Laikraksts Dienas bizness un pārdošanas konsultāciju uzņēmums Mercuri International jau trešo gadu rīko gada pasākumu pārdošanas vadībā, kas reizē ir arī konkurss – Pārdošanas tīģeris 2007. Ceturtdien noskaidroti desmit šī gada pusfinālisti.

Konkursa mērķis – pievērst lielāku uzņēmēju uzmanību pārdošanas darba pilnveidošanai, parādot labāko pieredzi pārdošanā un pārdošanas vadībā.

Cetutdien notika pirmā žūrijas sēde un tika izvērtēti konkursa Pārdošanas tīģeris 2007 iesniegtie pieteikumi un pusfinālam izvirzīti ir 10 pretendenti:

-Irina Stepanova, TNT Latvia SIA

-Gustavs Zatlers, Cēsu alus AS

-Silva Jeromanova – Maura, Silja SIA

-Elita Daniela, Falck Apsargs AS

-Dace Brencēna, SEB Unipensija Atklātais pensiju fonds AS

-Ingemārs Liakovičus, De novo SIA

-Oskars Didža, Lindstrom SIA

-Gatis Pikšs, Maxit SIA

-Ināra Meija, Parekss apdrošināšanas kompānija

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

14. aprīlī tika noskaidroti konkursa Pārdošanas tīģeris 2008 finālisti, kuri 15. maijā Maritim Park Hotel pārdošanas vadības konferences laikā cīnīsies par labākā pārdevēja titulu.

Žūrija, noklausoties pirms divām nedēļām noteikto pusfinālistu prezentācijas, finālam izvirzīja piecus pretendentus – SIA DnB Nord Līzings faktoringa daļas vadītāju Oskaru Līdaku, SIA DPD mārketinga un pārdošanas vadītāju Aināru Gili, AS Elko grupa tirdzniecības direktoru Robertu Krustu, SIA King CoffeeService Latvia valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Dzeni un SIA Wurth Rīgas reģiona vadītāju Rihardu Sleži. Ar katru fināla dalībnieku Dienas bizness iepazīstinās atsevišķās publikācijās.

Kā norādīja viens no žūrijas locekļiem Mercuri InternationalLatvija vadītājs Dzintars Koknēvičs, šogad līdz pusfinālam izturēja vairāki pārdošanas speciālisti, kuri pagājušajā gadā tik tālu netika, savukārt finālā iekļuva daži pagājušā gada pusfinālisti, kas liecina par to, ka ikvienā uzņēmumā vērojama izaugsme. Savukārt cits žūrijas loceklis SIA Sakret direktors Andris Vanags uzsvēra, ka pusfinālistu noklausīšanās laikā viņš guvis daudz atziņu, kuras iespējams izmantot, lai padarītu efektīvāku savu darbu. Arī Pārdošanas tīģera 2007 titula ieguvējs un SIA De Novo valdes priekšsēdētājs Ingemārs Liakovičus atzina, ka pagājušajā gadā kā konkursants stresa dēļ nespēja novērtēt konkurentu stāstus, bet tagad, atrodoties žūrijā, darbus esot bijis vieglāk vērtēt. Atgādinām, ka bez pieminētajiem žūrijas locekļiem šo atbildīgo pienākumu uzņēmās arī SIA IzdevniecībaDienas bizness valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis, laikraksta Dienasbizness galvenā redaktore Dace Andersone, AS Latvijasbalzams mārketinga nodaļas vadītāja Inese Eglīte un SIA Lursoft valdes priekšsēdētājs Ainārs Brūvelis.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Šo ceturtdien, 17.maijā, noskaidros labāko pārdošanas vadītāju - titula Pārdošanas tīģeris 2007 ieguvēju, informēja SIA Izdevniecība Dienas bizness mārketinga speciāliste Ilze Balcerbule.

Laikraksts Dienas bizness un pārdošanas konsultāciju uzņēmums Mercuri International jau trešo gadu rīko Gada pasākumu pārdošanas vadībā, kas reizē ir arī konkurss – Pārdošanas tīģeris 2007.

Žūrija ir izvirzījusi sešus finālistus, kas šo ceturtdien, 17.maijā, viesnīcā Reval Hotel Latvia cīnīsies par titulu Pārdošanas tīģeris 2007:

- dzērienu ražošanas uzņēmuma Cēsu alus pārdošanas un mārketinga direktors Gustavs Zatlers;

- mēbeļu ražošanas uzņēmuma De novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus,

- valodu apmācības programmu tirgotāja M.A.R.I.D.I. mārketinga direktors Deniss Razžigajevs;

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Šogad augstākajam arhitektūras nozares apbalvojumam - Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016 - pieteikts 51 darbs. Šobrīd darbu uzsākusi nacionālā žūrija, kuras pienākums būs izvēlēties pusfinālistus.

«Pēdējais gads arhitektūras nozarē ir bijis ļoti ražīgs, un nodoti ekspluatācijā vairāki pilsētvidē nozīmīgi objekti. Paredzu, ka šogad žūrijas darbs nebūs viegls, un tā ir ļoti laba zīme, kas liecina par kvalitātes pieaugumu Latvijas arhitektūrā,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās – objekti un procesi. No 43 pieteiktajiem objektiem lielāko daļu veido dzīvojamo un sabiedrisko ēku jaunbūves, tai skaitā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs Lielais dzintars. Iesniegti arī nozīmīgi pārbūves projekti – kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi.

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].

Noslēgušās pirmās alus saliešanas sacensības Aldara kauss 2011, kuru dalībniekiem bija pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk jāpārlej alus no pudeles glāzē.

Vairāk nekā divdesmit dalībnieku konkurencē, (kuru vidū bija arī divas daiļā dzimuma pārstāves), par sacensību uzvarētāju kļuva Toms Erviks no Saldus, kurš finālā trīs 0,5 l alus glāzes piepildīja 56,4 sekundēs. Ātrākais laiks, kādā tika piepildīta viena 0,5 l glāze, bija 14,1 sekunde.

Sacensības notika 14 kārtās, kurās tika noskaidroti pieci pusfinālisti, bet finālā iekļuva tikai trīs labākie – Toms Erviks, Lauris Leitis un Ivars Rutkovskis. Finālā dalībniekiem bija pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk ar alu jāpiepilda trīs 0,5 l tilpuma glāzes. To vislabāk paveica Toms Erviks, otro vietu ieguva Ivars Rutkovskis, bet trešo – Lauris Leitis.

Latvijas pirmā startapu akseleratora pusfinālā izvirzītas 6 komandas no Latvijas un 3 no Igaunijas. Tāpat pārstāvētas ir tuvējā reģiona valstis – 2 komandas no Baltkrievijas, 2 no Ukrainas un pa vienai no Bulgārijas un Ungārijas. Par dalību akseleratorā sacentīsies arī pa vienam startapam no tādām valstīm kā Indija, ASV, Nīderlande, Turcija un Apvienotā karaliste.

«Igauņi vienmēr bijuši līderu pozīcijās Startup Wise Guys akseleratoru atlasē, kas loģiski, jo programma līdz šim bija bāzēta Tallinā. Prieks, ka atverot programmu Rīgā, izdevies iekustināt latviešus un citu tuvējo valstu B2B startapus. Turpmāk ceram redzēt arī aktīvāku lietuviešu dalību,» komentē Startup Wise Guys izpilddirektors Kristobals Alonso (Cristobal Alonso).

Programmai kopumā bija pieteikušies 137 startapi. Atlasītie 20 pusfinālisti 23. un 24. augustā tiksies ar SWG Riga powered by Lattelecom mentoriem, iepazīsies ar komandu, telpām un vietējo startapu komūnu. Septembrī akselerācijas procesu sāks tikai 8 uzņēmumi, kas būs sevi pierādījuši gan ar līdzšinējiem biznesa rezultātiem, gan arī spēcīgām un aizrautīgām komandām. SWG Riga powered by Lattelecom akselerācijas programma ilgs līdz gada beigām, 3 mēnešu laikā startapiem būs pieeja 150 mentoriem un investoriem, pieredzes apmaiņa ar uzņēmumiem, kas jau iepriekš izgājuši SWG programmas, un iespēja strādāt modernās telpās.

Biroja vadītāja, asistenta un sekretāres amats ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma posteņiem, jo no šī cilvēka profesionalitātes un cilvēciskajām īpašībām ir atkarīga biroja ikdienas darba organizācija, un ļoti bieži arī kopīgais biroja noskaņojums.

Lai uzsvērtu šīs profesijas nozīmību, lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia sadarbībā ar laikrakstu Dienas Bizness un radio Star FM jau trešo gadu rīko konkursu Biroja administratore un meklē Latvijas labāko biroja administratori vai administratoru jeb katra biroja labo gariņu.

Konkurss notiks vairākos etapos un titulu iegūs tas konkursants, kurš konkursa mājas lapā birojaadministratore.lv savāks lielāko balsu skaitu, kā arī saņems augstāko žūrijas vērtējumu par 2 dažādiem izveicības un profesionalitātes uzdevumiem.

Jau desmito reizi Dienas Bizness meklē Latvijas biznesa tīģeri

Laikraksts Dienas Bizness un speciālistu darba portāls Cvmarket.lv ir izvēlējušies gadskārtējā konkursa «Biznesa tīģeris 2014» desmit pusfinālistus. 21. maijā notiks konkursa pusfināls, kur tīģeri tiksies ar žūriju, prezentēs sevi, uzņēmumu un savus kopīgos panākumus.

Pusfinālā izkristalizēsies pieci līderi, kuri tiksies finālā 17. jūnijā. Pretēji citiem gadiem, kad tikai žūrija noteica «tīģerīgākos» pretendentus, šogad žūrija lems par četriem atbilstošākajiem pretendentiem un piekto izvēlēsies interneta lietotāji, iepazīstoties ar kandidātiem Cvmarket.lv un balsojot – Dienas Biznesa portālā db.lv. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Biznesa tīģera titula kandidātu sniegumu būs iespējams vērtēt ne tikai stingrajai žūrijai, ņemot vērā no sagatavotās pretendentu prezentācijas un iesniegtos finanšu datus, kas apliecina uzņēmuma vai nodaļas izaugsmi, bet būs iespēja iesaistīties arī visiem interneta lietotājiem,» saka Inga Daliba, Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Speciālistu darba portālā Cvmarket.lv būs apskatāmi profili, kur būs iespēja iepazīties ar kandidātu video un foto vizītkarti, kā arī uzzināt viņu dzīves moto vai pamatojumu, kāpēc ir pelnījuši nosaukumu par Biznesa tīģeris.

Šogad lielākā Latvijas laikraksta Dienas bizness un pārdošanas konsultāciju uzņēmuma Mercuri International rīkotajā konkursā Pārdošanas Tīģeris 2007 uzvarēja mēbeļu ražošanas uzņēmuma De novo valdes loceklis Ingemārs Liakovičus.

Jau trešo gadu pēc laikraksts Dienas bizness un kompānija Mercuri International rīko gada pasākumu pārdošanas vadībā, kas reizē ir arī konkurss – Pārdošanas Tīģeris 2007, pasniedzot Gada balvu pārdošanas vadībā.

Konkursa mērķis ir atrast un izcelt tos vadītājus, kuri ar savām zināšanām un aktīvu rīcību ir nodrošinājuši mērķtiecīgu pārdošanas darbu, sasniedzot izcilus pārdošanas rezultātus.

Iepriekšējo konkursa Pārdošanas Tīģeris rīkošanas pieredze rāda, ka Latvijā ir ļoti daudz mērķtiecīgu un talantīgu pārdošanas vadītāju, bet galvenais - viņi ir gatavi dalīties pieredzē un par saviem panākumiem runāt arī ārpus sava uzņēmuma robežām.

" 2007.gada pirmajos sešos mēnešos Dacia pārdošanas apjomi ir būtiski palielinājušies - 47 valstīs pārdotas vairāk kā 110 000 automašīnas;

" Paplašinot piedāvājumu klāstu ar Dacia Logan MCV un Dacia Logan Van, Dacia zīmols arvien lielāku popularitāti izkarojis Rietumeiropā;

" 2007.gadā Pitesti rūpnīca Rumānijā un Casablanca rūpnīca Marokā palielināja ražošanas apjomu, lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu.

Pārdošanas apjoms turpina pieaugt

Dacia pārdošanas apjoms strauji turpināja pieaugt pēc Dacia Logan MCV un Dacia Logan Van laišanas apgrozībā 2007.gada sākumā. Jūnija beigās no kopēja Dacia pārdošanas apjoma 60% sastādīja Logan (pārdotas 74 928 automašīnas 47 valstīs), 35% - Logan MCV (32 943 automašīnas 29 valstīs) un 5% - Logan Van (3849 automašīnas Rumānijā un Bulgārijā). Straujākais pārdošanas apjoma pieaugums - 63,3% - vērojams Rietumeiropā, kur pārdotas 32 889 automašīnas. Dacia zīmolam šobrīd pieder 1,38% no pasažieru automašīnu tirgus Francijā (pārdotas aptuveni 15 000 automašīnas) un, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, tas ir par 30,8% vairāk. Līdzīga situācija vērojama arī Vācijā - 2007.gada pirmajos sešos mēnešos Dacia pārdošanas apjomi, salīdzinot ar to pašu periodu 2006.gadā, ir trīskāršojušies. Sevišķi strauju pārdošanas apjoma pieaugumu nodrošināja Dacia Logan MCV, kas tirgū parādījās 2007.gada februārī.

Jau ceturto gadu pēc kārtas Izdevniecība Dienas bizness un pārdošanas konsultāciju uzņēmums Mercuri International rīko gada pasākumu pārdošanas vadībā, kas reizē ir arī konkurss – Pārdošanas tīģeris 2008, pasniedzot Gada balvu pārdošanas vadībā.

Konkursa balvas ideja un mērķis – atrast un izcelt tos vadītājus, kuri ar savām zināšanām un aktīvu rīcību 2007. gadā ir nodrošinājuši mērķtiecīgu pārdošanas darbu, sasniedzot izcilus pārdošanas rezultātus, tā pievēršot lielāku uzņēmēju uzmanību pārdošanas darba pilnveidošanai, parādot labāko pieredzi pārdošanā un pārdošanas vadībā.

Šodien, 28. martā notika pirmā žūrijas sēde un tika izvērtēti konkursa Pārdošanas tīģeris 2008 iesniegtie pieteikumi. Pusfinālam izvirzīti ir 9 pretendenti:

- AS Elko grupa tirdzniecības direktors Roberts Krusts,

- SIA DnB Nord Līzings faktoringa daļas vadītājs Oskars Līdaka,

- SIA DPD mārketinga un pārdošanas vadītājs Ainārs Gilis,

2014. gada 30. oktobrī viesnīcā Maritim Park Hotel Rīga Pārdošanas vadības konferences noslēgumā tika noskaidroti karjeras portāla CV-Online organizēto konkursu "Pārdošanas Guru 2014" un "Pārdošanas vadības Guru 2014" rezultāti. Konkursā "Pārdošanas vadības Guru 2014" 1. vietu ieguva nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate komercīpašumu pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Ivars Gorbunovs, kas vislabāk pierādīja savu profesionalitāti, talantu un spējas.

"Konkursā piedalījos, jo es to uztvēru nevis kā konkursu, bet vairāk kā treniņu pašam sev, iespēju mācīties, satikt klātienē citus pārdošanas profesionāļus. Līdz ar to, pilnveidot pašam savas iemaņas un nodot labāko no konkursā iegūtajām atziņām arī saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka, vadoties pēc šādas pārliecības, ieguvējs būs gan konkursants, uzņēmums, kuru viņš pārstāv, darbinieki, kā arī klienti. Es aicinu vairāk un aktīvāk gan pārdošanas speciālistus, gan pārdošanas vadības profesionāļus piedalīties šajos konkursos – zinu, ka Latvijā vēl ir daudz talantīgi un profesionāli speciālisti, kuri vēl nav izmēģinājuši savus spēkus," atzīst titula Pārdošanas vadības Guru 2014 titula ieguvējs Ivars Gorbunovs.

Statistikas dati liecina, ka 2008.gada pirmajā ceturksnī Renault grupas pārdošanas apjomi (pasažieru automašīnas un vieglie komercauto), salīdzinot ar 2007.gada pirmo ceturksni, palielinājušies par 6,5% - kopā pārdoti 638 554 auto.

Renault zīmola pārdošanas apjomi pieauguši par 4,7%, Dacia par 37%, savukārt Renault Samsung Motors pārdošanas apjomi samazinājušies par 9%.

„Renault grupas pārdošanas apjomi, kā jau tas iepriekš tika paredzēts, ir palielinājušies, un tas lielākoties ir pateicoties jaunajiem modeļiem – jaunajam Renault Kangoo, kas ir gan pasažieru, gan komercauto, Clio Grand Tour un Grand Modus. Ņemot vērā, ka 2008.gadā plānots laist apgrozībā vēl piecus jaunus modeļus, paredzam, ka palielināsies arī kopējie pārdošanas apjomi,” atzīst Patriks Bleins, Renault Pārdošanas un mārketinga daļas viceprezidents.

Eiropas tirgū Renault pārdošanas rezultāti bijuši stabili – pārdotas 418 322 vienības, un tas ir par 0,2% mazāk kā pērn šajā laika periodā. Jāatzīmē, ka Renault pieder 8,9% Eiropas tirgus. Visstraujāk Renault pārdošanas apjomi palielinājušies Austrijā (+20,1%), Vācijā (+19,5%), Šveicē (+13,8%) un Nīderlandē (+9,9%). Kā norāda kompānijas pārstāvji, pārdošanas apjomu pieaugums jau bija iepriekš paredzams, pateicoties ievērojamajam jauno modeļu klāstam. Sevišķus panākumus piedzīvojis jaunais Renault Twingo (pārdošanas apjoms jau sasniedz 36 190 vienības) un jaunā Renault Laguna (30 500).

«Trakā Latvijas valdība ignorē pašas tautu, pievienojoties eiro,» tā neilgi pēc Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) paziņojuma par Latvijas uzņemšanu eirozonā raksta The Telegraph starptautiskā biznesa nodaļas redaktors Ambrozs Evanss-Pričards (Ambrose Evans-Pritchard).

Lai arī nesenāki sabiedrības aptaujas dati rāda, ka tikai 22% Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo «muļķīgo soli», bet 53% ir pret eiro ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) finanšu ministri devuši zaļo gaismu eiro ieviešanai Latvijā 2014. gada janvārī, savā blogā raksta The Telegraph redaktors.

«Tā ir ļoti dīvaina situācija. Elite uz priekšu bīda lēmumu, kas nozīmīgi ietekmēs valsti, zinot, ka sabiedrība šo soli neatbalsta,» raksta A. Evanss-Pričards.

«Neviena valsts iepriekš tā nav rīkojusies,» norāda žurnālists.

The Telegraph blogā viņš norāda, ka latviešu bažas par eiro ieviešanu valstī ir «pilnībā saprotamas», jo kaimiņos esošā Igaunija nu glābj parādu krīzē slīgstošās valstis.

