Likumi

Pārbaudīs, vai Zolitūdes traģēdija var atkārtoties

Māris Ķirsons, Zanda Zablovska, 28.11.2014

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas komisijā meklēs atbildes uz to, kādi secinājumi tika izdarīti pēc negadījuma 2000. gadā, kad Pulkveža Brieža ielā 7 iegruva veikala Essa griesti, nogalinot divus un ievainojot vairākus cilvēkus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nedaudz negaidīti par Zolitūdes traģēdijas Saeimas izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ir ievēlēts opozīcijā esošās No sirds Latvijai deputāts, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis. Par viņa vietnieci vēl viena opozicionāra – Saskaņas – deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bet par komisijas sekretāru kļuva pozīcijā esošās Vienotības deputāts Ints Dālderis. Šīs komisijas vadītāja amatam tika virzīts arī Latvija Reģionu apvienības deputāts Artuss Kaimiņš, taču viņam šo amatu iegūt nepalīdzēja pat 562 Saeimā saņemtie iesniegumi. Komisijas locekļu deputātu vairākuma atbalstu priekšsēdētāja vēlēšanās neguva arī biedrības Zolitūde 21.11. atbalstītā R. Ločmele-Luņova, taču viņa kļuva par R. Baloža vietnieci. Uz šo amatu tika virzīts arī A. Kaimiņš, kurš no kandidēšanas uz šo amatu atteicās, un I. Dālderis kā eksperts lielu (kultūras) būvju celtniecībā.

Nav pirmā traģēdija

Zolitūdē notikušais ir uzskatāms par lielāko traģēdiju kopš neatkarības atjaunošanas, kad bojā gāja 54 cilvēki un daudzi desmiti tika ievanoti. Līdz tam par lielāko traģēdiju tika uzskatīts 2007. gada februāra ugunsgrēks sociālās aprūpes centrā Veģi Alsungā, kas izdzēsa 26 cilvēku dzīvības. Liels ugunsgrēks tika piedzīvots pagājušā gada vasarā Rīgas pilī, kur, par laimi, bojāgājušo nebija. Savukārt 2000. gadā divos bumbas sprādzienos universālveikalā Centrs Vecrīgā traumas guva 28 cilvēki, viens no tiem nomira. Arī 2000. gadā Pulkveža Brieža ielā 7, Rīgā, iegruva veikala Essa griesti, nogalinot divus un ievainojot vairākus cilvēkus.

Daudz jautājumu

Jautājumu, uz kuriem ir jārod atbildes, ir daudz. «Vai normatīvo aktu prasības šobrīd nepieļauj šādu traģēdiju atkārtošanos?» pārdomās ir R. Balodis. 2000. gadā iebruka veikala Essa griesti, kas izdzēsa divu cilvēku dzīvības, un šim notikumam ir līdzības ar Zolitūdes traģēdiju: ēkā notika remontdarbi – būvniecība, bet apakšējā stāvā strādāja veikals. «Diemžēl, bet nav pārliecības, ka toreiz tika izdarīts viss iespējamais, lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos, jo citādi Zolitūdes traģēdijas nebūtu, un arī pašlaik ir nepieciešams pārliecināties, vai izdarītās izmaiņas visos normatīvos patiešām izslēdz šādu situāciju atkārtošanos,» uzsvēra R. Balodis. Viņam, redzot masu mediju ziņas, pašlaik gan nav pārliecības, ka viss, ko varēja paveikt, ir izdarīts ne tikai normatīvu līmenī, bet arī no pašu kontrolētāju puses. Pēc R. Baloža sacītā, jautājumi var būt arī citos virzienos, piemēram, par kompensācijām cietušajiem un tuviniekiem. «Precendenti ir bijuši citur ar ēku sabrukšanu – Krievijā un Polijā, taču, šķiet, no šiem gadījumiem nekāda mācība Latvijā nebija gūta,» tā uz jautājumu, vai no citu valstu traģēdijām varēja mācīties un izvairīties Latvijā, atbild R. Balodis. Viņš atzīst, ka svarīgs jautājums ir par ēku tehnisko uzturēšanu, to tehniskajām apskatēm, atbildīgajiem – ēkas īpašnieku, nomnieku, apsaimniekotāju utt. Vairāki citi parlamentārieši atzina, ka jautājumi šajā kontekstā var būt saistīti tieši ar būvniecības (remontu) procesu, materiāliem, darbu veicējiem, kvalitāti un būvuzraudzību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi arī nolēma lūgt ģenerālprokuroru piedalīties sēdēs personīgi vai iecelt savu pārstāvi. Tāpat deputāti piekrita uz izmeklēšanas komisijas sēdi aicināt Rīgas mēru Nilu Ušakovu un bijušo premjeru Valdi Dombrovski.

Visu rakstu Pārbaudīs, vai Zolitūdes traģēdija var atkārtoties lasiet 28. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru