Konkurences padome ir saņēmusi Igaunijas uzņēmuma "Eesti Gaas" apvienošanās ziņojumu par plānotu izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS "Latvijas gāze" piederošo dabasgāzes sadales sistēmas operatoru Latvijā AS "Gaso", liecina Konkurences padomes publiskotā informācija.

Apvienošanās ziņojums saņemts 2023.gada 26.maijā.

Konkurences padomei viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas ir jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem vai arī par papildu izpētes sākšanu. Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar Konkurences padomi.

Konkurences padomē norāda, ka "Eesti Gaas" meitassabiedrība SIA "Elenger" Latvijas teritorijā nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību, bet "Gaso" nodrošina dabasgāzes sadali, proti, piegādi gala patērētājiem, kas ir divi secīgi dabasgāzes piegādes un izplatīšanas procesa posmi un tādējādi tirgi, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, ir vertikāli saistīti.

Kaut arī aizvadītais gads gan globālajai, gan lokālajai ekonomikai ir bijis izaicinājumiem bagāts, komercdarbības ekosistēmā lielas izmaiņas nav notikušas – dažāda mēroga biznesi turpina veidoties, attīstīties, uzņēmumi tiek pirkti, pārdoti un apvienoti.

Arī 2023. gadā tas nemainīsies, tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā mirklī, kad pienācis laiks pārdot uzņēmumu un arī ietekmīgs investors ir atradies.

Zvērinātu advokātu biroja “TGS Baltic” partnere Andra Rubene apkopojusi astoņus būtiskākos aspektus, kam jāpievērš uzmanība, īstenojot ieceri par uzņēmumu iegādi un apvienošanu.

Viedokļu atšķirības šogad varētu pieaugt

Viens no lielākajiem izaicinājumiem uzņēmumu apvienošanas un iegādes jomā kā Latvijā, tā citviet 2023. gadā būs pārvarēt pārdevēja un pircēja viedokļu atšķirības par mērķa sabiedrības vērtību un attiecīgi tās kapitāla daļu (akciju) pirkuma cenu. Pārdevēji vēlēsies noteikt cenu, par kādu tie būtu varējuši pārdot sabiedrību pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Savukārt pircēji būs gatavi piedāvāt tādu cenu, kādu uzskatīs par pamatotu šobrīd, ņemot vērā inflāciju, kredītu procentu likmju pieaugumu un citas izmaiņas. Lai darījumi varētu notikt, līdzējiem nāksies pielāgoties apstākļiem vai arī strukturēt darījumus tā, lai pārdevēja iecerēto cenu varētu salikt kopā ar pircēja piedāvāto, piemēram, paredzot atliktos maksājumus un daļu samaksas padarot atkarīgu no noteiktu rezultātu sasniegšanas (earn outs).

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut vertikāli saistītu uzņēmumu SIA "FORTIS VM" un SIA "Latvijas Pārtikas ražotājs" apvienošanos.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "FORTIS VM" pieder 12 kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar mazumtirdzniecības veikalu darbību, sabiedrisko ēdināšanu un būvmateriālu tirdzniecību. Savukārt SIA "Latvijas Pārtikas ražotājs" sniedz gatavās pārtikas ražošanas un vairumtirdzniecības pakalpojumus divām SIA "FORTIS VM" saistītām sabiedrībām SIA "Fresh Food Logistics" un SIA "VITA mārkets". Tādējādi apvienošanās dalībnieki darbojas vertikāli saistītos tirgos - gatavās pārtikas ražošanas un gatavās pārtikas vairumtirdzniecības tirgos Latvijā.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis nevienā no tirgiem Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "KRONOSPAN Riga" (Kronospan) iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "KS Terminal" (KS Terminal), informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

Kronospan ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. Kronospan grupā ietilpst vairāki uzņēmumi, kas savu darbību veic visā pasaulē, ierindojot to starp vadošajiem koka plātņu ražotājiem ar 39 rūpnīcām visā pasaulē.

Savukārt KS Terminal ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas nodarbojas ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas Brīvostas teritorijā Krievu salā. KS Terminal kravu pārkraušanas pakalpojuma ietvaros tiek sniegti stividora pakalpojumi, ekspedīcijas pakalpojumi un noliktavas pakalpojumi īslaicīgai kravu uzglabāšanai. Pēc darījuma īstenošanas Kronospan iegūs vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār KS Terminal.

