Jaunākais izdevums

Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais SIA TV Net no interneta projektu kompānijas SIA Nerealitāte nopircis interneta portālu spoki.lv, liecina domēnu reģistra dati.

«Portāls spoki.lv ir vienīgais tāda veida izklaides portāls Latvijā, tā auditorija ir jaunieši, kurus mēs vēlamies radināt izmantot arī ziņu portālu tvnet.lv. spoki.lv paliks tāds, kāds tas ir,» tā sacīja SIA TV Net valdes loceklis Ivars Bauls.

Nozare.lv rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka TV Net par spoki.lv samaksājis summu, kas ir robežās no 100 000 līdz 200 000 latu. Oficiāli darījuma summa netiek atklāta.

Līdzšinējā spoki.lv īpašnieka Nerealitāte valdes priekšsēdētājs un 50% Nerealitātes mātesuzņēmuma SIA NRLT kapitāla daļu īpašnieks Agris Krusts teica, ka portāls pārdots, jo saņemts pirkšanas piedāvājums no TV Net. Taču vaicāts par cenu, Krusts teica, ka to nevarot atklāt.

Viņš pieļāva, ka TV Net interesējusi spoki.lv jauniešu auditorija. Portāls pēdējos pāris gadus strādājis ar zaudējumiem, kurus daļēji izraisīja kāda interneta spēļu ražotāja Ķīnā bankrots un no tā iecerētais saturs izpalika, Krusts teica.

Saskaņā ar starptautiskā interneta izpētes uzņēmuma Gemius pētījuma rezultātiem TV Net uzturētais portāls tvnet.lv ar 496 384 lietotāju lielu auditoriju novembrī bija piektā apmeklētākā Latvijas interneta lapa, bet spoki.lv ar 229 935 lietotājiem ieņēma desmito pozīciju.

Savukārt pētījumu aģentūras TNS interneta patēriņa paradumu pētījumā par 2012.gada rudeni tvnet.lv ieņēma sesto vietu pēc vidējās vienas dienas auditorijas rādītājiem Latvijas iedzīvotāju vidū vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet spoki.lv bija 17.vietā.

Gemius interneta lietotāju skaitu aprēķina, izmantojot algoritmu, kas ļauj uzskaitīt konkrētās interneta vietnes reālos lietotājus no Latvijas, savukārt TNS par interneta vietņu apmeklējumu secinājumus izdara, pamatojoties uz intervijām ar Latvijas iedzīvotājiem. TNS pētījumā, atšķirībā no Gemius, iekļautas arī dažādas starptautiskas lapas, piemēram, google.com, twitter.com u.c.

Līdz šim portāls spoki.lv piederēja interneta drošības konsultanta Krusta vadītajai SIA Nerealitāte, kas iepriekš uzturēja arī tādus portālus kā tribine.lv un baltgames.lv, izstrādā mājaslapas un dažādas tīkla aplikācijas, konsultē interneta lapu optimizācijā (Search Engine Optimization jeb SEO).

Portāla spoki.lv saturu veido lasītāji, kas katru dienu publicē vairāk nekā 800 rakstu, attēlu un video apkopojumu. Portāls ir pieejams arī krievu valodā.

Portāla spoki.lv veidotāji bija radījuši arī jaunumu portālu latviešu valodā tribine.lv. Tas tika reklamēts kā Latvijā pirmais pilsoniskās žurnālistikas projekts, kur medija saturu veido tā lietotāji. tribine.lv kā atsevišķs portāls vairs nepastāv, tagad tā ir daļa no portāla spoki.lv.

Nerealitāte pilnībā pieder SIA NRLT, kuras īpašnieki ir Krusts un Vitolds Jakovļevs. Līdz šā gada oktobra vidum 20,99% Nerealitātes daļu piederēja riska kapitāla fondam ZGI fonds. Tagad investori no uzņēmuma ir izstājušies, bet NRLT tam ir ieķīlājusi 20,99% Nerealitātes kapitāldaļu par nodrošināto prasījuma maksimālo summu 200 000 latu, liecina firmas.lv informācija.

Portāls tvnet.lv pastāv 12 gadus. Portālam ir latviešu un krievu valodas versijas. Schibsted par TV Net īpašniekiem kļuva 2011.gada martā.

2011.gadā TV Net strādāja ar 742 038 latu apgrozījumu un 2390 latu peļņu, liecina Firmas.lv informācija. 2010.gads tika noslēgts ar 558 747 latu apgrozījumu un 218 066 latu zaudējumiem, vēl gadu iepriekš apgrozījums bija 534 829 lati, bet zaudējumi - 80 293 lati.

