Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel uzsācis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kurā tiks ieguldīti četri miljoni ASV dolāru.

Tīkla modernizāciju Triatel līdz maija beigām turpinās Rīgā un Rīgas rajonā. Uzņēmums norāda, ka tīkla uzlabošanas rezultātā Triatel klienti iegūs desmit reizes ātrāku bezvadu datu pārraidi. Rīga un tās apkaime kā sākuma punkts modernizācijai izvēlēta lielā iedzīvotāju skaita dēļ.

«Triatel pagājušā gada beigās noslēdza līgumu ar kompāniju Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu un kļūtu par modernāko CDMA datu pārraides tīklu pasaulē,» skaidro Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Viņš norādīja, ka uzņēmums pirmais pasaulē izmantos jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas EVDO Rev B2 tīkla modernizācijai. «Šobrīd jau ir piegādātas un notestētas jaunās bāzes stacijas, un tiek uzsākta tīkla izbūve,» sacīja R. Peļņa.

2013.gada maijā dažos attālākajos Latvijas reģionos iedzīvotāji var palikt bez interneta, jo noslēgsies Eiropas Savienības finansētais projekts, ko realizē Triatel. Noslēdzoties projektam, beigsies finansējums, tāpēc valstij ir jāpieņem stratēģiski nozīmīgs lēmums, kā atsevišķos valsts reģionos nodrošināt interneta pakalpojumu pieejamību.

Proti, Triatel pēc 2013.gada maija vairs nebūs pienākums uzturēt bāzes stacijas, kur uzņēmumam nav ekonomiska pamata.

Tāpēc Triatel norāda, ja Eiropa daļu no «vidējās jūdzes» finansējuma veltītu esošā tīkla uzturēšanai, tad Triatel varētu turpināt uzturēt interneta tīklu visā Latvijā.

Triatel ir uzsācis EVDO Rev B2 tīkla būvniecību, kur kopējās investīcijas tīkla modernizācijā veidos vismaz 4 miljonus ASV dolāru.

Īstenojot tīkla modernizāciju, bezvadu interneta ātrums lejuplādei sasniegs 24,5 Mbit/s, augšuplādei – 9 Mbit/s. Šobrīd datu pārraides ātrums ir 3,1 Mbit/s lejuplādei un 1,8 Mbit/s augšupielādei. Tīkla modernizāciju uzņēmums plāno veikt 2012.gada laikā, un modernizācijas darbus iecerēts sākt Rīgā un tās apkaimē.

Latvijas telekomunikāciju operators Triatel (AS Telekom Baltija) informē, ka plāno koncentrēties uz nišas tirgu, piedāvājot papildu iespējas tieši reģionos, kuros ir salīdzinoši vājāka IT komunikāciju pieejamība, nevis sacensties ar nozares lielā trijnieka kompānijām.

AS Telekom Baltija valdes priekšsēdētājs Viktors Topors norāda, ka Triatel plāno palielināt savu piedāvājumu klāstu Latvijas reģionos.

V. Topors informē, ka šobrīd notiek darbs pie klientu konsultēšanas un tehniskā atbalsta sniegšanas pilnveidošanas. «Šodienas situācija un salīdzinoši lielā konkurence ir ievērojami samazinājusi pakalpojumu cenas, tādēļ tikai ar cenu vairs nav iespējams noturēt klientu lojalitāti. Visu izšķir kvalitāte,» uzskata V. Topors.

Jaunā klientu apkalpošanas stratēģija paredz, ka Triatel klientu serviss darbosies tieši un nepastarpināti, tā būs «vienas pieturas aģentūra», kad klients, sazinoties ar uzņēmumu, uzreiz var saņemt nepieciešamo informāciju vai konsultāciju.

Galvenā problēma fiksēto balss sakaru jomā ir nesakārtotība cenu regulēšanas jomā, DB norāda Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa. «Šā gada 1. martā SPRK, balstoties uz ES regulām, lika samazināt starpsavienojuma cenas vairākas reizes ar domu, ka tādā veidā pakalpojumu lietotāji iegūs izdevīgākus tarifus. Taču nepagāja ne seši mēneši, kā divi konkrēti operatori sāka izmantot šo situāciju, lai pilnībā izslēgtu mazos operatorus no tirgus,» atzīmēja R. Peļņa.