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut SIA "NEYLON" iegūt izšķirošu ietekmi pār Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvās biedrības aktīviem. KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "NEYLON" ietilpst koncernā, kura holdingkompānija ir SIA "FORTIS VM". Holdingkompānijā ietilpstošo uzņēmumu pamatdarbības joma ir pārtikas un ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecība zīmola ELVI veikalos Latvijas teritorijā. Tostarp, holdingkompānija veic pārtikas un ikdienas patēriņa preču iepirkumus, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību un būvmateriālu tirdzniecību. Savukārt Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvā biedrība nodarbojas ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, pārdodot pārtikas preces, dzērienus un tabaku. Vienlaikus Rīgas starprajonu zvejnieku kooperatīvā biedrība veic sabiedrisko ēdināšanu un telpu iznomāšanu, galvenokārt, Rīgas Ziemeļu rajonā, Ādažu, Saulkrastu novadā un Limbažu novada daļā, kas atrodas jūras tuvumā (šosejas A1 tuvumā) - Carnikavā, Ādažos, Garkalnē, Saulkrastos un Salacgrīvā u.c.

Konkurences padome pieņēmusi lēmumu atļaut ieguldījumu fondam INVL Baltic Sea Growth Fund iegūt izšķirošu ietekmi pār pārslu un putraimu vairumtirdzniecības uzņēmumu UAB Galinta.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

INVL Baltic Sea Growth Fund ir ieguldījumu fonds, kas izveidots ieguldījumu un investīciju pārvaldības nolūkos, veicot ieguldījumus diversificētos un strauji augošos vidēja lieluma uzņēmumos Baltijas valstīs, Somijā un Zviedrijā, finansējot to attīstību. Tā pamatdarbība ir investīciju iespēju meklēšana atbilstoši sabiedrības stratēģijai, veicot ieguldījumus Baltijas, Somijas un Zviedrijas uzņēmumos, kas darbojas dažādās nozarēs. INVL Baltic Sea Growth Fund saistītie uzņēmumi Latvijas teritorijā darbojas atkritumu un vides apsaimniekošanas nozarē, sniedzot dažādu atkritumu apsaimniekošanas - savākšanas, transporta, šķirošanas, apstrādes un pārstrādes pakalpojumus, kā arī ielu un vides apsaimniekošanas pakalpojumus. Šie uzņēmumi nodrošina plašu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu, t.i., sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma un tekstilizstrādājumu apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, kā otrreizējo izejvielu pārstrādi.

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Kool Latvija" mātesuzņēmumam Igaunijas "Aqua Marina" iegādāties un izmantot tiesības pārvaldīt kopumā vairāk nekā 50 SIA "East-West Transit" un SIA "Naples" aktīvus - galvenokārt degvielas uzpildes stacijas, kas strādā ar "Latvijas nafta" zīmolu, informē KP.

Attiecīgie aktīvi galvenokārt tiks izmantoti degvielas mazumtirdzniecībā.

KP konstatēja, ka apvienošanās negatīvi samazinās konkurenci tikai degvielas mazumtirdzniecības tirgū Rūjienā, tāpēc "Aqua Marina" atteicās no degvielas uzpildes stacijas iegādes šajā pilsētā, un apvienošanās tika atļauta.

"Aqua Marina" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijas teritorijā ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību, kā arī ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecību. "Aqua Marina" un tās īpašniekiem pieder Igaunijas uzņēmums "Olerex", kas arī nodarbojas ar degvielas mazumtirdzniecību.

Savukārt "East-West Transit" un "Naples" uzņēmumu un to saistīto uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar degvielas mazumtirdzniecību degvielas uzpildes stacijās, degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecību. Tādējādi apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas degvielas mazumtirdzniecības tirgū.

Konkurences padome (KP) atļāvusi enerģētikas uzņēmumam SIA "Gren Latvija" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi SIA "Rīgas enerģija", teikts KP publiskotajā paziņojumā.

KP norāda, ka "Gren Latvija" pārvalda biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā, kā arī ražo un piegādā siltumenerģiju kompānijai "Gren Jelgava". Uzņēmums arī ražo un pārdod elektroenerģiju. "Gren Latvija" ir arī saistītās kompānijas "Gren Gulbene", "Gren Rīga", "Gren Jelgava", "Gren Daugavpils" un "Eleport".

Vienlaikus "Rīgas enerģija" nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī centralizētās siltumapgādes ražošanu un piegādi.

Tādējādi apvienošanās dalībnieku un to saistīto sabiedrību pamatdarbība pārklājas siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā un piegādē. Ņemot vērā, ka ražošanas procesā tiek izmantota kurināmā šķelda, apvienošanās dalībnieki piedalās arī kurināmās šķeldas iepirkumu tirgū.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA "Vizii Urban" iegūt izšķirošu ietekmi pāri SIA "RĪGAS TILTI".

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Vizii Urban" ir AS "CleanR Grupa" grupas uzņēmums. Uzņēmums sniedz pilsētvides uzkopšanas un uzturēšanas pakalpojumus pašvaldībām, valsts, pašvaldību un privātiem uzņēmumiem, un privātpersonām, kā arī veic pašvaldības transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un remontu.

SIA "RĪGAS TILTI" veic tiltu, satiksmes pārvadu, krastmalu, tuneļu pārbūvi, remontu un uzturēšanu, kā arī tramvaja sliežu ceļu, būvniecību, rekonstrukciju un remontu.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secina, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

2023. gadā Baltijas uzņēmumu iegādes un apvienošanās tirgū reģistrēti kopumā 134 darījumi ar kopējo vērtību 1,1 miljards eiro, kas ir trešais lielākais darījumu apjoms kopš 2008. gada, – liecina zvērinātu advokātu biroja “Ellex” veidotais uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumu pārskats “Baltic M&A Monitor”, kas tapis sadarbībā ar “Mergermarket”.

Lai gan darījumu skaits pērn ir samazinājies par 12% (2022. g. notika 152 darījumi), un to kopējā vērtība ir par 54% mazāka (2,4 miljardi eiro 2022. g.), kopumā investoru interese par Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijusi augsta. Darījumu skaits Eiropā pērn samazinājies par 11% (kopumā reģistrēti 14 642 darījumi), bet kopējā darījumu vērtība ir par 26% mazāka (741,5 miljardi eiro).

“Jāņem vērā, ka 2021. un 2022. gadā tika noslēgts rekordliels darījumu skaits, un arī to vērtība bija iespaidīga. Tas, ka pērn ir bijis trešais lielākais darījumu skaits kopš 2008. gada, liecina, ka investoru interese ir saglabājusies augsta par spīti procentu likmju kāpumam, inflācijai un ģeopolitisko risku straujam pieaugumam. Darījumu skaita kritums Baltijā ir līdzīgs Eiropas tendencēm, jo daudzi investori pērn nogaidīja pirms spert izšķirošus soļus un veikt savus ieguldījumus. Raugoties uz priekšu, var teikt, ka esam piesardzīgi optimistiski, jo investori meklē labas ieguldīšanas iespējas, un virkne uzņēmumu Baltijā ir gana konkurētspējīgi un apveltīti ar lielu izaugsmes potenciālu. Runājot par perspektīvākajām nozarēm Latvijā, jāpiemin enerģētika, IT un telekomunikācijas, veselības aprūpe. Iespējams, valsts apņemšanās attīstīt ražotnes aizsardzības sektorā ar laiku radīs investoru interesi par ieguldījumiem šajā sektorā,” norāda zvērināts advokāts Raimonds Slaidiņš, Ellex Latvijas biroja vecākais partneris, Komerctiesību, uzņēmumu iegādes un apvienošanas prakses grupas vadītājs.

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" piederošais SIA "Telia Latvija" apvienošanas ceļā pievienots Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Tet", liecina "Tet" publicētais paziņojums kreditoriem oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Kreditori savus prasījumus var pieteikt līdz 14.martam, vēršoties "Tet" juridiskajā adresē Dzirnavu ielā, Rīgā.

Jau ziņots, ka "Tet" pērn iegādājās "Telia Company" piederošo "Telia Latvija". "Telia Latvija" iegādes darījuma summa veido 10,75 miljonus eiro, ieskaitot "Telia Company" aizdevuma pārfinansējumu.

"Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks norādīja, ka "Telia Latvija" pievienošanās "Tet" grupai veicinās uzņēmumu konkurētspēju, un abu uzņēmumu apvienotajās zināšanās radītie risinājumi sniegs iespēju stiprināt reģionālo līderību un paplašinās pakalpojumu eksporta potenciālu.

