Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Pēdējo gadu laikā palielinājušies naudas sodu un naudas piedziņas apmēri par noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk., par kukuļošanu un naudas atmazgāšanu, informē Tieslietu ministrija.

Naudas sods tiek uzskatīts kā viens no efektīvākajiem sodiem par ekonomiskajiem noziegumiem. Uz to ir norādījusi arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, veicot Latvijas tiesību aktu atbilstības Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos novērtējumu. Naudas sodi fiziskajām personām un naudas piedziņas apmēri juridiskām personām ir palielināti, lai personas atturētu no nelikumīgas rīcības.

Kā norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs: «Tieslietu ministrijas izstrādātās izmaiņas bija jāievieš, lai sekmētu personu atturēšanos no šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Šādi bargi sodi ir labs prevencijas līdzeklis ekonomisko noziegumu novēršanai». Pateicoties paaugstinātajiem naudas sodu apmēriem, vainīgajam varēs piemērot taisnīgu un samērīgu sodu, kas sasniegs kriminālsoda mērķi, atzīst Dzintars Rasnačs.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Lietuvā ražotās makšķerēšanas viedierīces Deeper lieto vairāk nekā 50 valstīs; šī gada plānotais apgrozījums ir vismaz 9 miljoni eiro

Tikai Db.lv: Salmo bijušās rūpnīcas Radiotehnika teritorijā attīsta 4 miljonu eiro projektu

«Pirms pieciem gadiem man un Aurelijam Ļubinam (Aurelijus Liubinas) radās ideja par viedo ierīci makšķerniekiem, kas ļautu «redzēt» zem ūdens,» laikrakstam Dienas Bizness saka Rolands Sereika (Rolandas Sereika), Deeper UAB līdzīpašnieks. Viņi ar draugiem pirms vairākiem gadiem bija makšķerēšanas ceļojumā Baltijas jūrā, pie Somijas. Viņiem bija laivas ar dārgu hidrolokatoru, taču puiši to nemācēja lietot, kā rezultātā nedēļas laikā noķēra vien dažas zivis, turklāt vairākkārt apmaldījās jūrā. Atgriežoties viņiem radās ideja par ierīci, kas varētu palīdzēt makšķerniekiem nenonākt šādās situācijās. «No sākuma mums bija tikai ideja. Sākām skatīties uz tehnoloģiskajām iespējām Lietuvā, vai varētu radīt šādu ierīci; devāmies uz dažādām izglītības institūcijām meklēt inženierus. Kad noskaidrojām, ka mūsu ideju ir iespējams īstenot, nodibinājām kompāniju, meklējām investīcijas, veidojām komandu. Patiesībā ir ļoti grūti pārliecināt pieredzējušus cilvēkus, kam ir ģimene un kredītmaksājumi, pievienoties jaunuzņēmumam,» pieredzē dalās R. Sereika. Komandai bija vajadzīgi aptuveni divi gadi, lai attīstītu produktu. Līdz šim ieguldīto investīciju apjomu viņš neatklāj, bet tas ir rakstāms ar «sešām nullēm».

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs pienākums atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu, paredz šodien valdībā atbalstītie Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par VID un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Kā liecina FM informācija, 2014.gadā VID saņēma 781 fiziskās personas un 261 juridiskās personas iesniegumu par pārmaksāto un nepareizi iemaksāto naudas sodu summu atmaksu, kopā veidojot 1042 pieprasījumus 150 257 eiro apmērā, no kuriem 74 849 eiro veido fizisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi un 75 407 eiro veido juridisko personu iesniegumos ietvertie atmaksu un pārmaksu pieprasījumi.

FM norāda, ka patlaban normatīvie akti neregulē rīcību attiecībā uz naudas sodu pārmaksām vai nepareizi iemaksātām naudas sodu summām.

Patlaban likumā par VID ir noteiktas VID ģenerāldirektora un viņa vietnieku, VID ģenerāldirektora pilnvarotu struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku tiesības pieņemt noteikta veida lēmumus nodokļu administrēšanas procesā, taču nav noteiktas tiesības pieņemt lēmumu atmaksāt pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto naudas sodu summas.

Tā kā uz vairākām Rīgas ūdenstilpēm izveidojusies noturīga ledus kārta, pašvaldība šajās vietās atcēlusi aizliegumu iedzīvotājiem atrasties uz ledus. Pagaidām aizliegums ir atcelts uz Bābelīša ezera, Velnezera, Gaiļezera un Dambjpurva ezera, informē Rīgas dome.

Saglabājoties aukstam laikam un nostiprinoties ledus segai, jau tuvākajās dienās, visticamāk, tiks papildināts to ūdenstilpju sarakts, uz kuru ledus varēs atrasties, tostarp, uz zemledus makšķernieku iecienātā Ķīšezera krasta zonas ledus. Par to tiks ziņots atsevišķi.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs atgādina, ka simtprocentīgi drošs ledus nemēdz būt, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem jebkurā gadījumā. Viņš arī aicina zemledus makšķernieku apzinīgāko daļu iesaistīties sabiedrības izglītošanā un nepalikt vienaldzīgiem, redzot citu žibulētāju vai iedzīvotāju pārgalvīgu rīcību, īpaši uzmanot bērnus, lai tie vieni paši neatrastos uz ūdenstilpju ledus.

Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz tirgotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem par svara vai mēra nepareizu noteikšanu piemērot brīdinājumu vai naudas sodu.

Likumprojekts tiek papildināts ar jaunu nodaļu «Administratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā un kompetence sodu piemērošanā», nosakot administratīvo atbildību par vairākiem pārkāpumiem.

Par samaksas, pakalpojumu, svara vai mēra nepareizu noteikšanu varēs piemērot sodu no 30 eiro līdz 700 eiro.

Par noteikto darba laika prasību neievērošanu patērētāju kreditēšanā, proti, par patērētāja kreditēšanas līgumu slēgšanu laika posmā no plkst.23 līdz 7, varēs piemērot naudas sodu no 210 eiro līdz 4300 eiro.

Savukārt par tirdzniecību neatļautās vietās, piemēram, ielu tirdzniecībā vai tirgu darbības pārkāpumiem, varēs piemērot naudas sodu līdz 210 eiro.

Lietuvas kompānija Deeper ir viena no desmit straujāk augošajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā, Tuvajos Austrumos un Āfrikā, liecina Deloitte veidotais pārskats Technology Fast 500 Europe, Middle East & Africa

Deeper ierindojas šī saraksta 8. vietā un kompānijas izaugsme četru gadu laikā bijusi 7048%. Savukārt Centrāleiropas straujāk augošo tehnoloģiju kompāniju sarakstā Lietuvas uzņēmums ieņem 2. vietu.

Deeper līdzdibinātājs Aurelijs Ļubins (Aurelijus Liubinas) lepojas, ka pirmo reizi kāda kompānija no Baltijas ir iekļuvusi šajā sarakstā. «Ir lieliski saņemt atzinību no globālām autoritātēm kā Deloitte un zināt, ka mūsu centieni kļūt par globāli nozīmīgu patērētāju elektronikas kompāniju kļūst par realitāti,» viņš teic.

DB jau rakstīja, ka Lietuvā ražotās makšķerēšanas viedierīces Deeper lieto vairāk nekā 50 valstīs. Ideja par viedo ierīci makšķerniekiem, kas ļautu redzēt zem ūdens, pirms pieciem gadiem radās A. Ļubinam un Rolandam Sereikam (Rolandas Sereika). Viņi ar draugiem pirms vairākiem gadiem bija makšķerēšanas ceļojumā Baltijas jūrā. Viņiem bija laivas ar dārgu hidrolokatoru, taču puiši to nemācēja lietot, kā rezultātā nedēļas laikā noķēra vien dažas zivis un piedevām vairākkārt apmaldījās jūrā. Atgriežoties viņiem radās ideja par ierīci, kas varētu palīdzēt makšķerniekiem nenonākt šādās situācijās. Komandai bija vajadzīgi aptuveni divi gadi, lai attīstītu produktu. Līdz šim ieguldīto investīciju apjomu R. Sereika neatklāj, bet tas sasniedz «sešas nulles».

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā mazāk – šādu principu paredz izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko trešdien, 3.februārī, Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja trešajā galīgajā lasījumā, informē saeimas Preses dienests.

Likuma izmaiņas paredz – ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 15 dienu laikā, amatpersona var pieņemt lēmumu samazināt naudas sodu par 50 procentiem.

Plānots, ka jaunā kārtība par daļēju atbrīvošanu no soda naudas stāsies spēkā 2016.gada 1.septembrī.

Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti daļēji atbrīvota no naudas soda samaksas.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pērnā gada nogalē ir sodījis autostāvvietu apsaimniekotāju SIA Cityparks Latvija ar 50 tūkstošu eiro lielu naudas sodu, pieprasot veikt kardinālas izmaiņas uzņēmējdarbībā un draudot uzņēmumu slēgt lēmuma neizpildes gadījumā.

Izskaidrot uzņēmuma pozīciju Dienas Bizness aicināja SIA Cityparks Latvija valdes locekli un līdzīpašnieku Māri Priednieku.

Fragments no intervijas

Īsumā izstāstiet par to, kādas autostāvvietas SIA Cityparks Latvija apsaimnieko, kā stājas spēkā līgums par automašīnas stāvēšanu?

Apsaimniekojam 56 autostāvvietas. Autostāvvietas mums ir ne tikai Rīgā. Ir arī Ķekavā, Mārupē, Valmierā un Tukumā. 30 autostāvvietas ir tirdzniecības centru tiešā tuvumā. Uzņēmums apsaimnieko automašīnu stāvlaukumus arī dzīvojamo māju mikrorajonos. Visi stāvlaukumi ir atvērta tipa. Vēlos uzsvērt, ka PTAC, publiski komunicējot, norāda, ka pie lielveikaliem ir bezmaksas autostāvvietas, tādējādi maldinot iedzīvotājus. Autostāvvietas ir maksas, kurās privāt-īpašnieks nodrošina bezmaksas laiku saviem klientiem.

22.augustā ap plkst. 23:50 Ventspilī, Talsu ielā Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Satiksmes uzraudzības rotas darbinieki, patrulējot ar trafarēto automašīnu, apturējuši transportlīdzekli BMW 535, kura vadītājs vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 226 kilometri stundā.

Par šādu pārkāpumu uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 540 līdz 680 eiro un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz divpadsmit mēnešiem. Šajā gadījumā šodien pieņemts lēmums vīrietim piemērot maksimālo sodu – 680 eiro un tiesību atņemšanu uz divpadsmit mēnešiem.

Valsts policija: Netrafarētās automašīnas pierāda savu efektivitāti

Transportlīdzekļa vadītājs, 1985.gadā dzimis vīrietis jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par līdzīgiem pārkāpumiem, tāpat viņam iepriekš ir atņemtas tiesības.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto administratīvo sodu apmērs šā gada pirmajos astoņos mēnešos sarucis par 40%, jo iestāde vairāk ievēro principu «konsultē vispirms», šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID pārstāve Dace Pelēkā.

Šodien Saeimas komisija uzklausīja Valsts kontroles ziņojumu par naudas sodu piemērošanu nodokļu jomā. Valsts kontroles pārstāvji informēja par šovasar noslēgto revīziju, kurā tika vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID no 2014.gada līdz 2016.gadam. Valsts kontrole secināja, ka šajā laika periodā VID ir piemērojis apmēram 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 miljonu eiro apmērā, taču, Valsts kontroles ieskatā, sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, kā arī faktiski ir izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins informēja, ka patlaban notiek darbs, lai pilnveidotu VID sodu politiku. Turklāt soda sistēmas pilnveidē tiek ņemts vērā arī Valsts kontroles revīzijā secinātais un ieteiktais.

Lieta pret Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāju Gati Truksni (ZZS) sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, viņa klients šobrīd ir aizturētā statusā un veselības problēmu dēļ atrodas Jūrmalas slimnīcā, kur viņu apsargā KNAB darbinieki. Advokāts domā, ka Truksnis slimnīcā atradīsies vismaz līdz rītam, tomēr nekomentēja, kādas viņam ir veselības problēmas, uzsverot, ka tā ir sensitīva informācija.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka lieta pret Truksni sākta par iespējamiem partiju finansēšanas pārkāpumiem. Jūrmalas mēra advokāts to nekomentēja, vien apliecināja, ka viņa klientam netiek inkriminēta kukuļošana.

Rozenberga rīcībā nav informācijas, vai uzņēmēja Jūlija Krūmiņa aizturēšana kaut kā ir saistīta ar Truksni.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par aizliegtu vienošanos būvmateriālu tirgotājiem SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia» un SIA «Tirdzniecības nams Kurši» piemērot 5,8 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Pirms šī lēmuma ar SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī SIA «Krūza» tika noslēgti administratīvie līgumi, kas paredzēja izbeigt tiesisko strīdu un samaksāt naudas sodu kopā 1,6 milj. apmērā. Uzņēmumi atkarībā no to iesaistes un pārkāpuma veida ilgstošā periodā nodrošināja saskaņotu un mākslīgi pielāgotu cenu līmeņa ievērošanu mazumtirdzniecībā SIA «Knauf» izplatītiem ģipša (t.sk. ģipškartona), kaļķa cementa maisījumu un citiem produktiem un SIA «Norgips» izplatītam ģipškartonam.

Lietas izpētes laikā KP vērtēja SIA «Knauf» un SIA «Norgips», kā arī lielāko būvmateriālu mazumtirgotāju SIA «DEPO DIY», AS «Kesko Senukai Latvia», SIA «Tirdzniecības nams Kurši» un SIA «Krūza» aizliegtu vienošanos esamību. Atbilstoši lēmumā konstatētam vienošanās izpaudās gan vertikālu ierobežojumu formā, SIA «Knauf» un SIA «Norgips» nosakot mazumtirdzniecības cenas un to līmeni katram no mazumtirgotājiem, gan arī horizontālas karteļa vienošanās formā – mazumtirgotājiem panākot savstarpēju sapratni un uzturot saskaņotu cenu līmeni SIA «Knauf» un SIA «Norgips» precēm mazumtirdzniecībā.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien apstiprināja vienošanos par prasītajiem sodiem tā dēvētajā Gan Bei krimināllietā.

Gan Bei saimnieka Lage Ko līdzīpašniekam Oļegam Arupam tiesa piesprieda vislielāko sodu - četru gadu nosacītu brīvības atņemšanu ar mantas konfiskāciju un naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, kas ir 37 000 eiro. Uzņēmuma finanšu direktorei un Saeimas deputāta Sergeja Potapkina (S) sievai Gaļinai Karmačai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas, kā arī naudas sodu līdz 33 300 eiro.

Ilonai Višņevskai, Bairmai Dombaevai, Jeļenai Nevickai un Irinai Gusevai tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem un naudas sodu līdz 7400 eiro.

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.