Pasaulē

Pieci gadi pēc Lehman: daudzas brūces sadziedētas; jaunu vētru riski pieauguši

Jānis Šķupelis, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Daudzas brūces finanšu sistēma pēc globālās krīzes spējusi sadziedēt; ekspertu teiktais gan liek nojaust, ka no jaunām finanšu vētrām nākotnē neesam pasargāti.

Šomēnes apritējuši pieci gadi kopš bēdīgi slavenās ceturtās lielākās ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas pilnasinīgi ievadīja daudzām paaudzēm vēl nepieredzēti smagu globālu finanšu un ekonomikas krīzi. Daudzu ekspertu teiktais liek noprast, ka pasaule no šis krīzes ir mācījusies. Eksperti neizslēdz, ka jauno problēmu iedīgļi var slēpties iepriekšējās parādu krīzes risinājumos – dāsno monetāro stimulu sekās un apstāklī, ka pieauguši daudzu varenāko pasaules valstu parādi.

«Situācija dažādās valstīs gan ir ļoti atšķirīga. Eiropas Savienībā un ASV šajā laikā banku sistēmas ir virzījušās uz ilgtspējīgāku darbības modeli. Manuprāt, tā ir arī Latvijā. Tikmēr, runājot par Ķīnu, tieši šajos gados tur noticis spēcīgs kreditēšanas bums un daudzi riski ir pieauguši,» DB skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Lehman Brothers sabrukums iemācījis maz

Stīns Jākobsens, Saxo Bank galvenais ekonomists, 17.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājuši septiņi gadi kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, ir vērts aplūkot, kas pa šo laiku ir mainījies un kas ne. Notikums pavēra iespēju mazināt valdošo pārmērību finanšu tirgos, risināt paviršo struktūru jautājumu un koncentrēties uz produktivitāti, taču tas kļuva par katalizatoru, lai politikas veidotāji «vilktu garumā», iegūstot aizvien vairāk laika, un liktu domāt, ka meklē derīgus risinājumus.

Lēmumu pieņēmēji reaģēja uz izaugsmi un sentimenta trūkumu ar augstākiem fiskālajiem tēriņiem, un, kad nauda beidzās, piespieda centrālās bankas naudu drukāt – daudz naudas. Tās gan nebija pārmaiņas esošajai pasaules ekonomikas kārtībai, bet drīzāk aizsāktā turpinājums, ignorējot nepieciešamību pēc reformām, atbildības un ieguldījumiem cilvēkresursos un produktivitātē.

Vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey & Co šogad publiskotajā ziņojumā ir aprēķināts, kādus apmērus ir sasniedzis globālais parāds kopš Lehman Brothers krišanas. Proti, pasaules parādsaistības ir pieaugušas par 57 triljoniem ASV dolāru, kas ir 17% no visas pasaules IKP. Tā vietā, lai atgūtos no krīzes, ar aizņemšanos esam nākotnes izaugsmi nostādījuši ķīlnieka lomā, un radies iespaids, ka globālā ekonomika ir iestrēgusi pastāvīgā stagnācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu investīciju uzņēmuma Saxo Bank galvenais ekonomists Stīns Jākobsens (Steen Jakobsen), raksturojot pašreizējo Grieķijas situāciju, velk paralēles ar Lehman Brothers bankas krīzi 2008. gadā, kad tā pasludināja bankrotu.

Lehman Brothers bija viena no lielākajām bankām ASV. Bankas bankrots būtiski ietekmēja pasaules finanšu sektoru, veicinot globālo krīzi. Bankas parādi pēc bankrota pasludināšanas veidoja 600 miljardus ASV dolāru.

Pirms pāris dienām ekonomists Grieķijai paredzēja referendumu. Šobrīd zināms, ka Grieķijā 5. jūlijā paredzēts referendums par starptautisko kreditoru priekšlikumiem valsts finanšu krīzes risināšanai.

«Atceros, ka biju gandrīz vienīgais, kas domāja, ka Lehman Brothers nespēs palikt virs ūdens. Lehman Brothers situācija tika uztverta kā pārāk sarežģīta, lai to glābtu. Bija ļoti maz cilvēku, kas vēlējās palīdzēt,» savu nostāju skaidro S. Jākobsens, turpinot: «pašreizējās situācijas morāle – risks ir līdzīgs, tas saistīts ar makrouzraudzību, kad cenšas iegūt vairāk laiku, bet tas nekad nedarbojas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Par 40 miljoniem pārdota Lehman Brothers dibinātāja dēla «pils»

Gunta Kursiša, 08.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju banka Lehman Brothers sabrukumu piedzīvoja pirms pieciem gadiem, taču «dzīvs» vēl palicis Lēmanu ģimenes «mantojums». Nesen pārdota viena no dibinātāju dēliem - Filipa Lēmana (Philip Lehman) – māja, vēsta Business Insider.

Nams, kas celts 1899. gadā un kura arhitekts ir Džons Dankans (John Dunkan), tika pārdots par 40 miljoniem ASV dolāru. Pircējs netiek atklāts.

Sešstāvu nams atrodas Ņujorkā, starp Piekto un Sesto avēniju. Tās kopējā platība ir 1,8 tūkstoši kvadrātmetru.

Māja tika celta vienam no Lehman Brothers dibinātāja – Emanuēla Lēmana – dēliem Filipam Lēmanam, bet vēlāk tā nonāca dibinātāja mazdēla Roberta Lēmana īpašumā. Kā Filips, tā Roberts esot bijuši filantropi un mākslas mīļotāji, un namā tika izveidota ģimenei piederošo mākslas darbu galerija. Tajā bija atrodami arī Rembratna, de Goija un Renuāra darbi, kas patlaban esot novēlēti Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzejam (Metropolitan Museum of Art).

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ASV investori varētu turpināt iepirkties Baltijā

Sanita Igaune, 27.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visām Baltijas valstīm bija ievērojamas finansiālās problēmas, taču Latvija pierādīja, ka spēj pielāgoties un pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai risinātu finanšu krīzes izraisītās sekas un pievienotos eirozonai, šodien Eiropas Parlamentā (EP) aģentūrai LETA norādīja bijušais Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Žans Klods Trišē.

Viņš uzsvēra, ka eiro vienmēr ir bijusi uzticama valūta, to apliecinot arī eirozonas jauno dalībvalstu veiktās reformas. "Jā, ir bijušas reizes, kad eiro nav bijusi pārāk stipra valūta, taču tolaik mēs bijām 15 eirozonas valstis, un būtu jāsaprot, ka visas šīs valstis joprojām turas kopā. 15 demokrātijas izvēlējās palikt. Turklāt tās, kuras vēl nebija eirozonas dalībnieces, bija pieņēmušas lēmumu pievienoties," sacīja Trišē, norādot uz Slovākiju, Igauniju un Latviju.

"Ja runājam par Latviju, tā ir pielāgošanās veiksmes stāsts, kas nenoliedzami bija pelnījusi pievienoties eirozonai," atzina Trišē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Suzuki testu problēmās vaino globālo finanšu krīzi

LETA, 31.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves kompānija Suzuki Motor Corp. otrdien paziņoja, ka problēmas ar degvielas ekonomijas un kaitīgo izmešu testiem skaidrojamas ar 2008.gada globālo finanšu krīzi, taču kārtējo reizi noliedza apzinātu manipulēšanu ar datiem.

Uzņēmums maija sākumā atzina, ka tas izmantojis Japānas regulatoru neapstiprinātu testēšanas metodi, šādu paziņojumu izplatot neilgi pēc tam, kad konkurents Mitsubishi Motors Corp. bija atzinies nepiemērotas degvielas ekonomijas testēšanas metodes izmantošanā.

Otrdien Suzuki norādīja, ka tas saistīts ar nepieciešamību samazināt testēšanai paredzētus resursus pēc investīciju bankas Lehman Brothers sabrukuma, kas izraisīja globālo finanšu krīzi.

«Pēc Lehman Brothers satricinājuma darba slodzes pieaugums saistībā ar jaunu modeļu un dzinēju izstrādi radīja Suzuki nespēju nodrošināt pietiekamu darbaspēku apstiprinātajiem testiem,» skaidro uzņēmums. «Turklāt mēs nespējām investēt nepieciešamajā infrastruktūrā, kā arī veikt pūliņus, lai uzlabotu testēšanas tehnoloģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lehman Brothers haoss daudziem, domājams, vēl nav aizmirsies; ar laiku gan zūd pat visdziļāko traumu ietekme

Pirms 10 gadiem tieši septembra vidū viena no globāli ietekmīgākajām pasaules investīciju bankām Lehman Brothers paziņoja par savu bankrotu, un šis notikums pilnā mērā iegrieza globālo finanšu krīzi. Apritot šādai apaļai jubilejai, pašlaik ir aktuāli dažnedažādi spriedumi par to, kas varētu izraisīt nākamo krīzi vai vismaz recesiju. Tiek tradicionāli spriests arī par finanšu aktīvu cenu līmeni, kur, piemēram, ASV akcijas pēc ne pārāk veiksmīgās gada pirmās puses nupat atkal «aizdzīvojušās » līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam.

