Transports un loģistika

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem

LETA, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem, no kuriem neviens nav cietis. Gaidāms, ka Krievijas un Lietuvas karakuģi prāmi aizvilks līdz Klaipēdas ostai.

Prāmis Regina Seaways, kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā noticis sadūmojums, pavēstījusi prāmja īpašniece Dānijas kuģniecība DFDS Seaways.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts.

Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis, ziņu aģentūrai BNS sacīja DFDS Seaways preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Lietuvas valdība paziņojusi, ka prāmi līdz Klaipēdas ostai aizvilks Krievijas un Lietuvas karakuģi. Vispirms Krievijas karakuģi to aizvilks līdz Lietuvas ekonomiskās zonas robežai, bet pēc tam Lietuvas karakuģi - līdz Klaipēdas ostai.

Uz notikuma vietu devušies Lietuvas karakuģi un helikopters, kā arī vairāki Krievijas karakuģi un Krievijas glābšanas helikopters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kuģis dreifē bez kapteiņa

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc smagajiem nokdauniem Bavārijas un Hesenes vēlēšanās Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas – valdības vadītājas Angelas Merkeles paziņojums par pakāpenisku aiziešanu no politikas nav sevišķi pārsteidzošs.

Vienlaikus jāsaka, ka pie varas, neskatoties uz pieaugošo kritiku no Vācijas pilsoņiem, Merkele ir turējusies gana ilgi. Ja ārvalstīs daudzi Angelu Merkeli ir pieskaitījuši pie ietekmīgākajām pasaules sievietēm, iekšpolitiski viņas slavas liesma, šķiet, jau pirms laba brīža apdzisusi. Un runa nav tikai par polarizējošo bēgļu uzņemšanas jautājumu. Vācieši ir noilgojušies pēc konkrētas un aktīvas rīcības daudzu būtisku lietu sakārtošanā.

Piemēram, viens no Vācijā izplatītiem sabiedriskā viedokļa veidošanas jājamzirdziņiem ir klimata katastrofa globālās sasilšanas dēļ, tomēr risinājums – samazināt ogļu staciju darbību – datējams tikai ar 2048. gadu. Ārvalstīs pamanīts ir arī kāzuss ar jaunceļamo Berlīnes lidostu, kuras ekspluatācijā nodošanas termiņš jau gadiem ir tikai pārvirzījies tālāk uz priekšu. Varbūt ironiski, ka jaunās lidostas kapacitāte tiek plānota uz 22 miljoniem pasažieru, lai gan jau šogad pasažieru skaits Berlīnē sasniegs 35 miljonus. Šie ir tikai divi piemēri, kas ieskicē faktisko situāciju Vācijā, – valstī, uz kuru daudzi ārvalstnieki joprojām veras ja ne gluži kā uz sapņu zemi, tad vismaz kā uz labo piemēru un bāku, pēc kuras orientēties krīžu skartajā Eiropas Savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink dota atļauja veikt ārkārtējus pasažieru reisus starp Rīgu un Zasnicu Vācijā

LETA, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) devis atļauju "Tallink" veikt starptautiskos pasažieru reisus maršrutā starp Rīgu un Vācijas ostu Zasnicu, informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Baiba Ābelniece.

Latvijas valstspiederīgajiem iespējams nopirkt biļetes, lai nokļūtu Latvijā no Vācijas. Prāmis no Zasnicas aties trešdien, 18.martā, plkst.23.55. "Tallink" arī saņēmis ministra apstiprinājumu izbraukt no Rīgas ostas šodien, 17.martā. Šo iespēju var izmantot Vācijas pilsoņi, lai atgrieztos Vācijā, un kravu pārvadājumu kompānijas, jo šobrīd šķērsot Polijas robežu pa sauszemi ir sarežģīti. Kā liecina Francijas vēstniecības Rīgā ieraksts "Twitter", arī Latvijā esošie Francijas iedzīvotāji tiek informēti par iespēju nokļūt ar šo prāmi Vācijā.

"Tallink" nodrošinās reisu, ievērojot normatīvo aktu prasības, kas attiecas uz ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kā arī atbildīgo institūciju norādījumus veselības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visizteiktākā ūdens temperatūras novirze no normas pasaulē šobrīd ir Baltijas jūrā, kur lielā platībā ūdens virsmas temperatūra par vairāk nekā pieciem grādiem pārsniedz ilggadējo vidējo rādītāju, liecina Dānijas Meteoroloģijas institūta publiskotā informācija.

Izmantojot datus no vairākiem satelītiem, kas veic mērījumus ar infrasarkano starojumu un mikroviļņiem, secināts, ka neierasti silts ūdens ir arī vietām Ziemeļu Ledus okeānā, it īpaši Krievijas piekrastē - Baltajā jūrā, Barenca jūrā un vairākos līčos.

Baltijas jūras lielākajā daļā ūdens sasilis līdz +18..+24 grādiem, un tikai vietām - galvenokārt piekrastē - ūdens temperatūra ir nedaudz zemāka.

Vieni no dzestrākajiem ūdeņiem naktī uz trešdienu novēroti Vidzemes un Kurzemes rietumu piekrastē, kur ūdens temperatūra vietām nepārsniedz +14 grādu. Vēss ūdens piekrastē ir sekas ilgstošam sauszemes vējam.

Sagaidāms, ka tuvākajās divās nedēļās ūdens temperatūra Baltijas jūrā būs augstākajā līmenī kopš novērojumu sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Neļauj turpināt Tallink prāmja kravas reisus uz Zasnicu

LETA--BNS, 15.04.2020

"Star" ir pasažieru prāmis, kas līdz koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem kursēja maršrutā Tallina-Helsinki.

Foto: ERIK PROZES/POSTIMEES/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija nolēmusi neatļaut turpināt prāmju operatora "Tallink Grupp" veiktos kravas reisus starp Paldiskiem Igaunijā un Zasnicu Vācijā, tāpēc prāmis "Star" šajā maršrutā beigs kursēt sestdien.

Ministrija norāda, ka atrisinātas problēmas ar sauszemes robežas šķērsošanu Polijā, tāpēc prāmja reisi vairs nav nepieciešami.

"Tā kā robežšķērsošanas problēmas Polijā tika atrisinātas marta otrajā pusē un preces robežkontroles punktos vidēji pavada tikai desmit līdz piecpadsmit minūtes, nevar uzskatīt, ka kravu pārvadājumi ir traucēti," ziņu aģentūrai BNS teica Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrijas vicekanclers Ahti Kuningass.

Tā kā bija problēmas ar Polijas sauszemes robežu šķērsošanu, ministrija vienojās ar "Tallink" par kravas reisu veikšanu. Tomēr apmēram nedēļu pēc šīs vienošanās Polijas robežas šķērsošanas problēmas tika atrisinātas, paskaidroja Kuningass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunija vadīs izmeklēšanu saistībā ar jaunu informāciju par prāmja Estonia katastrofu

LETA--BNS, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas «Tallink Grupp» prāmis «Isabelle» ceturtdienas vakarā Rīgas ostā aizkavējies mehānisma remontdarbu dēļ vienā no autoklāja durvīm, informēja uzņēmuma pārstāve Baiba Muceniece.

Viņa pastāstīja, ka prāmis no Rīgas uz Stokholmu devies ceļā ap plkst.21.30 jeb aptuveni četras stundas vēlāk, nekā bija plānots.

Saskaņā ar Mucenieces skaidroto, kuģa «Isabelle» atiešana ar aizkavēšanos bija saistīta ar nepieciešamību pabeigt tehniskā servisa darbus un noteiktās procedūras. Darbi tika sākti uzreiz pēc tam, kad tika konstatēta to nepieciešamība, piebilda uzņēmuma pārstāve.

Patlaban plānotais prāmja pienākšanas laiks Stokholmā ir piektdien, 4.janvārī, ap plkst.13 pēc Zviedrijas laika jeb 2,5 stundas vēlāk, nekā paredzēts kursēšanas grafikā. Pienākšanas laiks Stokholmā vēl var tikt precizēts, norādīja Muceniece.

Uzņēmuma pārstāve uzsvēra, ka kuģis ir drošs ceļošanai, un ka «drošība ir visaugstākā »Tallink« prioritāte». «»Tallink« izmanto tikai un vienīgi kuģošanai atbilstošus prāmjus ar ļoti profesionāliem kuģu kapteiņiem un komandu,» pauda Muceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Indonēzijā iegāzusies jūrā pasažieru lidmašīna ar 189 cilvēkiem

LETA--AFP/DPA/AP/CANBERRA TIMES, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inscenējot kuģīša un kutera avāriju, Daugavā pie Zaķusalas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vīri trešdien rīkoja praktiskās mācības uz ūdens.

Praktiskajās mācībās tika inscenēta situācija, ka atpūtas kuģis ir sadūries ar kuteri, kā rezultātā vairāk cilvēki, kas atradās uz abiem peldlīdzekļiem ir cietuši un pārkrituši pār bortu. Līdztekus sadursmes rezultātā, kuģa un kutera korpusos ir radušās sūces un abi peldlīdzekļi dreifē Daugavas akvatorijā. Uz avārijas vietu tiek izsaukti ugunsdzēsēji glābēji, kuri veic cilvēku glābšanu un sniedz pirmo palīdzību izglābtajiem.

Šo praktisko mācību mērķis ir pārbaudīt ugunsdzēsēju glābēju iemaņas, kā arī trenēt veikt un vadīt glābšanas darbus ūdens akvatorijā. Uz mācību norises vietu dosies vairāki operatīvie transportlīdzekļi,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju satiksmes uzņēmums "Stena Line" paziņojis par savas darbības paplašināšanu un nostiprināšanu Baltijas jūras reģionā. Nākamajā gadā pašreizējie kuģi maršrutā Nīnashamna-Ventspils tiks aizstāti ar diviem pagarinātiem RoPax prāmjiem – "Stena Lagan" un "Stena Mersey", informē uzņēmums.

"Stena Line" norāda, ka jaunie prāmji paplašinās piedāvājumu gan pasažieriem, gan ļaus par 30 procentiem palielināt kravu pārvadājumu apjomu šajā maršrutā.

Prāmji, kuru garums būs 222 m, nodrošinās vairāk vietas pasažieriem un spēs uzņemt uz klāja vairāk kravu vienību. Interjers būs atbilstošs pazīstamajam skandināvu dizainam. Prāmjos būs jaunas kajīšu kategorijas, kuģa veikals, atpūtas vietas ar guļamkrēsliem un daudz citu telpu, to skaitā divi restorāni, bārs, kafejnīca un ārējais klājs. Kajīšu skaits būs gandrīz divreiz lielāks nekā šobrīd – tiks nodrošinātas 764 gultasvietas.

"Ir pieaudzis pieprasījums no mūsu klientiem Baltijas jūras reģionā. Tagad mēs nostiprinām savu pozīciju reģionā, paplašinot piedāvājumu ar jauniem, moderniem kuģiem un lielāku ietilpību," stāsta Niklass Martensons (Niclas Mårtensson) "Stena Line" izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NASDAQ: NDAQ) šodien paziņoja balvas «Nasdaq Baltic Awards 2019» uzvarētājus, godinot labākos Nasdaq Baltijas biržu uzņēmumus atklātības, labas pārvaldības un investoru attiecību izcilības jomā, izceļot aktīvāko un nozīmīgāko biržas biedru sniegumu.

Pirmo reizi tika atzīmēti arī spilgtākie notikumi kapitāla tirgū Baltijā un citu tirgus dalībnieku devums Baltijas kapitāla tirgus ilgtspējīgā attīstībā.

Balvas sešās nominācijās un viena speciālbalva tika piešķirtas Baltijas biržu un Nasdaq CSD organizētajā tiešraides ceremonijā vienlaikus Tallinā, Rīgā un Viļņā. Atzīmējot īpašo notikumu, Nasdaq prezidente Adena Friedmana uzaicināja Nasdaq Baltijas biržās kotētos uzņēmumus LHV Group, MADARA Cosmetics un Lietuvos Energija vienlaikus svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas zvanu Nasdaq MarketSite, Ņujorkas Taimskvērā, ASV.

«Patiess prieks sveikt divgades Nasdaq Baltic Awards pirmos laureātus. Uzvarētāji ar savu spožo sniegumu labas pārvaldības, atklātības un investoru attiecību jomās kombinācijā ar akciju cenas pieaugumu biržā, ir uzstādījuši augstu latiņu visiem regulētā un alternatīvā First North tirgus emitentiem, kas savukārt iedvesmo un vairo investoru uzticību ilgtspējīgiem ieguldījumiem un ekonomiskajai izaugsmei kopumā,» gandarījumu pauda Indars Aščuks, Nasdaq Baltijas tirgu vadītājs. «Mēs vēlamies pateikties visiem kapitāla tirgus ekosistēmas dalībniekiem, sabiedrotajiem un partneriem par lielo ieguldījumu investīciju kultūras veicināšanā Baltijā, padarot reģionu pievilcīgāku investīciju piesaistei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuvas Centrālās bankas vadītājs: Naudas atmazgāšanas skandāli met ēnu uz visu Baltijas banku nozares reputāciju

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesenie naudas atmazgāšanas skandāli, kuros iesaistītas arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks.

Vienlaikus viņš norādījis, ka Lietuvā nerezidentu noguldījumu portfelis šobrīd ir minimāls, un divas bankas, kas savulaik ar tiem aktīvi strādājušas - «Snoras» un «Ūkio bankas» - zaudējušas licences un bankrotējušas.

«Neraugoties uz to, Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija,» stāstījis Vasiļausks.

Lūgts komentēt Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātāja un vadītāja Bila Braudera apsūdzības, ka Norvēģijas banka DNB no 2007. līdz 2010.gadam caur kontiem Igaunijā un Lietuvā, tostarp bankā «Ūkio bankas», palīdzējusi pārskaitīt netīro naudu no Krievijas pusmiljona ASV dolāru apmērā, Lietuvas Centrālās bankas vadītājs atbildējis, ka «Snoras» un «Ūkio bankas» darbošanās galvenokārt ar nerezidentu noguldījumiem ir vispārzināma, taču kopš tā laika situācija ir krasi mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas kompānija Smiltynes perkela plāno iegādāties jaunu prāmi; pieļauj iespēju to būvēt Latvijā

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru prāmim «Isabelle», kas cieta pagājušās nedēļas vētrā, pēc remonta saņēmis kuģošanas pagaidu atļauju un turpina kursēt starp Rīgu un Stokholmu. Taču pasažieri, kas pirmdien ar to atgriezās no Stokholmas, LNT Ziņām pauda bažas, ka prāmis, iespējams, cietis krietni vairāk nekā iepriekš izskanējis.

Rīgā no prāmja izkāpušais Gaitis Grūtups neslēpj satraukumu, jo atrodoties uz prāmja esot dzirdēti visdažādākie nostāsti, tostarp arī no prāmja personāla: «Tagad ir ļoti liels cilvēku pieplūdums no Lietuvas, Latvijas uz Skandināviju strādāt. Un kuģim apstāties un pateikt, ka neies…es jūtu, ka tas komerciālais spiediens ir liels, ka tam reisam ir jābūt.»

Latvijas Jūras administrācijā LNT ziņām skaidro, ka prāmim «Isabelle» vētras laikā cietis viļņlauzis. Taču aiz tā vēl atrodas durvis, kas hermētiski noslēdz kuģa auto klāju, līdz ar to viļņlauža bojājumi drošību neietekmē Sarma Kočāne, Latvijas Jūras administrācijas (LJA) pārstāve skaidro: «Viņš izskatās briesmīgāks, nekā ir patiesībā. Šis te priekšgals nenodrošina hermētiskumu, tas ir viļņu lauzējs, kas uztver viļņu sitienus un tas arī ir tā tiešais uzdevums. Taču kuģis būs jāremontē, mēs šobrīd esam devuši atļauju kuģi izmantot uz mēnesi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Indonēzijā atrasta avarējušās Lion Air lidmašīnas pilotu sarunu ieraksta ierīce

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietuvas Bankas amatpersona: Ir pazīmes par mēģinājumiem destabilizēt Swedbank finansiālo stāvokli

LETA, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pazīmes, ka saistībā ar mediju ziņoto par aizdomām, ka caur Lietuvas «Swedbank» varētu būt atmazgāta Ukrainas eksprezidenta Viktora Janukoviča kukuļos saņemtā nauda, tiek mēģināts ietekmēt «Swedbank» finansiālo

stabilitāti, trešdien paziņoja Lietuvas centrālās bankas Uzraudzības dienesta direktors Vītauts Valvonis.

«Mums ir informācija, ka »Swedbank« klienti saņem īsziņas, kurās teikts, ka viņu līdzekļi tiek pārskaitīti no šīs bankas uz citu banku. Mēs runājam par nopietnām lietām, ne tikai par izmeklēšanu par naudas atmazgāšanu, taču arī par mēģinājumu destabilizēt finansiālo stāvokli, un tas jau ir pietiekami nopietni,» žurnālistiem teica Valvonis.

Lietuvas Banka trešdien savā lapā sociālajā tīklā «Facebook» brīdināja, ka «Swedbank» klienti saņem melīgas īsziņas, kurās apgalvots, ka banka 2.martā pārtrauks darbību, un ka viņu konti tiek pārcelti uz citu banku, kā arī tiek norādīts numurs kontam, uz kuru tiek aicināts pārskaitīt naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"DFDS", viens no Ziemeļeiropā lielākajiem prāmju operatoriem, veic izmaiņas prāmju kustībā Ziemeļbaltijas maršrutos. Šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz klientu pieprasījuma izmaiņām saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

"Esam nolēmuši samazināt reisu skaitu gandrīz uz pusi starp Igaunijas ostu Paldiskos un Somijas ostu Hanko saistībā ar pieprasījuma kritumu šajā maršrutā," stāsta Igaunijas-Somijas un Igaunijas-Zviedrijas maršrutu direktors Pēters Ojasārs (Peeter Ojasaar).

No šī brīža prāmis "Sailor" dosies vakara reisos starp Igaunijas ostu Paldiskos uz Zviedrijas ostu Kapelskāru.

"Tādējādi tagad mēs varam piedāvāt mūsu klientiem ērtus vakara reisus katru dienu gan kravu, gan pasažieru pārvadājumiem," stāsta P.Ojasārs.

Saistībā ar Zviedrijas atšķirīgo pieeju cīņā pret pandēmiju šim maršrutam ir stabils pieprasījums.

"Pašreiz vienīgais prāmis, kas kuģo ar Lietuvas karogu maršrutā Paldiski-Kapelskāra, ir "Optima Seaways". Pateicoties prāmim "Sailor", mēs varam piedāvāt mūsu klientu vajadzībām izdevīgāku grafiku maršrutā Igaunija-Zviedrija," informē P.Ojasārs.

Komentāri

Pievienot komentāru