Kafejnīca Terapija vienlaikus met divus izaicinājumus – piedāvā tikai vegānu ēdienus un to dara nomaļākā ielā, nevis Rīgas centrā

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Kafejnīca Terapija durvis vēra apmēram pirms gada, izvēloties Bruņinieku ielu starp A. Čaka un Avotu ielu, kur vismaz pagaidām nav nedz uzņēmēju, nedz pastaigu mīļotāju iecienīts pilsētas kvartāls. «Vietu meklēju apmēram divus gadus, jo gribēju savu uzņēmumu attīstīt tuvāk Avotu ielai, kas, manuprāt, tuvākā nākotnē varētu attīstīties par nākamo radošo kvartālu. Arī citās Eiropas galvaspilsētās lēnām notiek atsevišķu rajonu attīstīšanās tālāk no centra. Mīnus ir fakts, ka vismaz pagaidām šis ir tāds jocīgs rajons, kurā gandrīz nav biroju, līdz ar to nevar paļauties uz pusdienotājiem, kuri varētu saprast arī mūsu kafejnīcas koncepciju,» stāsta kafejnīcas Terapija īpašniece Elīna Dzelzkalēja.

Kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa galvenais uzdevums ir neapnikt tiem, kas šajās ēdināšanas iestādēs pusdieno katru dienu

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirms pieciem gadiem šefpavārs Oskars Paltiņš kopā ar kompanjonu Valdi Ērgli, kura profesionālā darbība līdz tam nebija saistīta ar ēst gatavošanu, Rīgā Pļavniekos atvēra savu pirmo kafejnīcu Osvalds Pupa, kuras mērķauditorija ir pusdienotāji. Šajos darbības gados pirmajai kafejnīcai piepulcējušās vēl divas, viena no tām arī ir Pļavniekos, bet otra – pilsētas centrā, un šajā rudenī ķēdei klāt nāks nākamais posms – Spīķeros. «Visu uzņēmumu māte barotāja ir pirmā kafejnīca, kas atrodas vienā ēkā ar veikalu Cenuklubs. Tajā aktīvākajās stundās no 12.00 līdz 14.00 pabarojam apmēram 350 cilvēku. Labi sokas arī otrai Pļavnieku kafejnīcai, bet centrā tai vēl nākas iešūpoties, jo apkārt ir liela konkurence – daudz kafejnīcu, kuras arī piedāvā pusdienas. Turklāt pēcpusdienā pieprasījums pieplok, jo apkārt esošo biroju darbinieki dodas mājās un apkārtne kļūst tukša,» atklāj kafejnīcu ķēdes Osvalds Pupa līdzīpašnieks Oskars Paltiņš. Taujāts, kādēļ tika izvēlēts tāds kafejnīcas nosaukums, viņš smejoties teic, ka vārds Osvalds ir apvienojums no abu īpašnieku vārdiem Oskars un Valdis, bet uzvārds Pupa tika dots kā joks, lai cilvēkam tas būtu.

Gada pirmajā pusē Latvijā ievērojami palielinājies no ārvalstu tūristu pirkumiem iekasētais naudas apjoms, sasniedzot 46% pieaugumu attiecībā pret 2016.gada pirmo pusgadu, liecina Global Blue Latvija apkopotie dati.

Visaktīvāk iepirkušies viesi no Krievijas, ļaujot secināt, ka austrumu kaimiņvalsts iedzīvotāji ir pārvarējuši pērn novēroto nevēlēšanos tērēt naudu un atkal Rīgas apmeklējumu izmanto, lai iegādātos elektrotehniku, apģērbus, juvelierizstrādājumus un citas preces. Dati rāda, ka ievērojami audzis arī tālāku zemju iedzīvotāju Tax Free pirkumu apjoms, jo īpaši Izraēlas, Uzbekistānas un Ķīnas tūristu.

Tirdzniecības kompleksa Spice, kur tiek veikta vairāk nekā ceturtā daļa no visiem Latvijas Tax Free pirkumiem, apkopotā informācija liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā vislielāko tūristu apmeklējuma pieaugumu piedzīvoja elektrotehnikas veikali. Tajos ieņēmumi no preču pārdošanas ārpus Eiropas Savienības mītošajiem pircējiem divkāršojušies un pat trīskāršojušies. Dubultojies arī juvelierizstrādājumu tirdzniecības apjoms, bet apģērbu veikalos apgrozījuma pieaugums atkarībā no zīmola svārstās 20-60% robežās.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Ātrais ēdinātājs McDonald's ēdiena piegādes nodrošina tikai 1,5 kilometru attālumā no sava restorāna. Ja atrodies tālāk, pēc ēdiena jādodas pašam.

