Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

«Ēģiptes lidmašīnas un kuģi atraduši pasažieru personīgās mantas un daļu atlūzu 290 kilometrus uz ziemeļiem no Aleksandrijas,» sociālajā vietnē Facebook pavēstīja bruņoto spēku pārstāvis.

Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kammens savukārt preses konferencē paziņoja: «Pirms dažām stundām [Ēģiptes varasiestādes] mūs informēja, ka meklēšanas operācijas apvidū ir atrasts ķermeņa fragments, divi sēdekļi, kā arī viens vai vairāki bagāžas priekšmeti.»

Acīmredzami apstiprinot lidmašīnas katastrofu, Ēģiptes prezidents Abdelfatahs as Sisi izteica dziļu līdzjūtību upuru ģimenēm.

Prezidenta kanceleja arī norādīja, ka turpinās notikušā cēloņu izmeklēšana.

Kairā piektdien ieradušies trīs Francijas aviācijas negadījumu izmeklētāji, kā arī aviobūves kompānijas Airbus tehniskais eksperts, lai pievienotos Ēģiptes izmeklētāju komandai, izmeklējot lidmašīnas pazušanas apstākļus un meklējot tās melno kasti.

Sestdien Ēģiptes Sīnāja pussalā avarējušās Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia lainera Airbus A-321 komandieris nav raidījis nekādus trauksmes signālus, vēsta telekanāls Al Arabiya, atsaucoties uz sākotnējiem datiem no lidmašīnas «melnajām kastēm».

Telekanāls vēsta, ka «Krievijas lidmašīnas komandieris neraidīja nekādus trauksmes signālus līdz katastrofai». «Par to liecina «melno kastu» datu sākotnējā analīze,» vēsta Al Arabiya.

Ēģiptes komisija, kas izmeklē Krievijas lidsabiedrības Kogalimavia lainera Airbus A-321 katastrofu debesīs virs Ēģiptes Sīnāja pussalas, noraidījusi ārējas ietekmes iespējamību, vēsta telekanāls Sky news Arabia.

Kā liecina tā rīcībā esošā informācija, «avoti Ēģiptes katastrofas izmeklēšanas komisijā noraida iespēju par ārēju iedarbību uz Krievijas lidmašīnu».

Aviokompānijas Kogalimavia ģenerāldirektora vietnieks Viktors Jungs pirmdien paziņoja, ka lainera katastrofu varēja izraisīt tikai mehāniska iedarbība gaisā.

Patlaban Ēģiptes kūrortos ir 460 tūristi no Latvijas - Šarm eš Šeihā atrodas 270, bet Hurgadā - 190 tūristi.

Kā šodien preses brīfingā informēja aviokompānijas airBaltic viceprezidents Jānis Vanags, tūristus no Šarm eš Šeihas Latvijā varētu nogādāt ar diviem reisiem, ja tiks dota atļauja veikt lidojumus.

Patlaban airBaltic reisus uz Šarm eš Šeihu neveic, kamēr netiks dota atļauja no kompetentajām iestādēm. Šodien Civilās aviācijas aģentūrā notiek sēde, kurā šis jautājums tiks izlemts. Lēmums var būt gan aizliedzošs, gan rekomendējošs.

Ja atļauja tiks dota, airBaltic esot gatava lidot uz Šarm eš Šeihu jau rīt. Pagaidām tūristi ir izmitināti viesnīcās. Šos izdevumus segs airBaltic un tūroperators Tez Tour. Vanags prognozēja, ka pozitīvā gadījumā reiss uz Šarm eš Šeihu varētu notikt rīt plkst.9. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi airBaltic sociālajos tīklos, kur šodien vakarā visoperatīvāk tiks publiskota jaunākā informācija.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo lidojumu revīzijā Valsts kontrole ir konstatējusi gan nelikumīgu, gan neekonomisku rīcību, trešdien Latvijas Radio paziņoja valsts kontrolieris Edgars Korčagins.

Valsts kontrole sniegusi ieteikumus, kā situāciju labot, bet par nelikumībām informācija nodota Ģenerālprokuratūrai un Iepirkumu uzraudzības birojam.

Korčagins atzīmēja, ka Valsts kanceleja apstrīdēja sākotnēji Valsts kontroles revīzijas ziņojuma projektu par lidojumu vērtējumu.

Nelikumīga un neekonomiska rīcība, organizējot bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) speciālos lidojumus, Latvijas un Eiropas Savienības (ES) Padomes budžetiem kopumā radījusi ap 545 000 eiro nepamatotus izdevumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Valsts kontrole uzskata, ka, izmantojot speciālos lidojumus arī gadījumos, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija un kad samērojamā laikā bija pieejamas regulāro komercreisu alternatīvas, ir pieļauta nelikumīga rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, kas radījusi papildu vismaz 221 566 eiro valsts budžeta izdevumus. Savukārt pieļautā neekonomiskā rīcība, pēc Valsts kontroles aplēsēm, radījusi papildu vismaz 323 688 eiro izdevumus ES Padomei.

Pazudusī Ēģiptes aviosabiedrības EgyptAir pasažieru lidmašīna ar 66 cilvēkiem nogāzusies Vidusjūrā, paziņojušas Ēģiptes Civilās aviācijas ministrijas amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Noskaidrots, ka lidmašīna nav nolaidusies tuvējās lidostās, norādīja amatpersonas.

Informācijas avots Grieķijas civilās aviācijas sistēmā aģentūrai AFP atklāja, ka lidmašīna nokritusi Ēģiptes gaisa telpā apmēram 130 jūras jūdžu (apmēram 240 kilometru) attālumā no Grieķijai piederošās Karpatas salas.

«Apmēram plkst.00.29 pēc Griničas laika (plkst.3.29 pēc Latvijas laika), kad tā atradās Ēģiptes gaisa telpā, lidmašīna pazuda no Grieķijas radariem. (..) Tā nogāzās apmēram 130 jūras jūdžu (240 kilometru) attālumā no Karpatas salas,» norādīja informācijas avots.

Amatpersona paziņoja, ka pēdējie sakari ar lidmašīnas pilotu tika uzturēti trīs minūtes pirms lidmašīnas pazušanas un trauksmes signāls nav sūtīts.

Lidsabiedrības Air France un Lufthansa pēc sestdien notikušās Krievijas lidmašīnas katastrofas apturējušas savus lidojumus virs Sīnāja pussalas.

Abas lidsabiedrības paziņojušas, ka tas ir piesardzības solis, kamēr netiks noskaidroti Krievijas aviolainera katastrofas cēloņi.

Teroristiskā grupējuma Islāma valsts Ēģiptes atzars paziņojis, ka Krievijas lidmašīnu, kas sestdien nogāzās Sīnāja pussalā, esot notriekuši tā kaujinieki.

«Kalifāta karavīriem Sīnājā izdevās notriekt Krievijas lidmašīnu,» teikts paziņojumā, kas izplatīts sociālajos medijos.

Tajā pašā laikā avoti ēģiptiešu drošības dienestos stāsta, ka sākotnējā pārbaudē iegūtie dati liecina par tehniskiem iemesliem, kas izraisījuši katastrofu.

Lidsabiedrībai Kogalimavia piederošais laineris Airbus A-321, kas bija ceļā uz Sanktpēterburgu un kurā atradās 217 pasažieri un septiņi apkalpes locekļi, no radaru ekrāniem pazuda īsi pēc pacelšanās no Ēģiptes kūrortpilsētas Šarm eš Šeihas.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Atsākt lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik būtu milzīga kļūda, tāpēc mēs aktīvi meklējam iespējas, kā šos zaudētos tirgus aizstāt ar citiem, norāda Martins Gauss, AS AirBaltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs.

Pašlaik airBaltic ir pilnībā pārtraucis lidojumus uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī Ukrainu, kas nozīmē, ka Rīgas lidosta ir zaudējusi lielu daļu transfēra pasažieru, atzīmē M.Gauss, uzsverot, ka kara ietekme uz aviācijas nozari ir milzīga. Aviokompānijas visā Eiropā pašlaik cieš milzīgus zaudējumus, taču mēs ceram, ka konflikts drīz atrisināsies un mēs varēsim atkal atsākt lidojumus uz Ukrainu, to esam gatavi darīt kaut rīt, norāda M.Gauss.

Kopš mūsu pēdējās sarunas nav pagājis pat gads, taču pasaule šajā laikā piedzīvojusi neskaitāmus satricinājumus, tajā skaitā Krievijas agresiju Ukrainā. Kā šis notikums kopumā ietekmējis aviokompāniju darbu?

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu ierosināt disciplinārlietu pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz dienesta pārbaudes komisijas 2024.gada 7.maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem. Starpziņojumā secināts, ka Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot likumu normas, ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, proti, amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu vai nolaidīgu un nekvalitatīvu pienākumu pildīšanu, tostarp neatbilstoši rīkojoties ar finanšu līdzekļiem, kā rezultātā valstij nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai radīts valsts interesēm būtisks kaitējums.

Līdz ar Siliņas rīkojumu ir izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kuru vadīs Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs. Komisijā strādās Finanšu ministrijas Iekšējā audita departamenta direktore Arina Andreičika, Ekonomikas ministrijas Administrācijas vadītāja Dace Gaile, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aija Grīnberga, Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Dace Kļaviņa un Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Aleksejs Remesovs.

Zambijas varasiestādes pārtvērušas lidmašīnu, kurā tika pārvadāti 5,7 miljoni ASV dolāru skaidrā naudā, zelts, ieroči un munīcija un aizturējušas vairākus cilvēkus, tai skaitā Latvijas pilsoni.

Lidmašīna, kas izlidoja no Kairas, pirmdienas vakarā nolaidās Keneta Kaundas starptautiskajā lidostā netālu no Lusakas. Lidaparātā tika atrasti 5,7 miljoni ASV dolāru, piecas pistoles, septiņas magazīnas, 126 munīcijas patronas, kā arī, spriežot pēc izskata, 602 zelta gabali, kas sver 127,2 kilogramus, un zelta mērīšanas iekārtas. Vēlāk varasiestādes secināja, ka stieņi nav no tīra zelta.

Zambijas Narkotiku apkarošanas komisija paziņoja, ka par bīstamu priekšmetu glabāšanu tika aizturēti desmit cilvēki, tai skaitā seši ēģiptieši, Spānijas pilsonis, Nīderlandes pilsonis, Zambijas pilsonis un Latvijas pilsonis.

Turpmākas izmeklēšanas gaitā tika aizturēti vēl četri Zambijas pilsoņi, un aizturēto skaits, domājams, vēl pieaugs.

Ar satiksmes ministrijas speciālo atļauju Latvijas nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" 25. maijā atsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Helsinkiem un Minheni, bet no 2020. gada 1. jūnija lidojumus no Rīgas uz Berlīni.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) padomniece komunikācijas jautājumos Ilze Salna skaidroja, ka, pieņemot lēmumus par starptautisko pasažieru reisu atļaušanu, Satiksmes ministrija ņem vērā Baltijas valstu veselības dienestu izstrādāto vienoto pieeju starptautiskās ceļošanas risku vērtēšanā.

Viņa skaidroja, ka šiem reisiem ir tāds pat statuss kā reisiem no Rīgas uz Frankfurti un Oslo, kurus "airBaltic" atļauts veikt līdz 9.jūnijam. Kā iepriekš norādīja "airBaltic" pārstāvji, lai ceļotu uz Frankfruti vai Oslo, pasažieriem jābūt galamērķa valsts pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem, tranzīta pasažieriem vai viņiem jābūt oficiālai darba atļaujai.

Lidojumi uz Ēģiptes kūrortu Šarm eš Šeihu varētu tikt atjaunoti novembra beigās, decembra sākumā, šodien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) vadītājs Māris Gorodcovs.

Kā informēja Gorodcovs, Eiropas valstu atbildīgās iestādes patlaban paļaujas uz Lielbritāniju, kas uz Ēģipti situācijas izvērtēšanai nosūtījusi daudzus ekspertus un speciālistus. Lielbritānijas kolēģi regulāri sniedzot informāciju par paveikto un izdarītajiem secinājumiem.

CAA vadītājs uzsver, ka briti aizliegumu veikt lidojumus uz Šarm eš Šeihu sauc par īstermiņa risinājumu. Iespējams, lielāka skaidrība par iespējamo lieguma atcelšanu varētu būt jau šīs dienas beigās.

Gorodcovs atgādināja, ka CAA noteiktais aizliegums attiecās uz Latvijā reģistrētajām lidsabiedrībām. No Rīgas lidostas līdz šim lidojumus uz Šarm eš Šeihu veica Latvijas lidsabiedrība airBaltic, kā arī Ēģiptes lidsabiedrības, sadarbībā par tūrisma operatoriem kūrortā nogādājot tūristu grupas. Patlaban arī tās ir apturējušas lidojumus, tomēr šīs aviosabiedrības drīkst atsākt darbību šajā maršrutā, neņemot vērā Latvijas un Eiropas iestāžu noteiktos ierobežojumus.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic uzsākusi tiešos lidojumus jaunā maršrutā, kas savieno Rīgu ar Faro Portugālē.

Lidojumi tiks veikti reizi nedēļā – sestdienās. Šis maršruts papildinās airBaltic piedāvātos lidojumus ziemas sezonā, starp kuriem būs arī reisi no Grankanārijas (Spānija) uz Ļubļanu (Slovēnija), sākot no 2025. gada 25. oktobra, un no Tallinas (Igaunija) uz Madeiru (Portugāle), sākot no 2025. gada 26. oktobra.

Lidojuma ilgums starp Rīgu un Faro ir četras stundas un 55 minūtes.

Gaidāmajā ziemas sezonā airBaltic palielinās lidojumu biežumu no visām trim Baltijas valstu galvaspilsētām uz Amsterdamu, piedāvājot 19 reisus nedēļā no Rīgas un 14 reisus nedēļā gan no Tallinas, gan Viļņas (Lietuva). Lidsabiedrība ievērojami paplašinās savu klātbūtni Dubaijā (Apvienotie Arābu Emirāti), uzsākot lidojumus katru dienu no savas bāzes Rīgā un dubultojot lidojumu skaitu no Viļņas ar četriem reisiem nedēļā starp abām pilsētām.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Federālās aviācijas administrācijas (FAA) piešķirto Ārvalstu gaisa transporta operatora sertifikātu. Šī sertifikācija ir apliecinājums aviokompānijas augstajiem operacionālajiem standartiem un ļauj “SmartLynx” uzsākt lidojumus uz un no ASV, kā arī to teritorijā.

Saņemtais sertifikāts apliecina, ka “SmartLynx” flotē esošās lidmašīnas, kas reģistrētas Latvijā atbilst ASV noteiktajiem augstajiem standartiem un regulām. Pateicoties saņemtajai sertifikācijai, “SmartLynx” tagad varēs nodrošināt nepieciešamo kapacitāti aviokompānijām, kas veic lidojumus uz šo galamērķi un no tā.

Edvins Demeņus, “SmartLynx Airlines” izpilddirektors: "Gaisa transporta operatoru sertifikāti nodrošina iespēju lidot uz dažādiem pasaules reģioniem un ir svarīga mūsu infrastruktūras sastāvdaļa. ASV ir viens no lielākajiem un visstingrāk regulētajiem aviācijas tirgiem pasaulē, tāpēc iespēja piedāvāt savus pakalpojumus tur sniedz lielu vērtību aviokompānijai un palielina mūsu konkurētspēju.”

«Transporta nozare Latvijas tautsaimniecībā spēlē ļoti lielu lomu, tāpēc augstu tiek vērtēta iespēja piesaistīt jaunus partnerus, tai skaitā no Ēģiptes. Mēs varam piedāvāt gan transporta nozares ekspertu apmācības, gan pieredzes apmaiņu infrastruktūras attīstīšanā un modernizācijā, kā arī dzelzceļa drošības paaugstināšanā. Mūsu speciālisti var sniegt profesionālas un vērtīgas konsultācijas transporta projektu realizēšanā,» ceturtdien, 24.martā, tiekoties ar Ēģiptes transporta ministra padomnieku Dr.Mohamedu Katari un viņu pavadošo delegāciju, uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Ēģiptes transporta ministra padomnieks apliecinājis Ēģiptes ieinteresētību sadarbībā ar Latviju, it īpaši attiecībā uz pieredzes apmaiņu, norādot, ka Latvijas ekspertiem ir lieliskas zināšanas, bet mazs tirgus, kamēr Ēģiptei trūkst «know-how», toties ir pieejams plašs tirgus, jo Ēģipte kalpo kā «vārti» uz Āfriku.

Satiksmes ministrs arī aicinājis Ēģiptes uzņēmumus izmantot Latvijas tranzīta koridoru ar labi attīstīto infrastruktūru kravu pārvadājumiem un preču distribūcijai gan NVS, gan Skandināvijā.

Pēc tikšanās ar satiksmes ministru ēģiptiešu delegācija apmeklēja arī VAS Latvijas Dzelzceļš, kur Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas Dzelzceļš un Valsts Dzelzceļa tehniskās inspekcijas eksperti detalizētāk iepazīstināja ar Latvijas transporta un loģistikas infrastruktūru, aktuālajiem dzelzceļa projektiem, kā arī īstenotajiem augsta līmeņa drošības pasākumiem Latvijas dzelzceļa sistēmā.

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.