Vienkāršotais pieņēmums ir, ka iepriekšējo finanšu krīzi radīja vairāku apstākļu kopums, kur pamatā mājsaimniecības bija sapirkušās tādus mājokļus, kurus tās nevarēja atļauties, un bankas bija attiecīgi izsniegušas aizdevumus, kuri kļūdaini tika uzskatīti par nosacīti drošiem. Turklāt tad tie tika sapakoti kopā, lai pēc tam, balstoties uz to «neapgāžamo drošību», varētu pārdot veselu kaudzi ar tiem saistītu atvasinātu finanšu instrumentu. Atslābuši bija arī regulatori un valdības, kas, šķiet, uzskatīja, ka lielas ekonomikas depresijas piederas vien pagātnei. Ja skatījās pēc likmēm, tad aizdot Grieķijai likās aptuveni tikpat droši kā Vācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu sektora stabilitāte ar zināmām bažām

Didzis Meļķis, 14.09.2018

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sektors pēckrīzes gados ir kļuvis stabilāks, bet par augstu cenu un uz nevienlīdzības rēķina.

Desmitajā gadadienā kopš ASV investīciju bankas Lehman Brothers bankrota, kas 2008. gada 15. septembrī paralizēja pasaules kreditēšanas tirgus un izraisīja globālo krīzi, ASV un Eiropas bankas ir labāk kapitalizētas un drošākas. Finanšu sistēma tomēr aizvien ir savstarpēji ļoti saistīta, un satricinājuma gadījumā nav izslēgta arī kādu banku glābšana par nodokļu maksātāju naudu. Šāds scenārijs gan ir kļuvis mazāk ticams, un vairums ekspertu lēš, ka nākamā krīze nebūtu tik postoša.

Lielāks segumsLīdz ar stingrākiem regulējumiem ievērojamākās pārmaiņas kopš 2008. gada krīzes ir banku pašu kapitāla pieaugums attiecībā pret kopējiem aktīviem un banku lieluma ierobežošana. Tirgus satricinājumu gadījumā pašu kapitāls kalpo kā amortizators zaudējumu segšanai, saglabājot bankas darbību un nemeklējot palīdzību pie valsts. No katriem 100 dolāriem, ko banka pārvaldīja, Lehman Brothers 2007. gadā vien divi dolāri bija viņu pašu nauda. Tagad ASV banku vidējais pašu kapitāla rādītājs ir 6,6%, liecina Bloomberg dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules valstu parāda apjoms sasniedzis 100 triljonus ASV dolāru, un kopš krīzes sākuma ir palielinājies par vairāk nekā 40%, jo valdības ir aizņēmušās lielus līdzekļus, lai mēģinātu izvest savas ekonomikas no recesijas, savukārt uzņēmumi izmantojuši iespēju aizņemties naudu par rekordzemām likmēm, raksta Bloomberg.

Laika posmā no 2007.gada vidus līdz 2013. gada vidus parāda apjoms audzis par 30 triljoniem dolāru.

Aizņemšanās process ir aktivizējies, jo centrālās bankas ir samazinājušas bāzes procentu likmes, lai veicinātu izaugsmi pēc tam, kad Lehman Brothers Holdings bankrots un ASV hipotekāru kredītu tirgus sabrukums izraisīja lielāko pasaules finanšu krīzi kopš Lielās Depresijas laika. Visu tipu obligāciju ienesīgums, sākot no korporatīvajām līdz valdību parādzīmēm, sasniedza vidējo līmeni – aptuveni 2%, sarūkot no vairāk nekā 4,8% 2007. gadā, liecina Bank of America Merrill Lynch Global Broad Market Index dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kas tev jāzina «Melnās piektdienas» rītā

Dienas Bizness, 13.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

«Galvenā tēma, par ko būtu jārunā, ir izglītības kvalitāte. Pagājušajā gadā centralizētajos pārbaudījumos matemātikā vidējais līmenis Latvijā atbilst 33% no 100%. Proti, eksāmenā var iegūt 100%, bet vidēji Latvijā zināšanu līmenis ir 33%. Tātad ir tādi, kas kārto centralizēto pārbaudījumu un iegūst tikai 2% vai 3%. Kur mēs iesim ar bērniem, kuru zināšanas matemātikā ir 33%? Mums nav, kur iet. Mēs esam pilnīgās auzās ar kvalitāti,» intervijā Dienas biznesa B kodam saka zinātnieks Ivars Lācis.