McDonald's šā gada martā Rīgā testa režīmā sāka nodrošināt ēdiena piegādes, un gatavojās McDelivery uzsākšanai šā gada vidū. Kā noskaidroja portāls db.lv, oficiālais McDonald’s piegādes partneris joprojām ir Foodout.

Interesējoties par piegādes iespējām, McDonald's restorānā biznesa portālam db.lv paskaidroja: «Visos Eiropas McDonald's restorānos ir vienādi kvalitātes standarti. Mūsu piegādes visur ir vienādas, kas paredz 1,5 kilometru attālumu. Mēs vēlamies klientiem piegādāt ēdienu atbilstošā temperatūrā. Mums ir izveidoti speciāli iepakojumi, taču tie nav paredzēti gadījumiem, kad piegāde tiktu veikta, piemēram, 10 kilometru attālumā.»

Alumīnija konstrukciju, logu un durvju izgatavotājam un pārdevējam SIA «Alumax Group» pasludināts maksātnespējas process un pirmdien, 26.martā, par uzņēmuma maksātnespējas administratori iecelta Kristīne Vikle, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pieņēma 22.martā.

Ar pieteikumu par SIA «Alumax Group» maksātnespējas procesa pasludināšanu 2017.gada novembrī tiesā vērsās SIA «Ātrais torņu serviss». Starp uzņēmumu un SIA «Alumax Group» 2013.gada jūnijā tika noslēgts nomas sadarbības līgums, saskaņā ar kuru uzņēmums SIA «Alumax Group» nodeva alumīnija torņus un elektriskos šķērveida pacēlājus.

SIA «Ātrais torņu serviss» bija izrakstījusi SIA «Alumax Group» rēķinus par kopējo summu 22,7 tūkstoši eiro, ko SIA «Alumax Group» nav apmaksājusi. SIA «Ātrais torņu serviss» 2017.gada 23.oktobrī brīdnāja SIA «Alumax Group» par saistību labprātīgu izpildīšanu un maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā. SIA «Alumax Group» parādu nav atmaksājusi un pamatotus iebildumus nav cēlusi.

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Ēdināšanas uzņēmums SIA Lage Ko, kam iepriekš piederēja restorāni Gan Bei, 2017.gadā būtiski reorganizējis savu darbību, nododot saistītajiem uzņēmumiem 17 no 20 uzņēmuma restorāniem, veikaliem un kafejnīcām, kā rezultātā SIA Lage Ko ēdināšanas pakalpojumus sniedz tikai trīs iestādēs tirdzniecības centrā Origo, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Pārskata gadā sabiedrība optimizēja savu darbību, likvidējot 17 no savām 20 struktūrvienībām, nododot tos saistītajām sabiedrībām, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Tādējādi SIA Lage Ko struktūrvienību sarakstā vairs nav atrodami Gan Bei restorāni, restorāns Thali, un veikali Lage Gastronomija. Gada pārskatā gan nav norādīts, tieši kuriem saistītajiem uzņēmumiem restorāni, veikali un kafejnīcas nodoti.

Līdz ar darbības optimizēšanu 2017.gadā uzņēmums samazinājis darbinieku štatu vairāk nekā par pusi no 2016.gadā nodarbināto cilvēku skaita, sacīts SIA Lage Ko gada pārskatā. 2017.gadā uzņēmums nodarbināja vidēji 253 darbiniekus un divus valdes locekļus, kamēr 2016,gadā uzņēmums nodarbināja 555 darbiniekus un trīs valdes locekļus.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ātrais ēdinātājs "Hesburger" atklājis savu pirmo restorānu Olainē. Turpinot uzņēmuma attīstību un tīkla paplašināšanos Pierīgā, restorāna izveidē Olainē investēti 1,2 miljoni eiro.

Šī restorāna atklāšana iezīmē arī būtisku notikumu uzņēmuma darbībā Latvijā, jo atklāts 50. "Hesburger" restorāns, informē uzņēmuma attīstības direktore Ieva Salmela.