Savukārt Nerealitātes apgrozījums 2011.gadā bijis 103 088 lati un ciesti 85 727 latu zaudējumi, gadu iepriekš strādāts ar 161 755 latu apgrozījumu un 56 414 latu zaudējumiem, bet 2009.gadā apgrozīti 250 096 lati un gūta 2926 latu peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vasarā pļaujas laiks ar izklaidi saistītiem sociālajiem medijiem

Gunta Kursiša, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstu «pļaujas laiku» jūnijā piedzīvojuši ar izklaidi saistītie zīmoli, piemēram, ļoti strauju kāpumu uzrādīja zīmols Spoki, kā arī jauniešu aktivitāšu zīmols Ghetto Games, liecina DDB Latvia izveidotais sociālo portālu tops.

Spoki topā pakāpušies par deviņām pozīcijām un jūnijā ir dubultojuši savas auditorijas apjomu. Šis kāpums varētu tikt skaidrots ar skolēnu vasaras brīvlaika sākumu, kas norāda uz jauniešu brīvā laika pavadīšanas tendencēm, norāda DDB Latvia pārstāvji.

Kāpums par divām vietām vērojams arī zīmolam Ghettto Games, kas jūnijā organizēja ievērojamu skaitu sporta pasākumu, iesaistot jauniešus arī sociālo mediju aktivitātēs.

Dziesmu un Deju svētku panākumi un spēja jūnija mēnesī ierindoties ietekmīgāko zīmolu topa 29. vietā, pierādot, ka interneta lietotāji labprāt iesaistās aktuālos un valstij nozīmīgos notikumos arī sociālo mediju vidē, pauž pētījuma autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidojot starpvalstu optisko kabeļu tīklu «Baltic Net», Tet nostiprinājis pozīcijas interneta infrastruktūras eksportā.

«Baltic Net» šobrīd veido desmit mezgli, savienojot Rīgu ar astoņām Eiropas valstīm. Divos no šiem savienojumiem – ar Viļņu un ar Stokholmu – iespējams nodrošināt 100 gigabaitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Tet gada pirmajos astoņos mēnešos investīcijās infrastruktūrā un attīstībā ieguldījis 17,4 miljonus, gada griezumā plānotais apjoms ir 31 miljons eiro.

«Baltic Net» ir tikai viena daļa no apjomīgām investīcijām ātra interneta nodrošināšanā Latvijā un starptautiski, skaidro uzņēmums. Latvija ir kļuvusi par vienu no līderiem Eiropā pēc to interneta pieslēgumu īpatsvara, kas spēj nodrošināt vismaz 100 megabitu sekundē datu pārraides ātrumu.

Pēc FTTH (Fiber to the Home) Council Europe datiem, Latvijā optisko kabeļu pieslēgums pieejams jau 50,2% mājsaimniecību, krietni virs vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, kas ir 13.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP atļauj Igaunijas uzņēmumu grupai iegādāties ziņu aģentūru LETA

Lelde Petrāne, 05.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Plāno ierobežot nelegālu TV un kino pārraidi tiešsaistē

LETA, 27.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes kinoteātris Megogo.net kopā ar televīzijas pakalpojumu sniedzējiem plāno iniciēt izmaiņas likumdošanā, kas neļaus digitālajā vidē pārraidīt tos televīzijas kanālus, kam Latvijā nav izsniegta apraides licence, kā arī cīnīsies ar nelegālajiem tiešsaistes kinoteātriem, aģentūrai LETA pastāstīja Megogo.net Baltijas reģiona vadītājs Andžejs Pjateckis.

Runājot par tiešsaistes televīziju, Pjateckis min divas nepilnības - Latvijā redzams neatļauts saturs, kas visbiežāk nāk no Krievijas un padara visas runas par licences atņemšanu kādam oficiāli raidošam propagandas kanālam bezjēdzīgas. Otrkārt, veidojas negodīga konkurence - legālie kabeļtelevīzijas operatori nedrīkst pārraidīt nelicencētus kanālus, bet nelicencēti tiešsaistes piegādātāji drīkst un pelna ar to naudu. «Šādus nelegālos pakalpojumus lieto apmēram 200 000 Latvijas iedzīvotāju,» piebilda Pjateckis.

