Latvija ir kļuvusi par trešo Baltijas valsti un astoto Eiropas valsti, kurā durvis vaļā vēris ukraiņu loģistikas uzņēmuma Nova Post klientu centrs.

"Jau 22 gadus Nova Post ir bijis uzticams atbalsts ukraiņiem, lai kur viņi atrastos, - jo īpaši kara laikā. Pagājušajā nedēļā mēs piedzīvojām lielu traģēdiju - Krievijas raķetes triecienā Nova Post šķirošanas centram Harkivā gāja bojā seši mūsu darbinieki. Taču mums ir jāturpina strādāt, jo miljoniem cilvēku gan Ukrainā, gan ārvalstīs ir atkarīgi no mūsu darba. Šodien atklājam Nova Post klientu centru Latvijā, lai apvienotu tos, kurus šķīris karš un robežas, lai viņi viegli un ātri varētu nosūtīt daļu sava siltuma, rūpju un atbalsta Ukrainai," stāsta Oleksandrs Lisovecs (Oleksandr Lysovets) Nova Post vadītājs Eiropā.

AS "Eesti Post" vienīgā akcionāra ārkārtas pilnsapulcē apstiprināti stratēģiskās attīstības plāni nākamajiem pieciem gadiem. Viens no sapulcē pieņemtajiem lēmumiem ir uzņēmuma informācijas biznesa (e-rēķinu) nodalīšana, izveidojot meitasuzņēmumu "Finbite OÜ", kas no 2021. gada 1. janvāra turpinās piedāvāt pakalpojumus infoloģistikas biznesa jomā.

Sākot ar jauno gadu, elektronisko rēķinu platforma, kas līdz šim bija zināma kā "Omniva" rēķinu centrs, darbosies jau zem "Finbite" zīmola. "Finbite" atdalīšanas procesu nodrošina uzņēmuma juridiskais partneris "KPMG Law".

Par "Finbite OÜ" valdes locekli iecelts bijušais "Eesti Post" valdes loceklis Ahto Pērls (Ahto Pärl). "Esmu pārliecināts, ka infoloģistikas bizness kā atsevišķs uzņēmums spēs ievērojami efektīvāk apkalpot klientus un, to darot, piedāvāt viņiem lielāku pievienoto vērtību," komentēja A.Pērls.

"Eesti Post" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Stens Soosaārs (Sten Soosaar) piebilda, ka, "ņemot vērā "Eesti Post" plānus koncentrēties uz kvalitatīvu pasta pakalpojumu attīstību, lēmums par "Finbite" nodalīšanu no uzņēmuma galvenās darbības jomas tika pieņemts, lai e-rēķinu bizness turpmāk saņemtu visu tam nepieciešamo uzmanību."

Igaunijas valstij piederošā loģistikas kompānija Eesti Post, kas strādā ar zīmolu Omniva, investēs 16 miljonus eiro jaunā loģistikas centrā un ir izsludinājusi konkursu par 13 tūkstošu kvadrātmetru plaša loģistikas centra būvniecību.

Pieteikumus konkursā pieņems līdz 28.augustam, bet līgums ar uzvarētāju tiks parakstīs septembrī, informēja Eesti Post.

Konkursa uzvarētājs būvēs Omniva loģistikas centru, kā arī ārējos tīklus un ceļus, kas ar to savienoti.

Jaunajā loģistikas centrā, kuram jau ir izraudzītas pasaules līmeņa tehnoloģijas, tiks investēti apmēram 16 miljoni eiro, ieskaitot reģistrētā nekustamā īpašuma un šķirošanas tehnoloģiju izmaksas, informēja Eesti Post valdes loceklis Ansi Arumēls, piebilstot, ka jaunais centrs būs ilgtspējīgs arī pēc desmit un vairāk gadiem.

Plānots, ka jaunajam centram būs viens stāvs, tomēr mazākas biroju spārns būs izvietots divos stāvos. Ēkas ražošanas spārnā būs apmēram 200 darbavietu, bet biroja spārnā - 75 darbavietas. Omniva uz jauno loģistikas centru Raes pagastā netālu no Tallinas pārcelties plāno 2018.gada rudenī.

