Laikraksti The Washington Post un The Guardian pirmdien apbalvoti ar prestižo Pulicera balvu par rakstiem, kas balstīti uz bijušā ASV izlūkdienestu līdzstrādnieka Edvarda Snoudena nopludinātajiem dokumentiem.

Abi laikraksti apbalvoti visprestižākajā nominācijā «Par kalpošanu sabiedrībai».

Snoudens, kurš izpaudis Savienoto Valstu specdienestu noslēpumus, ASV apsūdzēts spiegošanā un valdības īpašuma zādzībā. Viņam piešķirts pagaidu patvērums Krievijā. Vašingtona atkārtoti aicinājusi Snoudenu atgriezties un stāties tiesas priekšā.

No Snoudena nopludinātajiem materiāliem kļuva zināms, ka ASV izlūkdienests nodarbojies ar politisko un rūpniecisko izspiegošanu iepriekš nepieredzētos apmēros un dienestu izmantotās metodes pārkāpušas personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Katra īsta žurnālista sapnis ir saņemt Pulicera balvu un medaļu. Parasti tas žurnālistam prasa mūža ieguldījumu un lielu veiksmi, taču kādā izsolē Kalifornijā Pulicera medaļu varēja iegādāties vien par 4 000 USD, raksta USA Today.

Par 4 000 USD tika pārdota viena no laikraksta Long Island nopelnītajām Pulicera medaļām, savukārt vēl divas, kurām bija jāatrodas Long Island redakcijas seifā Ņujorkā tika pārdotas par 4 500 un 7 000 USD.

Pats laikraksts Long Island apgalvo, ka savas medaļas neesot pārdevis, taču kādā veidā tad tās nonāca izsolē?

Viens no cilvēkiem, kurš ieguldījis lielu darbu, lai laikraksts varētu šīs balvas saņemt ir šokā par to, ka laikraksts tik vienkārši varēja nozaudēt pašu augstāko apbalvojumu, kādu šajā nozarē vispār var iegūt.

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

Otrdien tika sumināti Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotā tradicionālā konkursa Gada preču zīme laureāti, informē LTRK.

Konkursā šogad piedalījās 83 pērn reģistrētās preču zīmes divās nominācijās – Gada preču zīme – Latvijai un Gada preču zīme – pasaulei. Sīvajā konkurencē labāko preču zīmju titulus ieguva Latvijā radītu dizaina papīra lietu ražotājs SIA Manilla un starptautiska jūras servisa pakalpojumu sniedzējs SIA Marine Insurance Services.

«Preču zīmes ir uzņēmuma zīmolvedības un reklamēšanas stratēģiju būtisks elements, tādēļ preču zīmes, nenoliedzami, ir viens no uzņēmuma mārketinga politikas stūrakmeņiem,» konkursa laureātu godināšanas ceremonijā sacīja Latvijas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, uzsverot, ka gan šogad, gan arī iepriekšējos gadus laureātu godā ir uzņēmēji un uzņēmumi, kuri novērtē rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības un tās jau īstenojuši, reģistrējot savu preču zīmi.

Apgāds Dienas grāmata izdevis amerikāņu rakstnieces Merilinas Robinsones romānu Gileāda, kas apbalvots ar prestižo Pulicera prēmiju un Nacionālās grāmatu kritiķu apvienības balvu.

M. Robinsone par augstas klases autori tika atzīta jau 1981. gadā ar savu pirmo romānu Housekeeping, kas ieguva PEN/Hemingveja balvu, tādējādi kļūstot par moderno klasiku. Tikai pēc 23 gadiem iznāca viņas otrais romāns Gileāda (2004) un jau pēc gada saņēma prestižo Pulicera prēmiju.

Romāna Gileāda darbība risinās 1956. gadā Aiovas štata mazā pilsētiņā Gileādā un to stāsta 76 gadus vecs nāvējoši slims mācītājs Džons Eimzs. Nāvei nolemtais sadomā uzrakstīt pagarāku vēstuli savam 7 gadus vecajam dēlam.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

''Fotogrāfija ir patiesība,'' - tā fotogrāfiju raksturojis viens no cita vizuālās mākslas žanra - kino 20.gadsimta slavenākajiem meistariem Žans Liks Godārs. Šie vārdi izvēlēti kā vadmotīvs Latvijas Fotogrāfijas gada balvas ceremonijai, kurā šogad tika apbalvoti starptautiskās žūrijas noteiktie Latvijas labākie fotogrāfi kopā astoņās nominācijās. Par nozīmīgākās Gada balvas nominācijas – Gaismas balvas laureātu šogad kļuva fotogrāfs un pedagogs Andrejs Grants, informēja konkursa organizatori.

Lai veidotu Latvijas kultūras dzīvē jaunu ilgtermiņa tradīciju, Latvijas Fotogrāfijas gada balva, ko organizē nekustamo īpašumu uzņēmums Latio sadarbībā ar Kultūras ministriju, šogad tiek rīkota jau otro reizi. Balstoties uz ekspertu žūrijas vērtējumu, tajā tiks godināti gan atzīti fotogrāfijas meistari, gan jaunie fotogrāfijas jomas talanti. Par Latvijas Fotogrāfijas gada balvas 2007 laureātiem kļuvuši:

Īpašo balvu kategorijā:

·Gaismas balva un prēmija Ls 3500 apmērā piešķirta fotogrāfam un pedagogam Andrejam Grantam.

·Gada fotogrāfijas izstāde - balva un prēmija Ls 2500 apmērā piešķirta biedrībai Orbīta par Romana Korovina izstādi Right In The Middle

Žurnāls Forbes apkopojis sarakstu ar ASV augstskolām, pēc kuru beigšanas, absolventam ir vislielākās iespējas kļūt bagātam.

Forbes izveidotajā sarakstā ir ņēmis vērā absolventa ienākumus pēc augstskolas pabeigšanas turpmākajos 20 gados, kā arī lielākos ienākumus, kādi ir augstskolu absolventiem.

Desmit labākās ASV augstskolas:

0 līdz 5 gadiem absolventa gada alga - 58 000 USD;

10 līdz 20 gadiem absolventa gada alga - 134 000 USD;

Melngalvju namā ceturtdien norisinājās Latvijas gada auto ceremonija. Tajā visaugstāk vērtējamo titulu ieguva auto Ford S-max, Db.lv informēja konkursa preses sekretārs Mareks Ivans.

Konkursā pieteikto mašīnu skaits ar katru gadu palielinās, tā nupat noslēgtajā konkursā dalību ņēma trīsdesmit četri automobiļi. Žūrijas skaits gan ik gadu nemainās, šogad vērtētāji bija precīzi piecdesmit. Anketā starp desmit pusfinālu izturējušajiem auto bija jāizvēlas sev simpātiskākie. Balsošanas kārtība bija jau ierasta, pazīstama jau trešo gadu. Katra žūrijas locekļa rīcībā ir divdesmit seši punkti, kurus jāizdala starp sešiem auto. Pirmajai vietai jāatdod desmit punktus, nākošajām attiecīgi sešus, četrus, trīs, divus un vienu punktu. Divas dienas pirms konkursa fināla balsojumus apkopoja, lai noskaidrotu galveno laureātu.

Finālisti galvenajā nominācijā:

Sumināti pērnā gada labāko preču zīmju īpašnieki, apbalvošanai notiekot divās nominācijās Gada preču zīme Latvijai un Gada preču zīme pasaulei.

Konkursa organizatoru komandai šogad ir pievienojusies Latvijas Dizaineru savienība (LDS), sniedzot atbalstu šī krāšņā pasākuma tapšanā. LDS priekšsēdētājs Andrejs Broks norāda, ka «Preču zīme ir īpaša saziņas valoda, kas uzrunā mērķa adresātu ar rakstu un simbolu zīmēm, kurām piemīt sava etniskā un vispārcilvēciskā tēlu estētikas gramatika, tāpēc arī konkurss ir iedalīts Latvijas un pasaules kategorijās. Svarīga ir Latvijas uzņēmēju preču zīmju etniskās valodas kvalitatīvs lietojums un intensitāte, lai tā paceltos arī pasaules kategorijas līmenī, kā to pierāda eksportspējīgo uzņēmumu sasniegumi. Tas parāda preču zīmju, kā intelektuālā īpašuma formas īpašo lomu uzņēmējdarbības veiksmei un Latvijas uzņēmēju identitātes atpazīstamībai.»

Šā gada 8. decembrī notiks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa diena. Rīta pusē tiek organizēts LIAA Biznesa forums, savukārt dienas izskaņā – apbalvoti konkursa Eksporta un inovācijas balva 2016 laureāti.

Forumā uzstāsies četri ārvalstu viesi, kuri centīsies ikvienu aizraut un iedvesmot stāties pretim biznesa pasaules izaicinājumiem:

Pokera spēles profesionālis Kaspers Berijs (Caspar Berry), kurš ir sniedzis padomus Džeimsa Bonda filmā Kazino Royale un tagad savu pieredzi pielāgo biznesa spēlei, konsultējot Google, IBM, Visa, McDonald's un citus biznesa smagsvarus, aicinās auditoriju riskēt, apzināties iespējas un pieņemt lēmumus grūti prognozējamajā jaunajā laikmetā.

Aktīvi darbojoties visos kontinentos un visdažādākajos līmeņos – konsultējot gan iesācējuzņēmumus, gan pasaules lielākās valstiskās organizācijas, viedo pilsētu eksperts ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Renāto Dekastro (Renato de Castro) sniegs savu skatījumu un atklās stratēģijas urbanizācijas problēmu risināšanai un viedo pilsētu attīstībai.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Jūnijā Pāvilostas un Ventspils ostās piestās Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08’ dalībnieku jahtas.

8. jūnijā Pāvilostas jahtu ostā Pāvilosta Marina savu maršrutu Klaipēda - Pāvilosta noslēgs Baltijas regates dalībnieki, un jau 9. jūnijā Pāvilostā notiks dažādi kultūras pasākumi – svinīga Klaipēda – Pāvilosta starpposma laureātu apbalvošanas ceremonija, muzikāli priekšnesumi, būs iespēja izmēģināt vienkāršākos deju soļus līnijdejās un vērot dejotāju sagatavotos priekšnesumus, kā arī baudīt Užavas alu un zivis, kuras piedāvās zvejnieku saimniecība Kaija, Db.lv informē Sony Baltic Open Regatta 08’ organizatore Laine Zemīte.

10. jūnijā Ventspilī ierodas Baltijas atklātās regates dalībnieki, kā arī pilsētā sāksies sportiskā Olimpiskā nedēļa.

Rīt, 9.decembrī Nacionālajā teātrī notiks Biznesa forums un konkursa Eksporta un inovācijas balva 2010 laureātu apbalvošanas ceremonija.

Biznesa forumā uzņēmējiem būs iespēja vienkopus iegūt informāciju par dažādiem atbalsta veidiem uzņēmējdarbības veicināšanai un konkurētspējas celšanai, uzklausīt stratēģiju konsultanta Žozē Filipe Torres (Jose Filipe Torres) viedokli par ekonomikas atlabšanu un uzņēmēju lomu tajā, kā arī piedalīties ekspertu diskusijā par finanšu resursu pieejamību, ziņo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) .

Paralēli plānotas deviņas diskusijas ar nozaru ekspertiem un LIAA pārstāvniecību vadītājiem ārvalstīs par dažādu uzņēmējdarbības nozaru attīstības iespējām eksporta tirgos, kā arī diskusijas ar biznesa inkubatoru, tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu, klasteru un kompetences centru pārstāvjiem par atbalstu ideju attīstībai.

10. jūnijā Ventspilī piestās Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08 dalībnieku jahtas. Šajā dienā noslēgsies regates starpposms Pāvilosta – Ventspils, informē Ventspils pašvaldība.

11. jūnijā pie Ventspils Livonijas ordeņa pils notiks Latvijas Jūras spēku kuģu un jahtu parāde, darbosies Kurzemes amatnieku tirdziņš, būs dažādas regates atbalstītāju aktivitātes.

Baltijas atklātās regates Sony Baltic Open Regatta 08 ietvaros Ventspils ostā norisināsies pirmā Baltijas mediju regate. Pēcpusdienā notiks svinīga regates starpposma Pāvilosta – Ventspils un mediju regates laureātu apbalvošanas ceremonija. Vakarā burātājus un viesus izklaidēs un par jautru noskaņojumu gādās populārā Latvijas mūzikas grupa Labvēlīgais Tips.

12. jūnijā burātāji uzsāks ceļu uz Roņu salu, bet Ventspils Zilā karoga pludmalē tiks iedegta Latvijas II olimpiādes Olimpiskā lāpa.

Sveikti konkursa «Sējējs 2017» laureāti.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra astoņās konkursa nominācijās. Laureāta nosaukums nominācijā «Gada lauku saimniecība» tika piešķirts Jelgavas novada zemnieku saimniecībai «Terēņi» un tās saimniekam Kasparam Dugem.

Nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» par labāko atzīta Smiltenes novada akciju sabiedrība «Smiltenes piens», tās vadītāja Gita Mūrniece.

Konkursa nominācijā «Ģimene lauku sētā» šogad laureāta titulu ieguva Beverīnas novada zemnieku saimniecība «Kalnleimaņi», kurā saimnieko Lolita Zvirgzda ar ģimeni.

Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Valkas novada zemnieku saimniecības «Lejasciņi» īpašnieks Kristaps Sula, bet laureāta nosaukumu nominācijā «Bioloģiskā lauku saimniecība» ieguva Kuldīgas novada SIA «Lāses AM», tās vadītājs Aigars Melderis ar sievu Daci Antanoviču.

Sumināti konkursa «Gada preču zīme 2017» uzvarētāji, informē Patentu valde. Labāko preču zīmju titulus ieguva Mārtiņa Barkāna ģimenes vīna darītavas uzņēmums SIA «Abavas dārzi» un videi draudzīgs uzņēmums SIA «Labie koki».

Suminot pērnā gada reģistrēto preču zīmju īpašniekus, apbalvojumi tika piešķirti divās nominācijās: «Gada preču zīme – Latvijai» un «Gada preču zīme – pasaulei».

Laureātu diplomus saņēma SIA «Baltic Dairy Farm» un Latvijas Organiskās sintēzes institūts.

Laureāti saņēma simpātiju un speciālbalvas. Patentu valdes Simpātiju balvu nominācijā «Gada preču zīme – Latvijai» saņēma Latvijas Republikas Kultūras ministrija par reģistrēto preču zīmi «LATVIJA 100. ES ESMU LATVIJA», kas kļūs par šī vēsturiskā laika liecību, apvienojot Latvijas valsts simtgadei radītos un veltītos darbus.

Savukārt lielākā uzņēmēju biedrība Latvijā – LTRK – savu Simpātiju balvu piešķīra AS «Latvijas Maiznieks» par reģistrēto preču zīmi «ĪSTENĀ» – preču zīmi, kas ir cieši saistīta ar mūsu tautas vērtībām, nacionālo lepnumu un tradīcijām.

Šodien Stokholmā paredzēts nosaukt 2006. gada Nobela prēmijas laureātu literatūrā. Nobela prēmija literatūrā tradicionāli tiek piešķirta ceturtdienā, bet konkrētu datumu akadēmija paziņo tikai neilgi pirms tam. Parasti tas tiek darīts attiecīgās nedēļas otrdienā, bet šogad Karaliskā akadēmija nolēma datumu paziņot jau pagājušajā piektdienā, liekot lasītājiem gaidīt uz lēmumu vēl gandrīz nedēļu. Starp iespējamākajiem pretendentiem tiek minēts sīriešu dzejnieks Adonīss (īstajā vārdā Alī Ahmads Saīds), turku rakstnieks Orhans Pamuks, amerikāņu literāti Filips Rots un Džoisa K. Outsa, kā arī zviedru dzejnieks Tomass Transtrēmers. Pērn Nobela prēmiju literatūrā saņēma britu dramaturgs Herolds Pinters. Kā jau ziņots, pagājušo pirmdien tika nosaukti šī gada Nobela prēmijas laureāti medicīnā — Endrjū Z. Fajers un Kreigs C. Mello, kas godalgoti par nopelniem ģenētiskās informācijas nodošanas kontroles fundamentālo mehānismu atklāšanā šūnu līmenī. Prēmiju fizikā saņems amerikāņu zinātnieki Džons Meters un Džordžs Smūts par darbu, kas palīdzējis labāk izprast galaktiku un zvaigžņu rašanos. Par Nobela prēmijas laureātu ķīmijā tika nosaukts amerikāņu zinātnieks Rodžers Kornbergs par pētījumiem, kas ļauj izprast, kā šūnas kopē ģenētisko informāciju, lai to varētu izmantot ķermenis. Pretrunīgi vērtētā ekonomikas balva tika Edmundam S. Felpsam par makroekonomiskās politikas pētījumiem, analizējot inflācijas un bezdarba saistību.

Piektdien, 14. oktobrī, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs sveica konkursa Sējējs 2016 laureātus un vecināšanas balvu saņēmējus – lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, lauku uzņēmējus un mazpulcēnus, informē Zemkopības ministrija.

Šogad laureātu nosaukumus, diplomus un balvas piešķīra septiņās konkursa nomināciju grupās. Laureāta nosaukums konkursa grupā Gada lauku saimniecība tika piešķirts Kuldīgas novada zemnieku saimniecībai Ezergaļi un tās saimniekiem Dzintaram un Ivetai Erdmaņiem. Konkursa grupā Gada uzņēmums pārtikas ražošanā par labāko atzīta Bauskas novada SIA Jaunkrasts, tās vadītājs Gints Druseiks.

Konkursa grupā Ģimene lauku sētā šogad laureāta titulu ieguva Rēzeknes novada zemnieku saimniecība Lukstiņmājas, kurā saimnieko Ķipuru ģimene. Par veiksmīgāko jauno zemnieku atzīts Kocēnu novada zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Jānis Grasbergs, bet laureāta nosaukumu nominācijā Lauksaimniecības kooperatīvs ieguva Durbes novada LPKS Durbes grauds, tās vadītājs Sandris Bēča.

Bijušā un aizsaulē aizgājušā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira (Kim Joung-il) personīgais pavārs Kendži Fudžimoto (Kenji Fujimoto), strādājot diktatora pilīs, pieredzējis visai daudz dīvainu lietu. Par tām viņš tagad stāstījis intervijā Pulicera balvas ieguvējam, žurnālistam Ādamam Džonsonam (Adam Johnson).

Bijušā Ziemeļkorejas diktatora personīgais suši pavārs ir no Japānas, un diktatora pilī viņš strādāja laikā no 1988. līdz 2001. gadam, bet pēc tam, aizbildinoties ar ēdiena iegādi, viņš devās atpakaļ uz Japānu, no kuras tā arī neatgriezās.

Saskaņā ar Wikileaks pausto K. Fudžimoto vēlāk strādāja Japānas spiegu aģentūras labā, Japānas televīzijā viņš uzstājās kā «Kima Čenira eksperts», tāpat bijušais pavārs ir izdevis grāmatu «Es biju Kima Čenira pavārs» (I was Kim Jong Il's Cook). Pēc tās nākšanas klajā drošības apsvērumu nolūkos K. Fudžimoto ikdienā valkāja bruņuvesti.

ASV datortehnoloģiju kompānija «Google» paziņojusi par izmaiņām algoritmā, kas ļaus tās tiešsaistes meklētājā izcelt oriģinālos ziņu materiālus.

Pasaulē visbiežāk izmantotais tiešsaistes meklētājs izpelnījies plašu kritiku no mediju organizācijām galvenokārt «Google» izstrādāto algoritmu dēļ, jo nereti laikraksti par tiešsaistes satura plūsmas un nozares kopējo kritumu vaino tieši «Google» algoritmu izvēli.

«Google» viceprezidents ziņu jomā Ričards Gingrass skaidroja, ka pēc algoritmos veiktajām izmaiņām īpaši tiks izcelti ziņu materiāli, kas ir īpaši nozīmīgi un kuru izveidē ir nepieciešama pieredze pētnieciskajā žurnālistikā.

Apskatnieki augstāko iespējamo reitingu sniegs rakstiem, kuros vērojama «oriģināla, padziļināta un pētnieciskā žurnālistika», Gingrass informēja savā blogā.

Šie apmēram 10 000 apskatnieku, kuru sniegtā atgriezeniskā saite veido «Google» algoritmu, arī noteiks izdevēja vispārējo reputāciju oriģinālā satura veidošanā, tādējādi izceļot, piemēram, Pulicera prēmijas saņēmušus medijus.

ASV Pulicera centrs žurnālistei Kristīnei Rizgai piešķīra finansējumu, lai viņa varētu ierasties Latvijā un sagatavot rakstu par ekonomiskās krīzes sekām.

Savā apskatā viņa raksta, ka «Latvija šobrīd ir neparasti tumša un klusa vieta. Kad es ierados Rīgā 6.maijā, pilsētas ielas bija tukšas. Runājot ar latviešiem, uzzināju, ka pašlaik ir par 50% mazāk automašīnu uz ielām, salīdzinot ar iepriekšējo pavasari. Cilvēki nespēj nomaksāt līzinga maksājumus par savām automašīnām un bankas tās viņiem atņem».

Žurnāliste akcentē, ka divi galvenie laikraksti 12.maijā veltīja savas pirmās lapas tikai informācijai par 18% iekšzemes kopprodukta kritumu Latvijā, ilustrējot to ar iespaidīgu grafisko materiālu.

Tumšās ielas palīdzot attīstīties noziedzībai pilsētā. «Gandrīz katra sieviete, ar kuru es runāju, var iedomāties kādu no draudzenēm, kurai nesen ir nozagta rokassomiņa. Kad vidēja gadagājuma sievietes runā par šo situāciju, viņas saka, ka jūtas kā deviņdesmitajos gados, kad sabruka Padomju Savienība, radot haosu un likumu neievērošanu.»