Saskaņā ar Valsts kontroles (VK) apstiprināto Rīcības plānu, kas paredz piecu gadu laikā Saimnieciskā gada pārskata revīzijas ietvaros apmeklēt visas pašvaldības, 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta arī Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija, informē VK.

Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot.

No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā.

Teju visās pašvaldībās gadu no gada Valsts kontrole (VK) konstatē muļķīgas kļūdas ilgtermiņa ieguldījumu uzskaitē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Klātesošajiem neslēpjot pārsteigumu par atklāto, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ticis uzklausīts Valsts kontroles (VK) ziņojums par Latvijas Republikas 2014. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

«Katru gadu veidojam 29 vai 30 pašvaldību izlasi, lai iegūtu priekšstatu, vai Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais saimnieciskā gada pārskats, kurā ietilpst arī pašvaldību konsolidētais pārskats, sniedz patiesu priekšstatu par pašvaldību finanšu situāciju un saimniecisko darbību. Sešas lielās pilsētas iekļaujam katru gadu, lai piecu gadu laikā ieskatītos visu 119 pašvaldību grāmatvedībā,» klāsta VK padomes loceklis un Piektā revīzijas departamenta direktors Aivars Ērglis. Viņš norāda, ka gadu no gada tiek konstatēti vieni un tie paši pārkāpumi.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Auditējot Latvijas nodokļu sistēmu, ne tikai jāatrod tās vājās vietas, bet arī jāpadara tā labvēlīga nodokļus maksāt gribošajiem uzņēmējiem

To intervijā DB stāsta Latvijas Kvalitātes biedrības valdes priekšsēdētājs un SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņaprāt, nav jēgas kritizēt nodokļu administrāciju par nodokļu iekasēšanas kultūru, jo tā ir melnā darba darītāja, bet mūziku šajā jomā pasūta valdību veidojošie politiķi. Ierēdņi un politiķi tā vietā, lai paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, nevis palielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamo minimumu, bet gan ceļ minimālo algu, kas ļauj ierēdņiem bez jebkāda pamatojuma palielināt algas, savukārt uzņēmējiem kāpina izmaksas un mazina konkurētspēju, it īpaši, ja minimālo algu nepaaugstina konkurentvalstīs.

Uz izmaiņām darba tirgū, nepieciešamajām speciālistu zināšanām un prasmēm reaģē augstskolas, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Izglītības iestādes piedāvā arvien jaunas studiju programmas, piemēram, modes menedžmentu, sociālās uzņēmējdarbības vadību vai Austrumāzijas studijas.

Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) Ekonomikas un pārvaldības fakultāte šajā gadā licencējusi jaunu 1. līmeņa profesionālo studiju programmu «Grāmatvedība». «Šādas programmas nepieciešamība saistīta ar pieprasījumu darba tirgū. Svarīgi, ka jaunie speciālisti varēs sākt ātrāk darba gaitas,» saka Iveta Mietule, RTA Ekonomikas un pārvaldības fakultāte dekāne. Programmas mērķis ir sagatavot grāmatveža profesijas ceturtā līmeņa kvalifikācijas standartam atbilstošus speciālistus, kuri pārzina uzņēmumu finanses un spēj kvalitatīvi, ievērojot profesionālo ētiku, veikt grāmatveža pienākumus gan Latvijas, gan starptautiskajos uzņēmumos, kā arī attīstīt savu uzņēmējdarbību grāmatvedībā.

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Enerģijas izmaksas lielajos uzņēmumos ir ievērojamas, pat mazākais procentuālais ietaupījums veido vērā ņemamas summas, kuras citreiz tiek palaistas vējā

SIA CMB ir viens no diviem akreditētajiem uzņēmumiem Latvijā rūpnieciskā energoaudita veikšanai. Akreditācija ir veikta, lai izpildītu Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi ir atzīti par spējīgiem veikt auditus lielos uzņēmumos ar lielu enerģijas patēriņu – gan ēkām, gan inženiersistēmām, gan transportam.