Pa kaklu no pasūtītājiem Latvijā labi pazīstamais reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks neesot dabūjis, taču atzīst ka vienkāršāk būtu bijis sabiedrībai «pārdot» vienu pašu Šķēli, vienu pašu Šleseru, vai vienu pašu Gunti Ulmani.

Tomēr, pēc viņa domām, nevar rēķināt naudas daudzumu uz deputātu mandātu skaitu, jo partijas atrodas pilnīgi dažādās sabiedrības mīlestības un naida nogriežņa vietās.

Savukārt, ja pirms nākamajām vēlēšanām viņam piedāvātu veidot kampaņu kādai citai partijai, Ē. Stendzenieks vispirms par to apvaicātos A. Šleseram.

Meklē, eksperimentē un uzsit punus

Latvijas uzņēmējiem piederošais SIA Draugiem, kura populārākais biznesa attīstības virziens ir portāls draugiem.lv, vienlaikus nemitīgi mēģina realizēt arī citus projektus gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Tiesa, lai gan kompānija pērn strādāja ar peļņu un pat nolēma izmaksāt dividendes, ne visas iepriekš veiktās lielās investīcijas attīstībā atmaksājušās, tādējādi nedaudz «iebuksējot» uzņēmuma finanšu stabilitāti.

Piešķirot kredītus Latvijai, aizdevēji labi saprot, ka mēs tos nekad nespēsim atmaksāt. Šādu viedokli pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Lainis Kamaldiņš. Viņaprāt, aizdevēji rēķinās, ka viņi varēs kontrolēt mūsu attīstību, ka mēs pildīsim šakālīša lomu vienas vai otras lielvaras labā.

Situācija ir pietiekoši bēdīga. Tie, kas ir bijuši «pie šprices», valsti ir noveduši gandrīz vai līdz mūžīgai parādu verdzībai. Un ir grūti redzēt risinājumu, kā no šīs verdzības izkļūt ārā.

Vai tas vispār vēl ir iespējams?

Visu naudu jau mēs vēl neesam noēduši. Taču vai šī valdība būs labāka par iepriekšējo? Jau tagad mēs dzirdam, ka kredītā ņemtā nauda tiks noēsta, tiks aizbāzts budžeta caurums. Netiek taču izstrādāta kāda programma, kas būtu orientēta uz ekonomikas attīstību, uz valsts struktūru optimizāciju. Neko tādu es neredzu.

Kad tiek veidota kāda koalīcija, pieeja ir vienkārša - visi izstāsta, kādu ministru amati viņiem ir vajadzīgi. Loģiskāk gan būtu, ja vispirms politiķi vienotos, kuras struktūras jālikvidē, kuras - jāapvieno. Ja tas būtu izdarīts, nerastos situācijas, ka brīdī, kad ministrs jau ir apstiprināts amatā, viņš pasaka - kāpēc man grib kaut ko «saīsināt», ja tam otram «neīsina» neko?

Nepieciešamības gadījumā ES sniegs finansiālu atbalstu ekonomiskās grūtībās nonākušajai Īrijai, šodien paziņojis Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, ziņo Reuters.

«Ir svarīgi atzīmēt, ka mums ES un eirozonā ir visi nepieciešamie instrumenti, lai attiecīgi reaģētu, taču es negribētu spekulēt ap šo tēmu,» norādījis Ž. M. Barrozu, kas šobrīd atrodas Seulā, kur viņš atklās G 20 valstu samitu.

Jau vairākkārt vēstīts, ka eirozonā esošās Īrijas budžeta deficīts šogad varētu sasniegt 32 % no valsts kopprodukta, tādēļ Īrijas valdība gatavojas vērienīgai budžeta izdevumu samazināšanai un stingriem taupības pasākumiem. Tomēr liela daļa ekonomikas analītiķu uzskata, ka «ķeltu tīģerim» nāksies lūgt palīdzību no eirozonas pretkrīzes fonda.

No šī fonda jau sniegta palīdzība Grieķijai – tā kopumā saņēmusi aizdevumu 110 miljardu eiro apmērā.