Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Latvijā Jauniešu garantija ir labi izveidota programma, kas motivē jauniešus iesaistīties darba tirgū, ceturtdien, 27.augustā, iepazīstinot ar pētījuma Ieguldām jauniešos: Latvija rezultātiem, atzina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti.

«Krīze būtiski ietekmēja Latvijas jauniešu situāciju, taču pēdējos gados situācija ir uzlabojusies. Jauniešu, kuri nestrādā vai nemācās, īpatsvars nav augstāks kā vidēji OECD valstīs. Jauniešu garantija ir lieliska iespēja jauniešu atgriešanai izglītībā un nodarbinātībā. Vienlaikus Latvijai ir izaicinājums sasniegt visnelabvēlīgākajā situācijā esošos jauniešus, lai piedāvātu augstas kvalitātes apmācības vai darba pieredzes iegūšanas iespējas,» uzsver OECD Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta ekonomists Sebastians Konigs (Sebastian Königs).

OECD īstenotā pētījuma mērķis bija izvērtēt jauniešu, kas nemācās, nestrādā un neiegūst arodu (NEET jaunieši), profilu un aktivizācijas iespējas. Īpaša uzmanība bija pievērsta NEET jauniešu riska faktoriem, pieejamā atbalsta, sociālo un darba tirgus atbalsta programmu efektivitātei, NEET jauniešu bezdarbu ietekmējošajiem faktoriem, esošajam NEET jauniešu aktivizēšanas atbalstam un tā uzlabošanas iespējām (t.sk. pašvaldību sociālo dienestu, izglītības sistēmas un nodarbinātības dienesta loma). Pētījumā ir pieejama plaša informācija par jauniešu situāciju Latvijā.

Lielākā daļa (61%) 18-25 gadus veci jaunieši Latvijā krāj naudu konkrētam mērķim – liecina SEB bankas veiktā aptauja Baltijas valstīs. Igauņu un lietuviešu jaunieši ir nedaudz aktīvāki krājēji – apstiprinošu atbildi snieguši attiecīgi 76% Igaunijā un 78% no aptaujātajiem jauniešiem Lietuvā.

Populārākais iemesls, kādēļ Latvijas jaunieši krāj naudu, ir vēlme veikt kādu lielāku pirkumu, iegādāties savu mājokli vai automašīnu. Neliela daļa jauniešu atbildējuši, ka krāj līdzekļus savām kāzām.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijā ir vismazākais jauniešu skaits, kuri veic uzkrājumus nākotnes mērķiem – ar šādu rīcību izceļas vien seši no desmit aptaujātajiem jauniešiem. Taču, to jauniešu vidū, kuri uzkrāj naudu, visbiežāk krāj lielākiem pirkumiem, piemēram, datoram un mobilajam tālrunim - 18% Latvijā, 21% Lietuvā un 23% Igaunijā. Otrs kārotākais mērķis Latvijā ir mājokļa iegāde – šim mērķim krāj 12% Latvijas, 13% Igaunijas un 22% Lietuvas jaunieši. Trešajā vietā ierindojas vēlme iegādāties savu auto – Latvijā šim mērķim krāj 8% jauniešu, kamēr Lietuvā - 22% un Igaunijā 10% aptaujāto jauniešu.

Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam. Lursoft pētījums apliecina, ka piemēram, 2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%, informē Lursoft Komunikāciju vadītāja Indra Jansone.

Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.

Patlaban jauniešiem kopumā pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.

Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.

Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Lai arī bezdarba līmenis jauniešu vidū Latvijā ir zemāks nekā Eiropas Savienībā (ES) kopumā, tomēr DNB Latvijas barometra jaunākā pētījuma dati sasaucas ar satraukumu par jauniešu bezdarbu Eiropā. Iedzīvotāji ir kritiski novērtējuši Latvijas jauniešu iespējas atrast darbu: 61% norādīja, ka to izdarīt ir grūtāk nekā vidēji ES, 26% - ka tikpat grūti kā vidēji ES, bet tikai 5% aptaujāto uzskata, ka darbu atrast ir vieglāk.

Detalizētāk analizējot datus, jāpiebilst, ka vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem vērtējums ir bijis mazāk kritisks: situāciju Latvijā par labāku gan atzinuši tikai 6%, bet biežāk norādīts, ka tā ir aptuveni tāda pati (34%), un par sliktāku to uzskata 57%. Jāpiebilst, ka, saskaņā ar DNB Latvijas barometra šī mēneša datiem, gados jaunāki respondenti iespējas atrast labu darbu vērtē augstāk nekā gados vecāki cilvēki. Vecumā no 18 līdz 24 gadiem šīs iespējas par labām atzina 14% respondenti, vecumā no 25 līdz 34 gadiem 11% respondentu, bet no gados vecākiem respondentiem vien 4%. Taču, analizējot pēdējos CSP statistikas datus par 2015.gada II ceturksni, jāsecina, ka, ja kopējais bezdarba līmenis 2015.gada II ceturksnī bijis 9.9% (iedzīvotājiem vecuma grupā 15-64g.v.), tad vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs bija 15.2%.

Laikā no 2008. līdz 2011. gadam Latvijā ārpus izglītības un darba sistēmas esošo jauniešu skaits ir audzis par 41%, kas ir otrs straujākais palielinājums Eiropā - lielāks «zudušās paaudzes» kāpums minētajā laika posmā bijis vien Rumānijā.

Jaunieši, kas nedz strādā, nedz izglītojas, 2011. gadā Latvijai izmaksājuši 540 miljonus latu, kas ir 2,67% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Salīdzinājumam, 2008. gadā nestrādājošo jauniešu uzturēšana un ienākumi, kas varētu tikt gūti, ja jaunieši strādātu, veidoja 1,47% no IKP. Latvijā pašlaik nestrādā 18,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iepretim 13,7% 2007. gadā, citējot Eiropas Savienības (ES) aģentūras Eurofound veikto pētījumu, informē guardian.co.uk.

Šogad vairāk nekā 15 tūkst. jauniešu varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus, tai skaitā, karjeras konsultācijas apmācības,vai arī iesaistīties nodarbinātības pasākumos, informēja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāre Ieva Jaunzeme.

Bez darba esošais jaunietis var iesaistīties profesionālās tālākizglītības vai neformālas izglītības programmās. Tāpat jaunieši var piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņam izveidotā darba vietā vai arī veikt brīvprātīgo darbu.

Jauniešiem piedāvāta iespēja arī izmēģināt spēkus savas komercdarbības uzsākšanā vai arī kļūt par pašnodarbināto.

Tiem jauniešiem, kas vēl nav droši, ar kādu darbības jomu vēlas saistīt savu profesionālo izaugsmi, var izmantot karjeras konsultācijas.

Šā gada otrajā pusē simts jaunieši varēs piedalīties jauniešu darbnīcās, kas norisināsies pilotprojekta ietvaros. To ietvaros viņiem būs iespēja izmēģināt trīs profesionālās jomas profesionālās izglītības iestādē. Katrā no jomām jaunieši darbosies trīs nedēļas, lai iepazītos ar to specifiku. Pasākuma laikā jaunietis saņems ikmēneša stipendiju 40 latu apmērā, bet jaunieši ar invaliditāti - 60 latu stipendiju.

Liepājā 2005. gadā, salīdzinot ar 2004. gadu, ievērojami pieaudzis būvniecības apjoms. Aizvadītā gada 12 mēnešos būvniecība veikta par 21,5 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā, 2004. gadā. Kopējie apjomi pērn sasniedza aptuveni 40,724 miljonu latu vērtību, informē Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska. 2004. gadā ekspluatācijā nodoto dzīvojamo māju kopējās izmaksas bija Ls 1 001 887, bet 2005. gadā – Ls 1 145 330. Pērn ekspluatācijā nodotas 32 individuālās dzīvojamās ēkas, bet 2004.gadā – 25 ēkas (2003. gadā pavisam 14 ēkas; 2002. gadā – 6). Vēl straujāks pieaugums bijis divu un vairāku dzīvokļu māju celtniecībā. 2005. gadā uzceltas 33 mājas, kamēr 2004. gadā tikai 8 vairāku dzīvokļu mājas. Kopā 2005. gadā uzceltas 65 dzīvojamās mājas (2004. gadā – 33). 2005.gadā izsniegtas 60 būvatļaujas privātmāju celtniecībai un rekonstrukcijai (2004. gadā – 55 būvatļaujas). 2005. gadā ekspluatācijā nodoti trīs viesu nami ar kopīgajām izmaksām par 570 000 latiem, 2004.gadā – tikai viena viesnīca ar kopējām izmaksām 30 000 lati. Ievērojami pieauguši biroju ēku būvniecības apjomi – kopējās ekspluatācijā nodoto objektu izmaksas sasniedz 9,57 miljonus latu, tikmēr 2004. gadā – 407 000 latu. Liepājā notikuši arī plaši dažādu pašvaldības, aprūpes un izglītības iestāžu remonti un rekonstrukcijas darbi. Jaunu vai rekonstruētu tirdzniecības objektu skaits Liepājā 2005.gadā papildinājies par 33 (2004. gadā – 52; 2003. gadā – 51; 2002. gadā – par 45). Ekspluatācijā nodoto šās grupas objektu izmaksas 2005. gadā bija 4,95 miljoni latu, salīdzinājumam – 2004. gadā 4,4 miljoni latu. Pieaugusi arī rūpniecības objektu un noliktavu būvniecība – 2005.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas objekti par 15,43 miljoniem latu. 2003.gadā ekspluatācijā nodoti ražošanas un noliktavu objekti par 600 000 latu, 2004. gadā – par 9 miljoniem latu. Šogad ekspluatācijā nodoti 26 objekti (2004. gadā uzcelti 23 objekti, 2003. gadā – 12 rūpniecības un noliktavu objekti).

Kopš Jauniešu garantijas uzsākšanas 2014.gada sākumā reģistrētā bezdarbnieka statusu Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) saņēmuši gandrīz 70 tūkstoši jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem, bet darbā iekārtojās 36 tūkstoši jauniešu jeb 51% no visiem NVA reģistrētajiem jauniešiem bezdarbniekiem.

Tā liecina otrdien, 13.oktobrī, valdībā izskatītais Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par Jauniešu garantijas īstenošanas progresu 2014.gadā.

«Vērtējot pēdējā pusotra gada laikā paveikto, pozitīvs rezultāts ir acīmredzams. Šajā laikā 36 tūkstošiem jauniešu ir izdevies atrast pastāvīgu darbu dažādās jomās un profesijās. Esam strādājuši pareizajā virzienā, tādējādi ar Jauniešu garantijas īstenošanu izdevies straujāk mazināt bezdarbu, sniedzot viņiem plašas iespējas – karjeras konsultācijas, dažāda veida atbalsts apmācības, iespēju apgūt pirmo darba pieredzi un pat uzsākt savu biznesu. Gandarījums, ka šīs iniciatīvas īstenošanā ir bijis liels darba devēju atbalsts. Sadarbībā ar uzņēmumiem un pašvaldībām ir izveidotas subsidētās darbavietas, pirmās prakses vietas, darbnīcas jauniešiem,» atzīst labklājības ministrs Uldis Augulis.

Latvijā ir vislielākais to jauniešu īpatsvars, kuriem ir ļoti augstas atalgojuma prasības – katrs desmitais jaunietis sagaida, ka viņa darbs tiks atalgots ar vismaz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktā aptauja par jauniešu vēlmēm attiecībā uz algu un finanšu plānošanu.

Tiesa gan, lielākā daļa jauniešu sākotnēji vēlas saņemt 501-1000 eiro, bet Lietuvā lielākā daļa vēlas saņemt 750 eiro.

Igaunijā vairāk nekā trešdaļa jauniešu vēlas saņemt vismaz 1000 eiro, kas ir lielākais īpatsvars starp Baltijas valstu jauniešiem.

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis skaidro, ka šādas atalgojuma prasības varētu būt skaidrojamas ar dzīves un atalgojuma līmeni katrā valstī – tā kā Igaunijā ir vislielākais vidējais atalgojums starp Baltijas valstīm, tad arī jaunieši Igaunijā ir ar atbilstoši augstākām prasībām attiecībā uz pirmo atalgojumu. Taču, pēc eksperta domām, pārsteidzoši ir tas, ka 10% Latvijas jauniešu sagaida, ka pirmajā darba vietā nopelnītā mēnešalga būs gandrīz divreiz lielāka par vidējo izpeļņu valstī. Viņš uzsver, ka darba devēji nebūs gatavi piedāvāt šādu summu, ja vien jaunietim nepiemīt kādi īpaši talanti vai prasmes.

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Lielākā bezdarba riska grupa ir to jauniešu vidū, kuri vienlaikus ne mācās, ne strādā, un tādu jauniešu vecumā no 15 – 24 gadiem Latvijā ir 18%, atklāj Latvijas Darba deveju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības eksperte Anita Līce.

Vērtējot Eiropas Komisijas (EK) aicinājumu pievērst lielāku uzmanību jauniešu bezdarbam, A. Līce uzsver, ka jauniešu bezdarbam ir ilgstošas negatīvas sekas, kas saistītas ar iepriekš iegūtu prasmju zaudēšanu, jauniešu sociālas atstumtības risku, potenciāla neizmantošanu.

«Jo zemāks ir izglītības līmenis un mazāka darba pieredze, jo ar lielākām grūtībām jaunieši saskaras darba meklējumos,» uzsver A. Līce, paužot atbalstu iecerei pievērst īpašu uzmanību jauniešu bezdarbam.

Pēc viņas teiktā, atbalsta pasākumi būtu saistāmi ar jauniešu iesaisti izglītības vai praktiskas pieredzes gūšanas vai darba procesos, piemēram, veicināt izglītības iespēju pieejamību, ar īpašiem atbalsta pasākumiem mazinot jauniešu skaitu, kas nepabeidz mācības. Vēl jānodrošina, ka maksimāli daudz jauniešu iegūst vismaz vidējo izglītību, un jārosina vairāk jauniešus izvēlēties profesionālo izglītību, jo tā ļauj iegūt kvalifikāciju un sniedz praksi. «Ļoti veiksmīga ir ar Eiropas Savienības (ES) fondu īstenotā īsās profesionālās apmācības programma, kas dod iespēju jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību iegūt profesionālās izglītības kvalifikāciju,» piebilst A. Līce.

Jaunieši 15 – 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, plānots, ka to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā, paredz Labklājības ministrijas (LM) kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādātie priekšlikumi iniciatīvas Jauniešu garantija ieviešanai.

Jaunieši, kuri garantijas pasākumu uzsākšanas brīdī, kas plānots 2014. gada sākumā, nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), reģistrējoties kā bezdarbnieki, vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 – 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Šogad beidzot var teikt, ka komercīpašumu tirgus atdzīvojas. Vairāki ilgi gaidīti projekti tiek nodoti ekspluatācijā, kā arī attīstītāji aktīvi ziņo par saviem nākotnes plāniem.

Biroju segments šā gada pirmajā pusgadā bijis salīdzinoši visklusākais. Ekspluatācijā nodotas biroju telpas kopumā 11,300 m² platībā kompleksā Akropole un atjaunotajā Telegraph ēkā. Pašlaik būvniecībā ir vēl 98 tūkst. m² biroju platības, salīdzinājumā Tallinā būvniecības stadijā ir 112 tūkst. m², bet Viļņā 162 tūkst. m². Tuvākajā laikā biroju tirgu papildinās arī Z-Towers un Business Garden projekti, kas atstās ietekmi uz brīvo biroju platību apjomu. Lai gan kopējais iznomāto biroja platību apjoms šā gada pirmajos divos ceturkšņos par 5% pārsniedz pagājušā gada rādītāju attiecīgajā periodā, nomnieku interese pagaidām ir bijusi zemāka nekā cerēts un būvniecības laikā rezervēto biroju platību apjoms ir neliels. Pašlaik brīvo biroju platību apjoms ir ap 5% un attiecīgi nomas maksas saglabājas stabilas. Šogad coworking jeb kopstrādes telpu apjoms ar Workland Telegraph un Teikums Teodors atvēršanu jau ir pieaudzis par gandrīz 400 darba vietām, kopējam coworking darba vietu apjomam Rīgā sasniedzot gandrīz 1,900. Vēl vairāki coworking projekti ir attīstībā un varam gaidīt, ka tirgus tuvākajā laikā tiks papildināts ar vēl vismaz 800 darba vietām.

Jaunieši 15 - 24 gadu vecumā, kuriem nepieciešams atbalsts, lai iekļautos darba tirgū, to varēs saņemt nodarbinātības, apmācību vai izglītības pasākumu veidā.

Par to otrdien, 17.decembrī, Labklājības ministrija (LM) informēja valdību, iesniedzot informatīvo par ziņojumu jauniešu garantijas īstenošanu Latvijā 2014.-2018.gadā.

No 2014.gada sākuma jaunieši, kuri nemācīsies vai nestrādās, varēs pieteikties jaunajam pasākumam, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) kā bezdarbnieki vai mācību iestādē, kas sniedz iespēju piedalīties 1 - 1,5 gadus ilgās profesionālās izglītības programmās jaunas profesijas apguvei.

Plānots, ka garantija paredzēs iespēju ne vēlāk kā pēc četriem mēnešiem kopš mācību pārtraukšanas vai bezdarbnieka statusa iegūšanas, saņemt triju veidu atbalstu savu pozīciju nostiprināšanai darba tirgū, proti, darbu, apmācību piedāvājumu vai praktisku apmācību darbavietā.

Augstskolas visā pasaulē saskaras ar lieliem izaicinājumiem no dažādām pusēm. Arvien vairāk tiek pieprasīta izglītības kvalitātes uzlabošana, bet galvenokārt ir tas, ka no augstskolām sabiedrībai nevajag tikai tehniskus kvalificētus ekspertus, bet īstus un efektīvus līderus. Vai tas ir iespējams?

Pašreizējā izglītības sistēma sniedz jauniešiem informāciju, bet tā nespēj attīstīt jaunus līderus. Iemesls – pasniedzēju fokusēšanās uz informācijas pasniegšanu. Tā vietā būtu nepieciešams veicināt studentu kritiskās domāšanas spējas un attīstīt prasmi analizēt iegūto informāciju. Vienlīdz svarīgi – palīdzēt studentiem saprast saņemtās informācijas nozīmīgumu un apzināties, kāds no šīs informācijas labums būs tālākajā dzīvē (mācību, darba, dzīves vai citā kontekstā).

Vēl svarīga ir izglītības sistēmas balstīšana uz jauniešu stirpo pušu attīstīšanu, kas ievērojami paaugstina mācību procesa efektivitāti un studentu motivāciju. Mācību process tiek radīts ērtāks un patīkamāks jauniešiem, sniedzot tiem iespējas attīstīt savas prasmes un spējas, kurās viņi jau jūtas stipri un spēcīgi. Turklāt šāda pieeja izglītības procesā sniedz vairāk uzvaru un vēl vairāk motivē jauniešus.

Šā gada trešajā ceturksnī jauniešu–darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija 27,6%, kas ir par 3,7 procentpunktiem zemāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, bet par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā šā gada otrajā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma rezultāti.

Visaugstākais jauniešu – darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem starp ekonomiski aktīviem jauniešiem ir Latgales reģionā. Trešajā ceturksnī tas bija 47,2%, kas ir par 12,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pārējos reģionos jauniešu–darba meklētāju skaits, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, ir samazinājies.

Šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar otro ceturksni, jauniešu – darba meklētāju īpatsvars starp ekonomiski aktīviem jauniešiem pieaudzis Latgales, Kurzemes, Pierīgas reģionos un Rīgā, bet samazinājies Vidzemes un Zemgales reģionos.

Valsts ekonomiskās situācijas uzlabojumi, lai arī pieticīgi, taču tomēr nav mērojami samērā mazai publikas daļai interesējošos makroekonomiskos rādītājos. Ekonomikas strādāšana ar lielākiem apgriezieniem pēdējā gada laikā ļāvusi strauji samazināt to jauniešu darba meklētāju īpatsvaru.

Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009.gada ceturtajā ceturksnī, bet no 2010.gada sākuma tas pakāpeniski samazinās, un šā gada otrajā ceturksnī bija 20,1%, kas ir par 11 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, par 2,8 procentpunktiem zemāks nekā pirmajā ceturksnī un par 3,1 procentpunktu mazāks nekā vidējais Eiropas Savienības jauniešu bezdarba rādītājs 23,2%.

Šā gada otrajā ceturksnī Latvijā bija 17,6 tūkst. jauniešu darba meklētāju, kas veidoja 15,4% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (79,9%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti. Lai arī jauniešu bezdarba līmenis turpina samazināties, tas joprojām ir ievērojami lielāks nekā citās vecuma grupās.

2006.gada oktobrī aizturēta 41 meklēšanā esošās persona, Db.lv informēja Valsts robežsardze. Valsts policijai nodoti 25 Latvijas pilsoņi, 3 Lietuvas, 1 Igaunijas, 1 Turcijas, 1 Baltkrievijas, 1 Īrijas pilsonis, 3 Latvijas pilsoņi brīdināti par nepieciešamību ierasties pie meklēšanas iniciatora, 4 Igaunijas pilsoņi nodoti Igaunijas robežsargiem, 2 Lietuvas pilsoņi nodoti Lietuvas robežsargiem.

Kopā 2006.gada desmit mēnešos aizturētas 118 meklēšanā esošās personas. Tajā skaitā 60 Latvijas, 16 Lietuvas Republikas, 2 Igaunijas, 1 Turcijas, 1 Baltkrievijas, 1 Īrijas un 1 Krievijas Federācijas pilsonis nodots Valsts policijai, 13 Latvijas Republikas pilsoņi, 1 Igaunijas Republikas nepilsonis un 1 Krievijas Federācijas pilsonis brīdināti par nepieciešamību ierasties pie meklēšanas iniciatora, 9 Lietuvas Republikas pilsoņi nodoti Lietuvas Republikas robežapsardzības dienestam, 7 Igaunijas Republikas pilsoņi nodoti Igaunijas Republikas robežsargiem, 3 Latvijas Republikas pilsoņi nodoti Lietuvas Republikas policijai, 2 Latvijas Republikas pilsoņi nodoti Valsts ieņēmuma dienesta Finansu policijai.

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Jauno mājokļu tirgū, kur vēl pirms gada pieprasījums krietni pārsniedza pieprasījumu, nu situācija ir tāda, ka vajadzība pēc mājokļa teorētiski saglabājas, taču ekspluatācijā nodotie projekti arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti - cenu pieaugums šajā segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr, iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās.

2020. gadā tirgū lielāka daļa darījumu notika ar dzīvokļiem, kas jau bija nodoti ekspluatācijā. Pandēmijas laikā pieaugot mājsaimniecību uzkrājumiem, palielinājās pieprasījums pēc dzīvokļiem jaunbūvēs, kā rezultātā strauji tika izpirkti tirgū esošie dzīvokļi un aktivitāte pārvirzījās uz būvniecības stadiju.

Iznācis Dienas Biznesa speciālizdevums Nekustamais īpašums

Viļņā katru gadu tiek uzbūvēti un pārdoti aptuveni 5000 dzīvokļu, savukārt Rīgā...

Nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers Latvia Konsultāciju departamenta direktore Agija Vērdiņa atklāj, ka pašlaik tirgū palikuši mazāk kā 1000 pabeigtu dzīvokļu, kas pieejami iegādei, tomēr tuvākajā laikā sagaidāms, ka šie rādītāji varētu uzlaboties, jo projekti, kas tiek nodoti ekspluatācijā, arvien biežāk nav pilnībā izpārdoti. “Tomēr kopumā lieli jauno dzīvokļu “atlikumi” tirgū nav gaidāmi, jo kara iespaidā radušos būvmateriālu izmaksu pieauguma rezultātā 2022. gadā tika uzsākti mazāk projekti, nekā tika gaidīts, un arī tagad novērojams, ka lielākoties jaunu būvniecību uzsāk tirgū jau labi zināmi attīstītāji,” piebilst A.Vērdiņa.

Kam tiek būvēti jaunie projekti, ja vidējā bruto alga valstī ir 1370 eiro?

Esošie notikumi nekustamo īpašumu tirgū nav saprotami, trešdien preses konferencē sacīja nekustamo...

Cita rezervāciju politika

Pašlaik būvniecības stadijā ir aptuveni 3770 dzīvokļu, tomēr ne visi no šiem dzīvokļiem ir pieejami publiski rezervācijai, vairāk nekā 700 no šiem dzīvokļiem vai nu vēl nav pieejami iegādei vai ir pieejami, tikai individuāli uzrunājot attīstītāju. “Līdz kara sākumam reti kurā projektā dzīvokļi netika pārdoti jau būvniecības stadijā vai netika publicētas cenas, bet pie neskaidrajām un mainīgajām būvniecības izmaksām vairāki projekti sāka piekopt iepriekš minēto cenu un rezervāciju politiku. No visiem būvniecībā esošajiem dzīvokļiem aptuveni 30% ir jau rezervēti. Pirms gada šis rādītājs bija ap 50%,” teic A.Vērdiņa.

Viņa skaidro, ka rezervāciju aktivitāte ir samazinājusies vairāku iemeslu dēļ: “Pirmkārt, par aptuveni 25% pieaugušas cenas. Otrkārt, Euribor iespaidā gan palielinājušās aizņemšanās izmaksas, gan samazinājusies summa, ko mājsaimniecība var aizņemties, zināmu iespaidu uz darījumu kritumu atstāj arī mazāks pieejamo projektu skaits. Cenu pieaugums ko novērojam jauno dzīvokļu segmentā ir proporcionāls būvmateriālu cenu pieaugumam, tomēr iedzīvotāju ienākumiem neaugot tikpat strauji un pieaugot arī pārējām izmaksām, potenciālo pircēju loks samazinās”.

To apliecina arī “Swedbank” Mājokļu pieejamības indekss (MPI) - mājokļa iegāde pirmreizējā tirgū daudziem pircējiem šobrīd vairs nav pa kabatai. Lai gan algu kāpums pērn turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk un līdz ar krietni augstākām procentu likmēm deldēja mājokļu pieejamību. Iedzīvotāju rocību un gatavību veikt lielus pirkumus nelabvēlīgi ietekmējusi arī kopējā dzīves dārdzība un pirktspējas kritums, liecina MPI.

Problēmas rada finanses

Pieprasījums pēc jauniem un energoefektīviem dzīvokļiem tirgū vēl joprojām ir, tomēr problēmas potenciālajiem pircējiem sagādā tieši finansiālais aspekts. “Ja pirms vairākiem gadiem runājām, ka pircējiem bija problēmas sakrāt pirmo iemaksu, tad pašlaik Altum atbalsta programmas šo situāciju labi risina. Taču pašlaik kopējā dzīvokļu cena un ikmēneša maksājums pat pie 30 gadu scenārija vidējām mājsaimniecībām ir augsts. Pirms kara sākuma dzīvokļi vidēji būvniecības stadijā tika rezervēti par 132 000 eiro, kas nozīmēja, ka mēneša maksājums pie tā brīža likmēm uz 30 gadiem un ar 15% pirmo iemaksu bija ap 400 eiro. Pašreiz vidējais darījumu jau būtu 155 000 eiro, kas pie pašreizējā likmēm veido mēneša maksājumu ap 635 eiro. Vēl, protams, papildus ir izmaksas par autostāvvietu un noliktavu, kas potenciāli vēl vairāk palielina ikmēneša maksājumu,” situāciju ilustrē A.Vērdiņa.

Visu rakstu lasiet jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums.

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Nekustamais īpašums saņem bez maksas. Žurnāls nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!