Pasaulē

Parakstīts memorands par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai 1,8 miljardu eiro apmērā

LETA, 22.05.2015

Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva (no kreisās), Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis un Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis (V), Ukrainas finanšu ministre Natālija Jaresko un Ukrainas Nacionālās bankas vadītāja Valērija Gontareva Rīgā parakstījuši saprašanās memorandu un aizdevuma līgumu par trešo Eiropas Savienības (ES) makrofinansiālās palīdzības programmu Ukrainai.

Saprašanās memorands iezīmē būtiskas ekonomikas un strukturālās politikas reformas sešās jomās: valsts finanses, pārvaldība un atklātība, uzņēmējdarbības vide, enerģētikas nozare, sociālās drošības pasākumi un finanšu nozare. Šo politikas reformu mērķis ir panākt progresu attiecībā uz galvenajām valsts īstermiņa prioritātēm, kuras noteiktas ES un Ukrainas asociācijas programmā, ko šī gada 16.martā apstiprināja ES un Ukrainas Asociācijas padome. Tās arī ņem vērā Ukrainas pašreizējās reformu saistības, ko valsts uzņēmusies, parakstot aizdevuma programmas ar starptautiskajiem kreditoriem - Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Pasaules Banku.

Dombrovskis skaidroja, ka viens no Eiropas svarīgākajiem uzdevumiem šodien ir palīdzēt Ukrainai panākt mieru un pārvērst šo valsti modernā, stabilā un plaukstošā ekonomikā. Strukturālās reformas ir smagas, pat ja tās jāveic labos laikos.

«Es apbrīnoju Ukrainas valdības apņēmību un drosmi valsts pārveides īstenošanā par spīti ārkārtīgi sarežģītajai ģeopolitiskajai un drošības situācijai. ES turpina atbalstīt Ukrainas reformu centienus. Mēs gatavojamies izmaksāt pirmos 600 miljonus eiro pēc memoranda stāšanās spēkā, tiklīdz to būs apstiprinājis Ukrainas parlaments,» skaidroja Dombrovskis.

Programma paredz piešķirt līdz 1,8 miljardiem eiro vidēja termiņa aizdevumos, un tās mērķis ir palīdzēt Ukrainai tikt galā ar smagākajām problēmām - maksājumu bilances deficītu un fiskālo situāciju. Programma tiks realizēta šajā gadā un 2016.gada sākumā ar noteikumu, ka Ukraina izpildīs memorandā iekļautās saistības un SVF palīdzības programmas nosacījumus.

Šī būs trešā makrofinansiālās palīdzības programma Ukrainai kopš 2010.gada. Pagājušajā un šajā gadā EK divu līdzīgu programmu ietvaros izmaksāja 1,61 miljardu eiro. Aizdevuma kopējā summa ir 3,41 miljards eiro, un tā ir apjomīgākā finansiālā palīdzība valstij ārpus ES tik īsā laikā. Turklāt tā papildina līdzšinējās ES darbības - humāno palīdzību un tehnisko un projektu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija un Lietuva varētu kopīgi iegādāties gāzi no ASV

LETA, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas un Lietuvas ekonomikas ministri parakstīja saprašanās memorandu par sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā, kas paredz kopīgi vērsties pie potenciālajiem sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājiem un kopīgi iegādāties gāzi.

Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis informēja, ka Lietuvas energokompānija "LitGas" jau sākusi pārrunas ar ASV kompāniju par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm Lietuvai jau no nākamā gada sākuma. Masjulis norādīja, ka par minēto līgumu regulāri tiek informēti arī Latvijas pārstāvji, jo arī Latvija varēs pieteikties nākamajām dabasgāzes piegādēm no ASV.

Šodien ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) un Masjuļa parakstītais sadarbības memorands par sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā un atvērta gāzes tirgus attīstībā paredz vairākus mērķus un uzdevumus.

Memorandā abas valstis apņemas padarīt intensīvāku sadarbību dabasgāzes piegāžu diversificēšanā, veicinot Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves (Inčukalna PGK) izmantošanu alternatīvu dabasgāzes piegādes avotu nodrošināšanai, izveidojot pilnībā funkcionējošu reģionālo gāzes tirgu un nodrošinot tā ilgtermiņa pieejamību tirgus dalībniekiem Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotais piedāvājums ļauj cerēt uz Baltkrievijas kravu apjomu pieaugumu

Esam daudz runājuši par to, ka jāpiedāvā integrēts piedāvājums Ķīnas, Vidusāzijas un citu valstu kravu pārvadājumiem un 10. decembrī Minskā parakstītais Latvijas un Baltkrievijas saprašanās memorands transporta un tranzīta kravu jomā ir labs piemērs tam, ka Latvija ir sagatavojusi šādu piedāvājumu, kur iesaistīts dzelzceļš un Rīgas osta un kur ir runa par dzelzceļa kapacitāti, tarifiem un dažādu pretimnākšanu, lai kravas izvēlētos Latviju, nevis kaimiņvalstu ostas, sarunā ar DB norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Šis ir pirmais piedāvājums, uz kura pamata uzņēmēji var izvēlēties, kurā terminālī pārkraut kravas. «Esam apņēmušies slēgt ilgtermiņa līgumu par kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu,» skaidro ministrs. Kad baltkrievi runās ar kādu no Rīgas brīvotas termināļiem, tad visi šie nosacījumi būs spēkā. Esošā infrastruktūra ļaujot pārkraut 2,5–3 milj. t baltkrievus interesējošo naftas produktu. Runājot par apjomu palielinājumu, dažādās sarunās Baltkrievijas Naftas kompānija (BNK) minējusi pat 8 milj. t kravu, ko tā būtu gatava pārkraut Rīgas ostā. Latvija, protams, nav apņēmusies uzbūvēt jaunu termināli vai nokārtot tam visas nepieciešamās atļaujas, kā arī negrasās norādīt, kuru termināli izvēlēties par sadarbības partneri. Minētā vienošanās ir bāze arī tam, lai nākotnē varētu izveidot jaunu termināli un loģistikas centru. Baltkrievu uzņēmējiem svarīgi ir 3–5 gadus prognozējami tarifi, piebilst valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, tāpat dzelzceļa kapacitātes palielināšana, kā dēļ LDz pamainīs investīciju plānu. Pēc viņa teiktā, kravu apjomi varētu pieaugt jau nākamgad, ņemot vērā apjoma atlaides, pat pirms tiktu izveidota jauna infrastruktūra (terminālis). Memorands paredz, ka Latvija palielinās Latvijas dzelzceļa caurlaides spēju, īpaši Mangaļu dzelzceļa stacijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvija un Apvienotie Arābu Emirāti savstarpēji atzīst vadītāja apliecības

Lelde Petrāne, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 28.aprīlī stāsies spēkā Latvijas un Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) parakstītais saprašanās memorands par vadītāju apliecību atzīšanu. Latvijas autovadītāji tuprmāk AAE varēs vadīt transportlīdzekli ar Latvijā izsniegtu vadītāja apliecību.

Līdz šim bija gadījumi, kad Latvijas autovadītāji saskarās ar problēmām vadītāja apliecību izmantošanā AAE un parakstītais memorands tās novērsīs.

Memorands paredz, ka abu valstu autovadītāji varēs apmainīt savā valstī izdotu vadītāja apliecību un saņemt otrā valstī izdotu vadītāja apliecību bez eksāmenu kārtošanas.

Tādā veidā tiks veicinātas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm un radīti labvēlīgāki apstākļi abu valstu iedzīvotāju darbībai otrā valstī.

Puses arī apņēmās regulāri apmainīties ar informāciju par izmaiņām ceļu satiksmi regulējošajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp abām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunija ar ASV plāno parakstīt memorandu, kas paredzēs izslēgt Huawei no 5G tīklu attīstīšanas

LETA--BNS, 29.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass šonedēļ Vašingtonā plāno parakstīt memorandu, kas paredzēs izslēgt Ķīnas kompānijas «Huawei» ražotā aprīkojuma izmantošanu 5G mobilo sakaru tīkla ieviešanā Igaunijā, vēsta laikraksts «Postimees».

Tiek gatavots memorands, kurā Igaunija un ASV solās savos sakaru tīklos izmantot tikai uzticamus piegādātājus.

