Samazināta PVN likme pārtikai būtu nozīmīgs atbalsts šīs nozares ražotājiem, paātrinot naudas apriti un ceļot vietējo uzņēmēju konkurētspēju.

Latvija ir paradoksu valsts. Arī nodokļu ziņā. DB nupat aprakstīja ZAB Varul pētījuma rezultātus par PVN likmēm Eiropas Savienībā (ES). Galvenais secinājums ir skarbs – Latvija PVN likmes lieluma ziņā pārtikai atpaliek tikai no Dānijas. Varētu domāt, ka arī labklājības, iedzīvotāju un uzņēmumu turības ziņā Latvijas līmenis būtu tuvs Dānijai, taču te minētais pētījums rāda citu ainu. Daudzas attīstītas Eiropas valstis piemēro pārtikai samazinātu PVN likmi – Vācija 7%, Luksemburga – 3%, Lielbritānija vispār 0%, taču vidējās algas līmenis šajās valstīs gan ir stipri atšķirīgs no Latvijas – Luksemburgā tie ir teju 3200 eiro, Lielbritānijā – 2500 eiro, bet Latvijā (hm!) – 504 eiro. Un tomēr turīgās Eiropas valstis nesteidzas PVN likmi paaugstināt, lai gan no iedzīvotāju maksātspējas viedokļa to, šķiet, mierīgi varētu atļauties.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Ja valstī bērnu nav pietiekami daudz tāpēc, ka viņus nevar pabarot, šāda valsts beidzas iedzīvotāju trūkuma dēļ.

Tieši ar šādu Arhimēda cienīgu izsaucienu, kāds lasāms virsrakstā, varam nākt Latvijas politiķu un valdības priekšā, jo patlaban ģimene ar diviem bērniem un vienu apgādnieku pārtikai tērē vairāk nekā pusi no mājsaimniecības ienākumiem, un tas ir otrais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā.

55,7% pārtikai divu bērnu ģimenē

Eurostat piedāvā datus par izdevumiem pārtikai procentos no visiem izdevumiem ģimenei ar diviem bērniem, kurai ir viens apgādnieks un kuras apgādnieka ienākumi veido 67% no vidējiem ienākumiem valstī. Šajā kategorijā Latvija ierindojas otrajā vietā pēc Bulgārijas. Proti, Latvijā šāda ģimene pārtikai tērē 55,7% no visiem ienākumiem. Precizēsim, cik ir 67% no vidējā ieņēmuma valstī. 2024. gada 3. ceturksnī vidējā alga bruto valstī bija 1703 eiro, bet neto, aptuveni noapaļojot, – 1250 eiro. Proti, divu bērnu ģimenes apgādnieks uz rokas saņem 837,5 eiro un no šīs summas aptuveni 467 eiro iztērē pārtikai, lai pabarotu ģimeni. Par atlikušajiem 370,5 eiro šai divu bērnu ģimenei ir jāspēj samaksāt mājokļa, transporta un higiēnas izdevumus un jāspēj domāt par trešo bērnu, lai valsts kļūtu plaukstoša un nācija stipra.

ES PVN direktīva ļauj dalībvalstīm ieviest samazināto PVN likmi pārtikai.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Latvija, iespējams, no 2024. gada 1. janvāra pārstās piemērot šī nodokļa samazināto 5% likmi Latvijā raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. BDO Latvia pētījums liecina, ka arī bez šī papildinājuma mūsu valstī PVN likme ir viena no augstākajām.

Atpaliekam tikai no Dānijas

Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Bulgārijā, Dānijā, Igaunijā un Lietuvā. «Attīstītās valstis (Vācija – 7% likme, Luksemburga – 3%) piemēro daudz zemāku samazinātā PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties to celt, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē AS BDO Latvia nodokļu projektu vadītājs Artūrs Radziviļčuks. Viņš kā pārsteidzošu vērtē situāciju, ka Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – šādas samazinātās PVN likmes pārtikai netiek piemērotas. Samazinātās PVN likmes pārtikai nav arī Dānijā. «Izveidojusies absolūti neloģiska aina – jo nabadzīgāka valsts, izņemot Dāniju, jo augstāks PVN pārtikai,» secina A. Radziviļčuks.