Igaunijas valsts pasta uzņēmums «Eesti Post» apturēs plānoto vairāku desmitu pasta nodaļu slēgšanu lauku rajonos, un šai problēmai tiks meklēts ilgtermiņa risinājums, pirmdien pēc tikšanās ar «Eesti Post» vadību paziņoja Igaunijas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju lietu ministrs Tāvo Tammists.

«Par spīti tam, ka universālo pasta pakalpojumu apjoms gadu no gada samazinās, šiem pakalpojumiem ir svarīga socioreģionāla dimensija un to sniegšana atbilstošā kvalitātē ir svarīga visiem valsts iedzīvotājiem,» uzsvēris Tammists.

«Ir skaidrs, ka pasta tīkla reorganizācija Igaunijā ir ilgtermiņa process, kura ietekmi iepriekš vispusīgi un pamatīgi jāizanalizē. Šajā procesā noteikti jāiesaista arī vietējo pašvaldību un sabiedrības pārstāvji, lai atrastu kompromisa risinājumus, kuri apmierinātu visas puses,» norādīja ministrs.

Igaunijas Konkurences padome 11.oktobrī veica izmaiņas «Eesti Post» darbības licencē, samazinot minimālo pasta nodaļu skaitu, kuru darbību jānodrošina «Eesti Post», no 320 līdz 245.

Igaunijas valsts pasta un loģistikas kompānijas «Eesti Post», kas strādā ar zīmolu «Omniva», zaudējumi janvārī-septembrī bijuši 700 000 eiro salīdzinājumā ar 300 000 eiro peļņu pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Kompānijas ieņēmumi janvārī-septembrī bijuši 89,9 miljoni eiro, kas ir par 18,4% vairāk nekā šajā laika posmā pērn.

«Eesti Post» operacionālie zaudējumi gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 500 000 eiro. Sniegums bijis sliktāks nekā iepriekš prognozēts, un to ietekmēja jaunā loģistikas centra atvēršana pagājušā gada pēdējā ceturksnī un šķirošanas līnijas atklāšana šā gada pirmajos trīs mēnešos, kā arī daļējs algu palielinājums zemākā līmeņa darbiniekiem trešajā ceturksnī, skaidroja kompānija.

Uzņēmuma valde norādīja, ka Igaunijas valstij piederošās kompānijas rentabilitāte ir šā gada pirmajos deviņos mēnešos ir būtiski samazinājusies, jo ir krities darbības apjoms un palielinājušās darbaspēka un nolietojuma izmaksas.

Nākamgad Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija plāno iesniegt valdībā Pasta likuma grozījumu projektu un radīt priekšnosacījumus valstij piederošās pasta un loģistikas kompānijas "Eesti Post", kas strādā ar zīmolu "Omniva", privatizācijai.

Šogad turpināsies analīze par atsauksmēm iecerei grozīt Pasta likumu, kā arī tiks izstrādāts likuma grozījumu projekts, liecina 2021.gada konsolidētais pārskats par valstij piederošajiem uzņēmumiem, kas atrodas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministra pārraudzībā.

Janvārī spēkā stājās ministra rīkojums par prasībām universālo pasta pakalpojumu sniegšanu un to atrašanās vietām, tādējādi tika atvieglotas prasības par pasta tīklu, kas jānodrošina pasta pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tīkla prasībās ļauj universālo pasta pakalpojumu sniedzējam elastīgāk plānot pasta tīklu un radīt priekšnosacījumus rentablākai pārvaldībai.

"Eesti Post" ieņēmumi, neskaitot universālos pasta pakalpojumus, pērn sasniedza 127,8 miljonus eiro, kas ir par 12,7 miljoniem vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kompānijas peļņa, ieskaitot universālos pasta pakalpojumus, bija 15,6 miljoni eiro, kas ir par 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa no pamatdarbības pieaugusi no9,6 miljoniem eiro līdz 13,8 miljoniem eiro.

Saistībā ar Kanādas pasta operatora Canada Post darbinieku streiku, kas turpinās jau no 2018.gada 22.oktobra, patlaban būtiski ierobežota pasta sūtījumu apmaiņa ar šo valsti, liecina Latvijas Pastam sniegtā Starptautiskās pasta korporācijas (International Post Corporation) sniegtā informācija.

Līdz ar Kanādas pasta operatora Canada Post darbinieku ilgstošo streiku vairākas aviosabiedrības ir noteikušas aizliegumu sūtījumu pieņemšanai uz Kanādu, savukārt vairākas citas aviosabiedrības izvirzījušas šo sūtījumu apjoma ierobežojumus, tādējādi būtiski apgrūtinot pasta sūtījumu apmaiņu ar Kanādu.

Minēto aizliegumu un ierobežojumu dēļ no Latvijas uz Kanādu adresētie pasta sūtījumi pašlaik tiek uzglabāti Latvijas Pasta Rīgas sūtījumu apstrādes un šķirošanas kompleksā, savukārt pēc aizlieguma atcelšanas tie nekavējoties tiks izsūtīti adresātiem.

Kanādas pasta operators Canada Post atvainojas par sagādātajām neērtībām un dara visu iespējamo, lai mazinātu streika darbības ietekmi uz pasta sūtījumu piegādi.

Igaunijas valstij piederošā pasta pakalpojumu kompānija Eesti Post šogad vēlas grib 38 lauku pasta nodaļas un aizstāt tās ar apkalpošanas punktiem, tomēr kompānija nav apstiprinājusi tādu informāciju, pirmdien vēstīja laikraksts Postimees.

Laikraksts, atsaucoties uz anonīmu avotu, vēstīja, ka dažas pasta nodaļas strādā ar zaudējumiem un vienkāršākais risinājums ir to slēgšanai, lai pārāk neciestu kompānijas finanšu rezultāti. Avots atklāja, ka Eesti Post šogad plāno slēgt 38 pasta nodaļas lauku reģionos.

Eesti Post ģenerāldirektors Āvo Kermass Postimees gan sacīja, ka nav noslēgti nekādi līgumi par pasta nodaļu slēgšanu un to aizstāšanu ar apkalpošanas punktiem. «Apkalpošanas punktu izveide nav tikai šā gada jautājums, tas ir paredzēts kompānijas stratēģijā kā ilgtermiņa darbība,» viņš teica.

Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības kompānija Alibaba sadarbībā ar Igaunijas valstij piederošo pasta kompāniju Eesti Post apsver iespējas atvērt loģistikas centru Tallinā.

«Alibaba mērķis ir sasniegt divus miljardus klientu. Lielākā daļa mūsu eksporta ir uz Krieviju un Spāniju, tādēļ Igaunija atrodas labvēlīgā pozīcijā, lai tur nākotnē veidotu reģionālo loģistikas centru. Ja pašlaik klientiem Krievijā ir jāgaida 30 dienas līdz sūtījuma piegādei, Igaunija, šķiet, ir ideāla vieta, lai mēs varētu sasniegt savu galveno mērķi - sūtījuma piegādi uz klienta mājām 72 stundu laikā,» Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas publicētā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem citēts Alibaba Group loģistikas atzara Cainiao investīciju direktors Hao Duaņs.

«Sadarbība ar Alibaba AliExpress pilnīgi noteikti palīdzēs abām pusēm sasniegt savus uzņēmējdarbības mērķus,» norādīja Eesti Post valdes priekšsēdētājs Āvo Kermass.

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu šķirošanas centru.

Centrs šķiros starptautiskos e-komercijas sūtījumus, kas pārsvarā nāk no Ķīnas, un tiks sūtīti tālāk uz dažādām pasaules valstīm.

Omniva starptautiskā tranzīta segments darbojas piecos nozīmīgos punktos: Tallinā, Londonā, Amsterdamā, Hahenburgā un tagad arī Kauņā.

Starptautiskā tranzīta un e-komercijas klientu kontaktcentrs atrodas Bangladešā.

Jaunais šķirošanas centrs Kauņā apkalpos vairāk nekā desmit miljonus sūtījumu gadā un radīs 55 jaunas darbvietas Lietuvā.