Proti, pēc Triatel datiem, šobrīd Bite Latvija ir uzlikusi vairāk nekā 800% uzcenojumu saviem klientiem zvaniem uz visiem fiksētajiem tīkliem, izņemot Lattelecom, savukārt Tele2 ir uzlikusi 1500% lielu uzcenojumu zvaniem uz fiksēto operatoru tīkliem.

«Līdz ar to ir panākts pilnīgi pretējs efekts – ir vairākkārtīgi samazināti fiksēto operatoru ieņēmumi no darbības un patērētāji ir ieguvuši vairākkārtīgu tarifu palielinājumu. Šī konkrētā situācija rada pavisam nekonkurētspējīgus tirgus noteikumus Latvijā. Ļoti ceram, ka atbildīgās iestādes tuvākajā laikā sakārtos šo jautājumu. Pretējā gadījumā tiks pilnībā pārtrauktas investīcijas šajā nozarē,» turpināja R. Peļņa.

Telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs Triatel noslēdzis uzņēmuma tīkla modernizāciju, kopumā ieguldot 4 miljonus ASV dolāru, informēja kompānijas pārstāvji.

Uzņēmums patlaban ir pabeidzis visa tīkla modernizācijas darbus, ieskaitot jaunu bāzes staciju celtniecību.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa norāda, ka kopš pērnā gada beigām ir vērojams straujš klientu skaita kāpums. Gada sākumā bijis 10% pieaugums, tad pēc trīs mēnešiem pieauguma tendence ir palielinājusies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tādējādi, pateicoties klientu skaita pieaugumam, plānots, ka ieguldītie līdzekļi bāzes staciju modernizācijā varētu atpelnīties jau tuvāko trīs gadu laikā.

2011. gada beigās Triatel noslēdza līgumu ar vienu no pasaulē vadošajām telekomunikāciju tehnoloģiju kompānijām Huawei par tehnoloģiju iegādi, lai modernizētu uzņēmuma tīklu, izmantojot jaunākās CDMA datu pārraides tehnoloģijas – EVDO Rev B2.

Telekomunikāciju komersants Triatel, kam valsts programmas ietvaros bija pienākums visā Latvijā ieviest un uzturēt bezvada interneta pieslēgumu, apsver iespēju atteiksies no pakalpojuma sniegšanas attālākos lauku reģionos, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums De facto.

Uzņēmumā skaidro, ka mazā iedzīvotāju skaita dēļ interneta nodrošināšana nav rentabla Krievijas pierobežā un Kurzemes ziemeļu daļā.

«Mēs runājam par lauku reģioniem, kur klienti paliek mazāk. Uz vietas ir dažas mājsaimniecības, kurām būtu vajadzīgs pakalpojums, bet skaits nav pietiekams, lai rentabli varētu uzturēt tīklu,» vēlmi atslēgt internetu raidījumam skaidroja Telecom Baltija, kas darbojas ar zīmolu Triatel, valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Triatel bija pienākums internetu nodrošināt piecus gadus. Šovasar termiņš beidzies un kompānija var atteikties no zaudējumus nesošas darbības, norāda De facto.

Vidējais mobilā interneta lietotājs datu pārraides lietošanas paradumos neatšķiras no kabeļinterneta lietotāja. Vidējais operatora klients ir 30–40 gadus vecs un dienā patērē aptuveni 130 līdz 140 Mb datu, secināts Triatel pētījumā.

Vairāk nekā 2/3 klientu internetu visbiežāk lieto mājās. Aptuveni 17% lietotāju mobilo internetu lieto darba vajadzībām, savukārt 83% bezvadu datu pārraidi izmanto ārpus darba. Būtiski mobilā interneta noslodze pieaug uzreiz pēc pulksten 18:00.

«Šie dati pierāda, ka mobilais internets jau šobrīd tiek uztverts kā alternatīvs datu pārraides pieslēgums kabeļinternetam,» ir pārliecināts Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa.

