro iepretim 995,92 miljoniem eiro šajā gadā.

Papildus 400 000 eiro iedalīti FM prioritārajam pasākumam «Čeku loterija - ēnu ekonomikas mazināšana riskantajās nozarēs». Šī pasākuma ietvaros tiks pirkti loterijas organizēšanas pakalpojumi un izlozes rezultātu pārraide televīzijā, tiks izstrādāta mobilā aplikācija čeku reģistrēšanai ar mobilajām ierīcēm, apmaksāta loterijas reklāmas pārraide plašsaziņas līdzekļos un izmaksātas balvas spēlētājiem, kuru reģistrētie čeki izvēlēti kā laimējušie.

Tāpat 500 000 eiro piešķirti FM prioritārajam pasākumam, kas paredz stiprināt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbību, tajā skaitā modernizējot un pilnveidojot iestāžu pakalpojumus un procesus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Iekļaujas starptautiskā aliansē

Kristīne Stepiņa, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) ir viena no pirmajām Latvijas augstskolām, kura ir izmantojusi programmas Erasmus+ piedāvātās iespējas iniciatīvā "Eiropas universitātes" un kopā ar Romas Mākslas akadēmiju, Drēzdenes Mākslas akadēmiju un Ungārijas Tēlotājmākslas universitāti izveidojusi kopīgu tēlotājmākslas studiju programmu "EU4ART Alianse".

Izturot sīvu konkurenci, pirmais starptautiskais mākslas augstskolu projekts "EU4ART Alianse" tika atzīts par vienu no labākiem 2019. gadā. Kopumā dalībai šajā starptautiskajā konkursā bija pieteikušās 54 Eiropas augstskolu alianses, no kurām izraudzītas tika 17 Eiropas universitāšu apvienības, kas kopā apvieno 114 augstākās izglītības institūcijas. "EU4ART Alianse" ir vienīgā alianse, kura pārstāv Eiropas mākslas augstskolas. Tās mērķis ir izstrādāt kopīgu elastīgu mācību programmu glezniecības, tēlniecības un grafiskās mākslas izglītības jomā.

Paredzams, ka šī projekta rezultātā tiks izveidots jauns studiju modulis, kas būs elastīgs un dos iespēju Latvijas studentiem personalizēt savu izglītību, izvēloties ko, kur un kad studēt, un iegūt Eiropas grādu, DB stāsta LMA rektors Kristaps Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Budžeta ilgais ceļš Saeimā iesācies

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas nu ir noticis. 2020. gada valdības atbalstītais valsts budžets vakar ir iesniegts Saeimā, kā arī nosūtīts saskaņošanai Eiropas Komisijai.

2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi - 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro, bet izdevumi - 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējais valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt IKP pieaugums 2020. gadā prognozēts 2,8% apmērā. Budžeta likumprojekta izskatīšanu valdībā pavadīja asi strīdi, ar to neapmierināti ir ļoti daudzi. Tomēr var prognozēt, ka Saeima budžetu pieņems, jo pret to balsos opozīcijas partijas, kurām parlamentā nav vairākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien ārkārtas sēdē ar lielu balsu pārsvaru pieņēmis rezolūciju, pieprasot pilnveidot Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.

Rezolūcijā brīdināts, ka EP varētu neapstiprināt budžetu, kad par to balsos vēlāk šogad, un aicināja risināt sarunas par "priekšlikuma uzlabošanu". Rezolūcija tika pieņemta ar 465 balsīm "par" un 150 balsīm "pret", bet 67 deputāti balsojumā atturējās.

EP ir jāapstiprina 1,074 triljonu eiro ES budžets, kas politiskajā līmenī tika pieņemts otrdien. Vienošanās tika panākta ES līderu četru dienu sarunās, kas vairākkārt atradās uz izjukšanas sliekšņa. EP frakciju pārstāvji jau iepriekš apliecināja, ka deputāti nepiekritīs vienošanās nosacījumiem par ilgtermiņa budžetu, kādi tie ir šobrīd, paužot neapmierinātību par tēriņu samazināšanu.

"Pārāk bieži nacionālo interešu un nostāju ievērošana apdraud kopīgu risinājumu panākšanu vispārējās interesēs," teikts rezolūcijā. Tajā brīdināts, ka ES līderi nav spējuši atrisināt jautājumu, kā no budžeta tiks atmaksāti aizņemtie līdzekļi 750 miljardus eiro lielajam ES ekonomikas atveseļošanas plānam. Rezolūcijā pausta nožēla par finansējuma samazināšanu veselības un zinātnes programmām, kā arī izglītībai un digitālajām inovācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cik un par ko maksā EP deputātiem?

Kristīne Harmsena, speciāli DB, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kariņš: Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams miljards eiro, kura pagaidām nav

LETA, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas sēdē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers informēja, ka viņš valdības rīcības plāna izstrādes procesā ir ticies ar ministriem un kopumā plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, piebilstot, ka līdzekļu visām vajadzībām nav.

«Nemainot politiku, šī miljarda nav. Ja gribam īstenot visas prioritātes, to var panākt vai nu pārdalot finansējumu, vai arī paaugstinot nodokļus, ko neviens nevēlas. Mums būs jāvienojas kaut kur pa vidu,» atzina Kariņš. Viņš aicināja vērtēt, ko šī valdība četros gados vēlas paveikt, ņemot vērā makroekonomikas tendences. Pēc valdības sēdes Kariņš žurnālistiem uzsvēra, ka 2020.gada budžets sagādās daudz izaicinājumu, jo patlaban līdzekļu ministriju prioritātēm neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora IKT pārvaldības modelis

LETA, 17.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāievieš daļēji centralizēts publiskā sektora informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pārvaldības modelis, otrdien Saeimas Ilgstpējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijas sēdē sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) uzdevumā veiktā pētījuma autoru "KPMG Baltics" pārstāve Dana Behmane.

Starp pārējiem pētījumā secinātajiem ieteikumiem Behmane minēja augstas stratēģiskās prioritātes piešķiršanu IKT jomai valsts pārvaldē, kā arī neatkarīgas IKT ieviešanas iestādes izveidošanu ar centralizētu budžetu.

"Šo ieteikumu mērķis ir mainīt IKT pārvaldību, lai efektīvi pārvaldītu resursus un virzītos uz procesu automatizāciju," sacīja Behmane.

Viņa stāstīja, ka ĀIPL uzdevumā veiktajā pētījumā atklāts, ka valsts sektorā ir izteikts IKT speciālistu ar nepieciešamajām kompetencēm trūkums, bet vidējā IKT speciālistu alga valsts sektorā ir tikai 67% no vidējās algas IKT nozarē. Tāpat ir ierobežots IKT apmācību budžets.

Tāpat pētījums atklājis, ka IKT nav noteikta par stratēģisko prioritāti. IKT jomas vadībā publiskajā sektorā nav pietiekami centralizēta atbildība augstāko amatpersonu līmenī, kā arī nav ieviesta publiskā sektora IKT centralizācija - katrai iestādei ir savs IKT budžets, ir grūtības ieviest centralizētus IKT pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas ekonomika diezgan labi tikusi galā ar jaunā koronavīrusa krīzes izaicinājumiem un jaunākie rādītāji dod pamatu piesardzīgam optimismam attiecībā uz otro pusgadu, atzinis finanšu ministrs Viļus Šapoka, vienlaikus brīdinot, ka šī situācija var strauji mainīties.

Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.

Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.

"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks. "Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Latvijas nākamā gada valsts budžetā pietrūkst ambīciju

LETA, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 349 954 eiro, tiks atjaunots Mežotnes baznīcas tornis, informē Rundāles novada dome.

Atjaunošana tiks veikta īstenojot pārrobežu projektu «Ainava kā resurss: atbalsts jauniem pakalpojumiem un tūrismam Rundālē, Raunā, Ropšā» (RUNRARO).

Rundāles novadā projekta ietvaros tiks rekonstruēts Mežotnes baznīcas tornis. Precīzu datu par Mežotnes baznīcas celtniecību nav, taču viena no hipotēzēm ir par baznīcas mūra ēkas celtniecību 17.gadsimta sākumā. Laika gaitā baznīcas tornis savu izskatu mainījis vairākkārt, tomēr greznāko veidolu – barokālu torni ar kupolu – ieguvis Latvijas brīvvalsts laikā.

1944.gadā kaujās pie Lielupes baznīca tiek sašauta, sagrautas torņa konstrukcijas. Pēc kara bija nesekmīgi mēģinājumi baznīcu atjaunot. Vēlāk sešdesmitajos gados baznīcā ierīkota minerālmēslu noliktava – tika izlauztas plašākas torņa un draudzes telpas durvis, logi un ailas daļēji aizmūrēti, baznīcas ēkai izveidota lēzena jumta konstrukcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvija – vienīgā ar budžeta deficītu Baltijā

Māris Ķirsons, 19.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts budžets 2019. gadā, tāpat kā 2018.gadā, būs ar deficītu 0,7% apmērā no IKP, savukārt Lietuvas un Igaunijas budžeti - ar preficītu attiecīgi 0,4% un 0,5% apmērā no IKP

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē demonstrēja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andžs Ūbelis.

Tādējādi arī 2019. gadā Latvijas valsts budžets būs bez «drošības spilvena». «Izaugsmes gados vēlētos budžetu bez deficīta, taču pašlaik tas nav iespējams, jo esam apņēmušies pildīt iepriekšējās valdības dotos solījumus, kādi tie tika pieņemti, jo valdībai ir jāievēro pēctecība,» uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, it īpaši situācijā, kad ir pamats domāt, ka labie izaugsmes gadi lēnām beidzas, vajadzētu kādus tauciņus uzkrāt nebaltām dienām.

Premjers norādīja, ka sagatavotais budžeta projekts ir savā ziņā tehnisks - iepriekšējās valdības sagatavots, tas tagad tiek īstenots. Viņš atgādināja, ka kopējie ieņēmumi prognozēti 9,17 miljardi eiro, taču joprojām izdevumi būs lielāki — 9,38 miljardu eiro apmērā. Pabalstiem, izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem 41,3 milj. eiro, tiesnešu un prokuroru algu palielināšanai – 8,9 milj. eiro, veselības aprūpes darbinieku atalgojuma palielināšanai – 87,5 milj. eiro, pedagogu algu palielināšanai – 11,4 milj. eiro, uzturlīdzekļu garantiju fondam papildus 5,4 milj. eiro, Moneyval pasākumu īstenošanai – 7,2 milj. eiro. «Naudas pārdale jau nerisina Latvijas būtiskākos izaicinājumus, dažādas sistēmas ilgstoši nav sakārtotas – viena no tām ir veselības aprūpes sistēma, kam tiek papildus atvēlēti 87,5 milj. eiro, taču tas diemžēl neatrisinās sistēmiskos trūkumus,» uzsvēra K. Kariņš. Viņš atgādināja, ka līdzīga situācija ir ar izglītības iestādēm. «Šogad 779 milj. eiro tiek pārdalīti izglītībai, kas ir 9% no valsts budžeta, tas dod Latvijai 4. vietu visā Eiropā izglītības finansējumā, bet Igaunija spēj saviem pedagogiem maksāt teju divas reizes vairāk nekā Latvija. Kā tas var būt? Atbilde meklējama izglītības sistēmā,» atzina K. Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru