Peļņai no kapitāla, kas nav reinvestēta uzņēmuma attīstībā, plāno 20% nodokli 

Finanšu ministrija (FM) apsver iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no kapitāla, kas nav reinvestēta atpakaļ uzņēmuma attīstībā, šodien, tiekoties ar Latvijas Pensionāru federāciju, sacīja FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS).

LETA, 2017. gada 20. februāris plkst. 14:46

Avots: www.freeimages.com

Viņš stāstīja, ka FM patlaban noris darbs pie nodokļu pamatnostādnēm. Ministrijas mērķis ir 1.aprīlī nākt klajā ar pārskatītu nodokļu stratēģiju par to, kā «dzīvosim sākot no 2018.gada».

FM patlaban vērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras iesniegtos piedāvājumus, kas skar arī seniorus, norādīja Putra. Viņš stāstīja, ka darba devēju organizācijas piedāvā samazināt darba spēka nodokļu apjomu. FM gan vēl rēķinot fiskālo ietekmi, ieviešot šādu finanšu politiku.

Pirmais piedāvājums no darba devēju puses esot samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli, kā arī palielināt neapliekamo minimumu no šobrīd esošajiem 60-115 eiro mēnesī līdz 300 eiro. Putra piebilda, ka Igaunijā neapliekamais minimums ir 500 eiro. Tāpat tiktu saglabāti atvieglojumi par apgādājamajiem. Putra stāstīja, ka šis priekšlikums ir finansiāli ietilpīgs - vairāk nekā 200 miljoni eiro, tāpēc tas jāskata kontekstā ar citiem nodokļiem.

Tāpat darba devēju organizācijas piedāvājot palielināt nodokli kapitālam. Kā stāstīja Putra, piedāvājums paredz esošo nodokli palielināt līdz 20%, ieviešot «tā saucamo reinvestēto peļņu». FM parlamentārais sekretārs stāstīja, ka 20% nodoklis būtu jāmaksā par peļņu, kas ir izņemta no uzņēmuma, bet nav ieguldīta uzņēmuma attīstībā.

Vēl viens piedāvājums paredzot celt neapliekamo minimumu pensijām no esošajiem 235 eiro līdz 500 eiro. Putra sacīja, ka šāds piedāvājums ir «diezgan» ambiciozs un tas skartu 96% pensionāru. Viņš gan pēc tam norādīja, ka ir iespējams vērtēt arī mazāku neapliekamo minimumu pensijām, tomēr starpību varētu novirzīt mazo pensiju palielināšanai.

FM arī izskata iespēju pārskatīt akcīzes nodokļus, tomēr tie būšot jāvērtē visas Baltijas kontekstā. Putra vērsa uzmanību, ka Latvijai ir garākā robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, līdz ar to nopietni ceļot akcīzes likmes var pieaugt arī kontrabanda.

Vēl viens piedāvājums paredz pārskatīt slieksni, no kura uzņēmums tiek reģistrēts kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Šobrīd uzņēmumam kā PVN maksātājam ir jāreģistrējas, ja gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro, tomēr piedāvājums paredz šo slieksni samazināt līdz 30 000 eiro. Tāpat iecerēts ieviest arī jaunus ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumus, proti, paredzēti jauni reversā PVN pasākumi.

Putra arī sacīja, ka vēl viens smags jautājums, kas jāvērtē, ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas esot viskomplicētākais «pasākums». Viņš skaidroja, ka situācija ar īpašuma nodokli dažādās Latvijas pašvaldības ir krasi atšķirīga. FM ieskatā "visiem" vienu mehānismu piemērot būtu grūti, tāpēc šo jautājumu vairāk varētu risināt pašvaldības, kuras var piešķirt atvieglojumus nekustamā īpašuma nodoklim līdz 90%. Līdz ar to pašvaldības varētu izvērtēt, kurām iedzīvotāju grupām atvieglojumi būtu nepieciešami.

Kā pēdējo piedāvājumu, kuru apsver FM, Putra nosauca gada apgrozījuma samazinājumu, pie kura uzņēmums kvalificējas kā mikrouzņēmums. Šobrīd viena no prasībām mikrouzņēmuma statusa saņemšanai ir, ka gada apgrozījums nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Putra norādīja, ka tiek vērtēts priekšlikums šo slieksni pakāpeniski noteikt 40 000 eiro apmērā, ņemot vērā, ka ir parādījusies tendence, ka caur mikrouzņēmuma nodokļu režīmu pat sabiedrībā zināmi uzņēmumi optimizē nodokļus.

Pēc Putras uzrunas pensionāriem radās arī dažādi jautājumi, piemēram, par to, vai FM, ja neskaita darba devēju priekšlikumus, arī pašai ir kādi priekšlikumi nodokļu politikas jomā. Putra norādīja, ka šie priekšlikumi lielā mērā saskan ar FM redzējumu, tomēr tie ir rūpīgi jāvērtē, jo to fiskālā ietekme ir aptuveni pusmiljards eiro.

 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 29. maijs plkst. 7:55

Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam uzskrien uz peļņas...

2013. gada 09. maijs plkst. 7:55

Uzņēmēji par maksātnespējīgajā Latvijas krājbankā palikušo, bet neatgūto naudu spiesti...

2013. gada 30. janvāris plkst. 8:20

Pētniecības un attīstības stimulēšanai uzņēmējus grib vilināt ar šiem tēriņiem...

Nepalaid garām

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2017. gada 20. februāris plkst. 13:48

2016.gadā par 40% pieaudzis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem komercbankās izsniegto Attīstības...

2017. gada 20. februāris plkst. 12:38

Pagājušajā nedēļā Ministru Kabinetā tika skatīts priekšlikums par iespējām uzlabot...

2017. gada 20. februāris plkst. 12:12

Latvijas Bankas izsludinātajā bērnu zīmējumu atklātajā konkursā eiro kolekcijas monētas Mana...

2017. gada 20. februāris plkst. 11:31

SEB grupas uzņēmums Latectus, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un...

2017. gada 20. februāris plkst. 9:26

Mārciņai pagājušajā nedēļā neliels vērtības pazeminājums, jaunākajā apskatā norāda...

2017. gada 20. februāris plkst. 9:19

Tehnoloģiju uzņēmuma Apple akcijas cena pagājušajā nedēļā sasniedza jaunu gada augstāko...

2017. gada 20. februāris plkst. 9:07

ASV akciju tirgus turpina uzstādīt jaunus rekordus. Eiro cenu aizvadītajā nedēļā svārstīja...

2017. gada 20. februāris plkst. 8:16

Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis ir finansists ar nepabeigtu teoloģijas maģistra...

2017. gada 20. februāris plkst. 7:10

Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju rindas pēdējo trīs mēnešu laikā kļuvušas retākas,...

2017. gada 17. februāris plkst. 10:36

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir parādā 35,7 miljonus eiro,...