«Jāpievēršas arī viedierīču lietotņu sfērai,» skaidroja Pjateckis. «Nesen Samsung piedāvāja lietotni, kas ļāva skatīties Latvijā nelicencētus kanālus. Uz aicinājumiem šos kanālus bloķēt no Samsung tika saņemta noraidoša atbilde. Arī, sazinoties ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), nekādas darbības nesekoja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelecom: Speedtest.net mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju

LETA, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speedtest.net bezmaksas interneta ātruma mērījumu rīks ir piemērots, lai veiktu individuālā pieslēguma ātruma pārbaudi, ko ietekmē ne tikai konkrēta pieslēguma tehnoloģija, bet arī klienta datora specifiskie uzstādījumi, tāpēc šo individuālo mērījumu mehāniska summēšana nav korekts veids, kā noteikt ātrāko interneta nodrošinātāju, uzskata telekomunikāciju operatora Lattelecom galvenais tehnoloģiju direktors Uldis Tatarčuks.

Kā norādīja Tatarčuks, mērījumā netiek izdalītas dažādas interneta pārraides tehnoloģijas - optikas un vara tīkli skatīti vienkopus. «Proti, ja esam ātrākie gan sprintā, gan maratonā, vidējais ātrums būs zemāks salīdzinājumā ar tiem, kuri skrien tikai sprinta distanci,» salīdzināja Tatarčuks.

«Lattelecom uzticas starptautiskās interneta tehnoloģiju kompānijas Akamai Technologies ik ceturkšņa pētījumam, kas tiek veikts, lai noskaidrotu interneta pieslēgšanās ātrumu, platjoslas interneta kvalitāti, kā arī kopējās nozares tendences starp tehnoloģiju ziņā attīstītākajām pasaules valstīm,» piebilda Tatarčuks. «Latvija vienīgā no Baltijas jau ilgāku laiku ir to desmit valstu topā, kas iedzīvotājiem nodrošina labāko fiksēto platjoslas internetu ar ātrumu virs 25 megabitiem sekundē (Mbit/sek).»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu portāls Tvnet, kurš nesen iegādājies ziņu portālu Apollo, veicis «tīrīšanu darbinieku vidū», atstājot darbā vairāk pieredzējušos, informē vortāls 7guru.

Tvnet valdes loceklis Ivars Bauls atzinis, ka darbinieku samazināšana apvienošanās rezultātā ir notikusi un šis fakts nevienam neesot noslēpums: «Jā, mēs samazinājām darbinieku skaitu, bet tas jau tāpat visiem bija zināms. Galvenokārt raudzījāmies pēc darbinieku pieredzes, lai saprastu, kurus paturēt un kurus atbrīvot.»

«Katram portālam ir sava auditorija, savi lasītāji. Nevaru noliegt, ka žurnālisti savā starpā sadarbosies. Tvnet varētu tikt ievietota informācija no Apollo un otrādi, atsaucoties uz attiecīgo informācijas avotu,» teicis I. Bauls.

Ziņu portāla Delfi valdes loceklis Konstantīns Kuzikovs 7guru paudis: «Ņemot vērā, ka aprīlī notika izmaiņas Apollo portāla redakcijā, kas arī ir cilvēku samazinājums, notiekošais vairāk atgādina Apollo, bijušā Tvnet konkurenta, iznīcināšanu nevis stiprināšanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto reizi notiks profesora Eižena Āriņa balvas pasniegšana, godinot Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares spožākos un inovatīvākos prātus. Finālam izvirzīti seši pretendenti, kuru izstrādātie risinājumi būtiski sekmējuši vairāku nozaru attīstību un konkurētspēju, informē Exigen Services Latvia pārstāvis Toms Kursītis.

Šogad pretendenti varēja iesniegt pieteikumus divās kategorijās: par nozīmīgu teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā, kā arī par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus. Izcilākie IT teorētiķi un praktiķi saņems īpašu zelta medaļu, diplomu, kā arī stipendiju EUR 2500 apmērā.