Līdzās "Hesburger" savu darbību uzsāks arī divi uzņēmuma ilggadējie sadarbības partneri - degvielas uzpildes stacija "Neste" un mazumtirdzniecības uzņēmums "Narvesen".

Skaidrojot, kāpēc par restorāna atvēršanas vietu izvēlēta Olaine, I. Salmela atzīst, ka kopā ar sadarbības partneri "Neste" izvērtējuši iespēju pilsētā stiprināt uzņēmumu pozīcijas, kā arī tās iedzīvotāji ilgstoši izrādījuši pastiprinātu interesi. Viņa arī atklāj, ka tuvākajā laikā uzņēmums neplāno atvērt vēl kādu restorānu apkaimē.

Ātrais ēdinātājs "Burger King" savus centienus izsvītrot mākslīgos konservantus un citas piedevas no uzņēmuma ēdienkartes reklamē ar sapelējušiem burgeriem, vēsta "CNN".

Burgeru ķēde ASV tirgū nākusi klajā ar sava jaunā produkta "Whopper", kas brīvs ko konservantiem, reklāmas kampaņu. Netradicionālajā kampaņā parādīts, kā "Whopper" palēnām, 34 dienu periodā pārklājas ar pelējumu, fonā skanot 1959. gada dziesmai "What A Difference A Day Makes".

Līdz 45 sekunžu garās reklāmas beigām "Whopper" ir pilnībā sabojājies.

"Restaurant Brands International", kam pieder "Burger King", uzsver, ka klienti vēlas veselīgākas, organiskas sastāvdaļas. Arī pētījumi pierādījuši, ka gados jaunāki cilvēki ir gatavi maksāt augstākas cenas par produktiem, kas izgatavoti no dabīgām, videi draudzīgākām sastāvdaļām.

"McDonald's", "Burger King" un "Wendy's" ir trīs lielākās burgeru ķēdes Amerikas Savienotajās Valstīs. "McDonald's" dažās burgeru sastāvdaļās pārtrauca lietot konservantus jau 2018. gadā.

Ātrais ēdinātājs McDonald's jau atkal gatavojas lielām pārmaiņām. Kompānija ir izstrādājusi speciālu sistēmu un uzsāks mobilo pasūtījumu pieņemšanu un ēdienu pienešanu mašīnā. Tiek plānots šo konceptu ieviest visos 14'000 ASV restorānos, sākot ar šā gada 4. ceturksni.

Tas nozīmē, ka jau šā gada beigās, ASV McDonald's klienti varēs pasūtīt ēdienu un samaksāt par to savos viedtālruņos.

Uzņēmums par šo jaunumu paziņoja investoru sapulcē trešdien.

Ja klienti izvēlēsies šo pakalpojumu, tie varēs izlaist drive-thru rindu un McDonald's darbinieks pienesīs ēdienu tiem klāt tieši mašīnā.

Šis jaunums McDonald's ir liels izaicinājums. Vairāk nekā 70% no fast-food restorānu ķēdes pasūtījumiem nāk no pirkumiem, kas veikti drive-thru. Tagad daudzi no šiem pasūtījumiem tiks pienesti jau katrā mašīnā atsevišķi, ietves malā.

«1970. gadā McDonald's revolucionizēja drive-thru, padarot augstas kvalitātes pārtikas saņemšanu vienkāršāku», uzņēmums raksta savā preses relīzē. «Tagad šis koncepts tiek pārveidots vēlreiz».

Ātrais ēdinātājs KFC izmēģinās «vistas nagetus», kas gatavoti uz augu bāzes. Uzņēmums cenšas sekot arvien augošajai tendencei pārtikai izvēlēties gaļas aizvietotājus, ziņo BBC.

KFC apvienojis spēkus ar vegānu pārtikas ražotāju Beyond Meat, lai klientiem piedāvātu «nagetus» un «spārniņus» bez gaļas. Šis gan pagaidām būs izmēģinājuma solis - produktu testēšana tiks veikta ierobežotā apjomā un tikai ASV.

KFC ir viena no daudzajām ātrās ēdināšanas ķēdēm, kas eksperimentē ar bezgaļas pārtiku. Tā, piemēram, Burger King šogad pavēstīja, ka ievieš burgerus ar gaļas aizstājēju, bet Subway testēs uz augu bāzes darinātas kotletes.

KFC produkts Beyond Fried Chicken (tulkojumā - Vairāk nekā cepts cālis) tiks piedāvāta vienā restorānā Atlantā 27. augustā.