Vienošanās neattieksies uz mobilā tālruņa zvaniem un īsziņām, bet gan uz nākotnes tīkliem, kas nodrošinās lietu internetu un sakarus ar pašvadības automobiļiem, raksta «Postimees».

Pasaulē ir tikai trīs kompānijas, kas spēj attīstīt plašus 5G tīklus - Zviedrijas «Ericsson», Somijas «Nokia» un pasaulē lielākā telekomunikāciju tehnoloģiju kompānija Ķīnas «Huawei».

Lai gan memoranda teksts vēl tiek izstrādāts, visticamāk, tajā tieši netiks minēta «Huawei» un bažas par Ķīnas īstenotu spiegošanu, vēsta «Postimees».

Tas raksta, ka Igaunija memorandā solīs rūpīgi izvērtēt, vai 5G tehnoloģijas piegādātājs neatrodas kādas valdības ietekmē. Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests pavasarī secināja, ka «Huawei» neatbilst šim kritērijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzot dalību Expo 2017 Astanā, Kazahstānā, Latvijas paviljonā notika forums, kas veltīts informāciju un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozarei, kuru noslēdzot tika parakstīts sadarbības memorands starp trīs valstīm - Latviju, Zviedriju un Kazahstānu, informē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

Forumu, kuru apmeklēja vairāk nekā 50 cilvēku, atklāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, kurš pauda to, ka izveidojusies laba sadarbība starp Latviju un Kazahstānu, izsakot vēlmi dalīties ar mūsu pieredzi IT jomā valsts pārvaldē. Savukārt Kazahstānas Republikas IKT ministra vietnieks Kairats Balikbaevs uzrunā norādīja, ka Kazastāna virzās uz proaktīvu saziņu ar iedzīvotājiem, domājot par to, ka viņiem ir nevis jāiet pie valsts, bet gan pretēji, tādējādi nodrošinot augstu kvalitāti un standartus.

Pēc svinīgās foruma atklāšanas ar prezentāciju uzstājas Latvijas vēstnieks Kazahstānā Jurijs Podgrebņaks, kurš pastāstīja par mūsu valsti, likumdošanu un regulējumu IKT jomā, kā arī to, kāpēc būtiski sadarboties. Savukārt IT Klasteris, kas piedalījās forumā, norādīja, ka pašreiz nozares pieaugums gadā mērāms 30%, bet vēl par 10% pieaug kompāniju skaits, kas nodarbojas IKT. Būtiski, ka šī joma spēj uzrādīt tik labus rādītājus, jo Latvijā ir viens no pieejamākajiem un ātrākajiem platjoslas internetiem ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē, kā arī būtisks darbs tiek ieguldīts, attīstot dažādas inovācijas. Latviju IKT nedēļā kopumā pārstāv deviņi dažādi nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DHL un LDz apvieno spēkus tirdzniecības veicināšanai starp Baltijas valstīm un Ķīnu

Dienas Bizness, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Latvijas dzelzceļa kompāniju Latvijas dzelzceļš (LDz) un jūrs un ceļu kravu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju DHL Global Forwarding trešdien parakstīts saprašanās un sadarbības memorands. Tas paredz, ka abas organizācijas koncentrēsies uz multimodālu dzelzceļa savienojumu izveidošanu starp Ķīnu un Latviju, tai skaitā gan dibinot kravu pārvadājumu savienojumus, gan konsolidējot pakalpojumus, veidojot centru Rīgā, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Ar vienošanos plānots nostiprināt dzelzceļa maršrutus starp Latviju un Ķīnu, veidojot Rīgu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģiona loģistikas centru. Savukārt jauni kravu transporta savienojumi Baltijas valstīm nodrošinās piekļuvi līdz šim neizmantotām iespējām eksportēt preces uz Ķīnu un Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, atzīmē LDz.

Memoranda ietvaros dibinātie jaunie savienojumi nodrošinās garantētus tranzīta laikus un vienkāršotas muitas un pārkraušanas procedūras ienākošām un izejošām kravām, kā arī atbalstīs elastīgākas pārvadāšanas iespējas, piemēram, nepilnu konteineru sastāvu pārvadāšanai.