«Pretendentu iesniegtie risinājumi ir nozīmīgi un atklāj gan jaunas pētnieciskās nozares, gan attīsta sabiedrībai ļoti nozīmīgas jomas, piemēram, veselības aprūpi. Tieši šie cilvēki ar savu paveikto darbu apliecina Latvijas IT nozares potenciālu, sniedzot nozīmīgu devumu tautsaimniecības attīstībā, kā arī veicina globālo konkurētspēju. Turklāt, ņemot vērā to, ka šobrīd Latvija ir prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, un viens no prioritārajiem virzieniem ir digitālā joma, mums ir iespēja savus IT sasniegumus parādīt jau daudz plašākā mērogā,» stāsta Exigen Services Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Nozares eksperti: Notiekošais ap ss.lv radījis sašutuma vētru IT nozarē

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notiekošais ap sludinājumu portālu ss.lv radījis sašutuma vētru informācijas tehnoloģiju nozarē (IT), kas ir neizpratnē - «kā var ienākt prātā apturēt veiksmīgi strādājošu, priekšzīmīgu nodokļu maksātāju», šodien žurnālistiem sacīja augsto tehnoloģiju uzņēmuma SIA Inbokss īpašnieks Andris Griķis, uzsverot, ka šādā situācijā IT uzņēmumi var aiziet no Latvijas jurisdikcijas, lai pasargātu savu biznesu.

Viņš norādīja, ka IT nozare ir ārkārtīgi sensitīva, pasaulē ir vērojamas milzīgas rūpes par šādām kompānijām, bet Latvijā valdības klusēšana par notiekošo ap ss.lv izraisa neizpratni. «Sajūtot šādu valsts attieksmi, Latviju pametīs pēdējie strādājošie IT uzņēmumi,» uzsvēra Griķis.

«Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja lielu daļu datu bāzes, taču SIA Internet to apstrīdēja Administratīvajā tiesā, uzskatot to par administratīvo aktu. Šādā situācijā apturēt portāla darbību ir nepieņemami. VID rīcība ir visneiedomājamākais signāls, ko valsts var sūtīt saviem IT uzņēmējiem,» sacīja Griķis.

Savukārt SIA TV net valdes loceklis Juris Mendziņš norādīja, ka VID no Internet pieprasīja pietiekami lielu lietotāju datu bāzes daļu, taču likumā Par nodokļiem un nodevām teikts, ka jāsniedz informācija tikai un vienīgi par pašu nodokļu maksātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Alpha Solutions" izstrādāto tiešsaistes izglītības iestāžu ēdienkaršu veidošanas risinājumu "jenots.net" izmanto pirmās deviņas pirmsskolas Ventspilī.

"Programmu izstrādāju, sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Esmu pateicīgs viņiem par dalīšanos pieredzē un padomos," saka Aldis Putniņš, SIA "Alpha Solutions" īpašnieks. Risinājuma testi sākās janvārī un kopš aprīļa to izmanto visas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes. Šobrīd notiek sarunas arī ar ēdinātāju Liepājā, kas strādā ar vairākiem desmitiem bērnudārzu.

Tuvākā nākotnē A. Putniņš cer, ka "jenots.net" izplatīsies Latvijā, bet tālākā nākotnē – arī Igaunijā un Lietuvā. "Risinājums ir gatavs, to atliek vien iztulkot," viņš teic.

A. Putniņš stāsta, ka risinājums nodrošina iespēju izveidot sabalansētas ēdienkartes tiešsaistē. Tas ir izstrādāts, īpaši domājot par izglītības iestādēm, kam jāievēro Ministru kabineta noteikumi par to, kādai jābūt ēdiena uzturvērtībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, 21.augustā ir atcelti, liecina Firmas.lv informācija.

Līnis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka šie nodrošinājumi tikuši piemēroti tādēļ, ka Valsts valodas centrs (VVC) uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā un nav saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un ss.lv strīdu par informācijas sniegšanu un sacīja, ka VVC piemērotā soda nauda ir samaksāta. «Līdz ar to šie nodrošinājumi tiks atcelti,» sacīja Līnis.

Kā ziņots, pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir Līnis, 15.augustā tika piemēroti nodrošinājumi.

Kā liecina Firmas.lv informācija, kā nodrošinājums tika piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Basketbola klubam Lietuvos rytas jauns īpašnieks

LETA--BNS, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas basketbola klubam Lietuvos rytas ir jauns īpašnieks - uzņēmējs, Eiropas Parlamenta deputāts Antans Guoga, vēsta portāls Krepsinis.net.

Guoga pirmdienas vakarā pārņēmis nodibinājuma Krepšinio rytas divu kapitāla daļu turētāja tiesības no diviem līdzšinējiem īpašniekiem - kluba darbinieka Remiģija Kaziļoņa un advokāta Sigita Židoņa. Vēl divas Krepšinio rytas daļas pieder Viļņas pašvaldībai un sabiedrisko attiecību speciālistam Darjum Gudelim.