Šorīt Dienas Bizness raksta par valdības plānu noteikt peļņas nodokļa atlaidi, lai ieinteresētu uzņēmējus ievērojami vairāk tērēt naudu pētniecībai. Reālākas Latvijā kļūst Turcijas kravas. 11. novembra krastmalas uzņēmēji dalās par saviem iespaidiem un novērojumiem, strādājot šajā vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Trīs leģendāri vērtspapīru tirgus sabrukumi, kas notikuši oktobrī

Jānis Šķupelis, 08.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī akciju tirgi pārsvarā auguši, lai gan ir bijuši arī trīs leģendāri tirgus sabrukumi , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jāteic, ka oktobris ir arī tas mēnesis, kas vērtspapīru tirgus dalībniekiem atnesis visvairāk apokaliptisku noskaņu. Tieši šajā mēnesī notikuši vēsturiski lielākie tirgus sabrukumi. Piemēram, tieši oktobra beigās 1929. gadā ASV akciju cenu sabrukums ievadīja Lielo depresiju. Neaizmirstami pasaules akciju tirgum bijuši arī divi nesenāki oktobri. Viens no tiem bija 1987. gadā (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad S&P 500 indeksa vērtība saruka par 22%, un 2008. gadā, kad S&P 500 indeksa vērtība samazinājās par 17%. Daudziem diez vai aizmirsies, ka togad pēc bankas Lehman Brothers bankrota iegriezās globālās finanšu krīzes aplis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija liecina par augstu stresa līmeni finanšu tirgū, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Investori šobrīd uztraucas par lēnāku pasaules ekonomikas izaugsmi, un sevišķi negatīva ietekme šādam noskaņojumam ir uz rūpniecībā plašāk izmantoto metālu vērtībām. Cenas šajā tirgū strauji sarukušas faktiski visam, un spekulācijas pagājušonedēļ sākās, piemēram, pat par kalnrūpniecības un arī izejvielu tirdzniecības giganta Glencore pastāvēšanu. Daži vērtspapīru eksperti pauduši bažas, ka šīs kompānijas bankrots varētu būt kaut kas līdzīgs Lehman Brothers sabrukuma momentam 2008. gadā. Valdot šādam fonam, Glencore akcijas vērtība pagājušonedēļ piedzīvoja milzīgas svārstības, un kopš šā gada maijā sasniegtajiem līmeņiem tās vērtība Londonas biržā ir samazinājusies jau par 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bankas «bīstamākas nekā jebkad agrāk»

Lelde Petrāne, 11.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai ir nepieciešams rekapitalizēt, pārstrukturēt vai slēgt bankas, tādējādi veicot būtisku nozares sakārtošanu, norādījusi Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīne Lagarde, raksta telegraph.co.uk. Viņa arī brīdinājusi, ka draudi, ko rada pasaules lielākie aizdevēji, ir bīstamāki nekā jebkad agrāk.

Runājot Ņujorkā pirms nākamajā nedēļā plānotās SVF pavasara sanāksmes, SVF vadītāja pārmetusi finanšu pakalpojumu nozarei pretošanos steidzamām reformām.