Tāpat uzņēmumi kopīgi strādās pie stabilu un uzticamu datu pārraides risinājumu, mākoņpakalpojumu un datu centru pakalpojumu, informācijas tehnoloģiju (IT) drošības un video straumēšanas risinājumu attīstības, lai Latvijā attīstītu nākamās paaudzes rīkus uzņēmējdarbības vajadzībām.

Pārņemšanas procesa pirmajā posmā ar zīmolu "Latvijas nafta" šobrīd strādājošās degvielas uzpildes stacijas (DUS) darbu turpinās ar pašreizējo zīmolu, norāda degvielas mazumtirdzniecības kompānijas "Kool Latvija" valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

"Visi esošie "Latvijas naftas" klientu līgumi paliks spēkā un "Kool" pārdošanas komanda personīgi sazināsies ar klientiem, lai garantētu raitu pāreju," atzīmē Šteins.

Savukārt "Kool Latvija" māteskompānijas Igaunijas "Aqua Marina" valdes loceklis Anti Mopels min, ka "Latvijas naftas" DUS pārņemšana ir nākamais solis kompānijas ilgtermiņa attīstības plānā, lai izveidotu vadošo degvielas uzpildes tīklu Latvijā.

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, "Aqua Marina", kurai pieder Igaunijas DUS tīkls "Olerex", iegādāsies 45 DUS, kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta".

Jau vēstīts, ka Igaunijas "Aqua Marina" ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) apvienošanās ziņojumu par plāniem iegūt degvielas mazumtirgotāju SIA "East-West Transit", kas strādā ar zīmolu "Latvijas nafta"", un SIA "Naples" kapitāldaļas, kas ļautu "Kool Latvija" lietošanā nodot 50 degvielas uzpildes staciju.

Lai privātpersonām un biznesa klientiem Latvijā vienuviet nodrošinātu tirgū plašāko elektronisko sakaru un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu klāstu, uzsākta divu “Bites grupas” uzņēmumu – “Baltcom” un “Bite Latvija” – apvienošana.

Tā tiks pabeigta šī gada vasarā, un, noslēdzoties apvienošanās procesam, visus līdzšinējos “Baltcom” pakalpojumus turpinās sniegt IKT uzņēmums “Bite Latvija”. “Baltcom” klientiem šobrīd nekas nav jādara – ne cenas, ne pakalpojumu klāsts nemainās.

Apvienojoties ar “Baltcom”, “Bite Latvija” kļūs par vienīgo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kura īpašumā būs ne vien 4G/5G mobilais tīkls, televīzija un klientu aparatūras izvietošanai paredzēti datu centri, bet arī valsts mēroga optiskā infrastruktūra, kas īpaši paredzēta gala klientu un mājsaimniecību pieslēgšanai.

“Abu uzņēmumu apvienošana ir solis tuvāk mūsu ilgtermiņa attīstības mērķim – stiprināt “Bite” pozīcijas elektronisko sakaru pakalpojumu un IKT tirgū, klientiem piedāvājot maksimāli plašāko pakalpojumu portfeli. Pēc apvienošanās pabeigšanas galvenie ieguvēji būs mūsu esošie un topošie klienti, kuri vienuviet varēs iegādāties gan interneta pakalpojumus mājām un birojam, izmantojot optisko vai 5G tīklu, tirgū iecienīto “Go3” televīziju, balss pakalpojumus, dažādus IoT un IKT risinājumus biznesam, gan plašu ierīču klāstu “Bite” salonos, interneta veikalā un zvanu centrā,” norāda “Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu par BaltCap Private Equity Fund III usaldusfond un SIA Draugiem Capital I kopīgas izšķirošas ietekmes iegūšanu pār SIA PEPI RER.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

BaltCap Private Equity Fund III usaldusfond ir holdinga sabiedrība, kura ietilpst BaltCap ieguldījumu portfelī. BaltCap ir privātā kapitāla un riska kapitāla ieguldītājs un pārvaldītājs, kas darbojas primāri Baltijā.

SIA Draugiem Capital I ir holdinga sabiedrība, kas ietilpst Draugiem grupā. Draugiem grupā ietilpst vairākas sabiedrības, kuras veic savu saimniecisko darbību primāri Latvijā. Grupā ietilpstošās sabiedrības nodarbojas ar preču apdruku, gudrās mājas risinājumiem un sociālā tīkla (draugiem.lv) attīstību.

Valkā bāzētais SIA PEPI RER ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Apvienošanās saistīta ar iegūstošo sabiedrību vēlmi attīstīt savus ieguldījuma portfeļus, iekļaujot tajā perspektīvu uzņēmumu tirgū, kurā saskatām attīstības potenciāls.

Konkurences padome (KP) sākusi vērtēt kokapstrādes uzņēmuma SIA "Kronospan Riga" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Rīgas ostā strādājošo kompāniju SIA "KS Terminal", informē KP.

"Kronospan Riga" nodarbojas ar dažādu kokskaidu plātņu un saistītu produktu ražošanu un izplatīšanu. "Kronospan" grupā ir liels skaits uzņēmumu, kas darbojas visā pasaulē. Uzņēmumam ir 39 rūpnīcas visā pasaulē.

Savukārt "KS Terminal" saimnieciskā darbība ir saistīta ar dažādu beramkravu un ģenerālkravu pārkraušanas pakalpojumu sniegšanu Rīgas brīvostas teritorijā Krievu salā.

Apvienošanās dalībnieku darbība pārklājas vertikāli saistītos tirgos, uzņēmumam "KS Terminal" nodrošinot uzņēmumam "Kronospan Riga" izejmateriālu piegādi un gatavās produkcijas eksportu.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem KP jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz trim mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Konkurences padome (KP) atļāvusi Igaunijas pārtikas koncernam "Maag Grupp" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Latvijas "HKScan Latvia", Igaunijas "HKScan Estonia" un Lietuvas "HKScan Lietuva", informē KP.

Izvērtējot uzņēmumu sniegto un KP rīcībā esošo informāciju, KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nemainīsies tirgus struktūra, nemazināsies konkurence un neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis ietekmētajos tirgos Latvijā, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki. Tāpēc apvienošanās darījums ir atļaujams.

KP norāda, ka "Maag Grupp" tieši un netieši pieder vairākas kompānijas, kuru galvenie komercdarbības virzieni ir piena produktu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Latvijā), gaļas produktu un gaļas izstrādājumu ražošana un pārdošana (Igaunijā, Somijā, Polijā, Lietuvā), kā arī transporta pakalpojumi, nekustamā un intelektuālā īpašuma pārvaldīšana.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.

Neskatoties uz ārkārtējām tirgus svārstībām, pandēmiju, ģeopolitiskajiem nemieriem un tehnoloģisko paātrinājumu, pēdējo trīs gadu laikā ir bijis vēsturiski augsts uzņēmumu apvienošanas vai iegādes darījumu (M&A) apjoms.

PwC veidotā 2023. gada M&A integrācijas aptauja* (aptaujāti 232 augstākā līmeņa vadītāji no “Fortune 1000” uzņēmumiem) liecina, ka kopumā M&A darījumi kļūst veiksmīgāki. Tai pat laikā, gandrīz visi aptaujātie uzņēmēji norāda uz pilnveides iespējām gan iegādātā uzņēmuma integrācijas procesā, gan sava uzņēmuma transformācijā.

Transformācija kā jauna iespēja

Būtiski pieaug tieši pircēju (nevis iegādājamo uzņēmumu) pārveidojošo darījumu skaits. 2022. gada aptaujas respondenti trīs gadu laikā saskārušies ar tikpat lielām pārmaiņām, kādas piedzīvotas iepriekšējos 15 gados kopā. Uz paplašināšanos vērstā politika un nepieredzētā ģeopolitiskā ietekme mainīja darījumu apjomu un veidu – tie kļuva apjomīgāki, drosmīgāki un riskantāki. Šajā kontekstā, aptuveni puse no visiem darījumiem bija vērsta uz pilnīgi jaunu tirgu, kanālu, produktu vai tehnoloģiju iegādi, kas būtiski mainīja pircēja operacionālās darbības modeli. Tai pat laikā, pircējam līdzīgu (piemēram, nozares konkurentu) vai būtiski mazāku uzņēmumu iegāde būtiski samazinājās.Tas noteikti nav pārsteigums, bet tieši uzņēmumiem ar vislielāko institucionālo un vadības M&A pieredzi ir vislielākās izredzes gūt panākumus, realizējot jaunus darījumus. Īpaši tas attiecas uz veiksmīgajiem M&A uzņēmumiem, no kuriem 75% bija iepriekšēja pieredze ar transformējoša rakstura M&A darījumiem (pārējiem uzņēmumiem šāda pieredze bija tikai 43%).

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.