Mežsaimniecība

Pavasarī sāksies jauna ēra

Māris Ķirsons, 12.11.2018

SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals (no labās) un Latvijas pārstāvis papiNet Forest Wood Suppley un papiNet IT projekta vadītājs Ivars Kalmuks

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

2019. gada pavasarī sāks darboties nozares datu centrs kokmateriālu plūsmas no krautuves mežā līdz apaļkoksnes patērētājiem, tādējādi radot jaunas iespējas tās dalībniekiem, vienlaikus audzējot viņu konkurētspēju, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«2017. gadā aizsāktais projekts par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites vadību, izveidojot Datu centru, izmantojot starptautisko papiNet datu standartu, tuvojas finišam,» pašreizējo projekta stadiju atklāj SIA VMF Latvia padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Šāda projekta īstenošana un iedzīvināšana ir iespējama tikai nozares spēlētājiem – kokmateriālu piegāžu ķēdē iesaistītiem uzņēmumiem, vienojoties par attiecīgo datu standartu un arī pašiem investējot savās IT sistēmās, pievienojot tām atbilstošu moduli – tulkotāju, kas papiNet datu standartu konvertē katra uzņēmuma individuālajā IT datu sistēmā.

«Jaunā sistēma būtībā ir visas nozares atbilde uz kokmateriālu cenu pieaugumu, kas ļoti būtisks ir tieši kokrūpniekiem, un personāla izmaksu kāpumu un pieejamību, kas skar visu meža un arī pārējās jomas Latvijā,» tā uz jautājumu par Latvijas kokmateriālu uzmērīšanas un uzskaites Datu centra nepieciešamību atbild M. Gaigals. Šie jautājumi, kas skar tieši izmaksu kāpumu, ir svarīgi ne tikai atsevišķiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem, bet gan visas nozares globālās konkurētspējas kontekstā. «Datu bāze, kurā atrodas visi pamatdati un klasifikatori un komunikācija notiek pēc vienota starptautiskā papiNet standarta, ir sava veida darba plānošanas instruments, jo ļauj salāgot ražošanu ar apaļkoksnes piegādēm, tās noliktavu meža krautuvē un kokrūpnieka koklaukumā,» tā M. Gaigals.

Viņš norāda, ka divu uzņēmumu, kuriem ir darījumi, kopīgi integrēta sistēma izmaksā dārgāk nekā uzņēmumu grupai vai visai nozarei kopumā. «Nav ekonomiski lietderīgi apaļkoksni mērīt vairākās vietās, pietiek, ka to veic vienā vietā – pie patērētāja, turklāt to dara ārēju interešu ietekmes neatkarīgi eksperti – VMF Latvia, izmantojot elektroniskās kontroles un uzmērīšanas sistēmas, cik daudz to atļauj, savukārt kvalitātes vērtēšana pagaidām pamatā ir cilvēka ziņā,» skaidro M. Gaigals.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

«Dažādiem nozares uzņēmumiem ir atšķirīgas sistēmas, kur vienas datus otrā bez «tulkotāja» nemaz nevar ievietot, tāpēc tika panākta vienošanās izmantot papiNet standartu, kurš savulaik tika radīts Ziemeļamerikā un kuru uz Eiropu atveda Skandināvijas uzņēmumi, un nav arī ekonomiskās jēgas radīt jaunu, ja jau tāda ir izveidota,» uz jautājumi, kāpēc tika izvēlēta tieši papiNet sistēma, atbild Latvijas pārstāvis – papiNet Forest Wood Suppley un papiNet projekta IT vadītājs Ivars Kalmuks

Viņš atzīst, ka tas, ko pašlaik cenšas īstenot Latvijā, daudz plašākā izpildījumā ir ieviests Latvijā strādājošu meža nozares uzņēmumu konkurentvalstīs – Somijā un Zviedrijā. «Latvijā pašlaik šo sistēmu cenšamies ieviest būtiskā daļā no kokmateriālu plūsmas ķēdes – no apļkoksnes krautuves mežā līdz to patērētāja noliktavai, ieskaitot koksnes pārvadātājus, bet Skandināvijā šajā sistēmā jau ir ietverti meža resursi un tādējādi tajā ir iespējams plānot harvesteru un forvarderu darbu, tostarp balstoties uz patērētāju pieprasījumu, klimatiskajiem apstākļiem utt.,» Skandināvijas valstu pieredzi rāda I. Kalmuks. Vienlaikus tiek vērsta uzmanība uz to, ka ir liela atšķirība starp Latviju un, piemēram, Somiju. «Ir būtiskas atšķirības starp Skandināviju un Baltiju, jo pirmajās būtībā nozare ir vertikāli integrēta, jo mežu īpašniekiem pieder pārstrādes jaudas, bet industrijai – meži, un viņiem ir vienalga, kurā vietā (no mežsaimniecības vai kokapstrādes) saņemt dividendes, savukārt Latvijā šāds modelis tiek daļēji īstenots tikai nedaudziem, piemēram, Rīgas mežiem. Tajā paša laikā kokapstrāde ir attīstījusies lēcienvedīgi ar milzīgu iekšējo konkurenci, vienlaikus radot arī dažādus biznesa modeļus, tāpēc nebija viegli vienoties par datu standartu,» uz jautājumu, vai šāda nozares iekšējā vienošanās nebija iespējama jau krietni ātrāk, atbild M. Gaigals.

Visu rakstu Pavasarī sāksies jauna ēra lasiet 12. novembra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklātas starptautiskās estētiskās un lāzermedicīnas klīnikas Era Esthetic jaunās telpās Rīgas klusā centra vēsturiskajā koka ēkā, kas atrodas nesen izveidotajā dzīvojamo ēku kvartālā Parkers.

Atklāšanas ceremonijas laikā klīnikas direktore Jūlija Jurgele uzsvēra, ka pēc pieciem nostrādātiem gadiem klīnikas atvēršana jaunās telpās ir iespēja arvien plašākam klientu lokam sniegt iespēju rūpēties par savas ādas skaistumu un veselību.

Jaunajās telpās divos stāvos izvietotas dažādas lāzertehnoloģijas, aparātprocedūras un injekciju metodes.

Klīnikas direktore piebilda, ka uzņēmums turpinās strādāt arī iepriekšējās klīnikas telpās Jeruzalemes ielā, kur iecerēts attīstīt jaunu estētiskās medicīnas virzienu un piebilda, ka pēdējā desmitgadē lāzerdermatoloģija visā pasaulē attīstās un kopumā arī Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm.

Estētiskās medicīnas un lāzerdermatoloģijas klīnika Era Esthetic ir starptautiskā klīniku tīkla pārstāve, kas darbojas Lietuvā (Viļņā, Kauņā, Klaipedā), Vācijā (Frankfurtē), kopš 2015. gada - Latvijā (Rīgā un Jūrmalā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Banku analītiķi: Jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot stingrākus pasākumus Covid-19 izplatības mazināšanai, ir jācenšas pēc iespējas mazāk ierobežot ražojošo sektoru, kā arī ir jādomā par plašāku valsts atbalstu iedzīvotājiem, pauda banku analītiķi.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norādīja, ka negatīvā ietekme uz ekonomiku no ārkārtējās situācijas ieviešanas šobrīd būtu mazāka nekā pavasarī, taču tā tik un tā ietekmētu atveseļošanos.

"Martā strauji pieaugošo inficēšanās līmeni izdevās stabilizēt tikai ieviešot stingru karantīnu 3-4 nedēļu laikā. Otrā viļņa laikā, kas aptuveni iezīmējas tuvākā pusgada laikā, šādi posmi var būt pat vairāki. Tas nozīmē arī pastiprinātu negatīvo ietekmi uz ekonomiku, ko šobrīd nav iespējams noprognozēt. Te liela loma būs sabiedrības spējai mobilizēties un ievērot noteikumus, jo valdība centīsies ierobežojumus veidot elastīgākus. Taču, ņemot vērā to, ka pavasarī Latvijā ierobežojumu režīms bija samērā liberāls, risks, ka piedzīvojam arī noteiktus striktākus ierobežojumus un pat atgriežamies dziļākajā punktā, ir ļoti reāls," sacīja Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sākas jauna ēra banku sektorā

Māris Ķirsons, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors Latvijā atrodas uz jaunas ēras sliekšņa, kur iepriekšējie biznesa modeļi attiecībā uz ārvalstu klientu apkalpošanu vairs nestrādā un to vietā ir jārada citi.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja AS BlueOrange Bank valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Latiševs, kurš banku sektorā dažādos amatos strādā kopš 1993. gada. Viņš uzsvēra, ka 25 gadu laikā banku sektorā ir notikušas daudzas dažādas pārmaiņas. Pašlaik novērojamās pārmaiņas ir saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pieaugošajām prasībām un ārzonu biznesa ierobežošanu.

Par Latvijas banku sistēmas pirmsākumu uzskatāms 1991. – 1992. gads, taču vienlaicīgi bankas pakāpeniski sāka sadalīties divās grupās. Viena grupa koncentrējās uz vietējā tirgus klientu (uzņēmēju un iedzīvotāju) apkalpošanu, bet otra pamatā fokusējās uz kaimiņvalstu – ārvalstu – klientu apkalpošanu. Aptuveni 10 gadu laikā pirmā grupa pakāpeniski nonāca ārvalstu – pamatā skandināvu – investoru rokās. «Pie šīs grupas pašlaik ir arī jāpieskaita Citadeles banka, kura tagad pieder rietumvalstu kapitālam,» piemetina D. Latiševs. Viņš norāda, ka otrās grupas banku īpašnieki bija vietējie uzņēmēji un vēlāk viņiem pievienojās arī uzņēmēji no austrumvalstīm. «Vietējais tirgus bija salīdzinoši mazs, konkurence par katru Latvijas klientu bija ļoti asa, bet vietējā kapitāla bankām nebija pieejami atbilstoša apmēra un par tam laikam atbilstošu cenu finanšu resursi, lai varētu piedāvāt konkurētspējīgus pakalpojumus, taču to spēja veiksmīgi darīt Skandināvijas bankas,» uz jautājumu, kāpēc Latvijā izveidojās savā ziņā duāla banku sistēma, atbild D. Latiševs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kuras IT tendences mainīs pasauli 2019. gadā?

Laura Mazbērziņa, 25.03.2019

Izprotot tehnoloģiju četrotnes ģenētisko kodu - Tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing).

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Blokķēde, mākslīgais intelekts, paplašinātā realitāte un kvantu skaitļošana ieņems aizvien lielāku lomu ekonomikā, ziņoja IT uzņēmuma Accenture Technology eksperti.

Minētā tehnoloģiju četrotne, digitālā identitāte, darbinieku-tehnoloģiju mijiedarbības spēks, kiberdrošība un uzņēmumu spēja reaģēt uz mainīgo datu apjomu ir piecas aktuālākās informācijas tehnoloģiju (IT) tendences pasaulē. Tās tuvākajā laikā ietekmēs uzņēmējdarbību, valsts sektoru un sabiedrību kopumā, atklāj šā gada Accenture Technology vision 2019 pētījums Postdigitālā ēra (Post-digital era). Pētījumā galvenā uzmanība tika pievērsta tehnoloģiju izmantošanai jēgpilnā veidā, uzlabojot cilvēku savstarpējo komunikāciju. Viedākas tehnoloģijas prasa viedāku domāšanas veidu.

Accenture Technology eksperti norāda, ka tehnoloģiju četrotnē ietilpst sadalītās virsgrāmatas, tai skaitā blokķēdes, tehnoloģija (distributed ledger technology), mākslīgais intelekts (artificial intelligence), paplašinātā realitāte (extended reality) un kvantu skaitļošana (quantum computing). Šobrīd 89% aptaujāto uzņēmumu eksperimentē vai investē vienā vai vairākās četrotnes tehnoloģijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesa vieta: Jeruzalemes ielā kūkas, spēles un baloni

Kristīne Stepiņa, 05.04.2019

Uzņēmums Rīgas Rēvija Jeruzalemes ielā darbojas jau 26 gadus. Tas savu biznesu sāka kā reklāmas aģentūra. Uzņēmuma telpās atrodas veikals Balonu pasaule, kas nav vienīgā tirdzniecības vieta, kompānijai ir vēl viens veikals Rīgā – Lāčplēša ielā, kā arī Cēsīs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jeruzalemes iela ir viena no īsākajām Rīgas klusā centra ieliņām, tās garums ir vien 126 metri, taču tajā valda gana liela rosība.

Iela savu nosaukumu ieguva pirms divdesmit gadiem, kad par godu Izraēlas 50. gadadienai, nolemts šīs valsts galvaspilsētas vārdā pārdēvēt Lazaretes ielu.

Uzņēmums, kas ir pārdzīvojis ielas nosaukuma maiņu un šeit darbojas visilgāk – jau 26 gadus –, ir Rīgas Rēvija. Jaunu elpu un mūsdienīgus vaibstus ieliņai piešķīrusi pērnā gada nogalē atvērtā Latvijas Pasta pirmā jaunās koncepcijas pasta nodaļa, kas atrodas Jeruzalemes ielas un Elizabetes ielas stūrī, kā arī konditoreja Mulberry un restorāns Chef’s Corner, kas atrodas vietā, kur Jeruzalemes iela satiekas ar Dzirnavu ielu. DB aptaujātie uzņēmēji, kas saimnieko Jeruzalemes ielā, atzīst, ka ielu zina tikai retais, turklāt tā bieži vien tiek sajaukta ar Jēzusbaznīcas ielu. Pēdējos gados ieliņa piedzīvojusi gan vizuālās pārvērtības, kas lielā mērā ir saistītas ar nekustamā īpašuma projektu attīstību, gan kļuvusi dzīvīgāka un krāsaināka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Arī Mercedes GLE ir gatavs kompromisam

Aldis Zelmenis, 04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mercedes GLE ir kļuvis vēl lielāks un daudzpusīgāks, tiesa, tā motoru ēdienkarte turpmāk sāksies ar četrcilindru dīzeli

Arī Mercedes GLE nav pagājusi secen downsizing ēra. Nav šaubu, ka četrcilindru dīzelis ir augstas veiktspējas tehnika. Uz papīra tas daudz neatpaliek no iepriekš izmantotā sešcilindru dīzeļa. Bāzes modeļa GLE 300 d 4 Matic 245 zirgspēki ir gana daudz tik lielam auto, kāds ir jaunais GLE, tomēr tie nav seši stobri, un tas ir jūtams. Iespējams, ka, nezinot. kā brauca un ar kādu patīkamu skaņu to darīja sešcilindru dīzelis, šādi aizspriedumi vairs nemocīs. Tomēr Mercedes klients ir konservatīvs un tajā pašā laikā ar asu prātu un labu atmiņu apveltīts indivīds, attiecīgi neliels rūgtumiņš par četrcilindru sniegumu būs. Četrcilindru motors ir ievērojami skaļāks, to gan salonā nevarēs dzirdēt, jo Mercedes GLE virsbūve ir perfekti nopakota un akustiskais komforts salonā ir teicams. Toties paātrinājuma brīžos četrcilindru dīzeļa sniegums nebūs tik spilgts un nešūsies kopā ar Mercedes lozungu The best or nothing.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rasmusens izglābj PNB Banku. Kas glābs pārējās?

Sandris Točs, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens izglābj PNB Banku (bijušo Norvik Banku), kuras padomes loceklis viņš ir. Kas glābs pārējās? Šāds jautājums rodas, redzot valdības ieplānotās pārmaiņas banku uzraudzībā, kas faktiski nozīmē FKTK pakļaušanu politiskajam tirgum.

Vai nav skaidrs, kāpēc premjera padomnieks Imants Parādnieks, sēžot Saeimas komisijā, pēta vīriešu modi? Parādniekam līdz rudenim nav īsti ko darīt. Tikai rudenī sāksies īstais darbiņš, kad ir paredzēts «nomest» FKTK esošo vadību, lai varētu «ķerties pie lietas». Kādas lietas? Ne jau nu demogrāfijas jautājumiem, bet bankām! Oficiāli Parādnieks gan ir premjera padomnieks demogrāfijas jautājumos. Taču atcerēsimies, ka tieši deputāts Imants Parādnieks pagājušogad bija autors FKTK likuma grozījumiem, kas paredzēja, ka visus tās locekļus ieceļ Saeima.

«Mēģinājums uzlabot banku pārraudzību vai lobēt maksātnespējas administratoru intereses?» – šādu jautājumu toreiz uzdeva arī sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Premjers Kučinskis, atsaucoties uz ASV lūgumu, šo grozījumu virzību lūdza atlikt. Zīmīgi, ka tagad šādus pašus grozījumus virza Kariņa valdība, kurā Parādnieks ir premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atkārtoti meklē būvnieku Laimas ražotnei Ādažos; plānotā līgumcena - deviņi miljoni eiro

LETA, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas un uzkodu ražotāja «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izsludinājusi jaunu iepirkumu konkursu par «Laima» šokolādes fabrikas celtniecību Ādažos, kura plānotā līgumcena ir deviņi miljoni eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pērn kompānija jau bija izsludinājusi konkursu par jaunas šokolādes fabrikas būvniecību Ādažos, kura paredzamā līgumcena bija 6,5 miljoni eiro, taču konkursa pieteikšanās termiņu pagarināja, precizējot tā pretendentu kvalifikācijas prasības, kā arī kvalitātes kritērijus. Vēlāk iepirkumu konkurss tika pārtraukts.

Kompānijas sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Lineta Mikša skaidroja, ka pērn «Orkla Confectionery & Snacks Latvija» izlēma atcelt izsludināto iepirkumu, ņemot vērā lēmumu par cepumu un vafeļu kompetenču centra būvniecību. «Mēs vēlējāmies aptvert abu projektu kopējo attīstību, lai izmantotu tās iespējas, ko var gūt no infrastruktūras sinerģijām,» skaidroja Mikša. Tas garantēs, ka «Laimas» ražotnes un jaunās cepumu un vafeļu ražotnes projekti tiek izstrādāti atbilstoši vienādiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Veselības centrs 4 atklās pretnovecošanās klīniku

Kristīne Stepiņa, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar durvis vērs SIA Veselības centrs 4 pretnovecošanās klīnika; Skanstes privātās slimnīcas investori sola beidzot izsludināt būvniecības konkursu.

SIA Veselības centrs 4 turpina investēt medicīnas infrastruktūrā – top jauns medicīnas centrs, kurā tiks apvienotas vairākas struktūrvienības, kas šobrīd ir izkaisītas pa visu pilsētu. To iecerēts būvēt blakus medicīnas iestādei, kas atrodas K. Barona ielā, Rīgā, un izmaksās vairākus desmitus miljonus eiro. Jūlija sākumā SIA Veselības centrs 4 atklās pretnovecošanās klīniku Anti-Aging Institute, kas piedāvās multidisciplināru pieeju cīņai pret novecošanos. Arī šajā projektā uzņēmums ieguldījis prāvus līdzekļus.

Personalizēta pieeja

Jaunā veselības iestāde piedāvās individuālas programmas cilvēka fiziskās un garīgās veselības uzturēšanai ilgtermiņā, tādējādi cīnoties pret novecošanos. SIA Veselības centrs 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds stāsta, ka tā būs pirmā šāda veida klīnika Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

ABpark izveidotājs meklē vietu 120 tūkstošus eiro vērtai Šausmu mājai

Lelde Petrāne, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinās aktīvs darbs, lai izveidotu jaunu izklaides vietu - Šausmu māju, un atrastu tai piemērotu atrašanās vietu, biznesa portālam db.lv pastāstīja ABpark īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Šobrīd jau darbojas ABpark izklaides parks Lēdmanē un iekštelpu izklaides vieta ar tādu pašu nosaukumu tirdzniecības centrā Spice Home.

«Kopā ar mākslinieci Vladlenu tiek veidota ekspozīcija, kurā būs iespējams satikt dažādās šausmu filmās un stāstos redzētus personāžus reālā cilvēka augumā. Tas viss tiks kombinēts ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām, lai radītu maksimālu jautrību un piedzīvojumu. Sākotnēji to tika plānots izvietot Lēdmanes izklaides parkā, bet, aprēķinot nepieciešamās investīcijas, sapratu, ka būvēt tam atsevišķu ēku prasītu pārāk lielus ieguldījumus,» skaidroja M. Brezauckis. Tiek izskatīti dažādi atrašanās vietas varianti, bet, visticamāk, izklaides vieta tiks atvērta Rīgā. Tā būs piemērota bērniem, sākot no 5 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācijas attīstība pasaulē notiek strauji, un iegūs tie, kuri tai spēs pielāgoties. Paredzams, ka nākotnē pieaugs to darījumu skaits, kuros izmantotas kriptovalūtas.

Loģiska attīstība

Šobrīd finanšu tirgi nonākuši pagrieziena punktā, kad tradicionālie maksāšanas veidi transformējas, notiek arvien lielāka digitalizācija, un uzvarētāji būs tie, kas ies pa priekšu vai vismaz vienā solī kopā ar tirgū. Pārmaiņas ir likumsakarīgas, jo maksāšanas līdzekļu evolūcija notikusi vienmēr, pat sensenos laikos – sākotnēji pastāvēja naturālā saimniecība, kad notika preču apmaiņa, pēc tam ērtākiem norēķiniem un vērtību uzskaitei tika ieviestas monētas un banknotes, taču pēdējo gadu desmitu laikā arī tās nomainījušas maksājumu kartes. Tomēr attīstība neapstājas, aizvien biežāk tiek izmantoti bezkontakta maksājumi, elektroniskā nauda, sākas kriptovalūtu ēra, ar e-komercijas platformu palīdzību veidojot jaunu digitālo ekonomiku. Šī tendence ir loģiska, jo cilvēki visos gadsimtos ir meklējuši veidus, kā norēķināties ātrāk un ērtāk. Šo virzienu uzsver arī pasaules amatpersonas, norādot, ka digitalizācija neizbēgami mūsu dzīvē ieņems aizvien lielāku lomu. Par šo tēmu izteikusies arī nesen ieceltā Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda, uzsverot, ka vairākās pasaules valstīs strauji attīstās platformas, kas piedāvā elektronisko naudu, un attīstība nebūtu iespējama, ja nepastāvētu aizvien augošais patērētāju un tautsaimniecības pieprasījums pēc šiem maksājumu risinājumiem, un tam ir jāseko. Nereti kā digitālās naudas un kriptovalūtu risks tiek minēta drošība, taču, laikam ejot, tās radītāji un attīstītāji kriptovalūtas padara daudz drošākas, piedāvājot gan stabilāku vērtību, gan arī ātrākus un lētākus norēķinus. Arī vairāku valstu centrālās bankas izteikušās par savu digitālo naudu veidošanu, tādējādi sekojot līdzi notiekošajam finanšu tirgos, jo zina - ja par to nedomās, tad paliks zaudētājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien "Aston Martin" ražotni pameta pirmie autoražotāja izgatavotie SUV modeļi, raksta "Reuters".

Līdz šim uzņēmums "Aston Martin" pārvarā bijis pazīstams saistībā ar Džeimsa Bonda auto, taču pēdējos gados kompānijas finanšu rādītāji ir pasliktinājušies, un uzņēmums mainījis gan vadību, gan samazinājis darbinieku skaitus, gan cenšas ieiet jaunos auto segmentos.

DBX ir pirmais kompānijas mēģinājums ieiet SUV tirgū, sekojot daudziem konkurentiem, kas pēdējā laikā prezentējuši savus SUV modeļus.

"DBX ir kļuvis par auto, kas ievedīs "Aston Martin" jaunā, spilgtā ērā," sacījis "Aston" galvenais radošais direktors Mareks Reihmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju aizsardzības grāvju rakšana politisko ķīviņu iespaidā var neatmaksāties.

Finanšu tirgus dalībnieki visai lielu uzmanību mēdz pievērst parasti visai skaļajai politikai. Tādējādi daudzi ar zināmu satraukumu jau šobrīd sākuši gaidīt nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanas. Donalda Trampa pārvēlēšana šajā amatā tik skaidra nebūt nav, un pagaidām uz jautājuma zīmes ir ASV Demokrātu partijas kandidāts, ar kuru Trampam būs jāsacenšas. Šķiet, ASV un visi globālie finanšu tirgi uz amerikāņu politiku izteiktāk reaģē jau kopš 2016. gada šīs valsts vēlēšanu kampaņas. Pagaidām neizskatās, ka tas tuvākajā laikā varētu mainīties. Valdot šādam fonam, Bloomberg ziņo, ka daudziem investoriem pēc 10 gadiem ar lielā mērā nepārtrauktu akciju cenu pieaugumu ir sajūta, ka šo tendenci drīzumā testēs kāda jauna ekonomiska ēra, un tieši nākamā gada ASV vēlēšanas var ieskicēt to, kāda tā būs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru