Eksperti

Kā pārdot savu veiksmīgo biznesu

Gints Vilgerts - VILGERTS Partneris, M&A, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

2. Pārdošanas komandas izvēle. Savlaicīgi jāizvēlas pieredzējusi pārdošanas komanda. Nav nepieciešamības pieprasīt pieredzes esamību tieši konkrētajā nozarē. Daudz lielāka nozīme ir konkrētā padomdevēja personīgai pieredzei ar darījumiem attiecīgajā darījuma apmērā. Pārdošanas komandai, pirmkārt, jāsastāv no finanšu konsultantiem (Google vietnē iesakāms meklēt pēc norādes «corporate finance Latvia»). Latvijā darbojas apmēram 15 organizācijas, kas piedāvā šādus pakalpojumus, ar dažādu veiktspēju un pieredzi. Atpazīstamākie institucinālie padomdevēji ir Oaklins, Porta Finance, Superia, Catella, Callidus Capital, Prudentia. Līdzīgi ir ar juridisko padomnieku izvēli (Google vietnē iesakāms meklēt pēc norādes «M&A lawyers Latvia»). Ja finanšu konsultantu galvenais uzdevums ir panākt maksimālu darījuma cenu, tad juridiskais padomdevējs ir atbildīgs par visu iespējamo risku «nosegšanu» darījumā. Pirms izvēles izdarīšanas būtiski ir personiski tikties ar potenciālajiem komandas dalībniekiem, jo gala izvēle būs subjektīva, ja padomdevējs ir izpildījis «pieredzes kvalifikācijas prasības». Pārdošanas komanda ir tā, kas sagatavo mājas darbu sarakstu, kas jāveic pārdevējam. Padomdevēji spēs paskatīties uz pārdodamo uzņēmumu pircēja acīm un būt objektīvāki nekā valde vai akcionāri un dalībnieki.

3. Pārdošanas cenu nosaka pircējs. Bieži nākas saskarties ar to, ka pārdevēji mēdz noteikt pārlieku augstu uzņēmuma vērtību. Objektīva mēraukla ir tikai tāda pircēja novērtējums, kurš patiesi ir gatavs to iegādāties. Pirms uzsākt pārdošanas procesu, nepieciešams vienoties ar finanšu konsultantu par t.s. cenas koridoru. Ja vienošanās netiek panākta, pārdošanas procesu nav ieteicams uzsākt. Ja cena pārdevēja ieskatā noteikta par zemu, uzņēmums ir «jāaudzē» lielāks, vienlaikus apbruņojoties ar pacietību. Dažreiz pārdošanas process var ilgt vairākus gadus, kamēr uzņēmums sasniedz to biznesa apmēru, kas ļauj pircējiem paaugstināt cenu un akcionāriem vai dalībniekiem sasniegt pārdošanas cenas minimumu.

4. Kontrolpakete. Vislielākās izredzes pārdot uzņēmumu ir t.s. «100% darījumā», t.i. gadījumā, kad visi akcionāri vai dalībnieki vēlas pārdot savu dalību. Akciju sabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pārdošanas process pēc būtības neatšķiras. Ja tiek pārdota kontrolpakete (> 50%), tad pārdošanas process kļūst lēnāks un riskantāks, jo nav skaidrs, kā uz pārdošanas darījumu reaģēs pārējie akcionāri vai dalībnieki, jo īpaši, vai SIA gadījumā netiks izlietotas pirmpirkuma tiesības. Ja pārdevējam nav kontrolpaketes, tad process kļūst sarežģītāks un viens no pirmajiem mājas darbiem ir iegūt kontrolpaketi uzņēmumā.

5. Finanšu pārskati. Lai varētu sagatavot precīzu cenas piedāvājumu, pircējs noteikti vēlēsies gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma patieso finanšu stāvokli. Datu kvalitāti, kas būs par pamatu cenas piedāvājumam, parasti nodrošina starptautiski atzītas revidentu sabiedrības - Deloitte, EY, KPMG vai PwC. Citas revidentu sabiedrības, kā, piemēram, BDO un Grant Thornton, vēl stiprina savu reputāciju Latvijas tirgū. Dažas Latvijas revidentu sabiedrības kvalitātes ziņā konkurē ar iepriekš pieminētajām revidentu sabiedrībām, piemēram, Merhels. Jāņem vērā, ka finanšu pārskatu sagatavošana atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir svarīgs mājas darbs, kura veikšanai nepieciešami vismaz 6 līdz 12 mēneši.

6. Procesa ātrums. Lai nebūtu negaidītu pārsteigumu, nepieciešams skaidri vienoties par cenas noteikšanas formulu. Kamēr nav panākta vienošanās par cenas veidošanās algoritmu, pirkuma darījuma teksta gatavošana uzskatāma par veltīgu laika izniekošanu. Ieguvums laika ziņā parasti ir tad, ja pārdevēja juridiskais padomdevējs gatavo pirkuma līguma pirmo projektu.

7. Aktīvu atbrīvošana no juridiskiem riskiem. Viens no grūtākajiem mājas darbiem ir identificēt biznesa vissvarīgākos aktīvus un novērst ar tiem saistītus juridiskus riskus. Šādi riski bieži identificējami nekustamo īpašuma un intelektuālā īpašuma nozarēs. Piemēram, ja konstatēta nelegālā būvniecība, to vajag nojaukt vai legalizēt. Ja trešām personām pieder preču zīmes, jāpanāk šo preču zīmju lietošanas ierobežošana. Ja pārdevējam nav izņēmuma tiesību uz savu unikālu produktu, tādas ir jānodrošina. Pārdevējam juridiski riski var rasties arī tādu līgumu pastāvēšanas gadījumā, kuri paredz nesamērīgas sankcijas vai kuru termiņš ir garāks par 12-24 mēnešiem un to nevar izbeigt ar 3-6 mēnešu paziņojumu. Bieži vien nepieciešams pārslēgt līgumus ar uzņēmuma vadošajiem darbiniekiem vai panākt citas līgumattiecību izmaiņas.

8. Potenciālie pircēji jāuzrunā, kad pabeigti mājas darbi. Par uzņēmuma pārdošanas procesu vienmēr būs zināms citiem finanšu konsultantiem. Bieži tas nozīmē to, ka pārdošanas finanšu konsultants jau būs apzinājis potenciālos pircējus Baltijā vai Eiropā un būs sagatavojis īsu pārskatu par Jūsu uzņēmumu. Kā jau tika minēts, pārdošanas process jāsāk, kad izpildīti mājas darbi. Tam parasti nepieciešami 6 līdz 12 mēneši. Potenciālais pircējs uzrunājams drīz pēc revidenta apstiprināta finanšu pārskata sagatavošanas. No šī brīža parasti nepieciešami apmēram 3 līdz 6 mēneši pārdošanas procesa veikšanai.

Nenoliedzami, uzņēmuma pārdošanas process var notikt arī bez aprakstīto mājas darbu paveikšanas. Tos var uzdot veikt arī pircējam. Tomēr, kā rāda pieredze, šādā gadījumā iespējama vilšanās abām pusēm, kas saistīta ar nesamērīgu pārdošanas procesa ilgumu, cenas izmaiņām un atbildības risku par pagātnē neatrisinātajiem jautājumiem, ieskaitot augstus tiesvedības riskus pēc darījuma veikšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2019. gada oktobri par VILGERTS partneri kļuvusi zvērināta advokāte Brigita Tērauda, kura advokātu birojā praktizē kopš 2017. gada.

B. Tērauda darbojas intelektuālā īpašuma tiesību un korporatīvo tiesību jomā. Viņai ir pieredze, kas gūta, sniedzot juridisko palīdzību intelektuālā īpašuma aizsardzības un stratēģijas jautājumos, tostarp pārstāvot klientus tiesvedību procesos, izstrādājot intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas, konsultējot par intelektuālā īpašuma komercializāciju, reģistrāciju un darījumiem.

