Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai.

Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: "Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu - energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā - ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas."

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Pēc vērienīgiem rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem ekspluatācijā nodota prototipēšanas darbnīca Riga Makerspace, kas atrodas Rīgā, A. Briāna ielā.

Projekts, kura realizācija tika uzsākta 2017. gadā, beidzot ir noslēdzies ar mūsdienīgu telpu izveidi, kas sniegs nozīmīgu ieguldījumu Latvijas radošajā industrijā, izglītībā un uzņēmējdarbībā, norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Riga Makerspace” ir īpaši izstrādāta kā mūsdienīga prototipēšanas darbnīca, kas piedāvā modernu vidi jauniem dizaineriem un māksliniekiem, lai radītu, eksperimentētu un attīstītu savas idejas. Pēc vairāku gadu būvniecības un atjaunošanas darbiem objekta vecais apjoms, kurā savulaik atradās Rīgas vieglās rūpniecības tehnikums, ir pilnībā atjaunots un modernizēts, kā arī izbūvēta jaunbūve, radot vietu, kur studentiem un radošo industriju pārstāvjiem mijiedarboties, mācīties un augt,” norāda J. Gavrilova.

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus, informē Rīgas dome.

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

Pirms nedēļas Dienas Biznesā pastiprinātu uzmanību pievērsām tendencei, ka uzreiz vairākas lielo tirdzniecības centru ķēdes izpārdod ēkas, turpmāk tās nomājot. Oficiāli tas tiek skaidrots ar nepieciešamību fokusēties uz pamatdarbību – tirdzniecību, nevis nodarboties arī ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu.

Tāpat kā pamatojums tiek minēta nepieciešamība pēc naudas līdzekļiem. Tas saprotams. Taču tikpat labi viens no apsvērumiem varētu būt saistīts ar pieļāvumu, ka var nākties, tā teikt, strauji sakravāt koferus un evakuēties. Ticamība šādai iespējamībai ir visai liela, ņemot vērā tādus faktorus kā Rietumu pasaules attiecību saasināšanās ar Krieviju, Latvijā īpaši ilgstošie ierobežojumi biznesam saistībā ar centieniem ierobežot pandēmiju, iedzīvotāju pirktspējas kritums energoresursu cenu kāpuma un līdz ar to arī komunālo izdevumu sadārdzināšanās dēļ, dramatiski sliktie demogrāfijas rādītāji, biznesu ietekmējošu normatīvo aktu mainīgums u.tml.

Jā, ir redzams, ka Covid-19 pandēmijas laikā sarūk ierosināto maksātnespējas procesu skaits, tas it kā šķiet pozitīvi, taču jāņem vērā, ka šajā laikā valstī bijuši noteikti maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Dāsni dāvāti arī pabalsti tiem, kas pārstājuši darboties. Tātad, tēlaini runājot, pacients ir dzīvs, kamēr pieslēgts mākslīgajai elpināšanai. Cik ir tādu uzņēmumu, kas bez atbalsta vairs nespēj pastāvēt, redzēsim jau drīz vien pēc tam, kad pandēmija beigsies. Vēlēšanu tuvošanās politiķus aizvien vairāk motivē slavēt sevi kā veiksmīgus krīzes pārvaldītājus, lielīties ar ekonomikas izaugsmi, vidējās algas pieaugumu valstī pat ierobežojumu laikā, taču tās ir vien virspusējas putas.

Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā palielinājās par 6,9 % salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni un sasniedza 1297 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tas ir lēnākais algu kāpums Latvijā pēdējā pusotra gada laikā, un iedzīvotāju ienākumi šogad noteikti augs lēnāk nekā cenas, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Šī gada pirmajā ceturksnī algas Latvijā ir augušas arī lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā, taču algu pieaugums ir svārstīgs un pērn Latvijā algas auga straujā nekā kaimiņos. Savukārt kopš 2015. gada darba algas Latvijā ir augušas par 7,5 % gadā un pašreizējais algu kāpums ir ļoti tuvu šim ilgtermiņa vidējam līmenim.

"Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa augusi gandrīz visās nozarēs, izņemot atsevišķās pakalpojumu nozarēs, kur pilna laika strādājošo skaits ir audzis straujāk nekā kopējais atalgojums, visticamāk, dēļ minimālo obligāto sociālo iemaksu ieviešanas. Vienlaikus vidējās algas statistiku Latvijā turpina ietekmēt arī COVID-19 pandēmija. Ierobežojumu atcelšana ir ļāvusi atkal darboties ēdināšanas, viesnīcu un izklaides nozarēm, un kopš gada sākuma ir būtiski auguši iedzīvotāju tēriņi pakalpojumu nozarēs," akcentē ekonomists.

Latvijā par tirgus ekonomikai atbilstošām var uzskatīt tikai 12 pašvaldības.

Kā liecina Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad 21. gadsimtā Latvijas darba ņēmēju kopējais skaits savu maksimumu sasniedza 2008. gada otrajā ceturksnī. Tolaik 977,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji, un darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem bija 57,4%.2008.-2010. gadu krīzes laikā darba ņēmēju skaits Latvijā samazinājās par vairāk nekā 200 tūkstošiem, sasniedzot savu minimumu 2010. gada 1. ceturksnī.

Tolaik tikai 735,2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju bija darba ņēmēji (45% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem). Lai gan 2009. un 2010. gadā aptuveni 200 000 Latvijas iedzīvotāju pameta Latviju, taču, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, periodiski svārstoties, palielinājās gan Latvijas darba ņēmēju skaits, gan arī darba ņēmēju īpatsvars pret visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab", Miera ielā 58a, Rīgā, radošo industriju biznesa inkubatora ēkas pamatos 14.februārī ievietota laika kapsula ar vēstījumiem nākotnei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

"Līdz ar kapsulas ievietošanu tiek sperts ļoti nozīmīgs simbolisks solis, lai nākamgad pēc Filmu skolas korpusa celtniecības pabeigšanas Latvijas Kultūras akadēmijas Audiovizuālās mākslas studenti varētu uzsākt mācības brīnišķīgās mūsdienu prasībām atbilstošās telpās bijušajā Tabakas fabrikā," atklāj Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas vadītājs Jānis Putniņš.

“Šis ir viens no trim ar kultūras nozari saistītajiem projektiem, kuru ietvarā mums ir iespēja atjaunot vidi degradētas teritorijas, iedvest tajās jaunu elpu un atgriezt tās pilsētas viesiem un iedzīvotājiem,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Šobrīd notiek Latvijas Kultūras akadēmijas kvartāla attīstības 1.posms. Lai realizētu ilgus gadus auklētos plānus par pilnvērtīgu LKA pārcelšanos uz Miera ielu, būs nepieciešami vēl nopietns sagatavošanās darbs. Mēs, NRJA, pievienojam kapsulai 2 eiro monētu kā simbolisku nepieciešamu sastāvdaļu, lai labie nodomi varētu realizēties,” atklāj NRJA dibinātājs Uldis Lukševics.

Rīgas pils konventa restaurācija un pārbūve tuvojas noslēguma fāzei. Gandrīz ir pabeigta restaurējamo un jauno dēļu grīdu izbūve, vēsturiskajā remtera zalē (kādreizējā ēdamzāle) sienu apdares darbi, inženierkomunikāciju iestrāde, kā arī noņemts būvžogs Daugavas gātes pusē, turpinās iekštelpu virsmu restaurācijas darbi, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Darbi rit raitāk nekā plānots, un šobrīd esam pabeiguši aptuveni 85% no pirmo divu kārtu kopējā darbu apjoma. Katrā no projektiem meklējam ilgtspējīgus risinājumus un domājam par resursu saprātīgu izmantošanu. Piemēram, no demontētajām koka sijām izgatavoti soli vestibilos, no jumta demontētajām kapara loksnēm izgatavotas LNVM suvenīra veikala mēbeles, kā arī no kopējo grīdas dēļu apjoma gandrīz 80% tiek tieši atjaunoti, tādejādi ne tikai saglabājot vēsturisko mantojumu, bet arī taupot resursus,” norāda R.Griškevičs.

