Peļņa no peļņas – salikto procentu dubultspēks 

Runā, ka Alberts Einšteins par saliktajiem procentiem esot sacījis: tas ir astotais pasaules brīnums un viens no lielākajiem pasaules spēkiem. Iespējams, šāds vērtējums ir mazliet pārspīlēts, taču salikto procentu «fenomenam» ir vērts pievērst uzmanību. Īpaši visiem tiem, kuri rūpējas par savu un ģimenes nākotni, tāpēc daļu savu ienākumu atvēl uzkrājumu veidošanai.

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, 2019. gada 20. februāris plkst. 7:35

Foto: LETA

Saliktie procenti nozīmē, ka ieguldītie naudas līdzekļi pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti arī tiek ieguldīti un turpina pelnīt jaunus procentus. Rezultātā uzkrājums aug straujāk, un īpaši šis dubultspēks ir jūtams, ja uzkrājums tiek veidots ilgu laiku.

Piemērs: ja 100 eiro ieguldījums gadā būtu nopelnījis 10%, tad gada beigās tie būtu 110 eiro. Ja viss šis uzkrājums arī nākošajā gadā nopelnītu 10%, tad jums būtu jau 121 eiro (jo 10% pelnītu iepriekš uzkrātie 110 eiro). Šeit būtiski pievērst uzmanību uzkrāšanas termiņam – jo ilgāks ir krāšanas laiks, jo lielāka ietekme saliktajiem procentiem. Tas savukārt nozīmē, ka ļoti nozīmīgi ir savlaicīgi pieņemt lēmumu par uzkrājumu veidošanu, jo ilgtermiņa uzkrājumu un to atdeves kontekstā lielāka nozīme būs nevis tam, cik lielas iemaksas tiek veiktas, bet gan tam, kad tiek sākts krāt.

Būtiski ir kliedēt izplatītu mītu par to, ka saliktie procenti esot komplicēts risinājums, ko piemēro tikai lieliem ieguldījumiem. Tā nav – ikvienam krājējam, arī ar nelielām ikmēneša iemaksām, ir pieejami šādi uzkrājumi, piemēram, pensiju 2. un 3. līmenis, uzkrājošā apdrošināšana, ieguldījumu fondi. Tie ir katram iedzīvotājam pieejami uzkrājumu produkti. Tos izmanto arī pensiju fondu un citu ieguldījumu pārvaldnieki, kuri naudu un gūto peļņu turpina ieguldīt, un tā rezultātā jau nopelnītie procenti turpina pelnīt.

Salikto procentu efektu uzskatāmi var novērtēt, piemēram, uzkrājot bērna izglītībai vai pastāvīgas dzīves sākumam. Ja ir izvirzīts mērķis sakrāt 10 tūkstošus eiro studiju uzsākšanai, ik mēnesī būtu jāatlicina vien 34 eiro, ja vien sākam krāt no bērna dzimšanas brīža; 50 eiro, ja sākam krāt no 4 gadu vecuma; jau 74 eiro, ja uzkrājumus sākam veidot, kad bērnam ir 8 gadi. Kā redzams, uzkrājuma starta brīdis ļoti nozīmīgi ietekmē ikmēneša iemaksas lielumu.

Līdzīgi ir ar uzkrājumu savai un savas ģimenes nākotnei, domājot par papildu atbalstu pensijas vecumā. Piemēram, sākot krāt 25 gadu vecumā un atvēlot savai nākotnei ik mēnesi 30 eiro, 65 gadu vecumā var rēķināties ar vairāk nekā 50 tūkstošu lielu kapitālu, bet, uzsākot krāt 45 gados, tā būtu četras reizes mazāka summa – aptuveni 12 tūkstoši.

Trešais piemērs, kas rāda, ka, sākot krāt agrāk, salikto procentu dubultspēks pat ļauj ar mazākiem ieguldījumiem uzkrāt vairāk, nekā veicot iemaksas garāku laiku. Tātad: Jānim un Ievai šobrīd ir 25 gadi. Jānis 25 gadu vecumā sāk veikt ieguldījumus – ik mēnesi viņš atlicina 50 eiro un to dara 10 gadus pēc kārtas, bet vēlāk jaunas iemaksas vairs neveic. Līdz 55 gadu vecumam viņa kapitāls būs pārsniedzis 26 tūkstošus eiro. Ieva sāk krāt 35 gadu vecumā un turpmākos 20 gadus ik mēnesi arī atlicina 50 eiro. 55 gadu vecumā viņas kapitāls pārsniegs 23 tūkstošus eiro, tātad Jāņa ieguldītie 6000 eiro (10 gadi reiz 50 eiro mēnesī) būs nesuši lielākus augļus nekā Ievas 12000 eiro (20 gadi reiz 50 eiro mēnesī). Šis «brīnums» būs noticis tieši salikto procentu spējas būtiski vairot ienākumus dēļ, ja krāšana notiek ilgi (proti, Jāņa ieguldījums kopumā pelnīja procentus 30 gadu garumā).

Apdomāt savas un arī savas ģimenes nākotnes vajadzības īpaši ir ieteicams labajos laikos, kad vērojams ekonomikas pieaugums un pielielinās ienākumi. Daļu no tiem ir prātīgi atvēlēt turpmākajiem laikiem, kad «raža» no mūsu darba varētu kļūt liesāka, taču ikdienas vajadzības nesaruks. Salikto procentu dubultspēks, ja liekam to lietā savlaicīgi, kļūs par atbalsta plecu mums pašiem vai ģimenes locekļiem kādā nozīmīgā dzīves brīdī. Un šādā izpratnē mums katram personīgi tas patiešām var kļūt par astoto pasaules brīnumu, kas spēj paveikt lielas un vērtīgas lietas.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 16. janvāris plkst. 7:49

«Swedbank» filiālēs joprojām saglabājas palielināta klientu plūsma, ņemot vērā bankas sākto...

2019. gada 14. janvāris plkst. 10:13

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo...

2019. gada 10. janvāris plkst. 15:50

Līdz ar stingrākām ES prasībām attiecībā uz klientu digitālu autentifikāciju 2019. gada...

2019. gada 04. janvāris plkst. 13:25

Pērnā gada nogalē un jaunā gada sākumā AS Swedbank filiālēs gan Rīgā, gan citās...

2019. gada 03. janvāris plkst. 9:36

Banku sektorā šajā gadā turpināsies izmaiņas – gan vietējo banku segmentā, gan iepriekš starptautiskos...

Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2019. gada 18. februāris plkst. 9:12

Kā zināms, gūtais labums no esošām un bijušajām darba attiecībām identificējamam darbiniekam...

2019. gada 18. februāris plkst. 7:47

Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem VAS Latvijas dzelzceļš (LDZ) plāno pilnīgu galvenā...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:54

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora...

2019. gada 15. februāris plkst. 16:19

Latvijā neiegūstam ne naftu, ne gāzi, tāpēc valsts budžetā naudas trūkst un...

2019. gada 11. februāris plkst. 9:53

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi,...

2019. gada 07. februāris plkst. 16:11

Eiro starptautiskā loma ir kā sava veida atspulgs Eiropas Savienības (ES) un...

2019. gada 07. februāris plkst. 7:39

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu...

2019. gada 06. februāris plkst. 17:16

Šajā rakstā tiks apskatīts, kas 2019. gadā ietekmēs Eiropas finanšu tehnoloģiju jomu un...

2019. gada 06. februāris plkst. 13:07

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās...

2019. gada 06. februāris plkst. 10:51

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja...