Nodokļi

Par «balto sarakstu» līdz šim interesējušies 48 uzņēmumi

Zanda Zablovska, 21.09.2012

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 48 uzņēmumu pieteikumus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā.

Tostarp informācija par 45 uzņēmumiem nosūtīta izvērtēšanai Finanšu ministrijā, DB informē VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Jānorāda, ka 48 uzņēmumu vidū ietilpst arī tie uzņēmumi, kas jau ir kļuvuši par Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. Līdz šim programmā apstiprināti desmit uzņēmumi, un jaunākais dalībnieks ir SIA VTU Valmiera.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Vēlāk programmai pievienojās SIA Statoil Fuel&Retail Latvia un SIA Energoremonts Rīga. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, tomēr tas nenozīmē, ka visi tam arī pieteiksies. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus noteikti arī tādi papildu kritēriji kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, 25 darbinieki, vismaz 0,5 miljoni latu iemaksāti nodokļos. Iesaistoties programmā, uzņēmums gūst tādas priekšrocības kā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, ātrākas VID rakstiskas atbildes u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cīrule: Nodokļus godīgi maksājošiem uzņēmumiem nepieciešami jauni atvieglojumi

LETA, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu nodokļu godīgu nomaksu un atbalstītu uzņēmumus, kas to dara, nepieciešams pārdomāt jaunus atbalsta veidus, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu sniegt šādiem uzņēmumiem, šodien, tiekoties ar zvērinātu advokātu biroja Sorainen klientiem, sacīja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Viņa skaidroja, ka esošā Padziļinātās sadarbības programma tika izveidota pirms pieciem gadiem un toreiz solītie «labumi», piemēram, PVN atmaksa divās nedēļās, tagad jau ir standarts nevis kāds īpašs bonuss.

«Jādomā, kādus jaunus labumus uzņēmējiem varētu piešķirt nodokļu jomā, kā VID varētu panākt pretim uzņēmumiem, kuri vēlas maksāt nodokļus,» sacīja Cīrule.

Viņa piebilda, ka Padziļinātās sadarbības programma ir domāta lielajiem uzņēmumiem, bet noteikti ir nepieciešama kāda lojalitātes programma arī mazajiem uzņēmumiem.

«Piemēram, jau patlaban VID strādā pie tā, kā varētu palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt to potenciālos sadarbības partnerus, lai pēc tam nebūtu jāsaņem sods par partneru negodprātību. Ir jādomā, kā šo pakalpojumu piedāvāt, lai nepārkāptu likumu, kas aizliedz izpaust informāciju par uzņēmumiem, bet vienlaikus palīdzētu. Domāju, ka tā varētu būt kāda simbolu sistēma pēc luksofora principa Elektroniskās deklarēšanas sistēmā,» sacīja Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Elksniņš atklātā vēstulē VID jautā - kā tiek kontrolēta pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksa

Dienas Bizness, 25.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Izcilnieku pulkam pievienojas Statoil

Zanda Zablovska, 24.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Statoil Fuel&Retail Latvia.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti astoņi uzņēmumi. Programmas pretendentu izvērtēšana norit veiksmīgi, DB stāsta Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 32 uzņēmumu pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp 28 pieteikumi jau nosūtīti izvērtēšanai FM, informē VID Sabiedrisko attiecību daļā. Jāatgādina, ka VID pēc pieteikuma saņemšanas desmit darba dienu laikā vērtē tā atbilstību savas kompetences ietvaros, bet lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu Padziļinātās sadarbības programmā pieņem FM.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmā ietvertie 3976 uzņēmumi pērn nodokļos samaksājuši 4,297 miljardus eiro, visvairāk – pievienotās vērtības nodoklī.