KFC izskatīs klientu atsauksmes, lai izlemtu, vai šo piedāvājumu vērst plašumā.

McDonald's jaunos papīra salmiņus - ko ASV ātrās ēdināšanas gigants raksturojis kā «videi draudzīgus» - nevar pārstrādāt, ziņo BBC.

Pagājušajā gadā McDonald's atteicās no plastmasas salmiņiem, kaut arī tie bija pārstrādājami, visās Apvienotās Karalistes filiālēs, pasludinot to kā soli uz «zaļāku» dzīvesveidu.

Taču - kā norāda McDonald's - jaunos papīra salmiņus šobrīd nav viegli pārstrādāt un tie ir jāizmet kopējos atkritumos. Materiāls kā tāds esot pārstrādājams, taču biezums pārstrādi apgrūtina.

McDonald's no plastmasas uz papīra salmiņiem Apvienotajā Karalistē un Īrijas Republikā pārgāja pagājušā gada rudenī.

Salmiņus ražo uzņēmums Transcend Packaging.

Par jaunajiem salmiņiem tika saņemtas sūdzības no klientu puses. Tā, piemēram, tika norādīts, ka tie izšķīst pirms vēl pagūts dzērienu izdzert. Un īpaši grūti tie lietojami kokteiļos.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

No šodienas tiks paplašināts klātienē nopērkamo saimniecības preču klāsts, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt valstī noteiktos ierobežojumus līdz 25.janvārim, vienlaikus atbalstot EM priekšlikumu paplašināt klātienē iegādājamo preču klāstu.

No šodienas klātienē varēs nopirkt arī zeķbikses, zeķes, elastīgās zeķes, šalles, lakatus, kaklautus, cepures, cimdus, preces virsmu uzkopšanai, lāpstas un liekšķeres, elektroierīces telpu apsildīšanai un pergamenta papīru.

Tāpat turpmāk varēs iegādāties kurināmo, gāzes balonus, sveces, sērkociņus, zārkus, aploksnes, papīra iepakojumu, mājas uzkopšanas līdzekļus, krāsnis, slēdzenes, apkures katlus, sildītājus, telefona aparātus, spuldzes, ortopēdiskos piederumus, dzirdes aprātus un šķiltavas.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Viens no pasaulē visātrāk augošajiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Revolut šonedēļ oficiāli sāka darbību Latvijā.

«Lielo banku monopolam tuvojas beigas. Baņķieri pārāk ilgi ir baudījuši greznu un vieglu dzīvi uz Latvijas pilsoņu rēķina. Mans darbs ir pārtraukt šo viņu ieilgušo ballīti un parādīt Latvijai, ka eksistē vienkārša, ērta un daudz lētāka alternatīva bankām – un tas viss ietilpst viedtālrunī,» saka Andris Bičeika (Andrius Bičeika), Revolut Baltijas reģiona attīstības vadītājs.

Par Lielbritānijas jaunuzņēmuma Revolut attīstību visā Baltijas reģionā būs atbildīgs jaunizveidotais birojs Viļņā. Pašlaik Latvijā tā pakalpojumus izmanto 5000 lietotāju. Jaunuzņēmums apgalvo, ka šis skaits sasniegts bez jebkādām investīcijām mārketingā un reklāmā. Atverot jauno biroju Baltijas valstīm, Revolut ir apņēmies līdz gada beigām klientu bāzi palielināt līdz 25 tūkstošiem. Vēsturiski visvairāk lietotāju uzņēmumam ir Lietuvā – šobrīd aptuveni 50 tūkstoši. Igaunijā to ir aptuveni 3000. Uzņēmums paredz, ka līdz ar biroja atvēršanu Baltijā, šie rādītāji ievērojami mainīsies. «Mēs fokusēsimies uz visiem trim tirgiem un mums ir plāns sasniegt 100 tūkstošus lietotāju Lietuvā, 15 tūkstošus Igaunijā un 25 tūkstošus Latvijā līdz šī gada beigām un 250 tūkstošus Lietuvā, 100 tūkstošus Latvijā un 100 tūkstošus Igaunijā līdz nākamā gada beigām,» stāsta A. Bičeika. Revolut lietotāju skaits augot par aptuveni 5 līdz 6% nedēļā un saskaņā ar uzņēmuma globālajiem paplašināšanās plāniem tuvāko trīs gadu laikā sasniegs 50 miljonus.