«Būt partnerei nozīmē lielāku atbildību pret klientiem un vairāk pienākumu pret savu komandu,» saka B. Tērauda.

B. Tērauda uzkrājusi arī pieredzi korporatīvajās tiesībās, specializējoties reorganizācijas procedūrās, ieskaitot uzņēmumu pārrobežu apvienošanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un valdes atbildības jautājumos. B. Tērauda pārstāvējusi klientus daudzos M&A darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju konsultants “Zenith Family Office” ir pabeidzis “Riga Plaza” iegādi. Jaunie akcionāri ir "Summus Capital", kam pieder viens no lielākajiem privātā nekustamā īpašuma portfeļiem Baltijā, kā arī Ivars Vendelins, kurš darījumā bija iesaistīts kā finanšu investors.

"Mēs joprojām ticam mazumtirdzniecībai, nākotne nav saistīta tikai ar tiešsaistes pirkumiem. Esmu pārliecināts par tirdzniecības un izklaides centra turpmāku veiksmīgu attīstību. “Riga Plaza” atrašanās vieta Daugavas kreisajā krastā garantē ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu vienā no labākajām vietām Rīgā,” komentē “Zenith Family Office” Partneris Hannes Pihl.

Šis īsā laikā ir jau otrais tirdzniecības centru īpašnieku maiņas darījums. Db.lv aizvadītajā nedēļā jau vēstīja, ka nekustamā īpašuma un atjaunojamās enerģijas investīciju kompānija Grinvest iegādājusies t/c Olimpia Rīgā no investīciju kompānijas Partners Group un Northern Horizon Capital kopuzņēmuma Laurus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ar Rīgas Apgabaltiesas 10.marta spriedumu ir nosargājis savas tiesības uz zīmola “Kārums” biezpiena sieriņu iepakojuma oranžo krāsu, kas piešķir izņēmuma tiesības lietot šo krāsu biezpiena sieriņu iepakojumos.

Strīdā par AS “Rīgas piena kombinātam” (“Food Union” grupa) piederošo krāsas preču zīmes reģistrāciju tiesa atzina, ka zīmola “Kārums” biezpiena sieriņus atpazīst ne tikai pēc nosaukuma, bet arī pēc krāsas pēc kuras identificē ražotāju. Šī ir pirmā tiesā veiksmīgi aizstāvētā krāsas kā preču zīmes reģistrācija Latvijā un viena no retajām pasaulē.

“Oranžā krāsa ir bijusi klātesoša uz “Kārums” sieriņiem kopš tā pirmssākumiem un gadu desmitu laikā nostiprinājusies kā nozīmīga daļa no identitātes līdztekus atpazīstamajam nosaukumam un nemainīgajai sieriņu garšai. Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas jurisprudencē un zīmolvedībā,” uzskata Food Union vadītāja Latvijā Irēna Holodnaja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālinātās akcionāru sanāksmes nav krīzes risinājums un tiks izmantotas arī turpmāk; investoru tiesību aizsardzības instrumenti ir pietiekami, taču ne visi no tiem tiek pilnvērtīgi izmantoti, kā arī nepieciešams mainīt strīdu risināšanas pieeju, jo bez tiesas ir citi efektīvi veidi strīdu risināšanai.

Tas secināts 16.aprīlī tiešsaistē notikušajā diskusijā "Investoru tiesības: iekopts dārzs vai mežonīgie džungļi", kas aizsāka sešu diskusiju ciklu par dažādiem korporatīvās pārvaldības aspektiem.

"Pagājušā gada nogalē apstiprinātais Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss ir kā labas uzvedības rokasgrāmata ikvienam uzņēmējam, kas vēlas savā ikdienas dzīvē ieviest godīgas, atbildīgas un caurspīdīgas pārvaldības principus. Kodeksam jākļūst par stūrakmeni, kas ne tikai palīdzēs uzņēmējiem to ikdienas izaicinājumos, bet arī ļaus mums kopīgiem spēkiem pilnveidot Latvijas investīciju vidi un vairot tās pievilcīgumu mūsu pašu un mūsu sadarbības partneru acīs," atklājot diskusiju ciklu labākai korporatīvajai pārvaldībai, sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra beigās uzņēmums, kura ieguldījumus pārvalda Green Formula Capital (GFC), iegādājās bijušās Radiotehnikas galveno ēku Rīgā ar kopējo platību 100 000 m2.