«Pārāk daudzos gadījumos - no Amerikas Savienotajām Valstīm 2008. gadā līdz Kiprai šobrīd - mēs esam pieredzējuši, kas notiek tad, kad banku sektors priekšroku dod ātrai naudai, nevis ilgstošam labumam, atbalstot biznesa modeli, kas galu galā destabilizē ekonomiku,» viņa sacījusi un akcentējusi: «Mums ir nepieciešamas reformas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Strautiņš: Patērētāji kļūst možāki, pamazām

Dienas Bizness, 30.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DNB bankas ekonomista Pētera Strautiņa komentārs par mazumtirdzniecību 2017. gada maijā:

«Jau vairākus gadus vērot mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas ir apmēram tikpat interesanti kā skatīties, kā aug zāle. Ir vajadzīga neliela literāra piepūle, lai aprakstītu pārdošanas apjoma dinamikas gandrīz neesošās svārstības. Gluži neticami miegains kopš 2011. gada bijis arī patērētāju noskaņojuma indekss, laikā, kad visās pārējās ES valstīs tas pamatīgi šūpojies. Notikumi Latvijas eksporta nozarēs ir daudz spraigāki un aizraujošāki. Šodien publicētie dati par maiju sniedz cerību, ka notikumi tirdzniecībā beidzot kļūs interesantāki. Tā ir tikai cerība, jo viena mēneša dati daudz nepierāda, taču šo cerību atbalsta noskaņojuma indeksu līknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens pirmā puse mēdz atnest finanšu aktīvu cenu sabrukumus un krīzes

Vasaras periods nu ir noslēdzies. Tas nozīmē, ka finanšu tirgi atgriezīsies aktīvāka ritma stadijā. Jāteic gan, ka septembris akcijām ir pats sliktākais mēnesis - kopš 1950. gada ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība vidēji šajā mēnesī sarukusi par 0,66%. Jaunākos laikos – kopš 2000. gada – šis rādītājs ir vēl sliktāks – rudens pirmā mēneša ietvaros S&P 500 indeksa vērtība vidēji samazinājusies par 1,13%.

Nepārprotama skaidrojuma tik nepārliecinošam akciju sniegumam septembrī nav. Dažkārt tiek klāstīts, ka šajā mēnesī daudzi atgriežas no tēriņiem bagātīgā atvaļinājuma un sāk piepildīt plānus par dažādu aktīvu izpārdošanu. Proti, tiek koriģēti ieguldījumu portfeļi pēc cenu ziņā svārstīgā un likviditātes ziņā pieticīgākā vasaras perioda. Iespējams, pārlasot finanšu jaunumus, pēc vasaras (kas finanšu tirgū drīzāk ir uzskatāms par pārziemošanas periodu) daudzi izjūt pastiprinātu stresu vai pat saķer galvu, kas palīdz velt pārdošanas sniega bumbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir zelts un kāda tā vērtība?

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

OECD: Pasaules ekonomika augs lēnāk nekā iepriekš prognozēts

Žanete Hāka, 19.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā un nākamajā gadā pasaules ekonomika augs lēnāk, ko bremzēs tādu jaunattīstības valstu ekonomikas atdzišana kā Indija un Brazīlija, prognozē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).

Šajā gadā pasaules ekonomika visdrīzāk augs par 2,7%, bet nākamajā gadā – par 3,6%. Maijā OECD prognozēja, ka ekonomika šajā gadā augs par 3,6%, bet nākamgad - par 5,8%.

«Lielai daļai jaunattīstības valstu ekonomiku ir nestabils pamats, tādēļ tās vairs nevar augt tāpat kā agrāk,» atsaucoties uz OECD galveno ekonomistu Pjēru Karlo Padoanu, raksta Bloomberg. «Tās bija nozīmīgs dzinējs pasaules ekonomikai sliktajos laikos. Tagad situācija ir pilnīgi pretēja,» viņš uzsvēris.

Pasaules ekonomikas izsaugsmes prognožu pazemināšana kārtējo reizi atgādina, cik pasaules ekonomika ir ievainojama piecus gadus pēc Lehman Brothers sabrukuma. Kaut arī eirozonas ekonomika ir izgājusi no recesijas, OECD norāda, ka Eiropas Centrālajai bankai ir jāskatās, kā mīkstināt politiku vēl vairāk, savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmai jāsaglabā labvēlīga monetārā politika vēl kādu laiku, pirms tā sāk monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī vērojams lielākais cenu kritums; vidējais rādītājs gan pozitīvs , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc kārtējā akciju tirgiem nepārliecinoša septembra (septembris vēsturiski akciju tirgiem ir sliktākais mēnesis) oktobris sācies uz visai priecīgas nots. Akciju cenas pieaug, bet mūžīgais jautājums ir – vai tas turpināsies? Vēsture saka, ka oktobris akciju tirgiem kopumā parasti ir visai veiksmīgs mēnesis. Tiesa gan, oktobra sakarā var runāt arī par lāstu – tieši šajā mēnesī mēdz notikt paši smagākie tirgus sabrukumi.

Tieši oktobrī 1929.g. ASV notika totāls finanšu tirgus krahs, kas ievadīja Lielo depresiju. Tāpat akciju tirgiem drāmu sagādāja 1987. gada oktobris (togad 19. oktobris vēsturē iegāja ar nosaukumu «melnā pirmdiena»), kad Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība saruka par 22%. Iespējams, daudziem vēl atmiņā palicis arī 2008. gada oktobris, kad pēc milzīgās investīciju bankas Lehman Brothers bankrota Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība saruka par 17%, un pilnā mērogā iegriezās globālās finanšu krīzes dancis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Polijas premjers savu valsti eirozonā neredz

Jānis Šķupelis, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija eirozonai, iespējams, nespēs pievienoties vēl 10 gadus, jo nav nepieciešamā politiskā vairākuma, lai valsts konstitūcijā veiktu izmaiņas, intervijā Gazeta Wyborcza paziņojis Polijas premjers Donalds Tusks.

Polijas konstitūcija paredz, ka valsts nacionālo valūtu var emitēt vien valsts centrālā banka. Pievienošanās eirozonai nozīmētu, ka šādas funkcijas jānodod Eiroaps Centrālajai Bankai (ECB). Lai mainītu Polijas konstitūciju, tam būtu nepieciešamas divas trešdaļas valsts parlamenta atbalsta.

«Mēs eirozonai nepievienosimies pirms mēs nebūsim mainījuši konstitūciju. Šobrīd tam nav vairākuma atbalsta un, balstoties uz manu intuīciju, tam tuvāko gadu laikā atbalsts neradīsies. Ja jūs gribat, lai es zaudēju vēlēšanās, tad, jā, pārlieciniet mani darīt to, no kā cilvēki baidās. Paturiet arī prātā, ka eirozonā notiek dziļš renovācijas process,» norāda D. Tusks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīnišķīgo un absolūti pareizo ekonomikas recepšu laiks ir beidzies, un hrestomātiskais jautājums «ko darīt?» nav tikai brīvā tirgus jaunpienācēju mutēs. Tādu sava veida demokrātiju biznesa un inovāciju konferences Riga COMM 2015 ietvaros sarunā ar DB ieskicēja tendenču pētnieks un futurologs Magnuss Lindkvists.

Pirms dažiem gadiem jūs sacījāt, ka «turat aci» uz Baltiju. Vai tā arī darījāt un vai šeit ir noticis tā, kā paredzējāt?

Ja kāds saka, ka pasaule pašlaik ir tāda, kā viņš ir paredzējis, tad viņš ir vai nu satriecoši bagāts, jo ir ar to nopelnījis, vai arī viņš ir melis.

Pirmo reizi Latvijā biju 1995. gadā, apmeklēju Stokholmas Ekonomikas augstskolu, un šeit bija nulles gada sajūta – ka jūsu jaunā laika skaitīšana sākas tagad, ka ir jauns sākums, un bija zināms bads un slāpes – dodiet mums recepti! Kādai ir jābūt mūsu receptei? Laikam gan vienmēr esmu bijis drusku naivs par to, cik ātri šī recepte parādīsies un pie kā tā novedīs. Droši vien visoptimistiskākais biju pirms desmit gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Septiņi gadi kopš finanšu krīzes - 27 dramatiski momenti tās laikā

Žanete Hāka, 18.09.2017

2007.gada 8. februāris. HSBC paziņo, ka slikti kredītu uzkrājumi 2006.gadam būs par 20% augstāki nekā iepriekš gaidīts dēļ ASV mājokļu tirgus krituma.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms deviņiem gadiem, 2008.gada 15.septembrī, tika paziņots par Lehman Brothers bankrotu. Tajā laikā ASV ekonomika iekļuva recesijā, mājokļu un kredītu tirgus sabruka, ievērojami pasliktinot banku nozares stāvokli.

Uzņēmēju finansiālā situācija pasliktinājās, darbinieki zaudēja darbu un daļa kompāniju nespēja izdzīvot.

Portāls Business Insider apkopojis informāciju par 27 dramatiskākajiem finanšu krīzes brīžiem laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam, par kuriem iespējams izlasīt galerijā augstāk!

Komentāri

Pievienot komentāru