Noslēdzošajā darba posmā plānots turpināt darbu pie logu un virsmu restaurācijas, metāla konstrukciju (t.sk. kāpņu) montāžas, dolomīta plākšņu, cementa flīžu, stikloto iekšsienu un durvju montāžas. Rīgas pilī kopumā ikdienā strādā vidēji 95 strādnieki, to vidū liels skaits ir augsti kvalificēti restauratori.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Būtu nepieciešami grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas pašlaik paredz, ka VID drīkst nepiedzīt parādus, kas ir mazāki par 15 eiro, kas mūsdienās ir ļoti maza summa, intervijā aģentūrai LETA sacīja jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Viņa atzina, ka VID pat nepietiek darba roku to visu izdarīt, un iestāde mērķē uz lielākiem parādiem. "Lai nebūtu tā, ka kāds skrupulozs uzraugs var mums uz to norādīt, tad sāksim ar to, ka arī likumā pasakām, ka šim slieksnim ir jābūt lielākam. Taču lielie parādnieki noteikti ir primārie, ar ko mēs strādājam," sacīja Šmite-Roķe.

Attiecībā uz mazo biznesu Šmite-Roķe skaidroja, ka, ja VID iziet no ēkas Talejas ielā un iet pie kāda, tas noteikti nav viens mazs pārkāpums konkrētā brīdī. Tikai tad, ja uzņēmumam sakrājas daudz mazu pārkāpumu vai divi trīs lieli pārkāpumi, tas ir, izveidojas būtiski riski, tikai tad viņš nonāk VID uzraugu redzeslokā.

Valmieras drāmas teātra vērienīgie pārbūves darbi strauji tuvojas noslēgumam. Šobrīd gandrīz 95% no projektā paredzētajiem darbiem ir paveikti, un teātris jau septembrī sagaidīs savus apmeklētājus atjaunotajās telpās, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Teātrim veikti būtiski uzlabojumi, kas skar ne tikai estētiskos un arhitektoniskos aspektus, bet arī tehnisko un energoefektivitātes nodrošinājumu. Administratīvās ēkas modernizācijas darbi ir pabeigti - izvietotas jaunas inženiertehniskās komunikācijas, veikta grīdu, sienu, durvju, griestu izbūve un apdare, kā arī izbūvēti trīs lifti. Ēkas pārējās daļas renovācija norit pilnā sparā. Tiek veikti izbūvēto inženiertehnisko sistēmu un komunikāciju testēšanas darbi, kā arī sienu, grīdu un griestu izbūve un apdare, savukārt ēkas priekšpagalmā gar Lāčplēša ielu aktīvi norisinās labiekārtošanas darbi. Svarīgs solis bija liftu izbūve, kas nodrošinās piekļuvi teātrim arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem,” norāda J. Gavrilova.

Pašvaldību investīcijas IT risinājumos paaugstina pašvaldību darba efektivitāti un samazina funkciju izpildei nepieciešamās finanses – strauji pieaugot darba spēka izmaksām, samazinoties pašvaldību finanšu rocībai un spējai piesaistīt nepieciešamos speciālistus, ir nepieciešams meklēt efektīvus ceļus situācijas uzlabošanai.

Viens no iespējamiem risinājumiem ir pašvaldību procesu pārskatīšana un to digitalizācija, ļaujot efektīvāk izpildīt uzdevumus un samazināt funkciju izpildes izmaksas. Jau pašlaik ir sasniegti vērā ņemami rezultāti, tomēr arī turpmāk ir nepieciešams aktīvi virzīt izaugsmi. Uzskatāmi varam parādīt, kā daži no pašvaldību procesiem, kuros izmantojot integrētas IT sistēmas un elektronizējot un digitalizējot pašvaldību procesus pašvaldībās, tiek ieekonomēti simti tūkstoši eiro pašvaldību budžeta līdzekļi.

Raugoties uz visām pašvaldībām kopumā, redzam, ka pašvaldību investīcijas virza progresu. Un nākas atzīt, ka pašvaldību efektivitātes rādītāji ir tieši proporcionāli IT risinājumos ieguldītā finansējuma apjomam. Un būsim godīgi, Latvijas vidējie rādītāji šādu investīciju veikšanā joprojām būtiski atpaliek no Baltijas, nemaz nerunājot par Eiropas valstu pieredzi.

Pasažieru vilciena pārvadātājs "Vivi", veicot jauno elektrovilcienu un velosipēdu turētāju iegādi, piesaistījis maksimāli pieejamo Eiropas Savienības fondu finansējumu 168 191 033 eiro apjomā, tādējādi būtiski samazinot projekta ietekmi uz valsts budžetu.

Pārvadātājs "Vivi" veicis jauno elektrovilcienu iegādi, piesaistot divu Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumu.