Jaunais īpašnieks apņēmies kluba nosaukumu nemainīt.

Mediji prognozē, ka jauna īpašnieka ienākšana ir tikai pirmā no pārmaiņām, kas gaidāmas galvaspilsētas basketbola klubā. Par pārmaiņu nepieciešamību pagājušajā nedēļā ierunājās Viļņas mērs Remiģijs Šimašus, reaģējot uz Lietuvos rytas ilggadējā prezidenta Ģedvīda Vainauska izteikumiem, ka nevienā komandā «nedrīkstētu būt vairāk par diviem melnādainajiem spēlētājiem». Guoga klubā pārņēmis Vainauska un viņa sadarbības partneriem piederošās daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Polijā, Krievijā un Turcijā zūd interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem

Lelde Petrāne, 19.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Īpašnieks: portāls runabildes.lv tiek pārdots par vismaz 70 000 eiro

Lelde Petrāne, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd portāls runabildes.lv ar visām saistītajām sociālo tīklu lapām tiek piedāvāts iegādei, biznesa portālam db.lv pastāstīja tā īpašnieks Artūrs Laukmanis.

«Portāls tiek pārdots, jo šobrīd, piemēram, sociālā tīkla Facebook portāla lapā ir sasniegts, manuprāt, tuvu maksimālais latviski runājošās auditorijas sekotāju (Like) skaits, kas ir 129 000,» paskaidroja A. Laukmanis.

«Nav noslēpums, ka mūsdienu interneta tehnoloģiju laikmetā lielāko apmeklētāju skaitu un sasniedzamību interneta portāli var piesaistīt tieši no sociālajiem tīkliem, tieši tāpēc līdzšinējā portāla attīstībā esmu koncentrējies tieši uz tiem. Portālam, protams, ir arī lapas sociālajos tīklos Draugiem.lv ar 78 000 un Twitter ar 1800 sekotājiem. Šajā brīdī, lai portālu attīstītu un paplašinātu, būtu nepieciešams piesaistīt vairāk darbinieku, kuri paplašinātu portālā atspoguļoto tēmu skaitu un ziņu apjomu. Īsāk sakot ir ļoti laba platforma, kuru var attīstīt vēl tālāk un sākt konkurēt arī ar tādiem portāliem kā Delfi un Apollo. Pats šobrīd (vismaz pagaidām) neesmu plānojis attīstīt portālu šajā virzienā, jo tad būtu jāiegulda pats dārgākais resurss - laiks, bet šobrīd savu laiku veltu viena starptautiska portāla izaugsmei un attīstībai, tāpēc arī tiek tirgots portāls Runabildes.lv, lai pārdošanas gadījumā iegūtos finanšu resursus varētu novirzīt šim starptautiskajam projektam,» stāsta A. Laukmanis. Viņš uzsver, ka portāls gadu gaitā esot ieguvis salīdzinoši lielu atpazīstamību Latvijā un valstīs, kurās uzturas latvieši, kā, piemēram, Anglijā, Īrijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Baltcom apvienojas ar septiņiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izklaides un telekomunikāciju pakalpojumu uzņēmums Baltcom jūnijā un jūlijā ir noslēdzis apvienošanās procesu ar septiņiem uzņēmumiem - SIA LV Dats, SIA Global DVA, SIA EST Risinājumi, SIA MFL Serviss, SIA Lain Net, SIA Baltinet Data un SIA Aldems, informē uzņēmuma pārstāve Gunta Līne.

Tāpēc šo uzņēmumu klientiem elektronisko sakaru pakalpojumus turpinās sniegt SIA Baltcom TV.

Baltcom valdes loceklis Gints Kiršteins skaidro, ka apvienošanās neietekmēs jau noslēgto līgumu spēkā esamību, un līdz šim abonētos pakalpojumus klienti turpinās saņemt līdzšinējā apjomā par iepriekšējo abonēšanas maksu. Klientiem mainīsies vien kontaktinformācija un norēķinu rekvizīti.

SIA Global DVA, SIA MFL Serviss, SIA Lain Net un SIA Baltinet Data līdz šim sniedza interneta pakalpojumus un atsevišķos gadījumos sadarbībā ar Baltcom nodrošināja arī televīzijas pakalpojumus saviem klientiem Rīgā un Rīgas rajonā, tostarp Inčukalnā, Mārupē, Stūnīšos, Olainē, Salaspilī, Siguldā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viens no pēdējiem mohikāņiem savā nišā

Linda Zalāne, speciāli DB, 29.04.2019

Pērkam kopā vadītāja Laura Millere (no labās) un pārdošanas vadītāja Anna Počujeva. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs

Tā atzīst SIA Funeral Service Latvia īpašnieks Uldis Vītols. Viņa ģimenes uzņēmums jau divās paaudzēs nodarbojas ar apbedīšanas pakalpojumu sniegšanu. Darbība aizsākusies jau padomju laikos – palīdzējuši vienam, otram, trešajam, tad vēl kāds palūdza kapa bedri izrakt, un tā sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmums dibināts 1990. gadā. Sākumā tam nebija sava morga, telpas īrētas no Linezera slimnīcas. Šodien uzņēmumam ir savs apbedīšanas dienests, ziedu veikals un morgs. Dienestā darbojas visa ģimene – vīrs, sieva, dēli un viņu sievas. Arī U. Vītola dēls Artūrs līdzdarbojas šajā biznesā. «Kā bērnībā visu laiku biju kopā ar tēti, tā tagad mani bērni un sieva piedalās visos procesos. Visu laiku saku, – šajā vietā jau esam ielikti. Ja šajā biznesā kāds atnāk un atrod savu vietu, prom no tā netiek. Esmu pārliecināts, ka šo profesiju pret neko citu nemainītu savā dzīvē,» saka Artūrs Vītols. Neviena diena šajā nozarē nav vienāda, tomēr katrs cilvēks to nevar darīt. «Citreiz jau smejamies, – ja nedēļu neesi bijis morgā, tad liekas, ka kaut kas nav kārtībā,» teic A. Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Prakse.lv piesaista 200 tūkstošu eiro investīcijas Baltijas un Lielbritānijas tirgu apgūšanai

Žanete Hāka, 19.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas karjeras un izglītības portāls Prakse.lv pēc veiksmīgas darbības Latvijā ir nolēmis uzsākt starptautiska mēroga darbību, piesaistot investīcijas 200 tūkstošu eiro apmērā no investīciju fonda FlyCap.

Savukārt lielākais ieguldītājs fondā ir SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA). Jau šogad portāla darbība tiks uzsākta Igaunijā, Lietuvā un Lielbritānijā. 2015. gadā plānots izvērst darbību arī Spānijā, Somijā un ASV, informē LGA.

«Investīcijas palīdzēs veiksmīgi attīstīt portālu, piedāvājot jaunas funkcionālas iespējas gan jauniešiem, gan uzņēmumiem un virzīt portālu Baltijas un Lielbritānijas tirgū,» informē SIA Prakse.lv dibinātājs un valdes loceklis Jānis Logins.

Starptautiski Prakse.lv darbosies ar nosaukumu PractiCan.com. PractiCan.com portāla mērķis ir palīdzēt jauniešiem atrast prakses un pirmās darba iespējas, savukārt uzņēmumiem - talantīgākos jauniešus. Prakses vietu skaits ir ierobežots, tāpēc portāls piedāvā jauniešiem arī virtuālas prakses iespējas jeb Virtuālo praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Iespraukties un noturēties kolektīvās iepirkšanās biznesā – grūtāk

Anda Asere, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris gadiem Latvijā darbojās aptuveni simt kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem tagad darbu turpina ap 30, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Pēdējos gados konkurence kolektīvās iepirkšanās portālu vidū bijusi ļoti asa, bet šobrīd situācija ir stabilizējusies. Latvijā ir trīs kompānijas (Cherry.lv/CityLife.lv, Pērkam kopā, Zizu), kas konkurē par lielāko daļu klientu, un aptuveni 25 mazākas un ļoti mazas kompānijas, kas konkurē savā starpā,» raksturo Andress Susi, SIA Cherry Media valdes loceklis. PerkamKopa.lv (draugiem.lv grupas projekts) vadītāja Līva Liepiņa teic – joprojām saglabājas tendence, ka tirgū uzrodas portāli viendienīši, kas mēģina nopelnīt ātri, bez iedziļināšanās tirgus izpētē. «Tagad tirgū palikuši nopietni spēlētāji ar savu klientu loku un uzticamību. Jaunam portālam ienākt tirgū būtu grūti,» viņa spriež.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Ziemassvētku tirdziņi gaida dāsno krievu tūristu ierašanos

Linda Zalāne, 23.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Komentāri

Pievienot komentāru