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācija. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, taču, pēc VID informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki. Veicot šīs programmas reformu, kopš šī gada 1. janvāra padziļinātās programmas dalībnieki atkarībā no to rādītājiem tiek sadalīti trijos līmeņos – zelta, sudraba un bronzas. Proti, padziļinātās sadarbības programmas zelta līmeņa dalībnieki valsts budžetā iemaksāja 1,397 miljardus eiro, sudraba līmeņa dalībnieki – 1,561 miljardus eiro un bronzas līmeņa dalībnieki – 1,339 miljardus eiro. Jāņem vērā, ka visvairāk dalībnieku ir bronzas līmenī (3522 dalībnieki), sudraba līmenī – 325, bet zelta – 129 uzņēmumi. Tieši sudraba līmenī esošie uzņēmumi ir veikuši vislielākās iemaksas valsts budžetā. Pēc VID datiem, 2018. gadā iekasēti tikuši 9,407 miljardi eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā 2017. gadā, kad iekasēja 8,619 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Izcilnieku sarakstu papildina SIA Energoremonts Rīga

Zanda Zablovska, 06.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar vēl vienu uzņēmumu – SIA Energoremonts Rīga, informē Finanšu ministrijā.

Tādējādi līdz šim programmā kopumā apstiprināti deviņi uzņēmumi.

Pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā ir vēl daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai, norāda finanšu ministrs Andris Vilks. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu. Tieši šāds risinājums ir Padziļinātās sadarbības programma,» viņš klāsta.

DB jau rakstīja, ka augusta sākumā tika apstiprināti pirmie septiņi Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki – AS Latvenergo, SIA Rimi Latvija, Getliņi EKO, SIA Tikkurila, SIA Arčers, Akvedukts SIA un SIA Bio-Venta. Vēlāk programmai pievienojās SIA Statoil Fuel&Retail Latvia. Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar VID nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Baltajam sarakstam pagaidām 15 pretendenti

Zanda Zablovska, 30.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis 15 pieteikumus dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā.

Finanšu ministrijai (FM) nosūtīta informācija par 10 uzņēmumiem, DB informē VID Sabiedrisko attiecību daļā. VID pēc pieteikuma saņemšanas desmit darba dienu laikā vērtē tā atbilstību savas kompetences ietvaros, bet lēmumu par uzņēmuma iekļaušanu Padziļinātās sadarbības programmā pieņem FM.

FM pirmais lēmums par to, kurus uzņēmumus iekļaut baltajā sarakstā, varētu tikt pieņemts nākamās nedēļas beigās, pastāstīja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Agnese Beļkeviča. Jāatgādina, ka Padziļinātās sadarbības programma, kuras ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei, sāka darboties jūlija sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Padziļinātās sadarbības milžiem būtiska ietekme uz visu valsti

Māris Ķirsons, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki 2017. gadā nodokļos samaksājuši 3,84 miljardus eiro jeb 58% no uzņēmumu kopumā samaksātā, vienlaikus to vidū ir arī tādi, kuriem bijis fiksēts nodokļa parāds, kas lielāks par 150 eiro.

To rāda SIA Lursoft pētījums par padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem. DB jau vēstīja, ka atjaunotās padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku skaits ir 4062 uzņēmumi, kas veido 3,11% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kas iesnieguši gada pārskatus par 2017. gadu. Pētījuma dati rāda, ka programmā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozījuši 25,96 mljrd. eiro, nopelnījuši 2,02 mljrd. eiro un ar darbavietām nodrošinājuši 193 tūkstošus darbinieku. Pēc VID sniegtajiem datiem, šie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos 2017. gadā samaksājuši 3,84 mljrd. eiro. Biežāk nekā pārējo nozaru uzņēmumi starp programmas dalībniekiem pārstāvētas kompānijas, kuru pamatdarbība saistīta ar sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, kā arī datorprogrammēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

VID spēšot apkalpot visus «baltā saraksta» dalībniekus

Zanda Zablovska, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pirmo gadu dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā «baltajā sarakstā» noteikti papildu kritēriji, Valsts ieņēmumu dienests (VID) spēs apkalpot visus programmas dalībniekus.

«Pie pašreizējiem papildus kritērijiem VID kapacitāte ir pietiekama potenciālo dalībnieku apkalpošanai. Savukārt pēc 12 mēnešiem programmas dalībniekiem ir jāievieš iekšējā nodokļu risku vadības sistēma, kurai, efektīvi darbojoties, vajadzētu atvieglot arī VID darbu,» DB skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļā. Bez citiem kritērijiem pirmos 12 mēnešus baltā saraksta kandidātiem jāatbilst tādiem papildu kritērjiem kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, vismaz 500 tūkstoši latu iemaksāti valsts budžetā nodokļos, 25 darbinieki.

Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem kā vienu no priekšrocībām VID nodrošina individuālu konsultantu. Pēc iekļaušanas programmā dalībniekam tiks paziņota individuālā konsultanta kontaktinformācija, un tie būs augsti kvalificēti darbinieki, pie kuriem programmas dalībnieki varēs vērsties ar jebkuru VID kompetences jautājumu, informē VID. Šie darbinieki palīdzēs risināt visu VID struktūrvienību kompetences jautājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID un FM iekļauj Neste Latvija «baltajā sarakstā»

Zane Atlāce - Bistere, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) iekļāvuši Neste Latvija Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā informē uzņēmumā.

«Lai arī programma sniedz priekšrocības arī mums, piemēram, ātrāku PVN atmaksu, kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī par prioritāti uzskatām savu pienākumu atbalstīt šo iniciatīvu un kopīgiem spēkiem veidot labāku uzņēmējdarbības vidi valstī. Kā uzņēmums, kas savus pirmos soļus spēra deviņdesmitajos gados, mēs zinām, cik svarīga ir sakārtota nodokļu, operacionālā un juridiskā sistēma. Pārliecība, ka būtisku jautājumu risināšanā ir aktīvi jāpiedalās arī mums, lielākajiem tirgus spēlētājiem un ieinteresētajai pusei, ir palīdzējusi mums kļūt par vadošo automātisko degvielas uzpildes staciju tīklu un vienu no pelnošākajiem uzņēmumiem,» uzskata Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs Armands Beiziķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

23% interesentu dalība baltajā sarakstā atteikta

Zanda Zablovska, 14.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 65 uzņēmumu pieteikumiem dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā baltajā sarakstā, kas līdz šim nosūtīti Finanšu ministrijai (FM), 23% pieteikumu noraidīti.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) DB informē, ka no 65 nodokļu maksātājiem FM 22 uzņēmumus ir reģistrējusi dalībai Padziļinātās sadarbības programmā, bet 15 nodokļu maksātājiem dalība programmā ir atteikta. Vēl 28 nodokļu maksātāju pieteikumi ir izvērtēšanas procesā FM.

Kopumā līdz šīs nedēļas sākumam VID bija saņēmis 68 pieteikumus dalībai baltajā sarakstā, tostarp trīs vēl tika izvērtēti VID. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nepārsniedz 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus noteikti arī tādi papildu kritēriji kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, 25 darbinieki, vismaz 0,5 miljoni latu iemaksāti nodokļos. Iesaistoties programmā, uzņēmums gūst tādas priekšrocības kā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, ātrākas VID rakstiskas atbildes u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pagaidām neviens uzņēmums uz vietu «baltajā sarakstā» nav pieteicies

LETA, 09.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim neviens uzņēmums nav iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikumu iekļaušanai tā dēvētajā «baltajā sarakstā» jeb dalībai padziļinātās sadarbības programmā.

VID Sabiedrisko attiecību daļā norāda, ka piektdien, 6.jūlijā, oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis publicēti un līdz ar to sestdien, 7.jūlijā, spēkā stājušies valdības noteikumi kas nosaka kritērijus iekļaušanai padziļinātās sadarbības programmā.

Līdz šim nevienu pieteikumu VID vēl nav saņēmis.

VID atgādina, ka valdības noteikumi par Padziļinātās sadarbības programmu nosaka, ka uzņēmumi Elektroniskās deklarēšanas sistēmā var iesniegt pieteikumu iekļaušanai «baltajā sarakstā».

Uzņēmumiem, kas būs ieguvuši Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieka statusu, būs iespēja atviegloti un ātri komunicēt ar VID un būs vairākas priekšrocības: pievienotās vērtības nodokļa atmaksa īsākā laikā, individuāls VID konsultants, savlaicīga informācija par VID konstatētajiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas riskiem, VID rakstiskas atbildes sagatavošana ātrāk, nekā noteiktā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TV3 raidījuma «Superbingo» laikā svētdien tika paziņoti pirmie uzvarētāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā.

Jūlija mēneša izlozes galveno balvu jeb 10 000 eiro saņēma 12.jūlijā reģistrēts čeks ar numuru 4519024. Laimētāja telefona numura pēdējie četri cipari ir 1651.

Ar pilnu laimētāju sarakstu var iepazīties mājaslapā «www.cekuloterija.lv».

Čeku loterijas jūlija izlozē piedalījās 1 731 070 attaisnojuma dokumenti - čeki, kvītis, biļetes.

Bez galvenās balvas svētdien arī tika paziņoti trīs naudas balvu 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvu 100 eiro vērtībā, kā arī 72 Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku balvu, kuru vidū ir dāvanu kartes, pakalpojumi un dažādas praktiski noderīgas lietas, ieguvēji.

VID skaidroja, ka uzvarētājus jau iepriekš automātiski izvēlēja dators un raidījuma «Superbingo» laikā ierakstā tika parādīta visu laimestu ieguvēju tālruņu numuru daļa. Pēc raidījuma uzvarētāji saņems SMS ar paziņojumu par laimestu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Maina «baltā saraksta» noteikumus

Zanda Zablovska, 11.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji iepriekš solītajam, papildu kritēriji dalībai Padziļinātās sadarbības programmā jeb tā dēvētajā «baltajā sarakstā» tiks saglabāti.

DB jau rakstījis, ka Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties pērn jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Lai uzņēmums tiktu iekļauts programmā, tam jāatbilst vairākiem kritērijiem, tostarp saimnieciskā darbība jāveic vismaz trīs gadus, nodokļu parādu kopsumma nedrīkst pārsniegt 100 latus u.c. Pirmos 12 mēnešus baltā saraksta kandidātiem jāatbilst tādiem papildu kritērjiem kā vismaz trīs miljonu latu apgrozījums, vismaz 500 tūkstoši latu iemaksāti valsts budžetā nodokļos, 25 darbinieki.

Lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji būs spēkā tikai gadu, ļaujot programmā iesaistīties plašākam uzņēmumu lokam, tagad Finanšu ministrija (FM) konstatējusi, ka programmas paplašināšana varētu apdraudēt tās kvalitāti un visi noteiktie kritēriji ir saglabājami. Tomēr, nākot pretī vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, paredzēts atcelt prasību par ieguldījumu pamatlīdzekļos vai nemateriālajos ieguldījumos konkrētu apmēru (trīs miljoni latu), vienlaicīgi paredzot, ka šie ieguldījumi (neatkarīgi no to summas) var būt cēlonis atkāpēm no finanšu rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Baltajam sarakstam pievieno Rīgas siltumu un Latvijas Dzelzceļu

Zanda Zablovska, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padziļinātās sadarbības programma jeb tā dēvētais baltais saraksts papildināts ar diviem jauniem dalībniekiem – AS Rīgas siltums un VAS Latvijas Dzelzceļš.

Līdz ar to pašlaik programmā reģistrēti 19 uzņēmumi, informē Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Andris Vilks norāda, ka pašlaik Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, tomēr priekšā vēl ir daudz izaicinājumu, lai pilnībā stabilizētu savu ekonomiku un radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbības attīstībai. «Latvijai ir nepieciešami jauni, inovatīvi risinājumi, kas būtu abpusēji izdevīgi gan valstij, gan uzņēmējiem, veicinot savstarpējo dialogu,» viņš uzsver, minot, ka tieši šāds risinājums ir padziļinātās sadarbības programma.

Padziļinātās sadarbības programma sāka darboties jūlija sākumā un tās ietvaros paredzēta nodokļu maksātāju ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kopumā šogad baltā saraksta kritērijiem varētu atbilst ap 300 uzņēmumu, taču tas nenozīmē, ka visi arī pieteiksies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,102 miljardus eiro, kas ir par 584,461 miljonu eiro jeb 6,7% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 39,386 miljoniem eiro jeb 0,5%.

VID skaidroja, ka ieņēmumu samazinājums galvenokārt saistīts ar ārkārtējo situāciju šogad pavasarī un tās laikā noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, lai ierobežotu COVID-19 izplatību.

Tostarp VID pārstāvji atzīmēja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums bija 2020.gada maijā, kad salīdzinājumā ar 2019.gada maiju VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājās par 184,26 miljoniem eiro jeb 18,5%. Kopumā no 2020.gada marta līdz jūnijam VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, sarukuši par 201,74 miljoniem eiro jeb 6,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ plāno ieguldīt 6,7 miljonus eiro valsts drošības objektu infrastruktūrā

Laura Mazbērziņa, 15.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru