Jaunākais izdevums

Pēc 92,4% nobalsojušo vēlētāju balsu saskaitīšanas 14.Saeimas vēlēšanās līderos ir "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Apvienotais saraksts (AS), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie pirmie rezultāti.

Pēc 92,4% nobalsojušo vēlētāju balsu saskaitīšanas par JV balsojuši 18,84% vēlētāju, par ZZS - 12,75%, bet par AS - 10,98%.

Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 9,29% vēlētāju balsu, "Stabilitātei!" ar 6,78%, "Latvija pirmajā vietā" ar 6,18%, "Progresīvie" ar 6,09%, "Attīstībai/Par!" ar 5,1%, "Saskaņa" ar 4,77%.

Vēl tālākajās vietās ierindojas "Katram un katrai" ar 3,66%, Latvijas Krievu savienība ar 3,63%, "Suverēnā vara" ar 3,20%, "Konservatīvie" ar 3,12%un "Republika" ar 1,77%.

Kā ziņots, 14.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, Latvijā nobalsojuši kopumā 912 180 vēlētāju jeb 59,14% balsstiesīgo iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Juridiskie aspekti: atskats uz nodarbinātības jomu 2022. gadā un 2023. gada tendences

Iveta Ceple ZAB “Ellex Kļaviņš” Vecākā eksperte, zvērināta advokāte, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Personas identificēšanai derēs arī "nederīgs" dokuments

Db.lv, 16.08.2022

Iekšlietu ministrs Kristaps Eklons rosina Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets 16. augustā atbalstīja iekšlietu ministra Kristapa Eklona rosinātos Grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, lai Latvijas iedzīvotāji, kuriem personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņš ir beidzies no 2020. gada 1. marta, varētu īstenot savas pamattiesības, piemēram, saņemt pakalpojumus veselības, labklājības, sociālajā, izglītības, tiesību aizsardzības jomā, kā arī piedalīties Saeimas vēlēšanās. Iedzīvotāji šādu dokumentu varēs izmantot līdz 2023. gada 30. aprīlim.

“Ņemot vērā, ka līdz 2022. gada 1. oktobrim derīguma termiņš būs beidzies 26 661 personu apliecinošam dokumentam, kura vietā šobrīd vēl nav saņemts jauns, kā arī ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc personu apliecinošiem dokumentiem, esmu virzījis grozījumus normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem nodrošinātu viņu pamattiesības,” norāda K.Eklons.

Projektā noteikts, ka gadījumos, ja Latvijas Republikā izsniegtam Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai bezvalstnieka personu apliecinošam dokumentam – pasei vai personas apliecībai jeb eID kartei – beidzies derīguma termiņš, sākot ar 2020. gada 1. martu, to varēs izmantot personas identificēšanai līdz 2023. gada 30. aprīlim, ja tas nav kļuvis nederīgs citu iemeslu dēļ, piemēram, ticis sabojāts vai mainījusies dokumentā ierakstītā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) Valsts prezidenta amatam nolēmusi virzīt ilggadējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) kandidatūru, šodien preses konferencē paziņoja JV pārstāvji.

JV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis informēja, ka JV šodien ir oficiāli pieteikusi Rinkēviča kandidatūru. Līdz ar JV iepriekš atbalstītā kandidāta, pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita lēmumu nekandidēt partiju apvienības Saeimas frakcija pārrunāja, vai paši ir gatavi izvirzīt savu kandidātu, un pieņēma lēmumu virzīt Rinkēviču.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izteica pateicību Valsts prezidentam Levitam par viņa darbību sabiedrības, Latvijas labā. Tā kā Levits trešdien paziņoja, ka nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu, tad JV "ļoti īsā laikā un ļoti lielā vienprātībā" nonāca pie lēmuma par ārlietu ministra Rinkēviča izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, sacīja valdības vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija atturīga par Latvijas plāniem aizliegt graudu importu

Zane Atlāce-Bistere, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nākamnedēļ, 20.februārī, plānots sākt skatīt Krievijas un Baltkrievijas graudu importa Latvijā aizlieguma likumprojektu. Debatēm par šo jautājumu seko arī Eiropas Komisija (EK), kas pašlaik šo tematu komentē atturīgi.

Dienas Bizness jautājumus uzdeva Eiropas Komisijas Tirdzniecības komisāram Valdim Dombrovskim, kurš ir arī Jaunās Vienotības kandidāts Eiroparlamenta vēlēšanās. Taču argumentējot, ka jautājumos par sankcijām un lauksaimniecības produktiem ir iesaistīti vairāki komisāri, atbilžu sniegšana tika deleģēta EK preses dienestam.

Koalīcija vienojas aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā 

Valdošā koalīcija ir vienojusies aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā....

Uz jautājumu, vai Latvijas lēmums par graudu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas ir saskaņots ar EK vai EK Tirdzniecības ģenerāldirektorātu, EK preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) atbildēja, ka Komisija ir informēta un seko debatēm par šo jautājumu Latvijā. Vaicāts, vai vienas Eiropas Savienības dalībvalsts lēmums aizliegt noteiktas preču grupas importu nav uzskatāms par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību pārkāpumu, EK pārstāvis akcentē dalībvalstu pienākumu informēt Komisiju par šādiem plānotajiem pasākumiem. Savukārt uz jautājumu, vai EK varētu uzsākt pārkāpuma procedūru pret Latviju gadījumā, ja Latvija pieņems likumu, ar kuru aizliegs graudu importu no Krievijas un Baltkrievijas, O.Gills atbild, ka Komisija izvērtēs pasākumu un sadarbosies ar Latviju šajā jautājumā.

Latvijā no Krievijas pērn importēti graudaugi 89 miljonu eiro vērtībā 

Latvijā pagājušā gada no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas...

Tēmas kontekstā O.Gills uzsver, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču, tostarp labības un mēslošanas līdzekļu, tirdzniecību starp trešajām valstīm un Krieviju. Ja trešās valstis vēlas iegādāties Krievijas mēslojumu, ES nav sankciju, kas to aizliegtu.ES turpina nodrošināt, lai tās sankcijas neietekmētu lauksaimniecības pārtikas eksportu no Krievijas uz trešām valstīm. Par turpmākajām sankcijām visas ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi Tas ir darīts nolūkā aizsargāt globālo nodrošinātību ar pārtiku, jo šādas sankcijas globālo dienvidu importētājvalstīm varētu nodarīt lielāku kaitējumu nekā Krievijas ekonomikai. Jo īpaši attiecībā uz augstākām cenām produktiem, ko pārvadā tranzītā vai reeksportē caur ES.

No juridiska viedokļa jāņem vērā, ka Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalsts. Saskaņā ar PTO Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību ir aizliegta vispārēju kvantitatīvu ierobežojumu piemērošana kāda produkta importam. Savukārt ārējā tirdzniecības politika ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstis PTO pārstāv Eiropas Komisija. Tātad Latvija nevar neatkarīgi no Eiropas Komisijas pieņemt lēmumus, kas skar ārējo tirdzniecības politiku, jo Latvijai ir jāievēro savas starptautiskās saistības kā PTO dalībvalstij. Šī juridiskā nianse arī izskaidro Eiropas Komisijas norādi, ka par sankcijām ES dalībvalstis vienojas vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka janvāra beigās valdošā koalīcija vienojās aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu Latvijā, norādot, ka februāra laikā plānots sagatavot un pieņemt Saeimā attiecīgu likumprojektu.

Latvijā pērn no Krievijas importētas 423 732 tonnas graudaugu produktu, kas ir par 59,9% vairāk nekā 2022.gadā, kad importēja 265 056 tonnas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija. Vienlaikus 2023.gadā Latvijā no Krievijas importēto graudaugu vērtība sasniedza 89,008 miljonus eiro, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2022.gadā. Tostarp kukurūza pērn no Krievijas importēta 294 844 tonnu apmērā, rudzi - 53 243 tonnu apmērā, kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 74 640 tonnu apmērā, tritikāle - 986 tonnu apmērā un mieži - 20 tonnu apmērā. Salīdzinot ar 2022.gadu, kukurūzas imports palielinājies divas reizes un rudzu - par 61,5%, kamēr kviešu un kviešu un rudzu maisījuma imports samazinājies par 10,2%, bet tritikāles - par 87,9%. Mieži 2022.gadā netika importēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas "Jaunā vienotība" (JV) virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (JV).

Par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS - 16 deputāti. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī "Progresīvie", kuriem parlamentā ir 10 deputāti.

Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu.

Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā "Apvienotā saraksta" (AS) virzītais AS dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atklātā vēstule kolēģiem: par demokrātijas normu un tās variantiem

Dmitrijs Skačkovs, zvērināts advokāts, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas zvērinātu advokātu kopsapulces, kura ir notikusi 2022.gada 6.maijā, uzzināju daudz jauna (labā un ne pārāk labā) par advokāta profesiju un dzirdējis daudz pārsteidzošu minējumu par to, kas un ar kādu mērķi iniciēja diskusiju par pārmaiņām advokatūrā, kuru aizsāka ‘’Dienas’’ publikācija 03.05.2022.

“Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas”. Visticamāk nevienam (šo rindu autoram noteikti) nav intereses turpināt šo diskusiju līdz būs apnicis. Tomēr šis tas būs jāizrunā, un tā kā nevaru pieiet klāt katram no gandrīz tūkstoš četrsimt kolēģiem, izmantošu ‘’Dienas Biznesa’’ laipni dotās iespējas.

Advokātu kolēģijas vadībā briest pārmaiņas 

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas...

Uzsvēršu, - ne tādēļ, lai šobrīd vai nākotnē cīnītos par kolēģu simpātijām vai kādiem amatiem. Pēdējos desmit divpadsmit gados esmu pietiekami daudz laika veltījis darbam advokātu kolēģijas institūcijās. Kopumā ar sasniegto esmu gandarīts un pateicīgs kolēģiem par atbalstu un kopīgu darbu. Taču šis darbs ne vienmēr bija patīkams un produktīvs, un vienmēr prasīja daudz spēku. Tāpēc par katru cenu atgriezties šajā ritmā ir pēdējais, uz ko būtu vērts tiekties. Tomēr ir ļoti būtiski nopietni un bez ilūzijām attiekties pret profesionālās darbības jautājumiem, kuri tika pacelti advokātu kopsapulcē un medijos pirms kopsapulces, jo visticamāk savu aktualitāti tie nezaudēs arī tuvākajā nākotnē.

Minētajā publikācijā objektīvi un ļoti saudzīgi tiek konstatētas Latvijas advokātu organizācijas problēmas, starp kurām kā valstij un sabiedrībai svarīgākā ir jāizceļ diezgan jūtama to tiesisko instrumentu klāsta sašaurināšana, kuru mēs varam izmantot klientu tiesību efektīvai aizsardzībai, kā arī advokatūras vadības līdz šīm ļoti iecietīga attieksme pret šo tendenci (it īpaši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas un kriminālprocesa jomā, bet tā pati tendence izpaužās arī kopsapulcē izskanējušā nebūt ne jaunā idejā ieviest rakstveida procesu apelācijas instancē civillietās). Tādēļ iesaku iepazīties ar informāciju, ko priekš jums, kolēģi, ir parūpējies savākt žurnālists, - nav svarīgi pats tā ir izdomājis, vai kāda uzrunāts. Kā jau teicu, sniedzot žurnālistam G.Gūtem komentāru, advokātu vidū nav pieņemts diskutēt medijos par situāciju kolēģijā. Pārsvarā gadījumu šāda pieeja atbilst profesijas garam. Taču tā ir veidojusies laikā, kad Latvijā bija ap 150-200 advokātiem, un līdz ar to bija iespēja visu izrunāt savā starpā bez lieka trokšņa.

Laiki mainās, 21. gadsimtā advokātu skaits ir teju desmitkāršojies, un radās komunikācijas problēmas. Rezultātā uz citu juridisko profesiju fona advokāti zaudē pilsoniskās sabiedrības avangarda statusu, jo laikus neuzzina par ļoti daudzām savas profesijas un tiesību pilnveides aktualitātēm, - par to, kā virzās tas vai cits likumprojekts, kā strādā un tiek atalgota tā vai cita kolēģijas institūcija, kā vispār šī institūcija tiek veidota, kāds ir tas vai cits kandidāts uz to vai citu amatu. Daudziem vienkārši nav ne vēlēšanās pamest ‘’komforta zonu’’, ne laika par kaut ko interesēties. Un ja šāda vājība līdz zināmai robežai ir piedodama pēc nenormētās darba dienas nogurušajam pilsonim, tad diez vai būtu piedodama moralizēšana par motīviem, kuru dēļ tiek celts gaismā tas vai cits problēmjautājums, vai par veidu, kādā tas tiek aktualizēts: tas ir tikai manevrs, lai aizietu no netīkama temata apspriešanas pēc būtības. Kā vērta patiesībā ir šī moralizēšana, ļoti labi parāda dažu advokātu kopsapulces runātāju mājieni, ka vēl būtu jāvērtē, vai visi profesijas kolēģi ir uzticīgi Latvijai, un prasta naida runa par to, ka daži jau nu vispār ‘’mūsdienu situācijā’’ būtu advokatūrai un valstij bīstami, - nekāda nosodoša reakcija uz šiem izteikumiem nesekoja no to cilvēku puses, kuri tradicionāli uzskata sevi par profesionālās ētikas kamertonu un, kā esmu dzirdējis, bija sašutuši par faktu, ka medijos ir parādījies raksts par advokatūru ar viņiem nevēlamo saturu un, kā viņiem šķita, uz ‘’anonīmas informācijas pamata’’.

Man personīgi, izlasot rakstu, radās iespaids, ka drīzāk jau tikai ievadā un vēl pāris vietās kāds kolēģis, nenosaucot savu vārdu, dalās pārdomās par advokatūras attīstību pēdējos gados, taču lielākoties publikācijas saturs (aptuveni par 80-90%) sastāv no advokātu J.Rozenberga, M.Gruduļa, A.Zvejsalnieka, D.Siliņas, D.Skačkova teiktā, no citos interneta resursos iegūtās/iegūstamās informācijas (uz sitienu saskaitīju vismaz piecus varbūtējos – ‘’Latvijas radio’’, lvportals, delfi, ‘’Diena’’, ‘’Jurista vārds’’, dr.iur. E.Rusanova zinātniskais raksts advokātu biroja ‘’Rusanovs&Partneri’’ tīmekļa vietnē) un citiem atklātajiem informācijas avotiem (piemēram, stenogrammas un likumprojektu datu bāze Saeimas tīmekļa vietnē vairāk vai mazāk sniedz priekšstatu par to, kā ir virzījušies grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā vai Kriminālprocesa likumā). Tāpēc uzskatu, ka spekulācijas par ‘’anonimitāti’’ vērtējamas labākajā gadījumā kā puspatiesība.

Domājot par to, kāpēc vērā ņemama kolēģu daļa informācijas analīzes vietā ir izvēlējusies fobijas un ar faktiem nepamatotus pieņēmumus, pieļauju, ka daudziem (un ne tikai advokatūrā, visā Latvijā) gandrīz ģenētiskā līmenī ir lielas bailes no kāda ‘’apvērsuma’’, maza vai liela. Vai bailēm un raizēm ir pamats? Jā un nē. No vienas puses, ir acīmredzami, ka dzīvojam ļoti nestabilā pasaulē, un ārējie ienaidnieki Latvijai ir. No otrās puses, valsts imunitāti šajā agresīvajā vidē nestiprina ne primitīvs nacionālisms, ne atsevišķu politisku spēku parazitēšana uz sabiedrības sašķeltības (nebiju gan domājis, ka kādreiz šī ‘’polittehnoloģija’’ skars arī mūsu profesiju), ne kļūdains uzskats, ka mūs apdraud konkurence un diskusijas, reformas un pārmaiņas. Patiesībā daudzas problēmas rada gluži pretēji faktori: neizdarība un nosliece samierināties ar ‘’ierasto ļaunumu’’, priekšniekmīlestība un dziļa atsvešinātība no demokrātijas politiskās kultūras, par kuras trūkumu Latvija visos laikmetos ir maksājusi ļoti dārgi. Izrādās, arī šobrīd var ik uz soļa ieviest ‘’samērīgus cilvēktiesību ierobežojumus’’, kuriem visi klausīs, cenzēt viedokļus, lai ‘’nepieļautu dezinformācijas kampaņas’’, un, ja ļoti vajag, nodrošināt, ka vēlēšanās piedalās tikai viens kandidāts vai konkursā uz kādu valsts amatu reāls ir tikai viens pretendents (vai pretendente).

Tādēļ vietā ir jautājums: vai viss uzskaitītais tiešām arī ir Latvijā tik ilgi gaidītās ‘’brīvās pasaules vērtības’’, demokrātijas norma, kura ir jāsargā, vai tāds ļoti īpatnējs ‘’normas variants’’, ko demokrātiskajā sabiedrībā nudien ir atļauts kritizēt un mainīt ar konstitucionālām metodēm? Un līdz ar to, vai tiešām mūsu profesija un sabiedrība vienmēr meklē savu problēmu cēloņus tur, kur vajag? Savu atbildi uz šo jautājumu neuzspiežu un negrasos pierādīt tās pareizību. Katrs lai domā pats.

Noslēgumā novēlēšu veiksmi darbā jaunievēlētajām Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu, liecina informācija tiesību aktu portālā TAP.

Likumprojekts nodots saskaņošanai, un šis process paredzēts līdz 18.janvārim.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu.

Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3138 iedzīvotāji.

Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt Varakļānu novadu, savukārt aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta amatā ievēlētais Edgars Rinkēvičs sestdien Saeimā deva svinīgo solījumu, kļūstot par septīto Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas.

Rinkēvičs Saeimā deva Valsts prezidenta svinīgo solījumu, kurā teikts: "Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas."

Svinīgo sēdi klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Egils Levits, Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Vējonis, Valdis Zatlers, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, ministri, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji.

Pēc solījuma Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts augstākos apbalvojumus, kurus viņš saņēma saskaņā ar Valsts apbalvojumu likumu. Likums nosaka, ka Valsts prezidents, stājoties amatā, iegūst tiesības uz katra ordeņa - Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta - augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi. Viestura ordeņa augstākā šķira Rinkēvičam jau ir piešķirta un pasniegta 2004.gadā, līdz ar to viņš, stājoties Valsts prezidenta amatā, ieguva tiesības uz Triju Zvaigžņu ordeņa un Atzinības krusta augstāko šķiru, kā arī Triju Zvaigžņu ordeņa ķēdi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krīt trešā īsākā valdība otrā ilglaicīgākā premjera vadībā

LETA, 17.08.2023

Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs, Apvienotā saraksta dibinātājs Uldis Pīlēns nolēmis kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, intervijā aģentūrai LETA apliecināja politiķis.

Pīlēns ir pirmais, kurš paziņojis par savu startu maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Esošais Valsts prezidents Egils Levits pagaidām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.

Pīlēns skaidroja, ka lēmums pieņemts, visu pamatīgi apsverot. Tāpēc tam esot bijis nepieciešams tik daudz laika, lai arī par Pīlēna kandidēšanu spekulēts jau ilgstoši.

"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē. [..] Šis nav jautājums par gribēšanu vai negribēšanu. Pirms Ukrainas kara teicu, ka šis amats nav tas, ko man ļoti gribētos iekarot. Bet situācija pasaulē ir ļoti mainīga, un esam atbildīgi cilvēki – arī tie, kuri nāk politikā. Man aiz muguras ir 35 gadi uzņēmējdarbībā, pēc profesijas esmu arhitekts, un, lai tiktu skaidrībā ar šo ļoti lielo uzticības līmeni, ko Apvienotā saraksta deputāti man ir devuši, ir nepieciešams laiks. Lai saprastu, vai esmu gatavs nest šādu atbildību, lai pārrunātu ar ģimeni un lai sāktu kārtot lietas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību, jo potenciāls Valsts prezidenta amats nav saistāms ar uzņēmējdarbību," pauda Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un "Jaunā vienotība" (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt "Apvienotais saraksts" (AS) un opozīcijā esošā "Latvija Pirmajā vietā" atbalsta citu kandidatūru.

"Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena," nobažījies Levits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB, 09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!

Normunds Šlitke, zvērināts advokāts, 06.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #39

DB, 27.09.2022

Dalies ar šo rakstu

Ātra risinājuma briestošai krīzei, kuras pamatā būs energoresursu cenas, nevienai no 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošām partijām nav.

Tā Dienas Bizness secina pēc 15 partiju premjeru kandidātu intervijām. Ir labās ziņas - no vairāku partiju līderu priekšlikumiem iespējams izveidot plānu, kas viena līdz četru gadu laikā Latviju atgrieztu normālas ekonomikas rāmjos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.septembra žurnālā lasi:

Statistika

Cilvēki atgriežas, bet darbavietu kļūst mazāk

Intervija

Lauksaimniecība lielās transformācijas ceļa sākumā. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Aktuāli

Komentāri

Pievienot komentāru