22 no 28 ES dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku PVN, ieskaitot nesen pievienojušos Horvātiju un krīzē smagi cietušo Grieķiju, un tikai piecas valstis, tostarp Latvija to nedara

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Latvijā PVN likme pārtikas precēm ir viena no augstākajām ES. Pēc PVN likmes lieluma Latvija atpaliek tikai no Dānijas. Attīstītās valstis (Vācija –7% likme, Luksemburga –3% un Lielbritānija – 0%) piemēro daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka tās varētu atļauties ieviest arī augstāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir augstāks un viņi būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt, lai arī pēdējie gadi ir uzskatāmi par ekonomiskās krīzes periodu un valstis meklēja iespējas palielināt budžeta ieņēmumus.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) norāda uz Latvijas lauksaimnieku satraukumu par pārtikas ražošanas izmaksu straujo pieaugumu, kā rezultātā arvien pieaug pārtikas cenas veikalos.

LOSP provizoriskie aprēķini skaidri norāda uz to, ka 2022. gads lauksaimniecībā un saistītājās nozarēs būs īpaši saspringts energoresursu, degvielas, gāzes un mēslošanas līdzekļu, lopbarības, graudaugu cenu pieauguma dēļ. Vienlaikus cenu pieaugumu veicinās arī notiekošā pāreja uz jauno Kopējo lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu līdz 2027. gadam, t.sk. jaunas vides prioritātes. Vēl straujāk situāciju nozarē ietekmē karš Ukrainā - graudu deficīts Eiropas reģionā var izsaukt vispārēju pieprasījuma pieaugumu pasaules tirgū pēc pārtikas produktiem, jo īpaši graudiem.

24. martā plkst.10 sākas LOSP un Zemkopības ministrijas organizētā konference “PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai”.

Jau vairākus gadus valsts un pašvaldību iestādes publiskajos iepirkumos sadarbības partneri komunikācijas projektiem izvēlas pēc saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma, kas citiem vārdiem nozīmē to, ka piedāvājums satura kvalitātes vērtējumā ir vislabākais. Visu cieņu, tas ir labi!

Tomēr ir arī izņēmumi un patiešām pārsteidz, ka tirgū joprojām parādās iepirkumi, kuru galvenais kritērijs, atlasot izpildītāju, ir viszemākā piedāvātā līgumcena. Taisnības labad jāsaka, ka “Repute” šādos iepirkumos mērķtiecīgi izvairās startēt, tomēr nereti “kāja paslīd”, jo pārāk ātri iedegamies par tēmu, rodas laba ideja, parādās konkurences gars, kas tajā brīdī zemākās cenas izvēli it kā nostumj otrajā plānā.

Tomēr - kāpēc, organizēt zemākās cenas iepirkumus ir kļūda?

Pirmais un svarīgākais iemesls – šādos iepirkumos pašos pamatos ir iekodēta viduvējības stīga, jo piegādātājs nav motivēts iedot vairāk risinājumu, nekā prasa, turklāt arī to, ko prasa, izpildīs ar mazāko resursu, kāds iespējams. Pat ja budžeta definētais slieksnis, izpildot visas minimiālās nolikuma prasības, teorētiski vēl atļautu uz “kūkas uzlikt ķirsīti” jeb pasūtītājam piegādāt vēl vienu aktivitāti, kāpēc to darīt, ja tiek zaudēta konkurētspēja? Realitātē zemākās cenas iepirkumos visbiežāk viss iespējamais pasūtītāja budžets tā arī netiek izpildīts, lai gan tā pilnīga izmantošana varētu garantēt labāku rezultātu.

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Ekonomisti šobrīd neatbalsta PVN likmes samazināšanu pārtikai, bet ideju ieviest t.s. «tauku» nodokli vērtē kā apspriežamu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana pārtikai šobrīd būtu kategoriski nevēlama, jo tādā veidā būtiski samazinātos valsts budžeta ieņēmumi. Valstī, kur nodokļu iekasēšana nav optimāla un iedzīvotājiem ir tendence nemaksāt nodokļus, PVN ir viens no nedaudzajiem nodokļu veidiem, no kura ir grūti izvairīties. Uzlabojot nodokļu iekasēšanu un maksāšanas disciplīnu citās kategorijās, ilgākā termiņā varētu domāt arī par PVN pakāpenisku samazināšanu pārtikai, DB skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Nākotnē PVN likmes samazināšana pārtikai vai daļai pārtikas produktu būtu pieļaujama, tomēr tā būtu jāskata kontekstā ar kopējo nodokļu politiku un to, kā padarīt Latvijas nodokļu sistēmu progresīvāku, līdzīgās domās ir SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis. Savukārt patlaban PVN likmes samazināšana pārtikai, arī pēc viņa domām, diezin vai būtu pareizais solis, ņemot vērā budžeta iespējas, jo šāds solis nozīmētu PVN nodokļu ieņēmumu samazinājumu, bet tas automātiski nenodrošinātu arī pārtikas preču cenu krišanos par tādu pašu procentu. «Tādējādi PVN likmes samazināšana nozīmē mazākus ieņēmumus budžetā, bet patērētājs šo PVN likmes samazināšanu neizjustu pilnībā, turklāt šajā gadījumā lētākas pārtikas preces būtu arī sabiedrības turīgākajam slānim. Līdz ar zemāku PVN gan varētu sagaidīt pārdoto pārtikas preču apjomu pieaugumu, tomēr šis pieaugums procentuāli būtu mazāks nekā cenu izmaiņas, turklāt PVN samazināšana visai pārtikai var sekmēt tādu pārtikas produktu iegādi, kuri nav uzskatāmi par veselīgiem pārtikas produktiem,» klāstīja E. Rudzītis.

Valdība šodien neatbalstīja ideju piemērot pārtikai samazināto pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone valdības sēdē atzina, ka valsts finansiālā situācija patlaban neatļauj samazināt PVN pārtikai, tomēr darba devēju pārstāve aicināja šo jautājumu nenoņemt no dienaskārtības pavisam, bet pie tā varētu atgriezties, kad būs iespējams.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure FM ziņojumu nodēvēja par subjektīvu, jo tajā netika ņemti vērā citi pētījumi par PVN mazināšanu pārtikai, kuros, piemēram, secināts, ka, samazinot PVN pārtikai, ēnu ekonomika pārtikas nozarē samazinātos par 8%. Tāpat Šure pārmeta ministrijai, ka tā ziņojumu nav saskaņojusi ar nozari.

Visbeidzot politiski jāizšķiras par samazinātas PVN likmes piemērošanu pārtikai, taču atbildīgās ministrijas runā katra savā valodā

Iekasētā PVN apjoms gadu no gada aug – kopš 2012. gada tas pakāpies vairāk nekā par 300 miljoniem eiro, bet pēdējā gada laikā vien – par 100 miljoniem, tā rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati. Nevajag jau bliezt ar veseri pa nodokļu ieņēmumiem, tomēr varbūt ir īstais brīdis palēnām, gadu no gada ar PVN likmes samazināšanu dot impulsu atsevišķām jomām, vispirms sākot ar daudz cietušo piena vai pelēkās konkurences nomocīto dārzeņu biznesu. Tā pamazām svaigā pārtika un būtiskākas izejvielas tiktu atbrīvotas no PVN pašlaik ļoti ciešā apskāviena. Lauksaimnieki un pārtikas rūpnieki sagaida tādu PVN likmes samazinājumu, lai pašmāju ražotāji spētu konkurēt ar importa preci.

Finanšu ministrija (FM) 2016.gada budžetā ir gatava runāt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikai, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Mēs pie šī mērķa [samazināt PVN pārtikai] paliksim. Pozitīvā ziņa ir tā, ka Finanšu ministrija (FM) par šo jautājumu, gatavojot 2016.gada budžetu, ir gatava runāt,» norādīja zemkopības ministrs.

Viņš arī piebilda, ka Zemkopības ministrija (ZM) prasību samazināt PVN likmi pārtikai uztur spēkā visu laiku. «Es nevaru piekrist FM aprēķiniem. Manā rīcībā ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesores Irinas Pilveres aprēķini un tie visiem ir publiski pieejami. Diemžēl daļa cilvēku pieņem, ka visi ar šo nodokļa likmi šmauksies. Es tam nevaru piekrist. Esmu runājis ar visiem lielajiem tirgotāju tīkliem – viņi saka, cenas samazināsim tajā pašā brīdī, kad samazināsies PVN pārtikai, nāciet un pārbaudiet,» norādīja ministrs.

Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli (PVN), Zemkopības ministrija izveidojusi ekspertu darba grupu. To vadīs Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, informē ZM.

Darba grupai uzdots izvērtēt citu valstu pieredzi diferencētās PVN likmes pārtikai piemērošanā, kā arī samazināta PVN visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekmi uz Latvijas pārtikas produktu ražotāju konkurētspēju un ietekmi uz nelegālās pārtikas tirdzniecības ierobežošanu.

Eksperti vērtēs arī samazināta PVN pārtikai ieviešanas ietekmi uz maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju un to, vai nodokļa samazināšana kāpinās Latvijā ražoto pārtikas produktu patēriņu, tādejādi veicinot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

Tāpat tiks vērtēta PVN diferencētās likmes visai pārtikai vai atsevišķām produktu grupām ieviešanas ietekme uz valsts budžetu. Pēc visu šo uzdevumu veikšanas darba grupai uzdots sagatavot priekšlikumus par iespēju PVN samazināšanu pārtikai vai atsevišķām produktu grupām un iesniegt zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Iekšējo patēriņu varētu palielināt straujāka PVN likmes samazināšana pārtikai, saredz pašmāju pārtikas ražotāji. Arī Itālijas eksperti uzskata, ka Latvijai būtu jāizmanto ES spēkā esošā iespēja noteikt samazinātas PVN likmes.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir vienīgais īstais vienotais nodoklis Eiropā, DB rīkotajā konferencē Pārtikas nozares forums 2012 apliecināja Itālijas LUM Žana monē universitātes nodokļu tiesību profesors Mario Damiani un universitātes nodokļu tiesību pētniece Končeta Riči. Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvai PVN kopējā likme nevar būt mazāka par 15%, bet samazinātā likme - par 5%. Atsevišķas vecās ES dalībvalstis var noteikt arī zemākas likmes.

Eksperti iesaka Latvijai izmantot to, ka atsevišķiem produktiem un pakalpojumiem iespējams piemērot samazinātās likmes. Lai veicinātu savu uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu likmes jānosaka harmonizēti ar citām valstīm, skaidroja K. Riči. «Nodokļu likmju harmonizācija ES vēl notiek,» atzina M. Damiani, uzsverot, ka katras valsts liktenis ir savās rokās. Samazinātās likmes iespējams piemērot īpašiem produktiem, piemēram, kādai pārtikas precei, pakalpojumiem, utt. Itālijā PVN pamatlikme ir 21%, samazinātā likme 10%, bet 4% saglabāta pārtikas produktiem, izejvielām, ko izmanto pārtikas produktu ražošanai. Latvijā samazinātā PVN likme tiek piemērota siltumenerģijai, medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, zīdaiņiem paredzētajiem produktiem, grāmatām, avīzēm, žurnāliem, sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē u.c.

Ja īstenosies Eiropas Komisijas (EK) iecere nākotnē ieviest vienotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi, Latvijas ražotāji būs zaudētāju lomā, jo vismaz 12 Eiropas Savienības (ES) valstīs tiks saglabāts īpašās labvēlības statuss un attiecīgi - vēl zemākas nodokļa likmes, atzina aptaujātie pārtikas ražotāji.

Kā ziņots, šonedēļ EK sākta sabiedriskā apspriešana par PVN likmju nākotni, jautājot, vai samazinātās PVN likmes ir sasniegušas solīto, vai arī nerada vairāk problēmu nekā labumu. Apspriešanā tiek vaicāts, vai samazinātās likmes neizkropļo konkurenci vienotajā tirgū, vai tās nav pretrunā ar ES mērķiem un kā vienāda veida precēm un pakalpojumiem būtu jāpiemēro vienots PVN. Sabiedriskās apspriešanas rezultāti tiks ņemti vērā, nākamgad EK gatavojot jaunus priekšlikumus par PVN likmēm.

Kā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure, gadījumā, ja ES pieņems vienotu PVN likmi pārtikai, Latvija būs zaudētāja lomā, jo atsevišķas valstis tomēr saglabās esošo ievērojami zemāko likmi.

Viens no karstāk apspriestajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā ir Finanšu ministrijas piedāvātais nodokļu samazināšanas plāns, kas paredz, jau sākot ar šā gada 1. jūliju, pašreizējo 22% PVN likmi samazināt līdz 21%.

Diskutabls jautājums šajā sakarā ir - vai vispār un cik liela būs šādas PVN samazināšanas efektivitāte? Jau izskanējušas bažas par to, ka simboliskā PVN samazināšana realitātē labumu var dot tikai tad, ja tiek panākta īpaša vienošanās ar tirgotājiem par to, ka nodokļa samazinājums tiek atspoguļots arī cenās, kas izskatās vēl samērā reāli īstenojams attiecībā uz precēm ar augstu vērtību, bet pilnīgi nereāli - lielākajam ikdienas preču klāstam, tostarp pārtikai. Līdz ar to kā viens no efektīvākajiem risinājumiem situācijā, kad valstī ir liels iedzīvotāju skaits ar ļoti ierobežotu pirktspēju, ir būtiskāks - vismaz par 10%! - PVN likmes samazinājums pārtikas precēm, pašreizējo 22% vietā tādējādi piemērojot vismaz 12% likmi. Vienlaikus jānorāda, ka samazinātas PVN likmes piemērošana pārtikai nav tikai zāles iedzīvotāju tēriņu mazināšanai, bet arī reāls instruments mazo uzņēmēju un ražotāju darbības sekmēšanai.

No pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanas pārtikai nebūs gaidītā efekta cenu virzienā, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Viņa atgādināja, ka PVN likmes samazināšana radītu budžetā ievērojamu iztrūkumu. «Tie ir 200 miljoni budžetā. Mums bija pētījums, kad vēl biju zemkopības ministres amatā, ka ar laiku [pārtikas] cenas izlīdzinās pirmos dažus mēnešus,» teica premjere.

«Es neredzu efektu, ko gaida lauksaimnieki,» atzina Straujuma, piebilstot, ka tādēļ valdība piekritīs Finanšu ministrijai (FM), kas PVN likmi pārtikai aicina nesamazināt.

Valdība otrdien izskatīs FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par samazināto pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām un fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES), norāda laikraksts Neatkarīgā.

«Ja Latvijā cenas gandrīz ir sasniegušas ES valstu cenu līmeni, vainīgs nav eiro, bet veikalu monopols Latvijā,» vēstulē laikrakstam rakstījis Francijas pilsētā Lillē dzīvojošs latvietis M. Imants. Līdz ar savām pārdomām viņš atsūtījis arī lielveikala E. Leclerc katalogu, kurā redzamas produktu cenas.

Salīdzinot šajā Lilles lielveikala sortimentā esošos produktus ar vairāku Latvijas lielveikalu akciju avīzēm, kas bija iznākušas aptuveni tajā pašā laikā, Neatkarīgā secinājusi, ka atsevišķu produktu cenas Latvijā ir ne tikai sasniegušas, bet pat pārspējušas Francijas cenas, piemēram, gurķi, tomāti, banāni, persiki Latvijā tobrīd maksāja dārgāk nekā Lilles lielveikalā. Siers Gouda Latvijā maksāja tikai nedaudz lētāk nekā izsmalcinātajā siera zemē. Vienlaikus šajā valstī augstākas cenas bija svaigai gaļai.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Sakarā ar labajām ražām pasaulē graudu iepirkuma cenas Latvijā pēdējās trīs nedēļās ir kritušās par 20 - 30 %, salīdzinot ar pērno gadu, un tām ir lejupejoša tendence.

Ražiba pasaule samazina graudu cenu

Šogad Latvijā situācija ar graudiem ir divējāda - augstas ražas ir Zemgalē un centrālajā Vidzemē, kur labība ienācās agrāk un agrāk arī tika nokulta, bet lietavu dēļ nespēja laikus novākt, līdz ar to slikta kvalitāte un zema ražība ir pārējā Latvijas daļā, to Db apgalvoja gan aptaujātie zemnieki, gan graudu, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu tirgotāja Agro Trade Latvijas valdes loceklis Olavs Legzdiņš. Atsevišķiem zemniekiem ir pat par 20 -30% lielāka raža nekā pērn. 2007. gadā Zemgalē rapši tika ievākti 3- 4 t/ha, šogad - 4-5 t/ha. Ziemas kviešiem ražība pērn bija 6-8 t/ha, šogad - jau 8-10 t/ha. Savukārt daudzas zemnieku saimniecības, pārsvarā mazās, ražu nav paspējušas novākt un apsver, vai vispār vērts ar tehniku doties uz lauka, jo «labība guļ zemē». Šo situāciju jo īpaši smagu dara graudu cenu kritums par 20 - 30 %.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014.gada maijā, salīdzinot ar 2013.gada maiju, palielinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem cenas pieauga par 2,6%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,1%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014.gada maijā, salīdzinot ar 2013.gada maiju, bija cenu kāpumam viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam pārtikai un sakaru pakalpojumiem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis šogad maijā, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,5%. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem, kam 2013.gada maijā bija būtisks cenu kāpums. Cenas samazinājās arī tējai un kafijai, augļiem, cukuram un olām. Savukārt lielākais cenu kāpums bija vērojams pienam un piena produktiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, kā arī sieram.

2016. gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi bija vidēji 333 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 17 eiro jeb 5,4 % vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzināmajās cenās, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu par 0,1 %, patēriņa izdevumi palielinājušies par 5,3 %.

No visām mājsaimniecībām pērn visvairāk tērēja mājsaimniecības Rīgā – 406 eiro vidēji uz mājsaimniecības locekli, kas ir par 4,7 % jeb 18 eiro vairāk nekā 2015. gadā. Mājsaimniecību tēriņi pilsētās pieauga par 5,9 % jeb 20 eiro un sasniedza vidēji 363 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Savukārt laukos patēriņa izdevumi palielinājās par 4,0 % jeb 10 eiro un sasniedza vidēji 269 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

«Patēriņa izdevumu pieaugumu kopš 2011. gada veicināja atalgojuma kāpums, kā arī nodarbinātības pieaugums. 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, neto darba samaksa pieauga par 4,7 %, savukārt nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars palielinājās par 0,8 procentpunktiem. Tomēr jāatzīst, ka tēriņu pieaugums ir visai lēns, kas liecina par zināmu mājsaimniecību piesardzību savu tēriņu realizācijā, domājot par uzkrājumiem nākotnes izaicinājumiem. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem 2016. gada beigās rezidentu mājsaimniecību noguldījumi Latvijas bankās bija par 9,8 % jeb 481 miljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš,» skaidro CSP.

2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 13,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 17,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (+25,3 %), piena produktiem (+31,0 %), pienam (+34,9 %) un jogurtam (+24,0 %). Cenas pieauga miltiem un citiem graudaugiem (+49,6 %), maizei (+13,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+10,7 %), makaronu izstrādājumiem (+32,7 %), rīsiem (+33,1 %). Dārgāki bija svaigi augļi (+17,2 %), svaigi dārzeņi (+13,5 %) un kartupeļi (+57,5 %).