Rīdziniekiem šis īpašums ir pazīstams kā Imantas Tirgus. Darījuma summu puses neizpauž.

“Mēs uzskatām, ka nākotne ir saistīta ar veiksmīgu izklaides un pakalpojumu sektora attīstību, kur galvenā loma ir atrašanās vietai un infrastruktūrai ar ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu. Mums ir labi zināmi kaimiņi – Depo, Damme, McDonalds, pirmajā stāvā mums ir veiksmīgā Imantas Tirgus koncepcija. Plānojam piesaistīt daudz jaunu īrnieku, ar kuriem jau notiek pārrunas”, komentēja Mēelis Šokmans, GFC vadošais partneris.

FOTO: Oficiāli atklāts Imantas tirgus 

Ceturtdien, 30.maijā, tirdzniecības parkā Imanta Retail Park oficiāli atklāts Imantas tirgus....

Green Formula Capital ir uz ilgtspējību un “zaļo pavērsienu” orientēta nekustamā īpašuma ieguldījumu pārvaldības firma, kas koncentrējas uz īpaši pielāgotiem ESG (vides, sociālās atbildības un pārvaldības) principiem, tos apvienojot ar “zaļā” finansējuma piesaisti ar mērķi palielināt aktīvu vērtību un likviditāti. Green Formula Capital darbības princips ir palielināt ieguldījumu vērtību, veicinot “zaļo” un ilgtspējīgo uzņēmējdarbību.

FOTO: Rīgā top jauns tirdzniecības centrs  

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, ieguldot vairāk nekā 10 miljonus eiro,...

Darījumu atbalstīja Colliers, un juridiskās konsultācijas sniedza ZAB Vilgerts.

LETA vesta, ka bijušo "Radiotehnikas" ēku Kurzemes prospektā 3, kurā atrodas "Imantas tirgus", par 8,75 miljoniem eiro iegādājušies Igaunijas uzņēmējiem piederošā SIA "KP3", liecina Zemesgrāmatas informācija.

Kā ēkas pārdevējs norādīta SIA "Imanta Retail Park", kuras valdes loceklis Ēriks Ertmanis LETA apstiprināja, ka īpašumu iegādājusies "KP3". Ertmanis sacīja, ka ēkā esošais "Imantas tirgus" turpinās strādāt kā telpu nomnieks.

"KP3" reģistrēta 2021.gada oktobrī, uzņēmuma pamatkapitāls ir 515 200 eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir Igaunijas uzņēmums "Mirrow Institute", bet tā patiesais labuma guvējs ir Igaunijas uzņēmējs Ivars Vendelins, kurš ir arī "KP3" valdes loceklis. "KP3" valdes loceklis ir arī Igaunijas uzņēmējs Hanness Pihls.

Vendelins ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kurai pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC".

Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks holdingā "MM Grupp", kuras uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group". Informācijas aģentūra LETA ir daļa no starptautiskas mediju grupas, kuras akciju turētājs ir "MM Grupp".

"Apollo Group" pērn rudenī iegādājusies arī 51% Latvijas ēdināšanas uzņēmuma "Lido" akciju.

"Apollo Group" 55% akciju īpašnieks ir holdings "MM Grupp", kura akciju kontrolpaketes īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē. Vendelins ir 45% "Apollo Group" akciju īpašnieks.

Vendelins kopā ar Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu "Summus Capital", kuras valdes loceklis ir Pihls, 2020.gada decembrī kļuva par tirdzniecības centra "Riga Plaza" īpašniekiem. Savukārt 2021.gada decembrī "Summus Capital" ir iegādājusies uzņēmumu "Pārupes būmaņi", kuram piederošajā īpašumā Imantā ir atvērts jaunuzceltais tīkla "Depo" veikals, kas atrodas blakus bijušajai "Radiotehnikas" ēkai.

Db.lv au vēstījis, ka kādreizējās Radiotehnikas rūpnīcas ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās.

2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu valdei par pieņemtajiem un arī par nepieņemtajiem lēmumiem (bezdarbību) var nākties atbildēt ar savu personīgo maku gan par kompānijas akcionāriem, gan par valstij, gan arī trešo (pievilto, piekrāpto) personu uzņēmuma darījuma partneriem nodarītajiem zaudējumiem.

To atzīst gan vairāki aptaujātie uzņēmumu vadītāji, gan arī SIA ZAB Vilgerts partneris Aivars Lošmanis. Vienlaikus katra cilvēka (valdes locekļa) un ne tikai viņa atbildības līmeni konkrētā epizodē nosaka tiesa. “Ir divi atbildības virzieni – civiltiesiskais un krimināltiesiskais, kur katrā ir savas nianses un arī atbildības līmenis,” uzsver A. Lošmanis.

Viņš vērš uzmanību, ka jebkurā gadījumā ir jābūt pierādītam zaudējumu (kaitējuma) faktam, ja tāda nav, tad arī jebkāda vēršanās pret konkrēta uzņēmuma valdes locekļiem esot jāuzskata par lieku laika un resursu izšķērdēšanu.

Smalkas nianses

Komerclikums nosaka, ka valdes un padomes loceklim (ja tāds uzņēmumā ir) savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un valdes un padomes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko tie nodarījuši sabiedrībai. Vienlaikus likums pasaka, ka valdes un padomes loceklis neatbild par minēto, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Tāpat valdes un padomes loceklis neatbild par sabiedrībai nodarīto zaudējumu, ja viņš rīkojies labā ticībā dalībnieku sapulces lēmuma ietvaros. Vienlaikus tas, ka padome apstiprinājusi valdes rīcību, neizslēdz valdes locekļu atbildību sabiedrības priekšā. Jāņem vērā, ka prasījumi pret valdes un padomes locekli noilgst piecu gadu laikā no zaudējuma nodarīšanas dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupa Summus Capital ar Citadele Banka finansējumu ir iegādājusies tirdzniecības centru “Damme”, Rīgā, Imantā.

Šis ir jau trešais Summus Capital iegādes darījums Latvijā.

Līdz šim grupa portfeli Latvijā ir papildinājusi, iegādājoties tirdzniecības un izklaides centru “Riga Plaza” un veikala “DEPO” ēku Imantā. Tirdzniecības centrs “Damme” atrodas Kurzemes prospektā 1A, Imantā, kas ir trešā lielākā Rīgas apkaime pēc iedzīvotāju skaita (Imantā 2021. gadā ir reģistrēti vairāk nekā 43,3 tūkst. iedzīvotāju, kā liecina CSP dati*).

T/c “Damme” ir vadošais tirdzniecības centrs šajā apkaimē. Tā kopējā platība ir 16 000 m2 un tā lielākais nomnieks ir veikals “Rimi Hyper”.

Tirdzniecības centrā kopumā atrodas vairāk nekā 70 dažādu veikalu.

"Tirdzniecības centra “Damme” iegāde ir būtisks solis Summus Capital tirgus pozīcijas nostiprināšanai Latvijā, ņemot vērā, ka tas ir jau trešais darījums nepilna pusotra gada laikā, kas ir veikts Latvijā. Tā bija mūsu stratēģiskā izvēle papildināt Summus privātpersonu nomnieku portfeli Rīgā, un šoreiz Citadeles finansējums palīdzēja mūsu mērķu sasniegšanai. Papildus izklaides, modes un DIY segmentiem tagad tiek pievienota ievērojama nomnieku izvēle, kas koncentrējas uz rajona centru. Arī nākotnē mēs plānojam ieguldīt līdzīgos projektos, par prioritāti izvirzot jau esošu ēku iegādi un to attīstīšanu,” sacīja Summus Capital valdes loceklis Hannes Pihls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Radīs noteikumus blogeriem

Monta Glumane, 09.11.2018

Līdz šim neviens šajā nozarē nav skaidrojis juridiskos jautājumus, bet tikai to, kā iegūt vairāk sekotājus, uzskata komunikācijas projektu vadītāja Marija Vorkule (no labās), asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva un nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu sadarbība ar blogeriem, kas internetā reklamē produktus vai veido konkrētu viedokli par tiem, strauji vēršas plašumā, iezīmējot robus likumdošanā un nodokļu apmaksas kārtībā; problēmu risināšanai nolemts izveidot Latvijas blogeru un influenceru asociāciju.

Blogeru skaits ir liels, taču profesionāļu viņu vidū ir ļoti maz, norāda asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva. Tēma par nozares sakārtošanu aktualizējusies pirms aptuveni trīs gadiem, kad uzņēmumi sāka aktīvi sadarboties ar blogeriem. Jaundibinātās asociācijas galvenais mērķis ir sakārtot nozari, sagatavot profesionālus blogerus, lai šo jomu paceltu augstākā līmenī. Kā norāda M. Armaņeva, šobrīd asociācijā uzņemti jau aptuveni desmit cilvēki un tajā tiks pārstāvētas tādas jomas kā mārketings, jurisprudence, kā arī blogu sfēra. Par blogeriem dēvē cilvēkus, kuri veido viedokļa blogu, un viņiem sociālajos tīklos, piemēram, Instagram, seko vismaz 1000 cilvēku. Lai gan katru piefiksēt ir sarežģīti, tomēr Latvijā tādu ir vairāk nekā 300. M. Armaņeva šobrīd apkopojusi aptuveni 50, viņasprāt, topa augšgalā esošus, ar kuriem strādā daudzi zīmoli un aģentūras. Visbiežāk šie blogeri ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem un pārstāv tādas nozares kā mode un skaistumkopšana, ēdiens, bērnu kopšana, kā arī dzīvesstils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonds "East Capital Real Estate Fund IV" no nekustamā īpašuma attīstītāja "Hepsor" meitasuzņēmuma "Hepsor Latvia" iegādājies komerciālo ēku "StokOfiss U30", informē fonda pārstāvji.

Pēc "East Capital Real Estate" vēstītā, darījuma vērtība ir 5,2 miljoni eiro, taču no šīs summas jāatskaita uzņēmuma parādsaistības, tostarp banku aizdevumi un īpašnieku aizdevumi.

Ēka atrodas Ulbrokas ielā, Rīgā, un tās kopējā iznomājamā platība ir 3642 kvadrātmetri.

"East Capital Real Estate" izpilddirektors Madiss Raidma skaidro, ka multifunkcionālo biroju-noliktavu telpu jeb "stock-offices" īpašumi pārstāv jaunu un strauji augošu segmentu.

"Hepsor" pabeidza "StokOfiss U30" būvniecību 2022.gada vasarā. Kopumā šajā kompleksā, kurā ietilps arī "StokOfiss U34", "Hepsor" investēja apmēram 17 miljonus eiro.

"StokOfiss U30" ir multifunkcionāla komerciālā ēka, kas piedāvā "trīs vienā" risinājumu, nodrošinot uzņēmumiem gan tirdzniecības, gan biroja un noliktavu telpas vienuviet. "StokOfiss U30" ēka ir pilnībā iznomāta vairākiem nomniekiem, no kuriem lielākais ir starptautiskais kosmētikas mazumtirgotājs "Douglas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko darīt, ja partneris regulāri pārskaita naudas līdzekļus ikdienas tēriņiem?

VILGERTS nodokļu eksperte Viktorija Kristholde - Lūse, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen jau rakstījām, ka pastāv iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) risks, ja personas, kuras dzīvo nereģistrētās attiecībās veic regulārus maksājumus viena otrai un gada kopējā summa pārsniedz EUR 1 425 gadā.

Minētais risks, protams, nav aktuāls tikai nereģistrēto attiecību starpā. Šī problēma ir aktuāla arī citām personām, kuras veic «dāvinājumus» personām, kuri nav radinieki (palīdzība audžuvecākiem, konta papildināšana no ārvalstīm kaimiņam radinieku vajadzībām, ja radiniekiem nav bankas konts, utml.).

Kādi ir potenciālie risinājumi, ja VID piesakās uz auditu?

Attiecību juridiskā reģistrēšana

Samērā viegls risinājums ir juridiska attiecību reģistrēšana. Proti, tā ir, piemēram, laulība vai adopcija. Gadījumā, ja Latvijā palikušajiem radiniekiem vecuma dēļ ir grūti lietot bankas kontu, tomēr jārod iespēja lūgt atvērt pašiem savu kontu un veikt naudas pārskaitījumus tieši vecāku kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

East Capital Real Estate fonds IV un ICA Gruppen ietilpstošais Rimi Baltic ir noslēguši līgumu, ar kuru East Capital Real Estate iegādājas Rimi Baltic loģistikas un biroju centru A. Deglava ielā 161, Rīgā.

Šis pirkums ir 2023. gada lielākais nekustamo īpašumu darījums Latvijā un lielākais loģistikas ēkas iegādes darījums Baltijā. Pirkuma cena ir 83 miljoni eiro.

Rimi Baltic loģistikas centrs ir 94 000 kvadrātmetru liela moderna celtne ar tai piegulošo teritoriju aptuveni 17 hektāru platībā. Tā apkārtnē esošā infrastruktūra nodrošina labu sasniedzamību gan ar sabiedrisko, gan privāto un kravas transportu. Loģistikas centram ir plašas autostāvvietas, kā arī lielisks satiksmes savienojums ar Rīgas apvedceļu. Loģistikas centra līdzšinējais īpašnieks bija ICA Gruppen ietilpstošais mazumtirdzniecības uzņēmums RIMI, kas ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem Baltijas reģionā. Tas vienlaikus ir gan galvenais RIMI reģionālais birojs, gan arī produkcijas izplatīšanas centrs, no kura tiek koordinētas visas galvenās aktivitātes Baltijas reģionā. RIMI arī turpmāk paliks vienīgais centra nomnieks un jau ir parakstījis nomas līgumu uz 15 gadiem ar East Capital Real Estate.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Novira Plaza attīstītājs sāk obligāciju publisko piedāvājumu 42,775 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa centra "Novira Plaza" attīstītājs SIA "Marijas 2" ceturtdien sācis jaunu obligāciju publisko piedāvājumu līdz 42,775 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Publiskā obligāciju piedāvājuma laikā "Marijas 2" piedāvās investoriem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iegādāties līdz 42 775 obligācijām ar nominālvērtību 1000 eiro par vienu obligāciju ar dzēšanas termiņu viens gads un gada fiksēto kupona likmi 10%, ar izmaksu reizi ceturksnī. Parakstīšanās ir pieejama gan profesionāliem, gan privātiem investoriem. Pašreizējiem investoriem tiks piedāvāts apmainīt esošās obligācijas, kuru dzēšanas termiņš ir 2024.gada maijs.

Obligāciju publiskais piedāvājums noslēgsies 22.maijā.

Obligācijas tiks nodrošinātas ar pirmās kārtas hipotēku uz A klases biroju ēku "Novira Plaza", kas atrodas Marijas ielā 2 un 2A, pretī Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izaicinājums – pierādīt kriptovalūtas iegādes vērtību

Anda Asere, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiziskās personas ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas kopš šī gada ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse norāda, ka jau iepriekš nodokļu likumos gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu inspektoriem bija iespējams vērtēt pieminētos ienākumus pēc būtības. Proti, ja persona regulāri nodarbojas ar kriptovalūtas pārdošanu vai ģenerē virtuālo valūtu, tad tās darbība var tikt pielīdzināta saimnieciskai darbībai un attiecīgi arī maksājams nodoklis. Ja tas ir neregulārs ienākums, tad par to maksājams nodoklis kā no kapitāla pieauguma. «Fakts, ka par katru sīkāko gadījumu likumdevējiem ir vēlme pielikt klāt atsevišķu pantu, vien norāda uz kontrolējošo iestāžu nespēju vērtēt situācijas pēc būtības. Taču ir pozitīvi, ka tagad par ienākumu no kriptovalūtas ir arī konkrēta rakstiska norma,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos izskan arī viedokļi, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Proti, normatīvajos aktos ir noteikts, ko un kādā apmērā darba devējs maksā valstij nodokļos. Un ka neviens normatīvais akts neparedz, ka darba ņēmējam ir jākontrolē darba devēja nodokļu nomaksas kvalitāte. Līdz ar to gadījumos, kad darba devēja norēķini ar valsti nesakrīt ar normatīvajos aktos paredzēto, atbildība jāprasa darba devējam. Tāpēc atsevišķiem cilvēkiem ir viedoklis, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse Db.lv skaidro – kaut arī ir saprotama cilvēku neapmierinātība ar izveidojušos situāciju, ka tiem ir jāpiemaksā IIN valstij, tā gluži nav darba devēja atbildība. Proti, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli skaidri norāda, ka fiziskās personas - visi Latvijas nodokļu rezidenti- ir paši atbildīgi par IIN nomaksu. Ja fiziskai personai ir darba devējs, tad darba devējs no likuma viedokļa darbojas kā vidutājs starp fizisko personu un valsts kasi. Tam (darba devējam) ir jāietur no fiziskās personas darba algas nodokļi atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Taču fiziskai personai ir pašai jāseko līdzi savai nodokļu nomaksai un rezumējošā kārtā (ar gada ienākumu deklarāciju) jāaprēķina un jānomaksā galīgais nodoklis. Tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka darba devējs nav ieturējis un nomaksājis nodokli atbilstoši likumiem, tad var prasīt atbildību no darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Delfi iegādājas Biļešu paradīzi

Lelde Petrāne, 05.06.2019

(No kreisās) Jānis Daube («Biļešu paradīze» līdzdibinātājs), Mari-Līsa Rītsalu («Ekspress Grupp» izpilddirektore), Ēriks Naļivaiko («Biļešu paradīze» līdzdibinātājs), Signe Kukina («Ekspress Grupp» finanšu direktore), Konstantīns Kuzikovs (Delfi.lv izpilddirektors).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apple Premium Reseller veikalu tīkla zīmola «iDeal» īpašnieki «IM Arvutid AS» iegādājušies cita Apple Premium Reseller «iStyle Latvija» izplatīšanas kanālus Latvijā.

Līdz ar šo trīs veikalu pārņemšanu «iDeal» kļuvis par vienīgo «Apple» produkcijas Premium Reseller veikalu tīklu Latvijā ar pieciem veikaliem. «iDeal» ir «IM Arvutid AS» premium klases zīmols, kas nodrošina «Apple» produktu un aksesuāru izplatīšanu un pilnu klientu atbalsta servisu Latvijā un Igaunijā. «iDeal» ir lielākais «Apple» produkcijas izplatītājs Baltijas valstīs.

Latvijas filiāles vadītājs Mārtiņš Amtmanis stāsta: «Iegādājoties uzņēmuma «iStyle» biznesu Latvijā, «IM Arvutid» ir nostiprinājis savas pozīcijas galvenajā tirgū.»

«Zīmols «iDeal» atrodas nepārtrauktā attīstībā, un Latvija šajā procesā ieņem ļoti nozīmīgu vietu. Šī pārņemšana ir daļa no mūsu biznesa attīstības stratēģijas, kurā saskatām lielu potenciālu. Tagad mēs Latvijā strādājam ar pieciem veikaliem, un nākotnē paplašināsim savu darbību arī Igaunijā un Somijā, atverot tur arvien jaunus veikalus,» stāsta «IM Arvutid» izpilddirektors Anti Adurs (Antti Adur).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Pārcel veikalu uz internetu? Kas Tev jāzina

Katrīne Pļaviņa, ZAB "VILGERTS" zvērināta advokāte, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru