Jaunākais izdevums

Pērn uzņēmumu peļņa pēc nodokļiem pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniegusi 2,5 miljardus eiro, kas salīdzinājumā aizpērno gadu ir par 0.56 miljardiem eiro jeb 32 % vairāk, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft dati. «Lai arī vēl visi lielie uzņēmumi nav iesnieguši 2017. gada finanšu pārskatus un kopējie skaitļi vēl var mainīties, tomēr jau pašlaik 103 333 uzņēmumu (neskaitot banku un apdrošinātāju) gada pārskatos kopējā peļņa pēc nodokļiem pārsniegusi 2,51 miljardu eiro, kas ir vairāk nekā jebkad Latvijas vēsturē, jo līdzšinējais tīrās peļņas rekords 2,31 miljards eiro, kas tika sasniegts 2007. Gadā, nu ir pārspēts,» skaidro SIA Lursoft pētnieks Ainars Brūvelis.

Viņš atgādina, ka krīzes rezultātā 2009. un 2010.gadā kopējā uzņēmumu pelņa bija ar mīnusa zīmi – attiecīgi 1,40 miljardu eiro un 294,2 milj. eiro apmērā, savukārt viena miljarda eiro slieksnis pārkāpts 2005, 2006. un 2007. gadā un pēc tam tikai 2013. gadā. Faktiski 2017. gads ir pirmais, kurā uzņēmumu kopējā peļņa ir sasniegusi un pat pārsniegusi 2007. gada iespēto. «Recesijas dēļ kopējais tīrās pelņas apmērs kritās un Latvijas uzņēmumi spēja sasniegt iepriekšējo līmeni tikai pēc deviņiem gadiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš atzīst, ka kopējās peļņas pieaugums situācijā, kad Latvijā sarūk gan kopējais iedzīvotāju, gan arī uzņēmumu skaits ir priecīga ziņa. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir spējuši sekmīgi strādāt, jo galu galā uzņēmumus jau dibina, lai gūtu peļņu, kuru, protams, katrs var izmantot dažādi – vieni to izmanto pašu patēriņam, citi investē jaunu biznesa projektu un ieceru īstenošanā, vēl citi reinvestē peļņu esošā biznesa izaugsmē,» tā A. Brūvelis. Viņš gan norāda, ka pērnais gads ir pēdējais, kad uzņēmumi strādāja pēc iepriekšējā uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma normām, jo kopš 2018. gada ir jauns peļņas nodokļa likums, kurš šo nodokli paredz maksāt tad, kad peļņa tiek sadalīta dividendēs vai arī veikti darījumi, kurus pielīdzina dividenžu saņemšanai.

Gan A. Brūveli, gan arī citus aptaujātos pārsteidz kopējās peļņas pieaugums – par 560 milj. eiro jeb vairāk nekā 32% 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu. «Tautsaimniecībā kopumā ir bijis pieaugums par vairāk nekā 4%, kaut arī vairākās nozarēs tas ir bijis gan augstāks, gan arī zemāks, tomēr tas nekorelē ar kopējās peļņas pieaugumu,» uzsver A. Brūvelis. Viņš arī vērš uzmanību, ka IKP pieauguma daļa pienākas uz ES struktūrfondu programmu atvēršanu. «Tā kā ekonomiskie faktori neļauj tik strauji kāpināt tīrās peļņas pieaugumu, tad jāsecina, ka tas noticis uz kādu citu – šoreiz uz juridisku – faktoru pamata. Jāsecina, ka to tieši ietekmējušas uzņēmumu ienākumu nodokļa «revolucionārās pārmaiņas», un straujais pieaugums liecina, ka daļa uzņēmēju nebūt «nealkst» reinvestēt ar 0%. Likumdošanas rezultātā uzņēmumi fiksē savu peļņu, lai nezaudētu naudu vai arī to neapliktu ar nodokli vēlreiz, bet jau pēc jaunās likmes 20%,» secina A. Brūvelis. Viņš arī norāda, ka ir noteikts pārejas periods – divi gadi – iepriekš uzkrātās peļņas izmaksai, par kuru ir samaksātās uzņēmumu ienākuma nodoklis, bet dividendēs īpašniekiem nav izmaksāts, to var veikt izmantojot tos nosacījumus, kādi bija līdz 2018. gadam.

Visu rakstu Peļņas rekorda atgūšanai vajadzēja deviņus gadus lasiet pirmdienas, 30.jūlija laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmajā pusgadā ar zaudējumiem Latvijā strādājušas četras bankas

LETA, 04.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad pirmajā pusgadā ar zaudējumiem strādājušas četras bankas, tostarp lielākie zaudējumi bija bankai "Citadele", liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

2020.gada pirmajā pusgadā bankas "Citadele" zaudējumi bija 30,321 miljona eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Tāpat ar zaudējumiem šogad pirmajos sešos mēnešos strādājušas "Industra Bank", "PrivatBank" un "Expobank".

"Industra Bank" zaudējumi šogad pirmajā pusgadā bija 2,879 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, "PrivatBank" zaudējumi veidoja 2,833 miljonus eiro, kas ir četras reizes vairāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā, bet "Expobank" zaudējumi pieauguši par 22,3%, sasniedzot 674 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gada pirmajā pusgadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - šogad pirmajā pusgadā "Swedbank" peļņa bija 44,254 miljoni eiro, kas ir par 26,4% mazāk nekā 2019.gada pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pelnošākie grāmatizdevēji Latvijā TOP5

Zane Atlāce - Bistere, 01.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no grāmatizdevniecības nozares kopējā apgrozījuma, kas pēdējos gados saglabājies bez būtiskām izmaiņām, nozares uzņēmumu kopējā peļņa pērn varētu būt piedzīvojusi būtisku kritumu - 2017.gadā tā samazinājusies līdz 180,61 tūkst.eiro, liecina Lursoft pētījums.

Grāmatizdevniecības nozarē vietu raduši 156 uzņēmumi, no tiem 8 reģistrēti aizvadītajā gadā. Nozarē reģistrēto uzņēmumu vidējais vecums sasniedzis 13 gadus un patlaban sekmīgi darbu turpina arī vairāki 1991.gadā reģistrēti grāmatizdevēji.

Pelnošāko Latvijas grāmatizdevēju TOP5 skatiet galerijā!

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati liecina, ka izdevējdarbībā dominē izteikti nozares līderi – 2017.gadā 44% no Latvijas kopējās grāmatu tirāžas veido SIA Apgāds Zvaigzne ABC, AS Latvijas Mediji un SIA Jumava izdevumi. Apgāds Zvaigzne ABC 2017. gadā izdevis 364 grāmatas, kuru tirāža sasniedz 28% no kopējās grāmatu tirāžas.

Latvijas Mediji izdevuši 95 grāmatas, kuru tirāža veido 12% no kopējās tirāžas, bet Jumava – 147 grāmatas, kuru tirāža sastāda 4% no kopējās tirāžas, liecina Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie dati par izdevējdarbību Latvijā.Salīdzinājumā ar pēdējiem pieciem gadiem, grāmatu skaits ir gandrīz nemainīgs, taču grāmatu tirāža aizvien turpina samazināties. 2017. gadā izdotas 2 185 grāmatas, neskaitot krāsojamās grāmatas bērniem, bet grāmatu tirāža, salīdzinot ar 2016. gadu, samazinājusies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājiem jāliek lietā izdoma

Armanda Vilcāne, 01.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti.

Zemā tirdzniecības piecenojuma dēļ nākotnē elektroenerģijas tirgotājiem radīsies nepieciešamība ļoti intensīvi domāt par savu produktu saturu un kvalitāti

Pagājušais gads bijis viens no veiksmīgākajiem Latvenergo koncerna darbības laikā - uzņēmuma peļņa sasniegusi 322,2 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs - 541,7 miljonus eiro, kas ir par 38% vairāk nekā 2016. gadā. Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs uzsver, ka uzņēmuma darbības rezultātus pērn pozitīvi ietekmējuši koncernā pieņemtie lēmumi, augstā ūdens pietece Daugavā, kā arī enerģētikas nozares attīstība kopumā. Lai arī pērn gūta rekordpeļņa, valdes priekšsēdētājs skaidro, ka tā sastāv no koncerna ikgadējās saimnieciskās darbības rezultāta - 173,1 miljona eiro un nodokļu reformas rezultātā reversētā atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa - 149,1 miljona eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kara draudi finanšu tirgu no sliedēm neizsit; sarūk pat naftas cena

Jānis Šķupelis, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus no ierindas šobrīd, šķiet, nevar izsist nekas. Kopš gada sākuma ASV akciju cena palielinājusies jau gandrīz par 2%.

Tāpat jau tuvāko dienu jautājums var būt tas, ka ASV Dow Jones Industrial Average akciju indekss tirdzniecības sesiju pirmo reizi vēsturē noslēdz virs 29 tūkst. punktu atzīmes (un tad aiz kalniem vairs nav arī 30 tūkst. punkti). Jau pagājušonedēļ šim indikatoram izdevās paviesoties virs šī līmeņa. Tiesa gan, tirdzniecības sesiju tas tomēr noslēdza zem tā.

Pagaidām izskatās, ka akciju tirgū cenu pieaugumu, kas pagājušogad bija gandrīz 30% apmērā (ja runā par ASV akcijām), nav spējusi stādināt pat lielāka jauna atklāta kara iespējamība Tuvajos Austrumos. Irānas līdzšinējā atbilde ASV ģenerāļa nogalināšanai tiek vērtēta kā ierobežota. Pagaidām ticamāka izskatās konflikta deeskalācija, lai gan sagaidāms, ka šī spriedze turpinās uzturēt lielāku neskaidrību arī finanšu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu lielākajās tirdzniecības vietās ir nonācis Dienas Bizness izdotais žurnāls Miljonārs. Žurnāla Miljonārs autors ir Lato Lapsa, kas sadarbībā ar Lursoft ir paveicis šo darbu.

Šogad reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēts arī patiesā labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Publicējam ieskatam dažus no 100 lielākajiem patiesā labuma guvējiem:

- Artūrs Altbergs, uzņēmumu kopējā peļņa 24 680 645 EUR,

- Ernests Bernis, uzņēmumu kopējā peļņa 38 023 084 EUR,

- Edgars Dupats, uzņēmumu kopējā peļņa 33 693 424 EUR,

- Andris Kozlovskis, uzņēmumu kopējā peļņa 61 044 096 EUR,

- Vilis Dambiņš, uzņēmumu kopējā peļņa 24 950 742 EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma AS «A.C.B.» grupa 2018. gadā strādājusi ar apgrozījumu 132,232 miljonu eiro apmērā, savukārt grupas peļņa bija 3,151 miljons eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, AS «A.C.B.» konsolidētais apgrozījums pērn pieaudzis 31,1% jeb 31,358 miljoniem eiro, bet peļņa pieaugusi par 3,006 miljoniem eiro.

AS «A.C.B.» koncerns, kurā ietilpst vadošais uzņēmums un tā septiņi meitas uzņēmumi, kā arī divi asociētie uzņēmumi, pamatā darbojas Latvijā, taču pēdējo gadu laikā uzsākta arī projektu īstenošana Lietuvā. Uzņēmuma konsolidētais pārskats liecina, ka pērn Latvijā grupas ieņēmumi veidoja 129,108 miljonus eiro, savukārt ieņēmumi Lietuvā bija 3,123 miljoni eiro.

Uzņēmums norāda, ka koncerna vadība pagājušajā gadā turpināja veikt virkni pasākumu, lai palielinātu ražošanas efektivitāti un ieguldītu uzņēmuma attīstībā. Uzlabota arī visu grupas uzņēmumu savstarpējā sadarbība, kas ļāvusi optimizēt kopējos resursus un stiprināt tirgus pozīcijas gan koncernam, gan katram uzņēmumam atsevišķi, sacīts AS «A.C.B.» konsolidētā gada pārskata vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā tika spriests, ka Rietumvalstu lielāko kompāniju peļņas pieaugums bremzēsies. Tiesa gan, laikam ejot, šīs prognozes kļuvušas arvien drūmākas.

Vēl janvārī vidēji tika lēsts, ka šā gada ASV Standard & Poor’s 500 aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa pieaugs aptuveni par 6%. Šobrīd šī prognoze apcirpta līdz 1,5%, liecina FactSet apkopotie dati. Tas, ja salīdzina ar pagājušā gada 24% pieaugumu, izskatās maz. Turklāt vairāki Volstrītas tendenču pētnieki pat gaida, ka šā gada skatījumā lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu nopelnītais varētu samazināties. Vidēji tiek gaidīts, ka jau trešajā ceturksnī ASV kompāniju peļņa gada skatījumā varētu sarukt par 3,2%. Savukārt ceturtajā ceturksnī tā atkal pieaugšot par nepilniem 4% (tas gan var būt pārlieku optimistiski). Daudz kas gan būs atkarīgs no tālākiem notikumiem, piemēram, kādi pavērsieni būs tirdzniecības karos. Tāpat kompāniju izmaksas un tādējādi bieži vien arī peļņu deldējusi augošā izejvielu, darbaspēka un ASV dolāra cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmiera Glass Grupa neto apgrozījums sasniedzis 125,9 miljonus eiro

Dienas Bizness, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Valmieras stikla šķiedra un tās meitasuzņēmumu (Valmiera Glass Grupa) neto apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 125,9 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmuma Konsolidētā operatīvā peļņa (EBITDA) sasniedza 19,6 miljonus eiro, un tas ir par 1,78 miljoniem eiro jeb 9% vairāk nekā 2016.gadā. Arī EBITDA marža no 14% 2016.gadā pieauga līdz 15,5 % 2017.gadā. Savukārt peļņa no saimnieciskās darbības (EBIT) sasniedza 8,48 miljonus eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk bekā 2016.gadā.

Konsolidētā pirmsnodokļu peļņa 2017.gadā sasniedza EUR 8,6 milj., iezīmējot izteiktu kāpumu EUR 3,8 milj. apmērā – no EUR 4.7milj. 2016.gadā.

Grupas konsolidētā tīrā peļņa 2017.gadā bija EUR 8,2 milj., kas ir par EUR 3,4 milj. vairāk, salīdzinot ar grupas 2016.gada tīro peļņu. Šis rezultāts ir sasniegts, pateicoties izciliem pārdošanas priekšnosacījumiem un attiecīgi augstāku vidējo cenu. Arī iekārtu pilnīgāka noslodze un nepārtraukta izmaksu vadīšana ir devušas savu ieguldījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Dānijas banku peļņu iedragā negatīvās procentu likmes

Žanete Hāka, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijā strādājošo banku peļņa šogad būtiski samazinājusies, atsaucoties uz nozares pārstāvju aplēsēm, raksta Bloomberg.

Šā gada pirmajā pusgadā 17 lielāko Dānijas banku peļņa sarukusi par 20%, sasniedzot 15,6 miljardus kronu (2,3 miljardus dolāru). Pirms gada peļņa bija 19,4 miljardi kronu.

«Bankas turpina pelnīt, taču kopš 2017.gada, kad peļņa sasniedza augstāko līmeni, ir skaidrs: banku peļņa sarūk,» norāda banku asociācijas pārstāve Ulrika Nodgārda.

Dānijas banku sektoram nācies samierināties ar negatīvām likmēm jau kopš 2012.gada, un pagājušajā nedēļā centrālā banka likmi samazināja vēl vairāk - līdz mīnus 0,75%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

FOTO: Lattelecom turpinās digitālo attīstību, līdz 2021.gadam investējot 12 miljonus eiro

LETA, 28.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma «Lattelecom» konsolidētais apgrozījums pērn bija 212 miljoni eiro, kas ir par 16 miljoniem eiro jeb 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt tā konsolidētā peļņa - 42 miljoni eiro, pirmdien žurnālistus informēja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, atsaucoties uz uzņēmuma konsolidētajiem neauditētajiem datiem.