Datu pārraide galvenokārt tiek lietota elektronisko pastu sūtīšanai un sociālo mediju izmantošanai, informācijas ieguvei, izklaidei, mācībām, ikdienas laikrakstu aplūkošanai, pirkumiem internetā, kā arī internetbanku pakalpojumiem.

Telekomunikāciju operatora Triatel piedāvājums internetam automašīnā ir interesanta ideja ar līdz galam nenoslīpētu izpildījumu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viedtelefonu īpašniekiem jau vairākus gadus piekļuve internetam nav problēma – samaksā dažus eiro mēnesī un rakņājies tīmeklī cik uziet, pat ja sēdi nomaļa ezera krastā vai autobusa pieturā lielceļa malā. Klēpjdatoru un daudzu planšetdatoru lietotāji ir sliktākā situācijā, jo liela daļa no šīm ierīcēm ir bez mobilā tīkla atbalsta. Tātad atliek pieslēgties internetam caur telefonu vai meklēt vēl vienkāršāku risinājumu.

Alternatīva ir telekomunikāciju operatoru piedāvātie mobilie WiFi interneta komplekti, kurus var paņemt līdzi, dodoties ceļā. Viens no tādiem – Triatel piedāvātais un šajā pavasarī pilnveidotais piedāvājums – nonāca arī mūsu rīcībā. Tas tiek reklamēts kā automašīnas komplekts, taču uzreiz jāsaka, ka pēc būtības šim produktam ar auto nav nekāda sakara. Ja nu vienīgi tas, ka komplektā iekļauts auto lādētājs.

Nākamnedēļ, 10.-13.augustā Rīgā norisināsies 5. jubilejas Starptautiskā telekomunikāciju konference un izstāde Telco Trends 2015.

Forums notiek Latvijā, jo valsts veiksmīgi realizē Eiropa 2020 stratēģiju, kuras ietvaros jau pēc pieciem gadiem ES teritorijā tiks izvērsti platjoslas tīkli: visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būs iespēja sērfot internetā ar ātrumu virs 30 Mbit/sek. Pašlaik Latvija ir viena no pirmajām vietām ES infrastruktūras būvēšanas tempu ziņā, vienlaicīgi gan interneta, gan mobilo sakaru tarifus saglabājot viszemākos Eiropā.

Telco Trends nozares eksperti pastāstīs, kādas pūles un līdzekļi ir nepieciešami, lai izveidotu platjoslas paradīzi, kā operatoriem izdodas saglabāt zemas izmaksas lielmēroga investīciju gadījumos infrastruktūrā, kā arī to, kā uzņēmējdarbību ietekmē jaunās ES likumdošanas iniciatīvas.

Telekomunikāciju operators Triatel ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Kazahstānas lielākā telekomunikāciju operatora Кazahtelekom meitas uzņēmumu Altel, kas paredz partnerattiecības telekomunikāciju tīkla un pakalpojumu attīstībā.

Triatel sadarbojas arī ar Krievijas, Baltkrievijas, Indonēzijas, Moldovas, kā arī citu valstu telekomunikāciju uzņēmumiem.

Altel ir pirmais Kazahstānas telekomunikāciju operators, kas konkrētajā valstī ieviesa telekomunikāciju pakalpojumus, balstoties uz CDMA standarta.

Altel, sadarbojoties ar mātes uzņēmumu Кazahtelekom, Kazahstānā ievieš trešās paaudzes (3G) internetu. Altel gada apgrozījums ir vairāk nekā 60 miljoni eiro, bet abonentu skaits aptuveni 1,3 miljoni.

Кazahtelekom ir lielākais telekomunikāciju operators Kazahstānā un sniedz dažāda veida informācijas tehnoloģiju pakalpojumus – telefoniju, bezvadu internetu u.c. Kompānijas gada apgrozījums ir aptuveni 700 miljoni eiro, bet abonentu skaits aptuveni 4 miljoni.

Emigrācija darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos ir mazinājusi kabeļtelevīzijas abonentu skaitu pilsētās ārpus Rīgas, atzīst Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Mūls.

«Latvijas mazpilsētās un arī ne tik mazās pilsētās ir ļoti būtiski samazinājies abonentu skaits sakarā ar emigrāciju. Piemēram, no Ventspils nāk ziņas, ka cilvēki atsakās no abonementiem nevis tādēļ, ka kaut kas būtu slikts, bet tādēļ, ka viņi brauc prom. No dzīvokļiem gan neatsakās, bet atsakās no kabeļtelevīzijas. Iespējams, ka abonentu skaits operatoriem lauku pilsētās var būt sarucis starp 5% un 10%,» tā Mūls.

LEKA vadītājs komentēja bezvadu interneta pakalpojumu sniedzēja Triatel pirms kāda laika teikto, ka cilvēku aizbraukšana no laukiem varot būtiski ietekmēt kompānijas attīstības plānus, jo mazinās iespējamo klientu skaits.

Bite Latvija pērnā gada ienākumi – 61 milj. eiro; EBITDA peļņa – 12,7 milj. eiro

Pagājušais gads Latvijas telekomunikāciju tirgū ir noslēdzies ar nemainīgu lietotāju skaitu – tāpat kā 2013. gada beigās, arī 2014. gadā Latvijā bija 2,59 milj. aktīvu SIM karšu. Taču, neskatoties uz nemainīgu lietotāju skaitu, mobilo sakaru tirgū kopējie ieņēmumi (neiekļaujot Telekom Baltija datus, kas strādā ar Triatel zīmolu) ir samazinājušies par 5%. Proti, ja 2013. gadā kopējie ieņēmumi bija 338,9 milj. eiro apmērā, tad 2014. gada beigās – 321,9 milj. eiro, tā ir aprēķinājis Civitta analītiķis Mārtiņš Bajārs.

Pērn neliels apgrozījuma pieaugums bija valstī jaunākajam mobilo sakaru operatoram Bite Latvija, bet Tele2 un LMT piedzīvoja apgrozījuma samazinājumu. Pērn par 1% ir samazinājusies arī mobilo sakaru operatoru kopējā EBITDA peļņa (neiekļaujot Telekom Baltija datus), kas 2014. gadā bija 94,9 milj. eiro.

AS Telekom Baltija amatpersonu sarakstā reģistrētas izmaiņas, liecina Lursoft dati.

Šā gada 23. jūlijā uzņēmuma padomi atstājis SIA BD 62 un SIA ComformLV īpašnieks Andrejs Pestuns, kurš uzņēmuma padomē darbojās jau kopš 1999. gada augusta.

Uzņēmuma padomei pievienojās SIA Vinest līdzīpašnieks un valdes loceklis Andrejs Kizmans.

2014. gadā Telekom Baltija apgrozīja 4,061 miljonu eiro, kas bija mazāk nekā iepriekšējā pārskata gadā. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pērno gadu aizvadīja ar 540,207 tūkstošu eiro zaudējumiem. Telekom Baltija 2014. gadā bija darba devējs 52 darbiniekiem.

1999. gada augustā dibinātais Telekom Baltija nodrošina telekomunikāciju operatora Triatel darbību.

Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.

Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.

Valdība grib dot vienreizēju iespēju nodokļu parādniekiem maksāt pamatparādu un 10% no soda naudas, tādējādi dzēšot kavējuma naudu un 90% no soda naudas apmēra. Uzņēmēju viedoklis par šo iespēju atšķiras.

Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai līdz 1. aprīlim izstrādāt likumprojektu par nodokļu atbalsta pasākumiem (NAP).

Zemnieki gatavi augt

Zemnieki ķeras pie lielu fermu būvniecības projektiem, kas ļaus konsolidēt piena nozari un samazināt izmaksas.

Intervija

Vairs neesam tik piesardzīgi

Finanšu uzņēmumi Baltijas reģionā bijuši pārāk optimistiski, tomēr līzinga tirgū pieauguma potenciāls joprojām pastāv, atzīst UniCredit Leasing grupas vadītāja vietnieks Karlo Marini.

Tirgvedība

Zīmolvedība virzās uz digitālo risinājumu pusi

LMT klientu bāze samazinājusies par 22,5 tūkst., bet sīvais konkurents Tele2 par 22,8 tūkst. lietotāju skaitu piepulcināji.

Lielajās valstīs mobilo sakaru operatoru cīņas lauks par klientiem ir mērāms miljonos, Latvijā cīņas notiek tūkstošu izteiksmē. Pērno gadu ar 22,8 tūkst. klientu skaita pieaugumu ir noslēdzis Tele2, uzņēmumam 2011. gada nogalē bija 1020424, bet pērnā gada 31. decembrī 1043233 klientu.

Savukārt sīvais konkurents Latvijas Mobilais telefons (LMT) pērno gadu noslēdzis ar 22,5 tūkst. klientu skaita samazinājumu. Proti, LMT 2011. gada nogalē bija 1 092 029 klientu, bet šā gada 1.janvārī – 1 069 527. «Klientu skaits LMT pēdējos gados ir bijis stabils, lai arī priekšapmaksas karšu lietotāju iespaidā tas ik pa laikam mainās pārdesmit tūkstošos uz augšu un uz leju. Līdz ar Brīvības ieviešanu esam piesaistījuši ap 20 tūkst. jaunu klientu no citiem mobilo sakaru operatoriem, un joprojām esam gan klientu skaita, gan apgrozījuma, gan tīkla ziņā lielākais mobilo sakaru operators valstī,» DB norāda LMT preses sekretāre Elīna Lidere.

Aizvadītā gada nozīmīgākie notikumi telekomunikāciju un sakaru nozarē ir telekomunikāciju operatora Bite īpašnieka maiņas sākšana, plašās apraides 800 megahercu (Mhz) frekvences atvēršana Latvijas telekomunikāciju operatoriem, kā arī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās par mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšanu visā Eiropas Savienībā (ES) no 2017.gada 15.jūnija.

24.decembrī Bite nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmuma māteskompānijai Bite Finance International BV jeb BITE Group jau drīzumā būs jauns īpašnieks - ASV privātā kapitāla investīciju fonds Providence Equity Partners (Providence).

Darījumu ir paredzēts pabeigt 2016.gada pirmajā ceturksnī.

Darījuma summa netiek atklāta.

Svarīgs solis mobilā interneta attīstībai lauku reģionos bija 1.jūlijā Latvijas telekomunikāciju operatoriem atvērtā plašās apraides 800 Mhz frekvence - šī frekvence nodrošina mazāku datu caurlaidību, toties lielāku uztveramības attālumu.

Latvijas Mobilā telefona (LMT) valdes priekšsēdētājs Juris Binde aģentūrai LETA norādīja, ka 800 MHz frekvences ieviešana LMT ļaus ievērojami paplašināt pārklājumu visā Latvijas teritorijā, kas jau tagad nosedz 90% teritorijas.

Noslēgusies kampaņa Uzslavē labu servisu! un noskaidroti uzslavētākie uzņēmumi, kā arī valsts un pašvaldību iestādes Latvijā.

Uzslavētāko vidū iekļuvuši uzņēmumi, kuri saņēmuši lielāko uzslavu skaitu no saviem klientiem, kā arī guvuši augstāko novērtējumu TNS Latvija veiktā klientu servisa kvalitātes vērtēšanas pētījumā.

Šogad uzslavētāko uzņēmumu vidū kategorijā lielie tirdzniecības tīkli par uzslavētāko kļuvis Statoil, vidējie tirdzniecības tīkli - Stenders un EuroAptieka, bet mazie – AVON Cosmetic.

Kategorijā Finanses un apdrošināšana (bankas) visvairāk uzslavētas Danske Bank un Nordea Bank. Savukārt sadaļā citi finanšu pakalpojumu sniedzēji – BTA. Uzslavētākais lielais uzņēmums sakaru pakalpojumu kategorijā ir Tele2, bet mazais – Balticom.

Mobilo sakaru operatora Bite Latvija klientiem patīk pakalpojums – rejoša suņa signāls, kas brīdina, ka viņi zvana uz paaugstinātas maksas numuriem, proti, tiem, kuriem tarifi ir augstāki nekā iekļauti izvēlētajā tarifu plānā. «Mēs pat zinām, ka arī citu operatoru klienti saviem operatoriem ir lūguši šāda veida pakalpojumu. Tas ir klientu drošībai, jo tā cilvēks var būt pārliecināts, ka nebūs pārsteigumu par saņemto kārtējo rēķinu, tādēļ neplānojam atteikties,» DB skaidroja Bite Latvija klientu apkalpošanas vadītāja Oksana Stankeviča.

Bite Latvija ir ieviesusi bezlimita tarifus plānus, kas sniedz iespējas veikt bezmaksas zvanus uz lielākajiem tīkliem Latvijā – LMT, Tele2, Bite Latvija un Lattelecom, maksājot konkrētu mēneša maksu, taču, ja zvani tiek veikti uz citiem tīkliem, tad tas tiek uzskatīts par paaugstinātas maksas numuru un pirms tā tiek atskaņots rejošā suņa signāls.

Tādējādi ir izveidojusies situācija, ka Bite Latvija klientam, piemēram, zvanot uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu vai citām ārstniecības iestādēm klausulē rej suns, DB stāstīja CSC Telecom tirdzniecības direktors Jānis Strumpmanis.

Uzņēmums Venta Global Limited iegādājies 265,7 tūkstošu AS Telekom Baltija (Triatel) akciju, kas ir 80.1% no kopējā akciju skaita, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Līdz šim lielākais akcionārs bija AS Baltic Telekom.

Venta Global Limited pārstāv Nikolajs Storoževs, kurš ir arī vadošā telekomunikāciju uzņēmuma Lanck Telecom pārstāvis Baltijas valstīs.

Pārējās uzņēmuma akcijas vēljoprojām pieder AS Baltic Telekom.

Abi uzņēmumi plāno cieši sadarboties, lai paaugstinātu uzņēmuma vērtību, kā arī sniegtu vēl labāku servisu un pakalpojumus saviem klientiem, norāda AS Baltic Telekom valdes loceklis Jevgenijs Zolotarevs.

Septiņi telekomunikāciju operatori Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieprasa Konkurences Padomes (KP) klātbūtni lēmumprojekta «Par starpsavienojumu tarifu regulēšanas saistības piemērošanu» izskatīšanā, uzskatot, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū.

Operatori norāda, ka, tā kā SPRK lēmuma projekta izstrādes gaitā nav ņēmis vērā KP izteiktos iebildumus pret starpsavienojumu tarifu piemērošanu mazajiem operatoriem, telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmumprojekta pieņemšana gaita ir prettiesiska un iznīcina konkurenci telekomunikāciju tirgū, tādēļ 8. augusta sēdē KP klātbūtne ir nepieciešama.

Telekomunikāciju operatori uzskata, ka SPRK lēmums noteikt regulējamu startsavienojumu tarifu ar dominējošo operatoru Lattelecom nav pamatots un netiek balstīts uz konkrētiem aprēķiniem. Tas iznīcina konkurenci un ļauj Lattelecom bez ierobežojumiem noteikt fiksēto telefonsakaru cenas.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Iepriekš visu fiksēto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju piemērotie starpsavienojuma tarifi netika regulēti, un vienīgais uzņēmums, kuram šādas saistības bija noteiktas, ir Lattelecom. Lai tirgū būtu vienlīdzīga konkurence, SPRK plāno starpsavienojuma tarifu regulēšanas saistības noteikt 40 fiksētā telefonu tīkla operatoriem.

«Situācijā, kad starpsavienojuma pakalpojumu tarifi nav regulēti, piemērojot citiem komersantiem augstus tarifus, atsevišķs komersants var radīt barjeras ienākšanai starpsavienojuma pakalpojumu tirgos,» skaidro SPRK.

Regulators plāno visiem operatoriem noteikt vienotu fiksēto starpsavienojuma tarifu, kas aprēķināts, par pamatu ņemot izmaksas efektīvai pakalpojuma sniegšanai un salīdzinājumu ar ES vidējiem tarifiem. Ar visiem vienādu starpsavienojumu tarifu noteikšanu tiks panākts būtisks elektronisko sakaru pakalpojumu galalietotājiem noteikto tarifu, īpaši izsaukumiem uz citiem elektronisko sakaru tīkliem, samazinājums un elektronisko sakaru tirgus attīstība. Ar plānoto lēmumu pieņemšanu regulators nevis kavē konkurenci, bet nodrošinās vienādus konkurences apstākļus visiem tirgus dalībniekiem, uzsver regulators.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.