Saruna ar energoauditoriem Andri Vulānu un Andu Kursišu.

Ekonomikas ministrija ir publicējusi lielo uzņēmumu sarakstu, kam saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu būs saistošs energoaudits. Daļai uzņēmumu būs jāveic tikai ēku energoaudits, savukārt vairākiem lielajiem uzņēmumiem – rūpnieciskais energoaudits. Ar ko rūpnieciskais energoaudits atšķiras no ēku energoaudita?

Augstās enerģijas cenas apgrūtina Latvijas ražotāju konkurētspēju ārzemju tirgos, tāpēc valstij būtu jādomā, kā atbalstīt vietējos uzņēmējus.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka AS Valmieras Stikla Šķiedra (VSŠ) valdes priekšsēdētājs Stefans Jugels.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Pārtikas cenas sāk svārstīties

Tēma

Privāto augstskolu absolventu sasniegumi

Enerģētika

Baltijas enerģētikas milžiem miljardu vērti plāni Latvijā

Būvniecība

Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi

Grāmatvedība

Digitalizācija pārņem finanšu pārvaldību

Investors

Bija īsts marta trakums

Pasaules ekonomika

Vai zviedri atcerēsies nabadzību?

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

#Papildu problēmu radot tas, ka nodokļu izmaiņās joprojām pastāv vairākas neskaidrības, kas prasa papildu paskaidrojumus.

Nodokļu reformas ietekmi asi izjūt grāmatveži, kuru darba apjoms pieaudzis par līdz pat 40%; pierašana pie izmaiņām prasa laiku, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Grāmatvežu darba apjoms ir palielinājies, tāpat pieaug pieprasījums pēc grāmatvedības pakalpojumiem, norāda finanšu konsultāciju SIA Numeri vadītāja Lilita Bērziņa. Daudzi mazie grāmatvedības biroji netiek galā ar darbiem vai arī nespēj klientus konsultēt neskaidrajos jautājumos, jo trūkst zināšanu un kapacitātes. «Daudzi klienti izvēlas lielākos grāmatvedības birojus, jo vēlas būt pārliecināti par saņemtā pakalpojuma kvalitāti. Vēl ir klienti, kas vēršas ar lūgumu veikt auditu, piemēram, algu aprēķināšanas jomā. Grāmatvedības pakalpojumu pircēji vēlas būt droši, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) neuzrēķinās papildu nodokļus un soda naudas nepareizi veiktu aprēķinu dēļ,» stāsta L. Bērziņa.

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Lai nodokļu maksātāji no savas grāmatvedības sistēmas varētu iesniegt nodokļu un informatīvo deklarāciju datus automātiski, kā arī saņemt sev saistošos datus, kas uzkrāti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir ieviests jauns risinājums – serviss saskarne Application Programming Interface jeb EDS API.

VID informātikas pārvaldes direktora vietniece Lita Marnauza norāda: "Laikmetā, kad uzņēmumu grāmatvedība tiek kārtota digitāli, ir svarīgi izprast uzņēmēju vēlmes un pilnveidot VID sniegtos elektroniskos pakalpojumus, pēc iespējas mazinot administratīvo slogu. EDS API ir vēl viens solis, kas vienkāršo uzņēmuma finansistu ikdienas darbu."

EDS API nodrošina nodokļu un informatīvo deklarāciju un pārskatu datu iesniegšanu tiešsaistē pēc System to System principa – nodokļa maksātāja grāmatvedības sistēmā uzkrātie dati tiešsaistē tiek nodoti VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai, kur tie tiek pārbaudīti un pieņemti. EDS API izmantošana padara ātrāku un ērtāku it sevišķi liela apjoma datu iesniegšanu VID, tādējādi ievērojami samazinot uzņēmējiem administratīvo slogu nodokļu saistību izpildē. EDS API risinājums ir realizēts OpenApi 3.0 standartā, saglabājot esošo EDS dokumentu un pārskatu datu struktūru un saturu.

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Daļa no taksometru nozares secinājusi, ka nevar turpināties tāda situācija, kā šobrīd, jo ir vairākas lielas problēmas, intervijā Dienai saka Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, taksometru biznesa konsultants Jānis Naglis.

Patlaban aktualizēta nepieciešamība sakārtot taksometru nozari, ieviešot tā dēvēto taksometru sociālo nodokli. Tieši kā šis nodoklis darbotos?

Taksometru nozare vai, precīzāk, daļa no nozares nonākusi pie slēdziena, ka tā, kā ir šobrīd, turpināties nevar, jo ir vairākas lielas problēmas. Pirmā no tām ir negodīgā konkurence, ņemot vērā, ka visi nozares dalībnieki nenomaksā nodokļus, un ir ārkārtīgi lielas taksometru tarifu atšķirības. Otrā problēma ir tāda, ka nozarē strādājošajiem nav sociālā nodrošinājuma. Trešā problēma ir, ka pašreizējā regulācija ir ārkārtīgi dārga Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tāpēc jādomā, kā procedūras atvieglot. Turklāt atbilstoši patlaban pastāvošajiem normatīvajiem aktiem ļoti birokrātiska ir grāmatvedība, to paredz gan likums, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, gan attiecīgie Ministru kabineta noteikumi, gan pašvaldību saistošie noteikumi, kas jāņem vērā taksometru kompānijām.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Ieceri par nodokļu automātisku apmaksu no īpaša darījumu konta finanšu konsultāciju uzņēmumu pārstāvji vērtē piesardzīgi, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau rakstīja par ieceri, ka mazajam biznesam, kas nodokli maksā no apgrozījuma, no nākamā gada pašam varētu vairs nevajadzēt pārskaitīt attiecīgo summu valstij – to visu viņu vietā varētu veikt bankā izveidotais darījumu konts.

«Jāskatās detaļas, kādas būs šī plāna nianses, jo tieši tām būs būtiska ietekme,» saka Raivo Pede, finanšu vadības kompānijas Primum valdes priekšsēdētājs. Viņa skatījumā šis ierosinājums neattieksies uz patentmaksas maksātājiem, jo tie maksā pirms patenta saņemšanas, līdz ar to viņiem tas nav aktuāli. Ja saimnieciskās darbības veicēji nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, arī viņiem šī iecere nebūs piemērojama, jo nodokli nosaka no ienākumu un izdevumu starpības. R. Pede arī uzskata, ka autoratlīdzību saņēmējiem tas varētu būt sarežģīti piemērojams, piemēram, tiem autoriem, kuri atlīdzību saņem no reģistrēta nodokļu maksātāja, jau šobrīd IIN tiek ieturēts un samaksāts budžetā viņu vietā. «Faktiski paliek tikai mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Valstij šāda iecere ir izdevīga, jo ātri un efektīvi iekasē naudu, samazinās nodokļu parādnieku skaits. Taču es neredzu, ka šādas nodokļa maksāšanas dēļ grāmatvedībā kaut kas kļūs vieglāks, ja vien negrozīs normatīvos aktus, paredzot, ka šie mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, kas automātiski nomaksā nodokļus, var neveikt grāmatvedības uzskaiti, kas ir maz ticams,» viņš saka.

Ja gribam spēlēt nerezidentu nišā, tad jāievēro ļoti augsti kvalitātes standarti, intervijā DB uzsver Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Par aktuālo saistībā ar banku skandālu. Kā raugāties, vai Latvijai jāturpina fokusēties uz nerezidentu apkalpošanu?

Vispirms jāizsaka nožēla par gadījumu ar ABLV, kas arī bija mūsu biedrs. Mēs saprotam, ka bankas likvidēšana ir tiešas sekas ASV Finanšu ministrijas paziņojumam, kas ir ļoti skarbs. Mani kā pilsoni un LTRK padomes priekšsēdētāju interesē konkrētie fakti, jo pašlaik ir paziņojums, bet nav faktu. Ja runājam par nerezidentu apkalpošanu, tad sabiedrībai ir jāizdara izvēle, kas saistīta ar biznesa kultūru. Nav problēmas nerezidentu naudā kā tādā. Uz to balstās Šveice un Lihtenšteina. Ja šo vektoru definējam kā stratēģiski svarīgu, kam ir sava jēga, tad ir būtiski izveidot filtrus, lai nodalītu «tīru» naudu no «netīrās». Jāsaprot, ka konkurence šajā tirgū ir ļoti nežēlīga un daudzi par šo ABLV gadījumu tikai priecājas, jo Latvija tiek stumta laukā no spēles.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Latvijas Mākslas akadēmijas absolvente Marta Prēdele kā savu materiālu jūt porcelānu, no tā rada funkcionālus dizaina traukus, kas attēlo ainavu.

M. Prēdeles bakalaura darba pamatdoma ir vērst uzmanību uz ainavas estētiskajām vērtībām. "Es atradu veidu, kā varu savu iedvesmu – ainavu – izpaust telpiskā funkcionālā objektā caur radošu un arī glezniecisku procesu – radot porcelāna glāzes. Katras glāzes ainavas attēls ir unikāls un, grozot glāzi uz riņķi, var redzēt pilnu ainavas loku. Īpašais dizaina moments šajā darbā ir tas, ka, saliekot visas 12 glāzes joslā, tās veido vienu kopīgu ainavas attēlu, jo glāzes savā starpā ir saistītas ar ainavas attēlu, kas attīstās no vienas glāzes otrā. Glāzes var sadalīt arī mazākās grupās un radīt mazākas gleznas. Rezultātā šis darbs ir gan kā konceptuāla kolekcija un eksponējams izstāžu darbs, gan ikdienā kalpojoša māksla, no kuras baudīt dzērienus un padarīt savu vidi estētiskāku," viņa teic.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Uzņēmuma izaugsmi un attīstību ietekmē vesela virkne faktoru, tajā skaitā - veiksmīga biznesa stratēģija un spēja pielāgoties jaunākajām tirgus tendencēm, atzīmē Jeļena Varnus-Ļebedeva, RE.NEW vadītāja.

Ja uzņēmums vēlas būt konkurētspējīgs un ilgtermiņā uzrādīt labus biznesa rezultātus, tam jāspēj izveidot uzticama un lojāla klientu bāze, ko var panākt, nodrošinot maksimāli augstu sniegto pakalpojumu kvalitāti un to atbilstību klientu vajadzībām, teic J.Varnus-Ļebedeva. Tāpat uzņēmējam ir jābūt arī skaidrai biznesa stratēģijai, jāpiemīt prasmei efektīvi pārvaldīt pieejamos resursus, kā arī vēlmei rūpēties par saviem darbiniekiem, norāda RE.NEW vadītāja, uzsverot, ka motivēti un apmierināti darbinieki ir viens no būtiskākajiem uzņēmuma resursiem.

Gūst pieredzi

Bērnībā vēlējos savu dzīvi saistīt ar medicīnu, atminas J.Varnus-Ļebedeva. “Līdz pat 13 gadu vecumam man nebija bail ne no asinīm, ne sāpēm, tomēr pusaudžu gados sāku bieži zaudēt samaņu, ieraugot asinis vai izjūtot sāpes. Tas lika man saprast, ka nākotnē nevarēšu kļūt par ārsti vai zobārsti, kā to biju iecerējusi, taču pilnībā savu sapni par mediķa profesiju gan neatmetu. Beidzot vidusskolu, velējos iegūt augstāko izglītību, bet dažādu apstākļu dēļ tas nenotika tik ātri. Sākumā ieguvu izglītību grāmatvedībā, taču mana pirmā darba pieredze bija saistīta tieši ar skaistumkopšanu,” stāsta J.Varnus-Ļebedeva, kura 1998. gadā pievienojās skaistuma institūta Liora komandai.

Auditorkompānija Nexia Audit Advice un grāmatvedības ārpakalpojumu kompānija CBB KONSULTĀCIJU BIROJS, kas līdz šim atsevišķi darbojās starptautiskajā grāmatvežu, auditoru un biznesa konsultantu tīklā Nexia International, izveidojušas Nexia uzņēmumu grupu Latvijā.

Nexia grupā strādās vairāk nekā 50 konsultanti, kas specializējas grāmatvedībā, auditā, nodokļu un biznesa konsultācijās un korporatīvo finanšu jomā. Šādas grupas izveide ļaus nodrošināt klientiem visaugstākā līmeņa pakalpojumus un servisu visās trīs Baltijas valstīs.

Aizvadītajā gadā Nexia grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums Latvijā bija aptuveni 1,4 milj. eiro un pakalpojumi sniegti vairāk nekā 600 klientiem no visdažādākajām nozarēm – visvairāk no tirdzniecības, rūpniecības, nekustamo īpašumu un loģistikas nozarēm, tostarp – biržā publiski kotējamiem uzņēmumiem, kā arī vairākām pašvaldībām.

«Apvienojot spēkus, mēs spēsim saviem klientiem nodrošināt vēl plašāku pakalpojumu klāstu, kā arī varēsim apkalpot lielākas starptautiskās kompānijas, nodrošinot tām visaugstāko pakalpojumu kvalitāti. Turklāt Nexia grupas izveide ir nozīmīgs solis mūsu stratēģisko plānu īstenošanā, t.i., kļūt par vienu no līderiem profesionālo pakalpojumu sniegšanā ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, sadarbojoties ar mūsu kolēģiem šajās valstīs,» saka CBB KONSULTĀCIJU BIROJA partnere Lienīte Caune. «Apvienošanās vienā grupā, protams, ir zināms izaicinājums, bet esam pārliecināti, ka tas ir veids, kā uzlabot un saglabāt konkurētspēju ilgtermiņā gan Latvijā, gan tuvējās kaimiņvalstīs.»

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 16. maijā rīkoja pirmo lidsabiedrības Karjeras dienu, uz kuru aicināja visus interesentus, kas ir motivēti un meklē darba iespējas, kā arī studentus, kuri ir ieinteresēti iziet praksi airBaltic. Pirmo airBaltic Karjeras dienas pasākumu apmeklēja vairāk nekā 150 interesentu.

Šobrīd airBaltic strādā vairāk nekā 1 460 cilvēku no 30 valstīm ar atšķirīgu darba pieredzi un kompetencēm 16 dažādos departamentos. 2018. gadā airBaltic plāno darbā pieņemt vairāk nekā 350 profesionāļu.

Šī pasākuma laikā interesentiem bija iespēja tikties ar airBaltic departamentu pārstāvjiem neformālā gaisotnē, gūstot ieskatu viņu ikdienas darbā un piedaloties aktivitātēs, kurās tika novērtēta prasmju atbilstība departamenta darba vajadzībām.

Karjeras dienās viesiem bija iespēja iepazīties ar darba ikdienu tādos departamentos kā inženiertehnika, loģistika un kvalitāte, administrācija, grāmatvedība un juridisko jautājumu departaments, lidojumu un lidlauku operācijas, klientu aprūpe, ieņēmumu pārvalde un lidojumu tīkla plānošana, lidmašīnu apkalpojošais personāls, IT, sabiedriskās attiecības, mārketings un pārdošana, kā arī airBaltic Training un Pilotu akadēmija.