“Baltija ir Omniva vietējais tirgus. Mēs aplūkojām arī Latviju un Rīgu kā vienu no iespējamām jaunā šķirošanas centra vietām, jo patlaban lielākā starptautiskā tranzītkravu satiksme notiek caur Rīgas lidostu. Bet dažādu vietējo varas iestāžu noteikto ierobežojumu dēļ tika nolemts izvēlēties Kauņu,” sacīja Omniva Starptautiskā tranzīta nodaļas vadītājs Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Igaunijas valsts pasta un loģistikas kompānija Eesti Post, kas strādā ar zīmolu Omniva, šoruden plāno paplašināt pakomātu tīklu Baltijas valstīs gandrīz par pusi, tostarp Latvijā paredzēts uzstādīt 30 jaunus pakomātus.

Eesti Post paziņojusi, ka Igaunijā tiks uzstādīti 10 jauni pakomāti, Latvijā - 30, bet Lietuvā - 25 jauni pakomāti. Turklāt vairākiem jau esošajiem pakomātiem tiks palielināta kapacitāte, un kopumā Omniva pakomātu tīkls paplašināsies par 46%.

Omniva pakomātu tīkla menedžeris Tanels Rauns norādījis, ka pieprasījuma pēc pakomātiem pieauguma galvenais iemesls ir straujā e-komercijas attīstība.

«E-komercijas pieaugums, īpaši tas attiecas uz pārrobežu e-komerciju, bijis tik straujš, ka vairāki no esošajiem pakomātiem ir izrādījušies par mazu, lai apkalpotu pieaugošo sūtījumu skaitu,» sacījis Rauns.

Pašlaik Eesti Post Baltijas valstīs 120 apdzīvotās vietās ir 276 pakomāti ar 33 000 skapīšiem. Nākamo piecu gadu laikā kompānija pakomātu tīkla attīstībā plāno investēt vairāk nekā 20 miljonus eiro, un pakomātu skaits šajā laika posmā palielināsies vairākkārt.

Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrība Ver.di paziņojusi, ka Vācijā pirmdien pakāpeniski sāksies Deutsche Post pastnieku streiks, kas varētu nozīmēt sūtījumu piegāžu kavēšanos.

Arodbiedrība organizēja streiku jau pirms Lieldienu brīvdienām. Tā norāda, ka Deutsche Post pēc sešiem sarunu raundiem nav pat par milimetru pavirzījusies tuvāk risinājumam un ignorē organizācijas piedāvājumus. Uzņēmums gan to noliedz.

Domstarpības skar apmēram 140 000 darbinieku un apmēram 49 reģionālās kompānijas, kas izveidotas īpaši paku piegādei. Šajās kompānijās apmēram 6000 darbiniekiem var tikt samazinātas algas, jo tās vairs netiks izmaksātas saskaņā ar Deutsche Post atalgojuma sistēmu, kas sadusmojis arodbiedrību.

Igaunijas piegādes uzņēmums Omniva ir noslēgusi līgumu ar Nordecon Betoon OU konsorciju, liecina Nordecon paziņojums Nasdaq Tallinn biržā.

Omniva izveidos jaunu loģistikas centru Igaunijā, kurā tiks ieguldīti aptuveni 17 miljoni eiro, ieskaitot nekustamā īpašuma un šķirošanas izmaksas. Jaunajā loģistikas centrā būs nodarbināti vismaz 300 cilvēku, kuriem tiks nodrošināta arī jauna šķirošanas līnija, stāsta Omniva mārketinga vadītāja Ruta Pole. Pašlaik Omniva ir noslēgusi līgumu ar Nordecon Betoon OU konsorciju, kas ir Igaunijas būvniecības sabiedrības Nordecon AS un Eventus Ehitus OU loģistikas centra meitas uzņēmums. Līguma izmaksas ir aptuveni 10 miljoni eiro, bez PVN. Darbu beigu process tiek paredzēts līdz 2018. gada rudenim.

«Lai nodrošinātu konkurētspēju tirgū, mums arī jāattīsta gan mūsu darba procesi, gan arī mūsu infrastruktūra,» norāda Ansi Arumēls, Omniva valdes loceklis.

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Ukrainas ekspreša sūtījumu piegādes kompānija "Nova Post" atklājusi pirmo filiāli Viļņā.

"Nova Post" līdzdibinātājs Volodimirs Poperešņuks informēja, ka maijā plānots atklāt filiāli Lietuvas otrā lielākajā pilsētā Kauņā, kā arī šogad paplašināšanos plānots turpināt ar ieiešanu Latvijas un Igaunijas tirgū.

Ukrainas kompānijas filiālē Viļņā tiek pieņemti sūtījumi uz un no Ukrainas, kuru svars nepārsniedza 1000 kilogramu. Minimālais piegādes laiks ir piecas dienas.

Lietuvas Juridisko personu reģistrā "Nova Post Lithuania" iekļauta decembrī. Decembra sākumā to iekļāva Lietuvas pasta pakalpojumu sniedzēju reģistrā, liecina sakaru regulatora dati.

Kopumā Ukrainas kompānijai ir 1200 filiāles un 13 000 darbinieku.

Tuvākajos mēnešos Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Latvijai, būs jāizlemj, vai tās atļaus Ķīnas tehnoloģiju gigantam Huawei veidot to 5G tīklu sistēmas.

Līdztekus Huawei vēl ir divi lieli 5G aprīkojuma piedāvātāji – zviedru Ericsson un somu Nokia, kas ir būtiski dārgāki par Ķīnas konkurentu. Jautājums par Huawei dalību Eiropas 5G sistēmu ierīkošanā ir īpaši saasinājies pēc tam, kad ASV noteica aizliegumu šim uzņēmumam strādāt ASV tirgū, to pamatojot ar drošības riskiem. Jo ir nopietnas aizdomas, ka Huawei savas tehnoloģijas izmanto, lai spiegotu Ķīnas valdības labā. Pagidām bez ASV šādu aizliegumu izteikušas arī Japāna, Austrālija un Jaunzēlande.

5G tehnoloģiju jomā būtu nepieciešama kopīga Eiropas Savienības politika.

Eiropas Savienības smagsvari Francija un Vācija jau ir paziņojušas, ka rīkos atklātu konkursu, no kura netiks izslēgts neviens pretendents. Vēl vairāk, Francijas prezidents Emanuels Mak- rons ir paziņojis, ka negrasās piedalīties ASV un Ķīnas tehnoloģiju karos. Pagaidām neviena bloka dalībvalsts nav nākusi klajā ar paziņojumu, ka Ķīnas uzņēmumu neielaidīs savā tirgū. Laikraksts The Washington Post norāda, ka lielā mērā eiropiešus no šādiem aizliegumiem attur tas, ka Huawei jau ir veicis dažādus infrasruktūras aprīkošanas darbus. «Huawei aprīkojuma aizstāšanas izmaksas būs jāsedz vai nu telekom operatoriem, vai valstij. Pēdējo Polija noteikti nevar atļauties,» jau paziņojusi Polijas digitālo lietu ministre Karola Okonski. Huawei pievilcību vairo arī tā piedāvātā cena, kas saskaņā ar The Washington Post pausto ir par 60% zemāka nekā Ericsson. Tas, protams, iespējams, tikai pateicoties Ķīnas valdības subsīdijām.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" ir gaidāma daudzu darbinieku atlaišana, sevišķi tad, ja miljardieris Īlons Masks pabeigs darījumu par šī uzņēmuma iegādi par 44 miljardiem ASV dolāru, ceturtdien ziņoja laikraksts "Washington Post".

Masks, runājot ar investoriem par gaidāmo "Twitter" iegādes darījumu, ir sacījis, ka plāno likvidēt apmēram trīs ceturtdaļas šī uzņēmuma darbavietu, atstājot nedaudz vairāk par 2000 darbiniekiem.

Pat ja Maska "Twitter" iegādes darījums izgāztos, šī uzņēmuma plāns līdz nākamā gada beigām samazināt darbiniekiem izmaksājamo algu apjomu par apmēram 800 miljoniem dolāru novestu līdz tam, ka tiktu atlaisti aptuveni ceturtdaļa darbinieku.

Personāla samazināšana Sanfrancisko bāzētajā kompānijā, domājams, kaitēs šīs sociālā tīkla platformas spējai iegrožot agresīvus ierakstus vai saglabāt datu drošību, rakstīja "Washington Post", atsaucoties uz intervijām un dokumentiem.

Kurjera un loģistikas pakalpojumu sniedzējs SIA «DHL Latvia» publicējis paziņojumu par reorganizāciju, saskaņā ar kuru tas daļu no mantas un bilances aktīviem pievienos māsas uzņēmumam SIA «DHL Logistics Latvia», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Lēmums par SIA «DHL Latvia» reorganizāciju pieņemts 21.septembrī, bet 28.septembrī paziņojums kreditoriem publicēts oficiālajā laikrakstā «Latvijas vēstnesis». Kreditori savus prasījumus par pieteikt SIA «DHL Latvia» viena mēneša laikā.

«Lursoft» Klientu portfelis jau vēstīja, ka SIA «DHL Latvia» vienīgais īpašnieks Vācijas kompānija «Deutsche Post Beteiligungen Holding Gmbh» 3.jūlijā nodibināja jaunu uzņēmumu Latvijā - SIA «DHL Logistics Latvia».

Atbilstoši jaundibinātā uzņēmuma statūtiem, SIA «DHL Logistics Latvia» galvenie darbības veidi ir kravu pārvadājumi pa autoceļiem, uzglabāšana un noliktavu saimniecība, sauszemes transporta palīgdrbības, ūdens transporta palīgdarbības, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana un pārējās transporta palīgdarbības.

Vācijas valdība pārdevusi 50 miljonus pasta un loģistikas uzņēmuma "Deutsche Post" akciju, ļaujot tai iegūt vairāk nekā divus miljardus eiro, teikts valdības publiskotajā paziņojumā.

Vācijas valstij piederošā investīciju banka "KfW" norāda, ka tādējādi valsts īpašumā esošā "Deutsche Post" akciju daļa samazinājusies no 20,5% līdz 16,5%.

No šo akciju pārdošanas gūtos ienākumus paredzēts izmantot, lai finansētu Vācijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Deutsche Bahn" infrastruktūras modernizēšanu.

Vācijas valdība jau iepriekš pavēstīja, ka plāno palielināt valsts ienākumus, pārdodot atsevišķu uzņēmumu akciju daļas.

ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers aicinājis Federālo Izmeklēšanas biroju (FIB) veikt izmeklēšanu saistībā ar Krievijā bāzētās populārās mobilās lietotnes «FaceApp» darbību, kas lietotājiem ļauj attēlos mainīt savu izskatu.

Šūmers aicinājis FIB un patērētāju tiesību aizsardzības struktūru FTC «noskaidrot riskus nacionālajai drošībai un privātumam» saistībā ar «FaceApp» darbību.

Lietotni izmanto miljoniem amerikāņu, bet to izstrādājis Sanktpēterburgā, Krievijā, bāzētais uzņēmums «Wireless Lab».

««FaceApp» atrašanās Krievijā raisa jautājumus par to, kā un kad uzņēmums sniegs piekļuvi ASV pilsoņu datiem trešajām pusēm, potenciāli arī ārvalstu valdībām,» vēstulē FIB norādīja senators.

«Tas radītu nopietnas raizes, ja ASV pilsoņu sensitīva personīgā informācija tiktu nodota kādai naidīgai ārvalstij, kas aktīvi ir iesaistīta kiberuzbrukumos pret ASV,» viņš piebilda.

Šūmers nav vienīgais demokrāts, kas ir satraukts. Atbilstoši avīzes «Washington Post» informācijai partijas Nacionālā komiteja brīdinājusi 2020.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas dalībniekus, lai viņi «šo lietotni dzēš bez kavēšanās».

Baltais nams apsver nodokļu samazinājumu vai muitas nodevu atcelšanu, lai novērstu recesiju ASV ekonomikā, par kuru brīdina eksperti, vēstīja ASV plašsaziņas līdzekļi.

ASV prezidents Donalds Tramps turpina apgalvot, ka valsts ekonomika ir spēcīga. Tomēr laikraksts «The Washington Post» ziņoja, ka Baltā nama augsta ranga amatpersonas apsver vairākus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, tostarp pagaidu algas nodokļa samazinājumu, lai palielinātu strādājošo ikmēneša ienākumus.

Savukārt laikraksts «The New York Times» rīcībā esošā informācija liecina, ka tiek apsvērtas iespējas atcelt jaunās muitas nodevas, kuras Trampa valdība noteikusi Ķīnas precēm.

Abi izdevumi uzsvēra, ka diskusijas ir agrīnā stadijā un amatpersonas nav prezentējušas savus ierosinājumus Trampam, kurš vēlētos tādiem pasākumiem iegūt Kongresa atbalstu. Baltais nams gan noliedzis medijos izskanējušo, atbildē «The Washington Post» apgalvojot, ka «algas nodokļu samazinājums pašlaik netiek apsvērts». Tramps svētdien noraidīja runas par gaidāmo recesiju pēc tam, kad jaunākie dati par ASV ekonomikas stāvokli nesniedza viennozīmīgu vērtējumu.

Tam vajadzēja 25 gadus - «laimes sajūtas plaisa» starp postpadomju un citām valstīm beidzot ir zudusi, vēsta qz.com.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) jaunākais ziņojums liecina, ka «laimes sajūtas plaisa» starp cilvēkiem no bijušās Padomju Savienības valstīm un citām valstīm ir pazudusi.

Ziņojums balstīts uz 51 000 interviju 34 valstīs un veikts 2015., 2016. gada laikā. Tas pirmoreiz atklāj, ka cilvēki bijušajās Padomju Savienības valstīs vairs nejūt zemāku apmierinātību ar dzīvi nekā tādās valstīs kā, piemēram, Vācija, Itālija un Grieķija.

Apmierinātība ar dzīvi augusi līdz ar ienākumu līmeni, taču nauda nav vienīgais faktors. Dažās no salīdzinātajām valstīm ir augstāks ienākumu līmenis nekā postpadomju valstīs, bet tajās ir zemāks apmierinātības ar dzīvi līmenis, liecina pētījums. Patiesībā kritums tādās valstīs kā Vācija un Turcija, kur apmierinātība ar dzīvi samazinājusies, neskatoties uz ienākumu kāpumu, daļēji ir iemesls tam, kādēļ plaisa zudusi - fenomens, ko pētnieki dēvē par laimes konverģenci.

#Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Pretkorupcijas kampaņa Ķīnā ir piepildījusi «baltajām apkaklītēm» domāto ieslodzījuma vietu.

Notiesātajiem nomenklatūras darbiniekiem un citiem Ķīnas elites pārstāvjiem domātā augstākās drošības cietuma Cjiņčenā, Pekinā, administrācija ir atcēlusi visas tuvinieku pieteiktās ķīniešu Jaunā gada vizītes, jo cietums ir pārāk pārblīvēts, ziņo South China Morning Post.

Šogad ķīniešu Jaunais gads iekrīt piektdien, 16. februārī, un par «tīģeru būri» dēvētajā elitārajā ieslodzījuma vietā Pekinas ziemeļu piepilsētā tas solās būt vientulīgs pasākums, spriež laikraksts. Cjiņčenā sodu izcieš nežēlastībā kritušie kompartijas funkcionāri, ģenerāļi, sagrēkojušies valsts kompāniju vadītāji un augsta līmeņa politieslodzītie. Iekšējā kārtība paredz, ka ieslodzītajiem, kas vecāki par 60 gadiem, ir tiesības uz Jaunā gada svētku maltīti kopā ar ģimenes locekļiem, tomēr šis gads nāk ar korekcijām. Kāds cietuma darbinieks South China Morning Post komentē, ka prezidenta Sji Dziņpina kampaņa pret korupciju ir izrādījusies tik sekmīga un aptveroša, ka Cjiņčenas iestādījums ir «pilns līdz spārēm».