«Lattelecom» grupas apgrozījums 2017.gadā bija 195,67 miljoni eiro, savukārt tā peļņa - 40,7 miljoni eiro. Tostarp pērn EBITDA, kas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, sasniedza 67,9 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas uzņēmumi pērn valstij nodokļos nomaksāja kopumā 46 miljonus eiro. Savukārt kopējais investīciju apmērs «Lattelecom» grupā aizvadītajā gadā sasniedza 27,2 miljonus eiro.

«Lattelecom» grupas peļņa - 42 miljoni eiro - tiks izmaksāta dividendēs uzņēmuma akcionāriem - Latvijas valstij un «Telia Company».

Gulbis uzsvēra, ka «Lattelecom» apgrozījums ir palielinājies visiem uzņēmuma darbības virzieniem - datu centru pakalpojumiem, tehnikas mazumtirdzniecībai, reklāmas izvietošanai, mākoņpakalpojumiem, drošības risinājumiem un televīzijas pakalpojumiem. Straujākais ieņēmumu pieaugums 2018.gadā vērojams jaunajās biznesa līnijās, tai skaitā mākoņpakalpojumu (+109%) un drošības risinājumu (+113%) jomā. Tāpat būtisks pieaugums vērojams arī citos pakalpojumos, piemēram, mazumtirdzniecībā (+33%), datu centru nodrošināšanā (+25%), reklāmas biznesā (+22%). Aizvadītajā gadā uzņēmums turpināja palielinār arī elektrības tirgus daļas par 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus ASV peļņa augšot par piekto daļu; Eiropā izaugsme tiek lēsta vairāk nekā divas reizes lēzenāka.

Lielās Rietumvalstu publiski kotētās kompānijas nupat sākušas publicēt savus iepriekšējā ceturkšņa finanšu rezultātus. Vismaz pašlaik tirgus dalībnieku noskaņojums attiecībā uz kārtējo peļņas atskaišu paziņošanas sezonu ir visai pozitīvs. Šobrīd tiek lēsts, ka, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņas pieaugums būs mazāk straujš nekā pirmajā ceturksnī. Šajā pašā laikā nopelnītā palielināšanās tempi tāpat, visticamāk, būs visai iespaidīgi.

Thomson Reuters analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī ASV lielāko uzņēmumu peļņa gada skatījumā būs augusi par 20,7% (un ieņēmumi – par 8,7%). Tas būtu mazāk nekā šā gada pirmā ceturkšņa pieaugums par 26,6%. Ja šādi paredzējumi piepildās, tad tas būtu otrs straujākais ASV uzņēmumu peļņas pieaugums septiņu gadu laikā (aiz izcilā pirmā ceturkšņa snieguma). Turklāt jāņem vērā, ka parasti analītiķu paredzējumi mēdz būt visai piezemēti un reālie uzņēmumu rezultāti pēdējo gadu laikā krietni pārsniedz ekspertu pirms tam izteiktās aplēses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 77,039 miljonus eiro, kas bija par 4,2% jeb 3,087 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 24,5% jeb 2,601 miljonu eiro, sasniedzot 13,238 miljonus eiro.

AS «Drogas» apgrozījuma pieaugumu skaidro ar papildu aktivitātēm veikalu tīklā, jauna koncepta veikalu rekonstruēšanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti, sacīts gada pārskatā. Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas, higiēnas un mājsaimniecības preču tirgošanas pērn veidoja 74,512 miljonus eiro, savukārt ienākumi no displeju izvietošanas, logu platības nomas un dalības mārketinga aktivitātēs veidoja 2,528 miljonus eiro.

Mazumtirgotājs pagājušajā gadā veica ievērojamus rekonstrukcijas darbus un vēra durvis pieciem jauna koncepta veikaliem Rīgā. «Izstrādājot jauno veikala konceptu, tika ņemtas vērā mūsu klientu vēlmes un ierosinājumi,» sacīts AS «Drogas gada pārskatā. 2018. gada beigās Latvijā bija 88 «Drogas» veikali. Pērn arī izveidots «Drogas» interneta veikals, kuru šogad plānots attīstīt un pilnveidot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 10,365 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir 2,4 reizes lielāki nekā pagājušā gada janvārī-jūnijā, liecina «Tallink Grupp» publiskotais pārskats.

Kompānijas ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 435 miljoni eiro jeb par 1% mazāki nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Janvārī-jūnijā ar «Tallink Grupp» prāmjiem pārvadāti 4,5 miljoni pasažieru, kas ir par 1,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, amortizācijas un nolietojuma (EBITDA) pirmajā pusgadā bija 54,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 47,7 miljoniem eiro šajā laika posmā pērn.

«Tallink» skaidroja, ka pirmā pusgada rezultātus ietekmēja tas, ka pirmajā ceturksnī plānotu prāmju remontdarbu dēļ bija par 50 reisiem mazāk nekā pērn. Savukārt lielā konkurence maršrutos starp Igauniju un Somiju rada spiedienu uz cenu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Banku peļņa pirmajā pusgadā

Db.lv, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektora peļņa šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, samazinājusies par 32 miljoniem eiro jeb 19%, liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati.

Vairākām bankām peļņa pieaugusi, ko var skaidrot ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos, savukārt kredītiestādēm, kas strādā ar starptautiskajiem klientiem, peļņa būtiski sarukusi.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kāda pirmajā pusgadā bijusi Latvijā strādājošo banku peļņa!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peļņas palielināšanās pat vairāk nekā par ceturto daļu nav bijusi pietiekama, lai apstādinātu akciju kritumu.

Parasti tiek spriests, ka akciju cenu izmaiņu viens no pamatiem ir tas, kas notiek ar uzņēmumu peļņu. Tālu no fundamentālās bildes neaizbēgsi, un, ja peļņa ievērojami pieaug, tad tas nozīmē, ka ir daudzmaz labi un akciju mijēju vidū vajadzētu valdīt optimismam. Pēdējā laika bilde gan izceļ situāciju, kad dažbrīd pat ļoti labi aktuālās peļņas izaugsmes rādītāji var nozīmēt, ka akciju cena tomēr spēji ceļo zemāk. Tas ir tāpēc, ka tirgus dalībnieki pārsvarā koncentrējas uz nākotni (šobrīd, šķiet, tas ir sevišķi izteikti) un publisko kotēto uzņēmumu spriedumiem par to spēju nopelnīt vairāk vai mazāk vēl tikai gaidāmajos ceturkšņos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniecības materiālu ražotājs un vairumtirgotājs SIA «Knauf» 2018. gadā palielinājis apgrozījumu līdz 65,782 miljoniem eiro, un uzņēmuma peļņa pieaugusi līdz 11,901 miljonam eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pagājušā gada peļņa ir lielākā kopš tā dibināšanas, liecina «Lursoft» multi atskaite.

Salīdzinot ar 2017. gadu, SIA «Knauf» apgrozījums pieauga par 12,5% jeb 7,331 miljonu eiro, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās par 35,7% jeb 3,128 miljoniem eiro. Pateicoties stabilam būvmateriālu pārdošanas apjomam Baltijas valstu tirgū, uzņēmums pagājušo gadu vērtē kā labu, sacīts tā gada pārskatā.

SIA «Knauf» apgrozījumu pamatā veido ieņēmumi no preču un gatavās producijas pārdošanas. Uzņēmuma lielākais noieta tirgus 2018. gadā bija Lietuvā, kurā pārdota produkcija 29,733 miljonu eiro apmērā, Latvijā pārdota produkcija 21,517 miljonu eiro apmērā, bet Igaunijā - 12,519 miljonu eiro apmērā. SIA «Knauf» saražotos celtniecības materiālus eksportējis arī uz citām valstīm, tostarp Lielbritāniju, Baltkrieviju, Norvēģiju, Somiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotāja «Depo DIY» koncerns pērn strādāja ar 277,655 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 5,7% un bija 10,711 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācijas.

Savukārt «Depo» pērn strādāja ar 233,937 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 18,6% un bija 14,15 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā sacīts, ka pērn «Depo» turpināja strādāt pie kompānijas komercdarbības attīstības, lai realizētu savu stratēģiju. Tāpat pērn tirgotājs turpināja iekšējo sistēmu un struktūru pilnveidošanu ar mērķi uzlabot klientu apkalpošanas līmeni un kompānijas konkurētspēju nākotnē.

«Depo» koncerna apgrozījums 2017.gadā veidoja 238,287 miljonus eiro, bet peļņa - 10,133 miljonus eiro. Vienlaikus 2017.gadā «Depo» strādāja ar 219,104 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,7% vairāk nekā 2016.gadā, bet peļņa saruka par 2,3% un bija 11,933 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (CSDD) šogad 30.novembrī būs jāsāk tai piederošo tehniskās apskates pakalpojuma veicēju SIA "Auteko&TUV Latvija", SIA "Autests", SIA "Scantest" un SIA "Venttests" kapitāldaļu atsavināšanu, otrdien nolēma Ministru kabinets (MK).

Valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu noteikt, ka CSDD automašīnu tehniskās apskates pakalpojumu jāiepērk, nevis jānodrošina pašai. Ņemot vērā, ka CSDD turpmāk veiks tikai tehniskās kontroles uzraudzības funkcijas un tehniskās kontroles veicēji tiks izvēlēti publiska iepirkuma kārtībā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci, kā arī varētu veikt neatkarīgu uzraudzību, CSDD, izvērtējot līdzdalību tehniskās kontroles veikšanai akreditētos uzņēmumos - "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests", ir secinājusi, ka līdzdalība ir izbeidzama.

Valdība uzklausīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par CSDD līdzdalības kapitālsabiedrībās pārvērtēšanu" un atbalstīja rīkojuma projektu "Par atļauju izbeigt līdzdalību un pārdot CSDD piederošās "Auteko&TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests" kapitāldaļas".

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Savu pensiju katrs pelna pats un tikai pats

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - EM rosinās Latvenergo papildu nopelnītos 78,9 miljonus eiro novirzīt OIK samazināšanai

Zane Atlāce - Bistere, Armanda Vilcāne, 28.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem.

Valstij piederošu uzņēmumu peļņa ir jāiegulda valsts un visas sabiedrības interesēs. Koncerna Latvenergo papildu peļņa 78,9 miljonu eiro apmērā ir jānovirza elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) izmaksu segšanai, konkrēti – OIK fiksētās maksas samazināšanai patērētājiem, uzskata ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Viņš norāda, ka Ekonomikas ministrija aktīvi strādā un meklē risinājumus OIK sloga mazināšanai – aizvadītajā gadā tika īstenota OIK saistību atpirkšanu no TEC1 un TEC2 stacijām, ar ko novērsts dramatisks OIK sloga pieaugums šogad par vismaz 28%. Savukārt Latvenergo koncerna peļņas novirzīšana OIK apjoma mazināšanai būtu solis OIK sloga samazināšanai visiem patērētājiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tā būs politiska izšķiršanās – lēmumu par šāda risinājuma ieviešanu kā akcionāram jāiniciē Ekonomikas ministrijai, bet jāpieņem Ministru kabinetam, norāda A.Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnrūpniecības uzņēmumiem izdevies atkarot investoru mīlestību

Pēdējā laikā līdz ar metālu cenu atgūšanos investori labvēlīgāk raugās uz pasaules lielāko kalnrūpniecības uzņēmumu nākotni. Vēl nosacīti nesen (no 2014. gada otrās puses līdz 2016. gadam) šī sektora kompāniju vērtspapīri bija krituši pamatīgā investoru nežēlastībā. Daudzi kalnrūpniecības uzņēmumi tolaik, lai tie nepakļūtu pilnībā zem ūdens, bija spiesti ziņot par dažādiem investoriem parasti visai sāpīgiem pasākumiem. Tās, piemēram, lēma par dažādu aktīvu pārdošanu, naudas piesaisti no akcionāriem (papildu akciju emisijām), dividenžu izmaksas pārtraukšanu, darbinieku atlaišanu utt. Savukārt pašlaik pieņēmums ir, ka ļaunākais tām, globālajai tautsaimniecībai augot straujāk, palicis aiz muguras.

Komentāri

Pievienot komentāru