Pirmo 17 jauno elektrovilcienu iegāde veikta saskaņā ar 2020.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" 4.5.1.1. pasākuma "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru (sliežu transporta)" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 101 671 238 eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. - 2020.gada plānošanas periodā pieejamā finansējuma. Savukārt atlikušo 15 jauno elektrovilcienu, kā arī stiprinājumu velosipēdu pārvadāšanai iegāde veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 30.augusta noteikumiem Nr. 579 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 2.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu multimodālu mobilitāti, veicinot elektrotransportlīdzekļu izmantošanu" 2.4.1.2. pasākuma "Bezemisiju vilcienu iegāde - elektrovilcieni" īstenošanas noteikumi", piesaistot līdzfinansējumu 66 519 795 eiro apmērā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē, tiekoties ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem, saņēmis "uzņēmēju mandātu" virzīt Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un vakcinācijas sertifikātu darbības apturēšanu, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem pārrunāta EM sagatavotā stratēģija izejai no ārkārtējās situācijas, uzklausot uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.

EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pirmdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.

"Līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi. Taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši, mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā mūsu uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju. Uzņēmēji atzīst - darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība," norāda Vitenbergs.

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Latvijas Leļļu teātra rekonstrukcijas projekts Krišjāņa Barona ielā 16/18, Rīgā, veiksmīgi tuvojas noslēguma posmam.

Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes projektu izstrādājusi SIA “Livland Group”, būvdarbus veic pilnsabiedrība “P un P BŪVNIECĪBAS GRUPA”, līgumcena 3,8 miljoni eiro bez PVN.

Līdz šim jau veikta virkne ievērojamu pārmaiņu un uzlabojumu procesu, lai saglabātu ēkas vēsturisko vērtību un nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošus risinājumus, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām bijusi jaunās ventilācijas un apkures sistēmas ieviešana, kas palīdzēs teātra telpās nodrošināt optimālu komfortu un enerģijas efektivitāti. Lai aizsargātu ēkas vēsturisko fasādi, īpaša uzmanība pievērsta iekšējās siltināšanas procesam. Savukārt Leļļu teātra mazajā zālē, kas piedzīvojusi lielas pārmaiņas, pacelti griesti, un tās funkcionalitāte pielāgota, lai līdzinātos “black box”, kas piedāvās jaunas un inovatīvas iespējas izrāžu veidošanai.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Inflācijas dzēšanas pasākumi, paaugstinot aizdevumu procentlikmju līmeni, sarežģītā un neprognozējamā ģeopolitiskā situācija ir samazinājusi mēbeļu eksporta ieņēmumus; Latvijā strādājošie ražotāji gaida tirgus atdzīvošanos 2024. gada otrajā pusē.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2023. gadā koka mēbeļu eksporta ieņēmumi bija 190,6 milj. eiro, kas ir par 22,2% jeb 54,47 milj. eiro mazāk, nekā tika iespēts 2022. gadā. Teju visos lielajos mēbeļu eksporta tirgos 2023. gads iezīmējies ar ienākumiem, kas zemāki par 15- 25%, sava veida izņēmums ir Vācija, kurā pārdošanas kritums ir tikai 1% jeb 0,2 milj. eiro apmērā. Tāpat sarucis arī koka mēbeļu imports no 104,45 milj. eiro 2022. gadā līdz 90,72 milj. eiro jeb par 13%.

Smags gads

“2023. gads nozarei jau bija smags. 2022. gada pēdējos mēnešos pasūtījumu sarukumu izjuta daži mēbeļu segmenti, bet pērngad to izjūt jau visa mēbeļu nozare, tāpēc arī eksporta ienākumu sarukums nav pārsteigums,” analizē asociācijas Latvijas Mēbeles prezidents un mēbeļu ražošanas un tirdzniecības SIA Marks M valdes priekšsēdētājs Juris Griķis. Viņš atgādina, ka Latvijā lielāko mēbeļu ražotāju galvenais noieta tirgus ir ārzemes un tur notiekošais atspoguļojas arī šo uzņēmumu finansiālās darbības rādītājos, to finansiālajā veselībā, arī nodarbinātībā un samaksāto nodokļu apmēros. “Ko varam gribēt, ja lielajās mēbeļu izstādēs ir ievērojami sarucis dalībnieku skaits un halles platības arī kļuvušas mazākas?” par situāciju Eiropas lielākajos mēbeļu tirgos atbild J. Griķis.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?