Memorands tiek parakstīts vienlaikus ar DHL uzsākto darbību tā jaunākajā Āzijas–Eiropas multimodālajā maršrutā, kas ar dzelzceļa starpniecību savieno Šeņžeņu un Minsku. DHL līdzīgas vienošanās ir arī ar nacionālajiem dzelzceļa pakalpojuma sniedzējiem Baltkrievijā, Čendu un citos nozīmīgākajos centros visā Ķīnas veidoto Viena josla, viens ceļš tirdzniecības ceļu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts un Telia parakstītais memorands liecina, ka akcionāri centušies mazināt pēc vairāku gadu pārrunām radušos saspīlējumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Viņaprāt, memorands ir signāls tam, ka tiek sperts solis situācijas normalizēšanai. Vienlaikus sakaru jomā pašlaik būtiskākais jautājums ir nevis minētais memorands, bet gan gaidāmā jaunākās mobilo sakaru tehnoloģijas 5G ienākšana Latvijā un tās radītās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-27septembra-numurs

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

IKT nozares eksporta apjomi auguši par 40%

Žanete Hāka, 01.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares eksporta pakalpojumu apjoms 2016. gada 3. ceturksnī, attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā, ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

Šodien notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa prezentēja ne tikai IKT nozares jaunākos datus, bet arī strauji augošās jomas nākotnes vīziju.

Būtisks priekšnoteikums Latvijas datu ekonomikas izaugsmei ir nesen parakstītais memorands starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LIKTA, vienojoties par sadarbību Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā. Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos, datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to komercializācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma ietvaros šodien tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands, kas paredz veidot ciešāku nozares un ministrijas sadarbību aviācijas attīstībai Latvijā.

Memorands, ko parakstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis un Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars, paredz izstrādāt atsevišķu aviācijas nozares stratēģiju laika periodam no 2019. līdz 2025.gadam, kuras pamatā būtu vīzija par nozares attīstību visā aviācijas pakalpojumu spektrā, sākot ar pasažieru un kravu pārvadājumiem un beidzot ar reģionālās aviācijas un lidlauku attīstību. Vienošanās paredz pievērsties gan biznesa aviācijai, gan aviācijas nodarbinātībai, izglītībai un pētniecībai, gan gaisa kuģu būvei, remontam un apkalpošanai, aeronavigācijai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, gan arī aviācijas finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai, aviācijas iekārtu ražošanai, apgādei un ar to saistītajām nozarēm un tālvadības gaisa kuģu pakalpojumiem un to ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, tehnoloģiju inovāciju uzņēmumi "Latvijas Mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte (LU), LU Matemātikas un informātikas institūts, LU Cietvielu fizikas institūts, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un VAS "Elektroniskie sakari" parakstījuši memorandu par mikročipu ražošanu Latvijā, informē LMT pārstāvji.

Memorandā ir noteikta sadarbība, ko paredzēts īstenot trīs galvenajos virzienos - mikročipu ekosistēmas attīstība, izglītības un pētniecības iespēju attīstība, kā arī mikroshēmu izstrādes attīstība un ražošana Latvijā.

Elektronisko un optisko iekārtu ražošana kopš 2010.gada ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā, saražotajam apjomam no 3,7% pirms 12 gadiem pieaugot līdz 7% šogad. Aptuveni 90% saražotās elektronikas tiek eksportēti. Latvija jau ir sevi pierādījusi kā spēcīgu elektronikas ražošanas centru, par ko liecina tādi uzņēmumi kā "MikroTik", "HansaMatrix", "Lightspace Technologies" un citi.

LMT prezidents Juris Binde norāda, ka "jebkurš ražošanas, inovācijas vai piegādes ķēdes elements, ko varam nodrošināt lokāli Latvijā, stiprina mūsu pozīcijas starptautisko novatoru kopienā un neatkarību no citu valstu iespējām vai vēlmes iesaistīties mūsu projektos. Vietējās mikročipu ražošanas ekosistēmas nostiprināšana un šī memoranda parakstīšana ir vēl viens solis ceļā uz tehnoloģiskā horizonta paplašināšanu, ko jau vairākus gadus veicina Eiropas nozīmīgākais forums "5G Techritory"".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts, ka pilna izmēra futbola laukums, kuru nepieciešamības gadījumā varēs sadalīt pat sešos mazākos treniņa laukumos, atradīsies uz multifunkcionālās ēkas jumta - to paredz Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Kaspara Gorkša parakstītais sadarbības memorands ar AS PN Project padomes priekšsēdētāju Aivaru Abromaviču (Aivaras Abromavičius), informē LFF.

Futbola laukumu paredzēts izveidot biznesa kvartāla projekta attīstīšanas ietvaros. «Viens no mūsu mērķiem ir Latvijā attīstīt Grassroots futbolu, dodot iespēju ikvienam bērnam, jaunietim un pieaugušajam neatkarīgi no viņa vecuma, nodarbošanās un sportiskā līmeņa spēlēt futbolu. Bez piemērotas infrastruktūras tas diemžēl nav iespējams. Tādēļ mums ir prieks būt daļai no šāda projekta un no savas puses darīsim visu, lai tas izdotos un futbols Latvijā kļūtu vēl populārāks. Manuprāt, šis ir piemērs, kā uzņēmēji ar sociāli atbildīgu pieeju palīdz visai sabiedrībai kļūt labākai,» komentē LFF prezidents K.Gorkšs.

«Attīstot savus projektus, mums vienmēr bijis svarīgi tajos iekļaut arī papildu ieguvumus gan sabiedrībai, gan apkārtējai videi. Futbola laukuma izveide, manuprāt, piešķirs papildu sabiedrisko nozīmīgumu un pievienoto vērtību visam Preses nama biznesa kvartālam. Ņemot vērā šādu infrastruktūras objektu sarežģītību gan būvniecības, gan uzturēšanas procesā, esam piesaistījuši augstākā līmeņa arhitektus un arī vienojušies par ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas Futbola federāciju,» stāsta AS PN Project padomes priekšsēdētājs A.Abromavičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Paraksta memorandu ar mērķi radīt 10 tūkstošus jaunu darba vietu

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 26. aprīlī, parakstīts sadarbības memorands par starptautisko biznesa pakalpojumu centru (SBPC) attīstību Rīgā. Šis memorands paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē. Tiek plānots, ka šī sadarbība potenciāli varētu radīt vismaz 10 tūkstošus jaunu darba vietu SBPC sektorā starptautiski atpazīstamos uzņēmumos, kas piedāvā gan konkurētspējīgu atalgojumu, gan pievilcīgu darba vidi, kā arī karjeras izaugsmes iespējas.

SBPC sektorā Rīgā jau patlaban darbojas aptuveni 50 uzņēmumi, tostarp: Circle K Business Centre, Tele2 Shared Service Center, Accenture, Cabot, Evry, Tieto, Visma, Atea, SEB Shared Service Center, DNB Bank ASA, kas nodrošina darba vietas vairāk nekā 7 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Tomēr Rīgā, salīdzinot ar citām SBPC sektorā populārām Centrālās un Austrumu Eiropas pilsētām, pastāv neizmantots potenciāls jaunu darbavietu radīšanai. Paredzēts, ka šādu uzņēmumu attīstība motivēs jauniešus pēc studijām palikt Latvijā, kā arī veicinās re-emigrācijas procesu. Sadarbības mērķi ir apzināt izaicinājumus SBPC nozarē un rast risinājums gan sektora, gan uzņēmumu līmenī, kā arī rosināt dialogu ar SBPC pārstāvjiem un veicināt Latvijas un Rīgas atpazīstamību globālā mērogā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Parakstīts saprašanās memorands par Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parka projektu

Db.lv, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) elektroniski parakstījuši Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas Saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.

Atkrastes vēja parka projekta mērķis ir izpētīt un attīstīt teritoriju, kā arī ar to saistīto infrastruktūru vēja parka izveidei.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs: "Vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē Baltijas valstīm ir ļoti nozīmīga. Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Sadarbības memorands iezīmē pirmos soļus, lai projektu konkretizētu un veiktu ieguvumu-izmaksu analīzi. Pēc tās varēs lemt par turpmāku projekta īstenošanu. Paredzēts, ka vēja parku būvētu projektu attīstītāji, kuri tiktu noteikti atklāta konkursa ietvaros".

Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, ir konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinātu lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas – Igaunijas kopīgs vēja parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030. gadā

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Atklāts jauns būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs

Db.lv, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stopiņu novada Rumbulā atklāts jaunais vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" būvniecības atkritumu šķirošanas un pārstrādes centrs "Nomales".

Parakstīts arī sadarbības memorands par efektīvāku aprites ekonomikas īstenošanu būvniecības un demontāžas atkritumu segmentā. Tajā par sadarbību vienojās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas izpilddirekcijas vadītājs Armands Nikolajevs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

"Būvniecības atkritumi vienlaikus ir gan problēma un izaicinājums, gan arī iespēja. Ikdienā mēs redzam, ka ne visiem ir izpratne par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt ar būvgružiem, ne katrs apzinās savu lomu būvgružu atbildīgai un atbilstošai apsaimniekošanai. Tādēļ jo būtiskāks ir fakts, ka mēs – visas nozarē iesaistītās puses –, parakstot sadarbības memorandu, identificējam, kā ar aktīvu rīcību varam gādāt, lai būvniecības atkritumu apsaimniekošana notiktu videi un cilvēkam drošā veidā, lai efektīvi tiktu īstenoti aprites ekonomikas principi. Ir būtiski, ka Latvijā top vietas, kurās būvgružus var kvalitatīvi un pareizi pārstrādāt, tādēļ atliek vien turpināt darbu, lai aizvien palielinās pārstrādāto būvniecības atkritumu apjomi, kas, pārtopot materiālos, var gūt "jaunu dzīvi" jaunos objektos," pauž SIA "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltijas valstis vienojas par Rail Baltica īstenošanai nepieciešamo iepirkumu modeli

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 7.septembrī, Briselē kopuzņēmuma AS RB Rail padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildību sadalījumu projekta Rail Baltica realizēšanā, informē Satiksmes ministrija.

Šodienas padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai, uzsver SM. Padome sēdēs laikā diskutēja par rīcību saistībā ar RB Rail centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma tajos, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga RB Rail un kas tiek veikti pēc RB Rail izstrādātiem iepirkuma principiem.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis: «Ne velti mums ir svarīgs šis kopīgais valstu darbs un spēja vienoties dažādos ar projekta realizāciju saistītos jautājumos. Latvija līdz šim ir bijusi teicamniece Rail Baltica realizēšanā – esam valdībā apstiprinājuši konkrētu trases novietojumu, sākusies Rail Baltica pirmās kārtas realizēšanas darbi - metu konkurss stacija un dzelzceļa tilts jau izsludināts, parakstīts sadarbības memorands par Rail Baltica stacijas lidostā izbūvi u.c. Rail Baltica īstenošana būs jauna un vērtīga pieredze, jo līdz šim līdzīgas kopdarbības nav bijis, tāpēc arī sākums nav viegls Uzskatu, ka visas trīs valstis ir ieinteresētas saņemt un investēt finansējumu savas valsts nākotnē, izaugsmē un attīstībā. Šis nenoliedzami ir izaicinājums, bet vienlaikus arī milzu iespēja.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas tehnoloģiju aprīkojuma ražotājs «Huawei» paudis bažas par Igaunijas un ASV valdību pagājušajā nedēļā noslēgto memorandu par 5G tīklu drošību.

«Kiberdrošība ir tehnisks jautājums, un to nevajadzētu politizēt. Šo jautājumu būtu nepieciešams izvērtēt un pārbaudīt, pamatojoties uz faktiem un standartiem, kas ir arī saskaņā ar Eiropas Savienības 5G novērtējuma ziņojumu,» teikts «Huawei Technologies» ģenerāldirektora Baltijas valstīs Rikija Čeņa izplatītajā komentārā.

Tajā sacīts, ka «»Huawei» ir privāts uzņēmums ar skaidru īpašumtiesību un pārvaldības struktūru. «Huawei» kapitāldaļas nepieder nevienai valdības organizācijai, kā arī tām nekādā veidā nav kontrole pār uzņēmuma darbību".

Čeņs arī izteicis cerību, ka Igaunijas valdība pieņems lēmumus valsts un tās iedzīvotāju interesēs.

«Pēdējo 30 gadu laikā «Huawei» ir piegādājis tehnoloģijas trim miljardiem cilvēku visā pasaulē. «Huawei» nodrošina drošu un uzticamu tīklu vietējiem operatoriem, sniedzot ievērojamus ieguvumus tehnoloģijas un ekonomikas jomā 170 valstīs, ieskaitot Igauniju. Mēs ceram, ka Igaunijas valdība pieņems pareizus lēmumus valsts un Igaunijas iedzīvotāju interesēs. Mūsu pārliecība par savu biznesu un investīcijām Igaunijā nemainās, kamēr mēs esam pakļauti Igaunijas neatkarīgās tiesu sistēmas vērtēšanai, un paziņojumā uzskaitīto prasību kritēriji ir precīzi definēti un taisnīgi izpildīti,» piebildis «Huawei Technologies» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielākais darījums pieaugošu aizdomu ēnā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadus 10 Latvijā ir ticis cilāts jautājums par divu ļoti vērtīgu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – nākotni. Šis temats ir izcili politizēts – pat valdošajā koalīcijā nav vienprātības, vai šos divus uzņēmumus vajadzētu vai nevajadzētu apvienot. Turklāt darījums ar šo uzņēmumu kapitāldaļām neapšaubāmi būtu arī vērienīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē un varētu sasniegt pat miljardu eiro.

Tas ir pietiekams arguments, lai DB šo notikumu attīstībai sekotu ar vislielāko rūpību, prasot komentārus gan no iesaistītajām pusēm, gan no nozares ekspertiem.

Pagājušajā gadā Māra Kučinska vadītā valdība ir lēmusi, ka LMT un Lattelecom netiks nedz apvienoti, nedz pārdoti. Par telekomunikāciju kompāniju tālāko likteni lems jau nākamā valdība. Tomēr interesants ir fakts, ka vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām abi šo uzņēmumu galvenie īpašnieki – Latvijas valsts un Telia Company AB – ir parakstījuši saprašanās memorandu, kas rada vairāk jautājumu un līdz ar to bažu, nekā dod skaidras atbildes. Šo saprašanās memorandu DB publicēja savā 13. augusta numurā kopā ar vairāku politiķu komentāriem. Ja arī pats memorands savas plašās interpretācijas dēļ vērīgu lasītāju var darīt aizdomīgu, tad vēl jo vairāk aizdomas stiprina politiķu sniegtās atbildes. Premjers Māris Kučinskis uz DB jautājumiem atbildēja visai izvairīgi un formāli, uz trim jautājumiem atbildot ar identisku teikumu. Šādā situācijā žurnālista instinkts signalizē tikai par vienu – konkrētajai tēmai ir jāseko īpaši rūpīgi, jo tajā, visticamāk, kaut kas briest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Valdība un Telia vienojas turpināt diskusijas par Lattelecom un LMT attīstības stratēģiju

LETA, 12.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) valde šodien lēma turpināt «lēno» streiku, aģentūra LETA uzzināja asociācijā.

LĢĀA valdes sēdē tika izskatīta Veselības ministrijas (VM) atbilde uz LĢĀA priekšlikumu par koplīguma slēgšanu par ģimenes ārstu darbu. Ģimenes ārsti secināja, ka VM uz izteikto priekšlikumu nav sniegusi atbildi pēc būtības, savukārt Valsts kanceleja ir atbildējusi, ka atbildi par koplīguma slēgšanu sniegs Veselības ministrija.

Tā kā atbilde uz priekšlikumu, kā norādīja LĢĀA, ir tiesiski nozīmīga, nolemts prasīt VM un Ministru kabinetam sniegt precīzu atbildi, proti, rakstiski izteikt to, vai VM piekrīt slēgt koplīgumu. LĢĀA aicina šo atbildi sniegt līdz 6.novembrim.

LĢĀA Valde izskatīja arī VM priekšlikumu parakstīt sadarbības memorandu. Valde secināja, ka līdzīga satura memorandu LĢĀA jau ir parakstījusi 2005.gada 26.maijā un tajā norādītā sadarbība turpinās jau 12 gadus, tāpēc nav pamata parakstīt jaunu memorandu.

Komentāri

Pievienot komentāru